Piedāvājumus iegādāties Parex bankas daļas izteikušas ASV investīciju banka Morgan Stanley, kurai interesējot bankas «sliktā daļa», un Nordea banka, kas vēlētos pārņemt privātpersonu apkalpošanu, ceturtdien ziņo aģentūra Reuters.

Morgan Stanley & Co. International ir iesniegusi nesaistošu piedāvājumu iegādāties daļu no Parex bankas, aģentūrai Reuters teikusi Privatizācijas aģentūras (PA) sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina-Brīdiņa. Viņa sacījusi, ka piedāvājums nodots Parex pārdošanas konsultantam Nomura International, taču atteikusies sniegt sīkāku informāciju.

Atsaucoties uz anonīmu personu, kas ir pazīstama ar piedāvājumu, Reuters vēsta, ka piedāvājumā ir iesaistīta arī banka Nordea, kurai interesējot Parex klienti privātpersonas Baltijas valstīs, savukārt Morgan Stanley esot interese par Parex «sliktās daļas» pārvaldīšanu.

Standard & Poor’s indeksu prognozē jau pie 3000 punktu atzīmes

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība nupat kā pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 2000 punktu atzīmi. Minētā indikatora vērtība kopš gada sākuma palielinājusies par 8,3%, kopš 2013. gada sākuma – jau par 40%, bet kopš 2009. gada zemākajiem līmeņiem – jau gandrīz par 200%. Neskatoties uz atsevišķu ekspertu runām par akciju cenām nepieciešamo korekciju, šobrīd vispārējā ekstāze, kas saistīta ar vairāk nekā trīs gadus ilgušo nemitīgo kāpumu akciju tirgū, daudziem liek izteikt minējumus par brīdi, kad S&P 500 vērtība pārsniegs jau 3000 punktu atzīmi. Pirmajā brīdī šādas atzīmes sasniegšana šķiet tāls kosmoss, un tas nozīmētu, ka S&P 500 indeksam no šā brīža līmeņa būtu jāpalielinās vēl par 50%. Tiesa gan, tik neiespējami tuvāko gadu laikā tas nemaz nav.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Microsoft, kas šobrīd ir viena no lielākajām kompānijām pasaulē, nākotnē varētu augt vēl, prognozē Morgan Stanley.

Programmatūras giganta vērtībai ir pamats augt līdz vienam triljonam dolāru un vēl vairāk, lēš eksperti.

Patlaban kompānijas kapitalizācija ir 739 miljardi dolāru, tādējādi šī ir ceturtā vērtīgāka ASV akciju tirgus kompānija aiz Apple, Amazon.com un Alphabet.

Pēdējā gada laikā Microsoft akcijas cena ir palielinājusies par vairāk nekā 40%, un Morgan Stanley paredz, ka tuvākajā laikā akcijas cena augs vēl par trešdaļu, sasniedzot triljonu dolāru jau nākamajā gadā.

Investīciju banka saskata potenciālu akcijai nākamo 12 mēnešu laikā pieaugt par 33%, tās cenai sasniedzot aptuveni 130 dolārus.

Morgan Stanley pesimistiskākais scenārijs paredz, ka akcijas cena 12 mēnešu laikā saruks par trešdaļu, savukārt optimistiskākais scenārijs paredz, ka akcijas cena šajā laika periodā pieaugs par 60%.

Sociālais portāls Twitter nolīdzis finanšu konglomerāta Morgan Stanley menedžeri Sintiju Geilori (Cynthia Gaylor), kura tiek uzskatīta par eksperti akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO), tādējādi liekot uzvirmot runām, ka vietne grasās veikt IPO.

S. Geilore, strādājot Morgan Stanley, nodarbojusies ar finanšu restrukturizāciju, rekapitalizāciju, kredītu pārfinansēšanu un finanšu analītiku. Tāpat iepriekš viņa konsultējusi Morgan Stanley klientus no tehnoloģiju nozares saistībā ar IPO. Eksperte sadarbojusies ar tādām kompānijām kā Workday, ServiceNow, Palo Alto Networks, Facebook, Infoblox, Splunk, Zynga, Jive, Netflix un Linkedin. S. Geilore sniegusi arī konsultācijas kompānijām Amazon.com un Google.

Strādājot Twitter, finanšu ekspertes uzdevumos būs sociālā portāla korporatīvās attīstības nodaļas vadīšana.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

ASV investīciju banka Goldman Sachs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nopelnījusi 4.95 miljardus ASV dolāru jeb 8.2 ASV dolārus par akciju, ceturtdien paziņoja banka. Analītiķi gaidīja, ka minētās investīciju bankas peļņa būs 5.218 ASV dolāri par akciju.

Jāpiebilst, ka attiecīgajā periodā pirms gada kompānija cieta 2.12 milj. dolāru zaudējumus jeb 4.97 dolārus par akciju.

Kopumā jāsaka, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī ASV bankām gājis samērā dažādi. Kamēr citas atklāj iespaidīgu peļņas izaugsmi, vienai otrai gājis arī sliktāk.

Tā Bank of America finanšu atskaite atklāja, ka banka pagājušā gada pēdējā ceturksnī cietusi 5.2 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus. Kopumā banka cietusi 60 centus zaudējumu par akciju (analītiķi pirms tam prognozēja 52 centus zaudējumu par akciju), kas galvenokārt radušies atmaksājot pirms tam bankai glābšanas nolūkos piešķirto ASV nodokļu maksātāju naudu.

#Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt.

Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt, radot investoriem iespēju nopelnīt, raksta Business Insider.

Tiesa gan, jāmēģina laikus identificēt un prognozēt, kuras būs šīs kompānijas. Morgan Stanley izveidojis sarakstu ar 15 kompānijām, kas atbilst kritērijiem, lai varētu būt iegādes darījumu mērķis.

Volstrītas analītiķi prognozē, ka šajā gadā apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte uzņems apgriezienus, kas radīs iespējas investoriem, kuri meklē peļņu. Tad, kad ir izteikts pirkšanas piedāvājums, iegādājamās kompānijas akcijas cena pieaug. Līdz ar to pēc idejas nopelnīt ir vienkārši – atliek tikai identificēt potenciālo iegādes mērķi, iepirkt šīs kompānijas akciju un cerēt, ka tiks paziņots par darījumu.

Šo ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) aprīļa sanāksme, kas būs pirmā monetārā reģiona galveno baņķieru sanāksme kopš Kipra spriedusi par starptautiskā aizdevuma pienešanas nosacījumiem.

ECB vadītājam, domājams, tiks uzdoti visai neērti jautāji par Eiropas taktiku Kipras krīzes risināšanā. DB jau plaši rakstījis par to, ka Kipras starptautiskā aizdevuma nosacījumi sākotnēji izvirzīja vienreizēju nodevu visiem valsts depozītiem. Savukārt galu galā, Kipra noteica, ka ievērojamus zaudējumus cietīs vien lielo depozītu turētāji valsts lielākajās bankās. ECB vadītājam būs jāspēj pārliecināt, ka Kipras gadījums ir īpašs, kas gan būs grūti. Pastāv bažas, ka parādu krīzes problēmām aktualizējoties, piemēram, Spānijā vai Itālijā, no bankām, ņemot vērā Kipras precedentu, sāks bēgt arī noguldītāji šajās valstīs.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. "Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus - ekonomikas izaugsmi un tamlīdzīgi, bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi.

Tāpat viņš minēja, ka sankcijas, kas tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru, lielos vilcienos ir iezīmētas pareizi, bet to precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Turklāt, pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Krievijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, augusi par 4,8%, liecina Krievijas Federālā statistikas biroja dati.

Tādējādi dati atklājuši, ka šīs valsts ekonomika trešajā ceturksnī augusi straujākajos tempos kopš 2008. gada otrā ceturkšņa. Šā gada otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika auga par 3,4%.

«Tas nav pārsteigums. IKP pieaugumam bija zema bāze, jo pagājušajā gadā Krievijā sausuma dēļ bija ļoti slikta raža. Paredzam, ka Krievijas ekonomika šā gada ceturtajā ceturksnī augs par 4,5%,» situāciju raksturo Renaissance Capital analītiķis Ivans Čakarovs.

Analītiķi gan norāda, ka arī Krievijas ekonomika neizbēgs no globālajām tendencēm un šīs valsts IKP pieauguma tempi rimsies. Jau šobrīd esot vērojama kapitāla izplūšana no Krievijas atpakaļ uz attīstītajām valstīm.

Ekonomikas kritums Krievijā turpinās, un vārga izaugsme gaidāma tikai 2016. gada pavasarī, jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā prognozē eksperti.

Pēc pārsteidzoši saudzīga IKP krituma par 2,2% gada griezumā (ceturkšņa kritums par 1,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, otrā ceturkšņa operatīvie dati rāda kritumu jau par 4,6% (pēc ekspertu aplēsēm ceturkšņa kritums bijis ap 2.5%; detalizēti dati vēl nav publicēti).

Tas pārliecinoši kliedē diezgan populāru viedokli, ka Krievija šo krīzi pārdzīvos viegli, teikts apskatā. Krievijas ekonomikas ministrija joprojām uzskata, ka krīzes dziļākais punkts jau aiz muguras un ka trešajā ceturksnī IKP dinamika (pret iepriekšējo ceturksni) atgriezīsies plusos. Tas ir nepamatoti optimistisks viedoklis, un, lai arī ekonomikas krituma temps ceturkšņu griezumā kļūs lēnāks, mēs joprojām saglabājam šī gada janvārī un aprīlī Swedbank ekonomikas apskatā pausto viedokli, ka šogad Krievijas ekonomikā recesija turpinās padziļināties un ļoti vārga izaugsme ceturkšņu (bet ne gada) griezumā varētu atjaunoties tikai 2016.gada pavasarī.

2021. gada rudenī Rīgā darbu sācis jaunais Krievijas vēstniecības padomnieks ekonomikas jautājumos Igors Lisovs. Jāteic, ka ekonomikas padomnieks Krievijas vēstniecībā Latvijā ilgāku laiku nav bijis.

Dienas Bizness padomnieku izvaicāja par starpvalstu ekonomisko attiecību perspektīvām sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Kā, jūsuprāt, pandēmijas laikā stimulēt Latvijas un Krievijas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, kad slēgta robeža ar Krieviju un ieviesti būtiski ierobežojumi vīzu saņemšanai? Ko vēsta "skaitļi" par pašreizējo Latvijas un Krievijas biznesa attiecību stāvokli?

Ņemot vērā pašreizējo Krievijas un Latvijas attiecību stāvokli ir grūti novērtēt perspektīvas un izteikt tālejošas biznesa prognozes. Taču Krievijas puse ir gatava aktīvai sadarbībai. Pozitīvi vērtējams pats fakts, ka pēc ilgāka pārtraukuma uz Krievijas vēstniecību Latvijā nosūtīts padomnieks ekonomikas jautājumos, ko var uzskatīt kā ierosinājumu uzsākt lietišķu un abpusēji izdevīgu dialogu. Krievija ir gatava veidot konstruktīvu dialogu ar Latviju tik svarīgā jomā kā tirdzniecība un ekonomika. Man darba brauciens uz Latviju nav pirmais Baltijas valstīs. Strādāju Krievijas tirdzniecības pārstāvniecībā Lietuvā. Tāpēc šo reģionu pazīstu diezgan labi. Lai gan daudzi vietējie uzņēmēji atzīmē, ka biznesa vide Lietuvā un Latvijā krasi atšķiras.

Apple turpmāk ik ceturksni saviem investoriem izmaksās dividendes 2,65 ASV dolāru apjomā. Pirmā dividenžu izmaksa notiks šā gada ceturtajā ceturksnī, ziņo kompānija.

Eksperti norāda, ka dividenžu izmaksa Apple akcijas padarīs tikai pievilcīgākas. Jāteic, ka šogad Apple akcijas cenas kāpums ir bijis iespaidīgs – par 45% un šobrīd kompānijas akcijas vērtība atrodas 600 ASV dolāru atzīmes tuvumā. Turklāt vēl iespaidīgāks Apple akcijas cenas kāpums izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Piemēram, kopš pagājušā gada jūlija kompānijas akcijas vērtība ir pieaugusi vairāk nekā par 75%. Jāteic, ka 2009. gada sākumā vienas Apple akcijas cena atradās zem 100 ASV dolāru atzīmes. Kopš tā laika slavenās kompānijas akcijas cena ir faktiski tikai pieaugusi - procentuālajā izteiksmē par 550%. ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība kopš tā laika ir pieaugusi par 55%.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi četru lielāko ASV banku reitingus, uzskatot, ka krīzes laikā valdība tām nesniegs nepieciešamo palīdzību, raksta Bloomberg.

Reitings par vienu pakāpi samazināts Morgan Stanley, Goldman Sachs Group , JPMorgan Chase & Co. un Bank of New York Mellon Corp. pēc tam, kad reitingu aģentūra noslēgusi astoņu ASV banku analīzi, kas tika uzsākta augustā. Banku pārstāvji samazinājumu nekomentē.

Bank of New York reitings samazināts no Aa3 uz A1, Goldman Sachs reitings – no A3 uz Baa1. JPMorgan reitings samazināts no A2 uz A3, bet Morgan Stanley - no Baa1 uz Baa2.

ASV banku uzraugi patlaban gatavo noteikumus, kas varētu mazināt valdību iesaistīšanos pat lielu finanšu kompāniju glābšanā, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Plāns paredz, ka investoriem jāuzņem zaudējumi uz sevi un jākonvertē parādzīmes akciju kapitālā.

Lielākais jaunattīstības valstu fondu kritums pēdējo 11 mēnešu laikā rada interesi tādos investīciju stratēģos kā Morgan Stanley, Credit Suisse Group AG un Goldman Sachs, raksta Bloomberg.

Morgan Stanley eksperti paredz, ka MSCI Emerging Markets Index šajā gadā pieaugs par 34 %, jo uzņēmumu peļņas augs par 40 %. Credit Suisse prognozē, ka kritums 22 valstu indeksā būs ierobežots līdz 5.3 %, bet Goldman Sachs rekomendē investorus investēt Ķīnā, kuras CSI 300 Index nākamo desmit mēnešu laikā pieaugs par 36 %.

Stratēģi norādījuši, ka jaunattīstības valstu tirgos var vilkt paralēles ar 2004. gada maiju, kad MSCI Index atguvās no divos mēnešos piedzīvotā 11 % krituma un līdz gada beigām uzkāpa par 26 %. Tāpat kā toreiz, investori ņem ārā naudu no jaunattīstības valstu fondiem, valdot bažām, ka Ķīnas lēmums ierobežot aizdevumus un procentu likmju palielināšana no Indijas līdz pat Brazīlijai iegrožos ekonomikas izaugsmi.

Automašīnu tirgus Eiropā ir sasniedzis zemākās izteiktās prognozes un vismaz piecus nākamos gadus, kamēr reģions īstenos taupības pasākumus, būs nestabils, brīdinājuši nozares pārstāvji, vēsta Reuters.

Ženēvā notiekošās autobūves izstādes laikā, Ford Eiropas struktūrvienības vadītājs Stīvens Odels (Stephen Odell) norādīja, ka viņš automašīnu pārdošanas apjomus paredz tuvu pie «zemākā līmeņa» prognozēm, ar kurām ražotājs novērtē šā gada pirmo pusi.

Nestabilu tirgu paredzējis Vācijas BMW, kura izpilddirektors Norberts Reithofers atzīst, ka Eiropas parādu problēmu izraisītie autotirgus sarežģījumi pastāvēs vēl vismaz piecus vai vairāk gadus.

Pieprasījums pēc automašīnām Eiropā ir ievērojami samazinājies, ko veicinājušas augstās degvielas un automašīnu cenas, valdību taupības režīmi un samazinātas algas. Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunu automašīnu tirdzniecības apjoms Eiropas Savienībā (ES) samazinājies par 8,2%, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā.