Tehnoloģijas

Mikrotīkls kļuvis par otru visvairāk pelnošo uzņēmumu Latvijā reālajā ekonomikā

LETA, 04.08.2016

Jaunākais izdevums

Elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājs Mikrotīkls pērn apgrozījis 202 miljonus eiro, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad uzņēmuma apgrozījums sasniedza 135 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Savukārt uzņēmuma peļņa augusi par 80% un aizvadītajā gadā sasniedza 61,3 miljonus eiro. 2014.gadā Mikrotīkls nopelnīja 34,4 miljonus eiro.

Līdz ar to Mikrotīkls pērn kļuvis par otru visvairāk pelnošo uzņēmumu Latvijā aiz energokompānijas Latvenergo reālajā ekonomikā.

2013.gadā uzņēmums apgrozīja 103 miljonus eiro un nopelnīja 23,6 miljonus eiro.

Kā teikts Mikrotīkla vadības ziņojumā, uzņēmuma vieta tirgū ir stabila un darbība galvenokārt vērsta uz jaunu produktu izveidi un eksporta apjomu palielināšanu.

2016.gadā uzņēmums paredz tirdzniecības apjomu un pakalpojumu pieaugumu, ko radīs jaunu produktu radīšana un iepriekšējos gados iemantotā klientu uzticība produkcijai.

Mikrotīklā strādā 150 darbinieki, darbinieku mainība ir zema.

SIA Mikrotīkls dibināta 1996.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2840 eiro. Mikrotīkls vienādās daļās pieder Arnim Riekstiņam un ASV pilsonim Džonam Mārtinam Tulijam (Tully John Martin).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot SIA Mikrotīkls ziedojumu, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir tikuši pie divām jaunām iekārtām eksperimentāliem pētījumiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes zinātnieki ir radījuši iekārtu kristālu audzēšanai, kas izmaksājusi 8900 eiro, un iekārtu augstas klases magnētiskā lauka attēlošanai, kurā investēti 45 tūkstoši eiro. Kopumā lielākais LU atbalstītājs SIA Mikrotīkls eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas atbalstam augstskolai ziedojis 1,75 miljonus eiro. Šie ir pirmie divi projekti, kas saņēmuši LU fonda platīna mecenāta – SIA Mikrotīkls – finansējumu.

Testa platforma

Komplektējot daudz un dažādus tehniskus komponentus – temperatūras sensorus, optiskas sistēmas, mikrokontrolierus, soļu dzinējus, 3D printētas konstrukcijas u.c. –, panākta iespēja ar automatizētu datora vadību veikt sāls (NaCl-RbCl maisījuma) kristālu audzēšanu. «Izmantojot savas fizikas zināšanas un jaudīgus datorus, simulējam dažādus dabā un tehnikā notiekošus procesus, lai palīdzētu inženieriem, konstruktoriem un jaunu produktu izstrādātājiem atrisināt tiem interesējošas tehniskas problēmas. Viena no jomām, kurā darbojamies, ir industriālo kristālu audzēšanas procesu modelēšana,» stāsta LU pētnieks Kristaps Bergfelds. Kristālu audzēšanas jomā LU zinātnieki sadarbojas ar dažādiem uzņēmumiem, piemēram, Siltronic AG (Vācija) un KEPP EU (Latvija). Viņu izstrādātie specializētie modelēšanas rīki tiek lietoti arī daudz plašākiem tehnoloģiskiem procesiem, piemēram, elektromagnētiskajai kausēšanai metalurģijas vajadzībām vācu uzņēmumā ALD Vacuum Technologies. «Mūsu izmantotās metodes, it īpaši modeļbāzētas kontroles izstrāde, ir šobrīd aktuālākā un nozīmīgākā pieeja, kā attīstīt un modernizēt ražošanu. Tās ir lietojamas plaša spektra ražošanā, kur nepieciešams kontrolēt un optimizēt kādu procesu norisi, piemēram, vielu sacietēšanu, kausēšanu, ķīmiskās reakcijas u.c. Ceturtās industriālās revolūcijas laikā ražošana tiek automatizēta, izmantojot plašu datu apstrādi un viedus algoritmus,» uzsver pētnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties LU Fonda administrētā SIA «Mikrotīkls» ziedojuma finansējumam (45 000 EUR), LU Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centrs un Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija kopīgiem spēkiem ir izveidojuši augstas klases magnētiskā lauka attēlošanas iekārtu, informē universitātē.

Izveidojot jauno eksperimentālo iekārtu, zinātnieki ieguvuši iespēju veikt mērījumus ne tikai sistēmās, kas interesantas fizikas, medicīnas un bioloģijas pētījumiem, bet arī sistēmās ar plašu praktisko pielietojumu elektronikā un arī naftas ieguvē.

Projekta «Magnētiskā lauka attēlošanas eksperimentālās iekārtas uzlabošana» īstenošanas rezultātā eksperimentālā sistēma ieguvusi gan jaunas iekārtas, gan programmatūru. Izveidotā iekārta ļauj mērīt magnētiskos laukus, ko rada dažādi materiāli ar telpisko izšķirtspēju, kas sasniedz vienu divsimto daļu no cilvēka mata biezuma. Iekārtas jaunā konstrukcija ļauj uzlabot ne tikai mērījumu kvalitāti, bet arī būtiski paplašināt pētāmo paraugu klāstu. Tagad «magnētiskā lauka attēlošanas iekārta» spēj mērīt ne tikai magnētiskos laukus, ko rada mikroskopiskas magnētiskas daļiņas un to ķēdītes, bet arī laukus, ko rada necaurspīdīgi cieti un šķidri magnētiski paraugi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada noslēgumā Latvijas uzņēmums SIA Mikrotīkls, kas plašāk pazīstams ar zīmolu MikroTik, sniedzis nozīmīgu ieguldījumu augstākās izglītības nozarē, ziedojot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fondam 250 000 eiro vairāku inženiertehnisko jomu attīstībai.

Galvenie virzieni, kurus vēlas atbalstīt uzņēmums, ir elektronika, telekomunikācijas un datorzinātnes, kā arī RTU projekti, kas saistīti ar inženierzinātņu popularizēšanu skolēnu vidū un skolēnu zināšanu pilnveidi eksakto zinātņu jomās. Tāpat uzņēmums izlēmis sniegt materiālu atbalstu RTU Inženierzinātņu vidusskolai, kā arī ziedot iekārtas fakultāšu laboratorijām, tādējādi ievērojami uzlabojot augstskolas programmu daudzpusīgumu un palīdzot veidot modernāku studiju vidi. Ziedojumu saņem un administrēšanu nodrošinās RTU Attīstības fonds.

RTU Attīstības prorektors Artūrs Zeps uzskata, ka saņemtais ziedojums ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas augstākās tehniskās izglītības attīstībā un jauniešu intereses par inženierzinātnēm veicināšanā: «Rīgas Tehniskā universitāte augstu novērtē SIA «Mikrotīkls» piešķirto atbalstu, kas palīdzēs izveidot vairākas jaunas laboratorijas elektronikas un datorzinātņu jomā, kā arī sniegs ieguldījumu studiju procesa uzlabošanā gan no saturiskā, gan infrastruktūras viedokļa. Saņemtais atbalsts palīdzēs piesaistīt jauniešus inženierzinātnēm, veicinot RTU sagatavoto speciālistu piemērotību darba tirgum, kā arī ļaus attīstīt jaunus pētniecības virzienus, tā vēl vairāk attīstot RTU un industrijas sadarbību, nodrošinot industrijai nepieciešamo zināšanu un inovāciju radīšanu un to praktisku pielietojumu dzīvē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Mikrotīkls atlīdzībā par ugunsgrēkā sadegušajiem krājumiem saņēmis 33,937 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Mikrotīkls» šovasar apdrošināšanas kompensācijā par pērn notikušajā ugunsgrēkā sadegušajiem krājumiem saņēmis 33,937 miljonus eiro.

Šāda informācija ietverta uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā.

Kompānijas pārstāvji atgādina, ka 2018.gada 20.augustā «Mikrotīkls» noliktavā Maskavas ielā 456, Rīgā, izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega tajā esošie krājumi 33 970 981 eiro vērtībā. Savukārt 2019.gada 18.jūnijā uzņēmums saņēma apdrošināšanas kompensāciju par nodegušajiem krājumiem 33 937 000 eiro apmērā.

Uzņēmums pērn informēja, ka ugunsgrēka rezultātā tika būtiski iekavēta preču pieņemšana un izsūtīšana klientiem. Šos darbus pārņēma pārējās noliktavas. Savukārt jaunajā «Mikrotīkls» noliktavā Stopiņu novada «Grebzdēs», kas ekspluatācijā tika nodota pērn jūlijā, ugunsgrēka brīdī vēl nebija pilnībā pabeigti iekārtošanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mikrotīkls», kas ir viens no visu laiku lielākajiem Latvijas Universitātes (LU) atbalstītājiem un LU fonda mecenātiem, gada nogalē ir ziedojis vēl 250 tūkstošus eiro, lai turpinātu attīstīt eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomu universitātē.

«Mikrotīkls» ir MikroTik RouterOS programmatūras izstrādātājs un RouterBoard iekārtu ražotājs.

SIA «Mikrotīkls» ir sniedzis atbalstu Latvijas Universitātes attīstībai jau no 2011. gada, kad uzņēmums uzdāvināja LU Datorikas fakultātei divus MikroTik maršrutētāju komplektus ar plašu funkcionalitāti, ko studenti lieto gan praktiskajās nodarbībās studiju kursa «Datortīklu administrēšana» ietvaros, gan arī dažādu tīklošanas protokolu pētījumos.

Savukārt 2015. gada nogalē SIA «Mikrotīkls» ziedoja pusmiljonu eiro, tādējādi atbalstot 12 LU projektus par kopējo summu 424 000 eiro, lai atbalstītu eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomu.

Sveicot LU tās dzimšanas dienā, 2016. gadā tika saņemts 1 miljona eiro ziedojums, no kā līdz šim ir atbalstīti vēl 18 projekti un tiks izmaksātas 6 stipendijas talantīgākajiem un perspektīvākajiem doktorantūras studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkls saņem Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas balvu

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mikrotīkls» saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu «Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam» (WIPO IP Enterprise Trophy) par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, informē Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāve Santa Lozda.

Apbalvojumu uzņēmumam pasniedza Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, norādot, ka: «WIPO apbalvojums uzņēmumam Mikrotīkls vēlreiz apliecina Latvijas uzņēmēju potenciālu, kas ļauj izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tos atbilstoši aizsargāt un veiksmīgi piedāvāt dažādu valstu tirgos. Man ir liels prieks šo balvu pasniegt Latvijas uzņēmumam, aicinot neapstāties pie sasniegtā.»

SIA «Mikrotīkls», kas pasaulē pazīstams ar zīmolu «MikroTik», tika dibināts 1995. gadā. Uzņēmums ir attīstījis maršrutēšanas programmatūru «RouterOS», kas parastus datorus ļauj pārveidot par interneta maršrutētājiem. Patlaban uzņēmums izstrādā bezvadu un vadu tīklu rūterus datu plūsmas pārvaldīšanai. Uzņēmuma ražotās iekārtas tiek izplatītas visā pasaulē un tās izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un individuāli lietotāji, kuriem jānodrošina datu plūsmu maršrutēšana, ugunsmūris, VPN, un citas pārvaldes funkcijas dažādos vadu un bezvadu datortīklos. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs, kas pārdod un atbalsta «MikroTik» risinājumus. «MikroTik» klientu vidū ir tādas plaši pazīstamas korporācijas un uzņēmumi, kā, piemēram, Mitsubishi Motors, Siemens, Hewlett-Packard, Ericsson, Motorola u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Mikrotīkls» pērn strādāja ar 251,623 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 34,7% un bija 43,256 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Gada pārskatā norādīts, ka kompānijas ieņēmumi no datu komunikāciju iekārtu pārdošanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 238,547 miljoni eiro, ieņēmumi iekšzemē bija 4,959 miljoni eiro, bet ieņēmumi no programmatūras pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 753 289 eiro.

Kā liecina gada pārskats, lielākie Eiropas Savienības noieta tirgi bija Polija, Čehija, Spānija, Itālija, Vācija, Ungārija un Lietuva. Savukārt trešajās valstīs lielākie noieta tirgi bija ASV, Apvienotie Arābu Emirāti, Krievija, Indija, Dienvidāfrika, Taizeme un Argentīna.

Pērn kompānija attīstīja jaunu produktu izstrādi un palielināja eksporta realizācijas apmērus. Savukārt peļņas rādītāji samazinājās valūtas kursa svārstību rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Mikrotīkls» ir ziedojis 250 000 eiro Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu atbalstīt dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu jomas attīstību vēl plašākā mērogā. Līdzekļi tiks izmantoti esošo augstskolas projektu turpināšanai un pilnveidošanai.

SIA «Mikrotīkls» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo datortīklu aprīkojumu. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji. Kopš 2015. gada LU no mecenāta SIA «Mikrotīkls» ir saņēmusi četrus ziedojumus 2 miljonu eiro apmērā (2015., 2016., 2017. un 2018. gadā), kas arī ir novirzīti dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu attīstīšanai. LU fonds šos ziedojumus administrē, kā arī seko līdzi projektu attīstībai.

Pateicoties iepriekšējiem SIA «Mikrotīkls» ziedojumiem, LU pētnieki un mācībspēki ir īstenojuši 16 projektus, tai skaitā, īstenota pirmā LU zinātnieku ekspedīcija uz Antarktiku, izveidota eksperimentāla laboratorijas kristālu audzēšanas iekārta, starpdisciplināra pētījuma ietvaros izdota grāmata «Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši?», izstrādāta nieru audzēja agrīnās diagnostikas metode, tāpat realizēti vairāki projekti studiju un pētniecības vides uzlabošanai – IT radošās darbnīcas, pilnveidota pieejamā infrastruktūra Fizikas nodaļā, izveidots mūsdienīgs Eiropas līmeņa datorzinātnes studiju programmu piedāvājums u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašais ugunsgrēks, kas šorīt izcēlās angāra tipa ēkā pie Rumbulas, ir ierobežots, bet satiksme Maskavas ielā ir daļēji atjaunota. Aculiecinieki sociālajā tīklā Twitter ziņo, ka degusi uzņēmuma uzņēmuma Mikrotīkls, kas zināms ar zīmolu MikroTik, ēka.

Uzņēmumā portālam Db.lv apstiprināja, ka ugunsgrēks šorīt izcēlies vecajā ražotnē, kura šobrīd ir kā noliktava. iemesli pašlaik netiek minēti, dzēšanas darbi tiekot kontrolēti.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inta Palkavniece, plkst.7.07 šo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku izdevās lokalizēt. Kopējā degšanas platība bija 5480 kvadrātmetri. Ugunsdzēsēji-glābēji patlaban turpina strādāt notikuma vietā, lai ugunsgrēku pilnībā likvidētu.

Tikmēr satiksme Maskavas ielā pie Rumbulas ir daļēji atjaunota, proti, virzienā uz Rīgas centru tā notiek pa visām trim joslām, bet virzienā no Rīgas centra uz Salaspili - pa vienu no trim joslām, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotāja Mikrotīkls apgrozījums pērn bija 223,285 miljoni eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 7,9% un bija 66,241 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma vieta tirgū ir stabila un darbība galvenokārt vērsta uz jaunu produktu izveidi un eksporta apjomu palielināšanu.

2017.gadā uzņēmums paredz tirdzniecības apjomu un pakalpojumu pieaugumu, ko veidos jaunu produktu radīšana un iepriekšējos gados iemantotā klientu uzticība produkcijai.

Mikrotīklā strādā 173 darbinieki, darbinieku mainība ir zema.

2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 202,394 miljoni eiro, bet peļņa - 61,366 miljoni eiro.

SIA Mikrotīkls dibināta 1996.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2840 eiro. Mikrotīkls vienādās daļās pieder Arnim Riekstiņam un ASV pilsonim Džonam Mārtinam Tulijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Džons Tallijs ievēlēts Amerikas Tirdzniecības palātas valdē

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs uzsācis darbu Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) valdē, aizstājot "Radisson Blu Elizabete" un "Radisson Blu Rīdzene" viesnīcu vadītāju Džordžu Miu.

Dž. M. Tallijs amatā stājas nekavējoties un to ieņems līdz 2022.gada martam.

Dž. Miu, beidzoties saviem darba amata pienākumiem Latvijā, atstāja darbu valdē.

Dž. M. Tallijs ir strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus. Viņš ir SIA "Latnet Serviss" līdzdibinātājs, kas bija viens no interneta pamatlicējiem Latvijā. Šobrīd Dž. M. Tallijs ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam 

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par...

"Es vēlos veicināt sadarbību starp gēnu un bioinformātikas pētniekiem un ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, lai sekmētu veselības aprūpes un precīzijas medicīnas attīstību Latvijā, īpaši bērnu ļaundabīgo audzēju ārstēšanas jomā. Latvijas izglītības sistēma un izcili sasniegumi matemātikā un ģenētikā liecina par daudzsološām nākotnes iespējām," pauž Dž. M. Tallijs.

AmCham valdes priekšsēdētāja un prezidente Zinta Jansone akcentē: "Viņa pieredze un zināšanas tehnoloģiju, zinātnes un veselības aprūpes jomās ir liels ieguvums ATPL."

ATPL valdē turpina darbu valdes priekšsēdētāja un "Ellex Klavins" nodokļu konsultante Zinta Jansone, "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava, "Encompass Digital Media Latvija" vadītājs Roberts Melbārdis, individuālais biedrs Pauls Miklašēvičs, Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja, "Microsoft" vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa, "Novartis Baltics" sabiedrisko attiecību un pacientu vadītāja Dita Sīle un ATPL izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas Universitātē priecājas par jaunajām iekārtām, kuras uzdāvinājis Mikrotīkls

Lelde Petrāne, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes (FMF) studenti jau paspējuši notestēt mūsdienīgās iekārtas, ar kurām nesen aprīkota LU FMF Fizikas nodaļas praktikuma laboratorija Zeļļu ielā. Digitālu mērierīču un sensoru iegāde kļuva iespējama, pateicoties LU Fonda piešķirtajam finansējumam, ko 2016. gada sākumā ziedoja SIA Mikrotīkls.

Praktikuma infrastruktūras atjaunošanā ir ieguldīts 41 000 EUR, kopā projektam piešķirti 53 025 EUR.

«Fizika ir realitātē sakņota zinātne, to nevar iemācīties tikai no grāmatām, un eksperimenti praktikumā ir viens no fizikas studiju pīlāriem,» saka LU FMF asociētais profesors un vadošais pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs. Viņš norāda, ka, pateicoties sensoriem un integrācijai datu apstrādes programmās, kas šobrīd ir pieejami LU FMF Fizikas nodaļas praktikumā, studentiem nav jākavē laiks mehāniskajai mērījumu pierakstīšanai un ievadīšanai. «Rezultātā izpēti, kas agrāk aizņēma teju visu dienu, studenti tagad var veikt 10-15 minūtēs, turklāt vienā eksperimentā ieraudzīt daudz vairāk, nekā vienkāršas formulas apstiprinājumu,» uzsver V. Kaščejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) saņēmusi kārtējo ziedojumu dabaszinātņu un medicīnas projektiem no uzņēmuma Mikrotīkls, kurš šoreiz augstskolai ziedojis vienu miljonu eiro, informē LU Fonda pārstāve Nataļja Ņemčenko.

Pateicoties uzņēmuma ziedojumam 2015. gada nogalē, LU Fonds šogad ir atbalstījis 12 Universitātes projektus par kopējo summu 424 tūkst. eiro.

«Ziedojums uzliek lielu atbildības sajūtu un dod stimulu un enerģiju saskatīt plašākus apvāršņus, lai mēs varētu kādu dienu lepoties ar Nobela prēmijas cienīgiem zinātniekiem un viņu atklājumiem. LU Fonds un LU vadība ar prieku un no sirds pateicas uzņēmumam par šo dāsno ziedojumu un gādās, lai tā izlietošana dotu maksimāli lielu efektu studiju vides uzlabošanai un pētniecības kvalitātei Latvijas Universitātē,» par saņemto atbalstu saka LU Fonda izpilddirektore un valdes locekle Laila Kundziņa-Zvejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Labākajiem darba devējiem pasniedz LDDK gada balvas

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā ceremonijā Melngalvju namā trešdien, 16. novembrī, pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada Balvas, godināti reģionu un visas Latvijas labākie darba devēji, kā arī jau trešo gadu par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegta gada tautsaimnieka balva.

Gada tautsaimnieka balvu šogad saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Mārtins Talijs (John Martin Tully) un valdes loceklis Arnis Riekstiņš.

«Gada tautsaimnieka balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā sadarbībā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas, dod pienesumu tautsaimniecībā un vienlaikus rod iespēju ieguldīt inovācijās, zinātnes attīstībā un palīdzēt arī tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. Mikrotīkls vadītāji ar savu rīcību veido mūsdienīga un atbildīga uzņēmēja kodu,» par balvas saņēmējiem pauž LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mikrotīkls (MikroTik) ir atsācis pieņemt un izsniegt preču pasūtījumus un plāno tuvākajā laikā atgriezties pie pilnas darba kapacitātes, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma valdes loceklis Arnis Riekstiņš ir noskaņots optimistiski: «Darām visu, kas mūsu spēkos, lai ātri atgūtos. Tā kā nesen ir pabeigta jauna noliktavas ēka, strādājam, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt noliktavas darbību arī šajās telpās un uzņēmuma darbība tiktu atjaunota vajadzīgajā kapacitātē.»

Jau vēstīts, ka naktī uz 20. augustu vienā no Mikrotīkla Rīgas noliktavām notika ugunsgrēks. Cietušo nebija, taču tika iznīcināta daļa no tirdzniecībai paredzētajām precēm un ražošanas komponentēm. Šobrīd teritorijā aktīvi strādā izmeklētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam

Ilze Žaime, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par veselības jautājumiem, šādu pārliecību Džons Tallijs, IT tehnoloģiju ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, pauž sarunā ar žurnālu Dienas Bizness.

Dž. Tallijs pirms pusotra gada uzrunāja vietējos speciālistus, aicinot viņus iesaistīties iniciatīvā par Latvijas bērnu ļaundabīgo audzēju izpēti.

Pēc pāris mēnešu ilgas projekta apceres tas tika uzsākts, un nedaudz vēlāk kā pēc gada pirmo mazo pacientu gēni jau tiek analizēti. Šis projekts ļaus Latvijai kļūt par vienu no retajām un vadošajām valstīm pasaulē gēnu sekvencēšanas un vēža izpētes jomā, pārliecināts ir Dž. Tallijs.

Lai gan Dž. Tallija mērķis ir DNS sekvencēšanu padarīt Latvijā pieejamu ikvienam pediatriskās onkoloģijas pacientam, iespējams, nākotnē tā būs pieejama vēl plašākam lokam.

Pediatriskā onkoloģija viņam ir tuva tēma – pirms apmēram desmit gadiem viņš personīgi un SIA Mikrotīkls atbalstīja vienu no pirmajiem gēnu sekvencēšanas projektiem Sv. Jūdas slimnīcā laikā, kad tur ārstējās viņa bērns. Lai gan viņa meita slimību neuzveica, tas ir pamudinājis Talliju palīdzēt citiem, kas cīnās ar šo pašu slimību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Papildināta - 20 vērtīgākie uzņēmumi Latvijā

Žanete Hāka, 18.10.2017

1. AS Latvenergo

Uzņēmuma vērtība: 1,75 miljardi eiro

Vērtības izmaiņas gada laikā: 34%

Apgrozījums 2016.gadā: 931,6 miljoni eiro

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskots Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017. gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs: «Enerģētika ir ļoti dinamiska un šādos apstākļos būtiska nozīme ir nepārprotami iezīmētai un skaidrai koncerna stratēģijai – diversificēt savu darbību, aptvert jaunu tirgu un biznesa jomu apvāršņus, kļūstot par modernu enerģētikas kompāniju. Citiem vārdiem, mūsu stratēģijas būtība ir – solis tālāk. Ja iepriekš mēs nostiprinājām savas pozīcijas Baltijā tradicionālajos mūsu biznesa segmentos, tad tagad lūkojamies uz produktu diversifikāciju, inovācijām, digitalizāciju un jaunām tehnoloģijām. Tāds ir mūsu iezīmētais ceļš uz turpmāko attīstību un panākumiem».

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: «Lattelecom vērtības pieaugums 4% apmērā un kāpums uz 6. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā sasniegts, pateicoties pārdomātai stratēģijai un izcilam komandas darbam. Mums ir vienlīdz svarīgi trīs virzieni – pamatbiznesa stiprināšana, efektivitāte un jaunā biznesa audzēšana, kas devis rezultātu. Turpināsim investēt TV saturā, interneta tīkla kvalitātē, lietu interneta attīstība, mākslīgā intelektā, lielajos datos un citos jaunos virzienos. Šogad esam kļuvuši par stratēģisko partneri Altum akcelerācijas fondiem, tādējādi palīdzēsim attīstīt start-up ekosistēmu Latvijā un visā reģionā. Mūsu stratēģijas daļa ir veidot sinerģijas ar jaunuzņēmumiem agrāk nekā citi tehnoloģiju uzņēmumi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksporta izcilības balvas saņem Mikrotīkls un Latekofood

Dienas Bizness, 17.03.2016

AS "SAF tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs (no kreisās) pasniedz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksporta izcilības balvu "Krišjāņa Valdemāra balva "Latvji, brauciet jūriņā!"" programmatūru attīstītāja "Mikrotik" tehniskajam direktoram Arnim Riekstiņam

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturtdien, 17.martā, pasniedza eksporta balvas, kur Kr.Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! saņēma programmatūru attīstītājs Mikrotīkls, bet Sprīdīša balvu saņēma Latekofood.

Balvas tika pasniegtas LTRK gada kopsapulces laikā. Kr.Valdemāra balvai Latvji, brauciet jūriņā kopumā bija izvirzīti trīs uzņēmumi specializēto iekārtu ražotājs Peruza, vertikālo vēja tuneļu ražotājs Aerodium un programmatūru attīstītājs Mikrotīkls, kurš arī to ieguva. Saņemot apbalvojumu uzņēmuma Arnis Riekstiņš norādīja, ka ir patīkami saņemt tik respektablu balvu no LTRK, jo īpaši laikā, kad kompānija svin 20 gadu dibināšanas jubileju.

Kr.Valdemāra balvai Latvji, brauciet jūriņā! varēja pieteikties uzņēmumi, kura 51% pamatkapitāls pieder Latvijas rezidentam, kurš ne mazāk kā piecas preces eksportē vismaz uz piecām pasaules valstīm, kā arī kopējais eksporta preču vai pakalpojumu apjoms ir ne mazāk kā 700 tūkstošu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī joprojām baņķieri

Dienas Bizness, 19.10.2017

SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde, Miljonāru topa autors Lato Lapsa

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta ar FOTO: VID lielāko nodokļu maksātāju ceremonijā triumfē Statoil Fuel&Retail

LETA, 31.03.2016

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone (no kreisās), SIA Statoil Fuel&Retail izpilddirektore Gunta Jēkabsone ar balvu "2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs" un finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lielāko nodokļu maksātāju sveikšanas ceremonijā triumfēja degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel&Retail (no šodienas uzņēmuma nosaukums ir SIA Circle K Latvia), kas uzvarēja trīs kategorijās.

Statoil Fuel&Retail uzvarēja nominācijās - 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Latvijā, 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā un 2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs.

Statoil Fuel&Retail nodokļos nomaksājis vairāk nekā 172 miljonus eiro.

Laurus plūca arī SIA Rimi Latvia, kas tika nosaukta par 2015.gada lielāko algas nodokļu maksātāju, SIA Orlen Latvija uzvarēja kategorijā 2015.gada lielākais pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, bet SIA Mikrotīkls tika sveikts kā 2015.gada lielākais eksportētājs pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

Nominācijā 2015.gada debija uzvarēja SIA Ventspils Port Services.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru