Latvijas valdības spēcīgā rīcība reformu īstenošanā, lai mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un konsolidētu publiskās finanses, atbalsta tai noteikto kredītreitingu A3 līmenī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's paziņoja savā ikgadējā pārskatā.

Latvijas straujā ekonomikas atkopšanās un valdības veiktie fiskālās konsolidācijas centieni ir palīdzējuši valstij pārsniegt savus fiskālos mērķus, pārskatā citēts Moody's viceprezidenta asistenta, analītiķa un ziņojuma autora Evana Volmana teiktais.

Latvija ir noteikti parādījusi, ka spēj konsolidēt savas publiskās finanses, un tiek prognozēts, ka 2016./2017.gadā tās fiskālais deficīts saglabāsies ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sacījis Volmans.

Tomēr Moody's secināja, ka deficīta rādītāja tālāks uzlabojums ir ierobežots, jo uz Latvijas budžetu pieaug spiediens, ko rada sociālo un aizsardzības izdevumu palielinājums. Neskatoties uz to, aģentūra sagaida, ka Latvijas fiskālā politika arī turpmāk būs saprātīga un parādu slogs atbildīs citu valstu ar A reitingu vidējam sniegumam.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody´s Investor Service piešķīrusi Luminor reitingus, informē bankas pārstāvji.

Reitinga saņemšanu iniciēja Luminor un tas tika pieprasīts Luminor Igaunijā. Lai arī Luminor šobrīd darbojas kā trīs atsevišķi uzņēmumi, Luminor piešķirtais reitings Igaunijā atspoguļo Moody´s nākotnes vērtējumu Luminor grupas darbībai kopumā, ņemot vērā Luminor pārrobežu apvienošanos, lai no 2019. gada janvāra kļūtu par centralizētu finanšu pakalpojumu sniedzēju ar galveno biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

«Mūsu mērķis ir izveidot vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā vietējiem uzņēmējiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, pielāgot darbību tirgus apstākļiem, uzlabojot ienesīgumu un saglabājot spēcīgu kapitalizāciju ar CET1 rādītāju virs 17%. Mēs pakāpeniski aizvietosim mūsu mātes banku finansējumu ar depozītiem un stabilu ilgtermiņa finansējumu. Esmu pārliecināts, ka Luminor kļūs par vienu no saistošākajiem investīciju objektiem Baltijas reģionā,» saka Luminor Grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāzuke.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Latvijas valsts energokompāniju Latvenergo un Igaunijas Eesti Energia apdraud riski saistībā ar patlaban notiekošo integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, atzīst starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Ziņojumā, kurā Moody’s salīdzina abus uzņēmumus un norāda uz draudošajiem riskiem, teikts, ka Eesti Energia un Latvenergo aizvien vairāk ietekmē enerģijas cenas Ziemeļvalstīs.

Pieaugot Baltijas valstu integrācijai Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, ko nosaka jaunu starpsavienojumu izmantošana, elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā kritušās un turpinās kristies, norāda Moody‘s.

Ziemeļvalstīs tiek veikta zemu izmaksu un zemu oglekļa dioksīda izmešu hidroelektroenerģijas ražošana. Vēsturiski enerģijas tirgi Baltijas valstīs nav tikuši pilnībā integrēti Ziemeļvalstu tirgū, ņemot vērā ierobežoto starpsavienojumu. Pēdējos gados pārrobežu ražotspēja starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgiem ir palielinājusies, tādējādi samazinot enerģijas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vēsta aģentūra.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir apstiprinājusi AS «Latvenergo» kredītreitingu, novērtējot to kā Baa2, stabils. Reitings ir saglabāts nemainīgi stabils jau vairākus gadus, apliecinot uzņēmuma darbības drošumu un finansiālo uzticamību, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Moody’s, pārapstiprinot AS «Latvenergo» kredītreingu, ir ņemusi vērā nesen veikto jaudas maksājumu pārstrukturēšanu un ar to saistīto pamatkapitālu samazināšanu. Kā Latvenergo koncerna stiprās puses Moody’s īpaši uzsver tā darbību ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā; augsti efektīvo un videi draudzīgo hidroelektrostaciju īpatsvaru ražošanas portfelī; regulēto sadales un pārvades segmentu darbību, kā arī labu finanšu situāciju, kas palīdzētu nodrošināties pret nelabvēlīgām tirgus izmaiņām.

AS «Latvenergo» ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram ārpus finanšu sektora piešķirts «Moody's Investors Service» investīciju pakāpes reitings. Starptautiski atzītu kredītreitinga aģentūru noteikto kredītreitingu izmanto vietējās un starptautiskās finanšu institūcijas un citas ieinteresētas puses, lai novērtētu riskus, kas saistīti ar kredītreitinga saņēmēja finanšu stabilitāti, uzticamību un nākotnes perspektīvām. Kopš 2004.gadā Moody’s katru gadu ir noteikusi AS «Latvenergo» kredītreitingu un kopš 2015.gada februāra tas ir Baa2 ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody’s Investors Service» (Moody's) pozitīvi vērtē mājokļu tirgu un hipotekāro kreditēšanu Baltijas valstīs.

Jaunākajā ziņojumā aģentūra secinājusi, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas apstākļi veicina aizņēmēju iespējas veikt hipotekāro kredītu maksājumus, kam ir pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu nodrošinājumu kvalitāti. Baltijas valstīs ir samazinājies neatmaksāto kredītu līmenis, bankām nostiprinot savas parakstīšanas spējas un ierobežojot risku apetīti. "Moody's» viceprezidents un vecākais izpētes analītiķis Gregs Deiviss sacīja, ka finanšu krīzes laikā 2007.-2009.gadā mājokļu cenas Baltijas valstīs saruka uz pusi, bet tagad Igaunijā tās ir pilnībā atguvušās, bet Latvijā un Lietuvā tās ir gandrīz 20% zem augstākā līmeņa.

Tāpat aģentūra norāda, ka pašlaik Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neatmaksātu segto obligāciju, kas lielā mērā saistāms ar to, ka Ziemeļvalstu bankas, kas dominē hipotekāro kredītu sektorā Baltijas valstīs, vēsturiski ir sniegušas lētu finansējumu atzariem Baltijā. Vienlaikus Baltijas valstīs pieaug vēlme ar segtajām obligācijām iegūt papildu finansējumu, piemēram, Igaunija šogad ir pieņēmusi likumu segto obligāciju tirgus izveidei. "Moody's» analītiķi secinājuši, ka hipotekāro kredītu noteikumi un parakstīšanas standarti tagad Baltijā atbilst citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksei. Trīs Baltijas valstis ir ieviesušas makrouzraudzības politikas pasākumus, kas ierobežo hipotekāro kredītu tirgus riskus, kā arī noziegumi hipotekāro kredītu jomā un neatmaksāto kredītu līmenis ir salīdzinoši zems. Aģentūras ziņojumā teikts, ka vairāk nekā 90 dienas hipotekāro kredītu maksājumi Igaunijā kavēti 0,4% gadījumu, bet Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir ap 2%.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s ir apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu – Baa2, stabils, informē AS Latvenergo.

Saņemtais reitings apliecina, ka AS Latvenergo ir stabils un drošs aizņēmējs, nodrošinot iespējas piesaistīt aizņēmumus uz izdevīgiem nosacījumiem.

Apstiprinot AS Latvenergo kredītreitingu Baa2, stabils, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s uzsver, ka uzņēmumam ir izdevies saglabāt pašreizējam kredītreitingam atbilstošu pozitīvu finansiālo profilu, neskatoties uz zemajām elektroenerģijas cenām un risku, ka tās varētu šādā līmenī arī saglabāties.

Atbilstoši Moody’s datiem, laika periodā no 2015. gada novembra līdz 2016. gada februāra sākumam vidējās elektroenerģijas cenas Nord Pool Spot biržā kritušās par 26%. Lai arī Moody’s uzskata, ka ilgākā laika periodā cenas stabilizēsies, tomēr ilgstošais zemo cenu periods negatīvi ietekmēs elektroenerģijas ražotājus Ziemeļvalstu un tādējādi arī Baltijas elektroenerģijas tirgū.

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Starptautiskā kredītreitingu un tirgus pētījumu aģentūra «Moody's» plāno atvērt struktūrvienību Viļņā, kuras galvenais uzdevums būs sniegt analītikas pakalpojumus, liecina ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija, kas iegūta no neoficiāliem avotiem.

Pēc šo avotu teiktā, «Moody's» par šiem plāniem iecerējusi oficiāli paziņot nākamnedēļ.

Šo plānu īstenošanā «Moody's» sadarbojas ar Lietuvas valsts ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūru «Investuok Lietuvoje», sacījuši avoti.

«Investuok Lietuvoje» projektu menedžeris Oļegs Volkovs ziņu aģentūrai BNS teicis, ka nevar ne apstiprināt, ne noliegt, ka «Moody's» plāno atvērt struktūrvienību Lietuvā.

«Vairāk neko nevaru komentēt,» piebildis Volkovs.

Starptautiskā reitingu aģentūra «Moody's Investor Service» apstiprinājusi AS «Citadele banka» ilgtermiņa depozītu reitingu bez izmaiņām – Ba2 ar pozitīvu nākotnes prognozi.

Savā analīzē Moody’s Investors Service norādījis, ka AS «Citadele banka» stratēģija ir biznesa darbības paplašināšana visās trīs Baltijas valstīs, tālāk no vājākiem tirgiem, un saskaņā ar Moody’s reitingu aģentūras redzējumu, banku sektors visās trijās Baltijas valstīs ir uzlabojies, pateicoties konsolidācijas procesiem, kas norisinās pēdējo gadu laikā.

Turklāt Moody’s Investor Service norāda, ka bankas kredītrādītāji ir uzlabojušies, bankai ir palielinājusies tās kapitalizācija un aktīvu kvalitāte ir pastāvīgi uzlabojusies.

Pirms obligāciju emisijas prospekta iesniegšanas FKTK un paredzamās parādzīmju izlaišanas šoruden Nasdaq Riga Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum no kredītreitingu aģentūras Moody’s ir saņēmusi augsto BAA1 vērtējumu. Tas ir vien soli zemāk par Latvijas A3 reitingu, kas tika iegūts pirms diviem gadiem un kopš tā laika ir ar nemainīgi stabilu nākotnes novērtējumu.

«Mūsu rādītājs ir uzreiz zem mūsu valsts kredītreitinga rādītāja, un iegūt to augstāku, nekā ir tavai valstij, ir praktiski neiespējami. Tāpēc šis vērtējums ir maksimālais augstākais, kādu mēs varējām iegūt,» DB saka Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Ar izlaistajām obligācijām piesaistīto finansējumu Altum ieguldīs energoefektivitātes projektiem domātos finanšu instrumentos sevišķi industriālajām, komerciālajām celtnēm un būvēm. Reizē tas ir solis Altum ilgtspējas virzienā, veidojot iestrādes, kā darboties pēc 2020. gada, kad ES fondu finansējums pašreizējā formā nebūs pieejams.

Fragments no DB sarunas ar Reini Bērziņu pirms Moody’s vērtējuma publiskošanas:

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's atkārtoti ir apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu - Baa2, stabils.

Saņemtais reitings apliecina, ka AS Latvenergo ir stabils un drošs aizņēmējs, nodrošinot iespējas piesaistīt aizņēmumus uz izdevīgiem nosacījumiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Apstiprinot AS Latvenergo kredītreitingu Baa2, stabils, Moody’s kā Latvenergo koncerna stiprās puses īpaši uzsver uzņēmuma spēcīgās pozīcijas vietējā tirgū, tā īpašumā esošās efektīvās un videi draudzīgās hidroelektrostacijas, regulēto sadales un pārvades segmentu darbību un labus finanšu rādītājus.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s paredz, ka uzņēmumam arī turpmāk izdosies saglabāt pašreizējam kredītreitingam atbilstošu pozitīvu finansiālo profilu Latvijas elektroenerģijas tirgus turpmākas attīstības un izaugsmes apstākļos.

Starptautiskā kredītreitingu un tirgus pētījumu aģentūra Moody's, kas par mājvietu savam jaunākajam Eiropas birojam izraudzījusies Viļņu, tajā varētu nodarbināt 100 līdz 200 speciālistu, otrdien vēsta Lietuvas biznesa ziņu laikraksts Verslo žinios.

Sākotnējais projekts bija atvērt Viduseiropas un Austrumeiropas centru ar 100-200 cilvēkiem un izveidot cilvēkresursu, mārketinga operāciju, tehniskā atbalsta un IT komandas. Darbiniekiem būs vajadzīgas Rietumeiropas valstu valodu zināšanas, izteicies laikraksta avots.

Moody's šonedēļ apstiprinājusi, ka jauno biroju veidos Lietuvas galvaspilsētā. Par šo investīciju Viļņa sacentās ar Portugāles, Spānijas, Čehijas un Polijas pilsētām, bet noslēguma posmā izvēle bijusi starp Poliju, Čehiju un Lietuvu, norādījuši konsultanti, kas strādāja ar šo projektu.

Verslo žinios avoti uzsvēruši, ka tas ir pirmais Lietuvas uzvarētais projekts, kas tiešā veidā saistīts ar Breksitu.

Komerciālās aviācijas nozari pandēmija turpinās ietekmēt vēl vairākus gadus, prognozē "Moody’s" analītiķi.

Turklāt blakusefekti, iespējams, būs jūtami visā pasaules ekonomikā, ne tikai saistītajās nozarēs.

Saskaņā ar "Moody’s" analītiķu prognozēm, pēdējo mēnešu satricinājumi ietekmēs iesaistītās personas un uzņēmumus - sākot no lidostu operatoriem un lidmašīnu nomas kompānijām līdz pat lidmašīnu ražotājiem un viņu piegādātājiem - vismaz līdz pat 2022.gadam un visdrīzāk, pat ilgāk.

Turklāt to izjutīs vēl plašāks loks personu, jo aviokompānijas izmanto vēl dažādu pušu pakalpojumus, līdz ar to krīze ietekmēs plašu nodarbināto skaitu un naftas pieprasījumu, norāda eksperti.

Ziņojumā teikts, ka galvenais atveseļošanās faktors būs ilgstoši noturīgs pasažieru pieprasījums. Tam uzlabojoties, aviokompānijas un lidostas sāks atgūties, tam sakos lidmašīnu nomas kompānijas, jo aviokompānijām būs nepieciešams vairāk lidmašīnu, ar ko pārvadāt pasažierus. Likumsakarīgi tam sekos lidmašīnu ražotāju atgūšanās, un pēdējie atgūsies detaļu piegādātāji. Tiesa gan, "Moody’s" eksperti prognozē, ka tas nenotiks ātrāk par 2023.gadu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s ir pārskatījusi Latvijas banku sistēmas vērtējumu un palielinājusi reitinga nākotnes novērtējumu uz stabilu, paredzot, ka stingrie ekonomiskie pamati nākamo 12-18 mēnešu laikā nodrošinās kredītu pieaugumu, aktīvu kvalitāti un rentabilitāti, informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Arī Starptautiskā Valūtas fonda misijas jaunākajā ziņojumā par Latviju, kas publiskots 10. decembrī, atzīmēts, ka Latvijas banku sistēma saglabājas labi kapitalizēta un likvīda.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis par vērtējumu ir iepriecināts, bet ne izbrīnīts: «Latvijā ir mēreni augoša ekonomika, finanšu sistēmā krīzes izraisītie satricinājumi pārvarēti, bankas ir ieguldījušas lielus finanšu resursus kapitāla bāzes stiprināšanai, tiek uzturēta augsta likviditāte, pastiprināta kredītu kvalitātes vērtēšana, ieviesta virkne jauno uzraudzības prasību – jūtamies stabili.»

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service trešdien pirmo reizi pēdējo gandrīz 30 gadu laikā samazināja Ķīnas kredītreitingu, šādu lēmumu skaidrojot ar bažām par valsts pieaugošajām parādsaistībām un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Aģentūra Ķīnas kredītreitingu samazināja no Aa3 uz A1, īstenojot pirmo pazeminājumu kopš 1989.gada beigām.

Vienlaikus gan Moody's paaugstināja valsts kredītreitinga nākotnes perspektīvu no negatīvas, kur tā bija atradusies kopš 2016.gada marta, uz stabilu.

«Kredītreitinga samazināšana atspoguļo Moody's prognozes, ka Ķīnas finanšu stāvoklis turpmākajos gados pasliktināsies, parādsaistībām ekonomikas mērogā turpinot pieaugt izaugsmes tempa palēnināšanās dēļ,» skaidro aģentūra.

Ķīnas parādsaistību apjoms pērn pieauga līdz 260% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un Starptautiskais Valūtas fonds brīdinājis, ka parādsaistību krīze valstī var negatīvi ietekmēt globālo finanšu stabilitāti.

Šodien, 26. februārī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service (Moody’s) ir apstiprinājusi pozitīvu Citadeles ilgtermiņa reitingu, saglabājot tā pakāpi Ba2 ar pozitīvu reitinga prognozi, informē bankas pārstāvji.

Savā analīzē Moody’s ir atzinusi, ka Citadelei ir laba pozīcija, lai izturētu spiedienu, kas varētu rasties no notikumiem, kas ietekmē Latvijas finanšu sektoru.

Tā norāda, ka Citadele pēdējo gadu laikā ir attīstījusies galvenokārt Baltijas valstīs, fokusējoties uz iedzīvotāju un mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, vienlaikus ievērojami samazinot darījumus NVS valstīs, ierobežojot jaunus augsta riska depozītus un saglabājot tās aktīvu likviditāti virs 52%.

Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis: «Citadele atrodas labās pozīcijās, lai atbalstītu Latvijas finanšu sistēmas reputācijas atjaunošanu ar savu pieredzi un augstajiem standartiem AML un atbilstības jomās. Bankas vadība un akcionāri iestājas par nulles tolerances pieeju attiecībā uz šiem riskiem, kas līdz šim ir vainagojusies ar nevainojamu atbilstības pieredzi Baltijā.»

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu par divām pakāpēm - no B1 uz Ba2. Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir Ba2 ar pozitīvu nākotnes novērtējumu, informē bankas pārstāvji.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu “Moody’s” skaidro ar bankas īstenoto stratēģiju attīstīt darbību Baltijas valstīs, kā arī palielināto bankas kapitālu un uzlaboto aktīvu kvalitāti. “Moody’s” pozitīvi vērtē bankas straujo attīstību un paredz, ka Citadeles stratēģiskais fokuss paplašināt darbību Baltijas valstīs uzlabos aktīvu kvalitāti un bankas reitingu nākotnē.

Tik ievērojams reitinga palielinājums ir apliecinājums, ka Citadele ir stabili nostājusies uz attīstības ceļa un virzās pareizajā virzienā. Mūsu uzdevums un ambīcijas ir turpināt uzlabot bankas finanšu rādītājus, lai sasniegtu vēl labāku līmeni, saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Starptautiskā reitingu aģentūra «Moody’s» trešdien samazināja Krievijas banku sistēmas kredītreitinga nākotnes perspektīvu no pozitīvas līdz stabilai, šādu lēmumu skaidrojot ar gauso ekonomikas izaugsmi.

«Krieviju sagaida vairāki ekonomikas izaicinājumi, un to atspoguļo tas, ka mēs esam samazinājuši valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam no 1,6% līdz 1,2%,» norāda «Moody’s».

Nākamajam gadam aģentūra valsts ekonomikai prognozē aptuveni 1,5% pieaugumu. Taču «Moody’s» skaidro,ka banku darbības vidi atbalstīs monetārā politika, salīdzinoši stabils valūtas maiņas kurss un valsts izdevumu pieaugums.

Aģentūra prognozē, ka banku problemātisko aizdevumu īpatsvars nākamajos 12-18 mēnešos saglabāsies zem 10% no kopējā izsniegto aizdevumu apjoma.