Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) paliek amatā, jo par viņas demisiju neuzticības balsojumā Saeimā nobalsoja 44 deputāti, bet vairākums – 48 bija pret. Viens deputāts atturējās.

Cerot, ka balsojumu par labu L. Mūrniecei varētu izšķirt atsevišķu opozīcijas deputātu kavēšanās uz plenārsēdes sākumu, koalīcijas partiju panāca, ka lēmumprojekts par demisiju Saeimas dienaskārtībā tiek iekļauts kā pirmais. Šajā balsojumā 46 deputāti bija par un kopumā 44 bija pret vai atturējās, kas liecināja par divu balsu pārsvaru par labu L. Mūrniecei.

Balsojumu ietekmēja arī SC deputāts Andrejs Klementjevs, kurš tobrīd bija pametis zāli un izņēmis balsošanas kartīti, tādējādi samazinot demisijas pieprasītāju kopskaitu. Žurnālisti pāris minūtes pēc balsojuma novēroja kā L. Mūrniece pieiet pie A. Klementjeva un viņu pateicībā nobučo uz vaiga. Iekšlietu ministre tūlīt pēc amata nosargāšanas žurnālistiem uzsvēra, ka viņas likteni neizšķīra viena, bet vairākas balsis, ko viņa uzskata par labu novērtējumu savam darbam. Ar balsu meklēšanu savam atbalstam viņa neesot nodarbojusies, bet paļāvusies, ka arī deputāti no citām frakcijām «godaprāta dēļ, balsos pret manu demisiju».

Kopš 2012.gada 21.jūnija, kad tika atklāta iespēja iedzīvotājiem anonīmi sniegt informāciju par nelikumīgu akcīzes preču un narkotiku apriti tā dēvētajā «točku kartē», Valsts policija veikusi vairāk nekā 3000 pārbaudes.

Kopumā par «točku kartē» atzīmētajām nelikumībām noformēti 2004 administratīvā pārkāpuma protokoli, savukārt kriminālprocesi uzsākti 634 gadījumos, taču pērn no pārbaudītajām 654 adresēm, 309 sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli, bet kriminālprocesi uzsākti 88 gadījumos.

Valsts policija pateicas ikvienam, kas sniedzis informāciju par točkām, kā arī atgādina, ka ikviens iedzīvotājs var piedalīties nelegālā alkohola, cigarešu vai narkotiku tirdzniecības vietu apkarošanā, sniedzot informāciju par šādām vietām Valsts policijas mājas lapā pieejamajā «točku kartē» anonīmi atzīmējot konkrēto adresi.

Lielākā daļa no nelegālā alkohola tirdzniecības adresēm, ko savā vēstulē iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei norādījusi Latvijas Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība ARTA, jau iepriekš bijušas policijas redzeslokā, taču vairākās vietās izdevies arī konstatēt jaunas nelikumības un vainīgās personas saukt pie atbildības.

Valsts policijas sagatavotajā atbildes vēstulē Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienībai ARTA norādīts, ka policijas darbinieki rūpīgi pārbaudījuši ikvienu no nosauktajām 45 adresēm un vairākās izdevies konstatēt gan nelikumīgi ražota alkohola tirdzniecību, gan izņemtas nelegāli Latvijā ievestas cigaretes, kas tirgotas ar citu valstu akcīzes markām.

Tā, piemēram, kādā veikalā Elvīras ielā, Rīgā, policisti pārbaudes laikā konstatējuši ne tikai nelikumīgi ražota alkohola glabāšanu, bet veikalā atrastas arī cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes marķējumu. Tāpat līdzīgi pārkāpumi atklāti arī Rīgas Centrāltirgū, Āgenskalna un Matīsa tirgos, kā arī Daugavpils tirgū un citur, taču kopumā adrešu pārbaude būtiskus pārsteigumus policistiem nav nesusi, jo lielākā daļa no vēstulē nosauktajām adresēm jau iepriekš bija iekļauta policijas uzraugāmo un kontrolējamo nelegālā alkohola iespējamo tirdzniecības vietu sarakstā.

LMT ir noslēdzis testu periodu un kā viens no pirmajiem operatoriem Eiropā savā tīklā komercrežīmā ieviesis jaunāko interneta protokola standartu IPv6. Tas nepieciešams, lai klientiem nodrošinātu pieprasījumu pēc tīkla iekārtu adresēm, uzlabotu pakalpojumu pieejamību un sagatavotos 5G ieviešanai, informē uzņēmums.

Interneta protokols tīklā savienotām ierīcēm piešķir katrai unikālu adresi, lai tās varētu savā starpā sazināties. IPv4 standartā vairs nav pieejamas jaunas adreses, tāpēc ir nepieciešams jauns, ietilpīgāks protokols.

IPv6 ir jaunākā interneta adrešu protokola versija, kas kā standarta projekts pieejama jau gandrīz 20 gadu, bet tikai 2017. gada jūlijā tika apstiprināta kā oficiālais jaunais interneta protokola standarts. Pāris mēnešu laikā pēc tam LMT ieviesa IPv6 testa režīmā.

«Lai Latvija kļūtu par līderi 5G ieviešanā, IPv6 ātra ieviešana ir obligāts priekšnosacījums. Līdzšinējais – IPv4 standarts ar aptuveni 4,3 miljardiem pieejamo unikālo adrešu jau šobrīd ir izsmēlis savas iespējas, bet līdz ar 5G un lietu interneta strauju attīstību, pieprasījums pēc drošām, unikālām adresēm daudzkāršosies. IPv6 iespējamo adrešu skaits ir miljoniem reižu lielāks nekā IPv4,» skaidro Juris Binde, LMT prezidents.

Kāpēc valdība izvēlas zaudēt prognozējamus ieņēmumus no akcīzes, jeb kur slēpjas loģika?

Ugunsgrēku jeb t.s. nodokļu reformu «dzēšot», tā vien šķiet, ka alkohols izglābs Latvijas valsts budžetu jau kuro reizi. Pašlaik glābšanas teorija gan balstās vairāk uz aprēķiniem, ka, ceļot cenas, celsies arī ieņēmumi. Teorētiskie aprēķini, iespējams, arī uzrāda papildus ieņēmumus no stiprā alkohola akcīzes celšanas, tomēr valdībai ir tik īsa atmiņa, ka tā neatceras iepriekšējās straujās akcīzes celšanas mācības, t.i., točku krutkas biznesa un kontrabandas strauju uzplaukumu.

Pievērsīsimies faktiem un balstīsimies uz iepriekšējo gadu pieredzi. Atcerēsimies, ka 2009.–2012. gadā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam tika celts pārāk strauji, kas noveda pie legālā dzērienu tirgus krituma par 40% un līdzekļu aizplūšanas garām valsts maciņam. Tikai 2016. gadā akcīzes ieņēmumi no stipro alkoholisko dzērienu kategorijas beidzot sasniedza 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni. Un tas ir noticis pie nosacījuma, ka akcīzes nodoklis šai kategorijai astoņu gadu laikā ir audzis par 56%! Tāpēc risinājumi papildus nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes ir jāizsver ļoti rūpīgi, lai neizjauktu to līdzsvaru un vienošanos, kas ticis būvēts, valdībai un uzņēmējiem produktīvi sadarbojoties pēdējo trīs gadu laikā. Esam vairākkārt ar aprēķiniem norādījuši, ka risinājums ir, un tā ir sabalansēta nodokļu politika, paņemot tur, kur mazāk riska. Proti, tuvināt akcīzes nodokļa likmes stiprajam un tā sauktajam vieglajam alkoholam, lai pielīdzinātu tās Eiropas vidējai attiecībai.

Nepanākot vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi, mediķi plāno turpināt protestēt un visā Latvijā rīkos akciju «Nolaid karogu, iededz sveci!», no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu, informēja Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvji.

Jaunajā akcijā vienosies Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kā arī to atbalsta visas veselības aprūpes profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes.

«Politiķiem ir jādzird sabiedrība ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet jo īpaši tad, kad viņi jau ir ievēlēti Saeimā vai kļuvuši par ministriem. Jo tauta deputātus ir ievēlējusi, lai viņi rūpētos par visas valsts prioritātēm un cilvēku interesēm. Tā ir liela atbildība, kas prasa pienācīgu attieksmi un drosmīgu rīcību,» uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Jūtos droši, ka turpināšu darbu iekšlietu ministra amatā, dažas stundas pirms balsojuma Saeimā intervijā LNT 900 sekundēm sacīja Linda Mūrniece.

Parlamentā šodien notiks balsojums par neuzticības izteikšanu L. Mūrniecei saistībā ar policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas mājās Neo lietas ietvaros, raksta Diena.lv.

«Demisija ir Tautas partijas histērisks mēģinājums atriebties par to, ko esmu darījusi Veselības ministrijā un pēc būtības Tautas partiju neinteresē motivācija manām darbībām. (…) TP atriebjas un vienlaikus mēģina ieriebt valdībai,» uzsver L. Mūrniece.

Cik viņai zināms, Saeimā vakar nav notikušas sarunas starp Jauno laiku un citiem partiju deputātiem. L. Mūrnieces izredzes amatā tiek vērtētas kā 50/50, norādīja LNT. Uz to ministre atbildēja, ka neskaita balsis un tās nemeklē, jo «esmu izdarījusi visu, kas man darāms, jo atlaist ministri par to, ka policija labi dara savu darbu ir diezgan absudri.»

Pirmdien Valsts Policija (VP) uzsākusi stacionāro fotoradaru pieņemšanas – nodošanas procedūru patlaban Vitronic Baltica un partneri iesniegtajam 23 fotoradaru sarakstam. Tāpat arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās pārbaudēs par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu pārkāpumi nav konstatēti.

«VP un Vitronic Baltica un partneri pārstāvji kopīgi uzsāk apsekošanu, lai pārliecinātos par iekārtu ietvaru, mērierīču un pakalpojuma atbilstību līguma nosacījumiem,» teikts pirmdien izsūtītajā VP paziņojumā. Atbilstoši līguma nosacījumiem VP fotoradari jāpieņem trīs dienu laikā.

Savukārt KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka kopsavilkumā par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu, ko toreiz organizēja Vienotības pārstāves Lindas Mūrnieces vadītā Iekšlietu ministra, atzīts, ka šajā konkursā pārkāpumu nav bijis, vēsta portāls Pietiek.com, kas šodien publicējis J. Streļčenoka parakstīto atzinumu. (links?)

Ja Saeima akceptēs sagatavotos grozījumus Komerclikumā par fizisko personu – dalībnieku (investoru) adresēm, tad investīciju izcelsmes valsts nebūs nosakāma.

Tā secināts SIA Lursoft pētījumā. Vēl sarežģītāka ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanas monitorēšana uzņēmumu pamatkapitālā varot būt pēc eiro ieviešanas Latvijā. SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis secina, ka jau šogad ārvalstu investīciju izcelsmes valsti noteikt būs daudz grūtāk.

«Ja tiks akceptēti šobrīd Saeimā virzītie Komerclikuma grozījumi attiecībā uz uzņēmumu dalībnieku adresēm (tās nebūs ne komercreģistrā ierakstāmas, ne arī uzrādāmas ziņas), un (vai) persona varēs norādīt jebkuru adresi, tad šo investoru identifikācija kļūs tikai sarežģītāka,» prognozē A. Brūvelis. Viņš atgādina: tā kā datus par investoru – fizisku un juridisku personu – adresēm jau 20 gadus izmanto, lai identificētu, no kuras valsts ir iegul-dītājs, tas ir pamats gan tiešo investīciju uzskaitei no ārvalstīm, gan arī statistikai par to, kādus ieguldījumus izdara konkrētas pašvaldības uzņēmēji.

Tā dēvētajās sliktajās adresēs reģistrētie uzņēmumi pēdējos gados strādājuši ar zaudējumiem, vēsta laikraksts Dienas bizness.

To liecina SIA Lursoft veiktais pētījums pēc adresēm, kuras tiek dēvētas par sliktajām, tostarp patversmju adresēm. «Tas, ka kādam uzņēmumam vai biedrībai juridiskā adrese sakrīt ar kādu no tā dēvētajām sliktajām adresēm, vēl nenozīmē, ka tā ir fiktīva, jo, piemēram, Pāles ielā, kur atrodas patversme, ir vairāki korpusi, kuros ar biznesu var nodarboties ļoti reāli,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš atgādina, ka valsts slikto adrešu problēmu nesekmīgi mēģina risināt jau vairāk nekā piecus gadus, tomēr efektīva risinājuma joprojām nav.

Lai arī lielākā daļa no šādām komercsabiedrībām nekad nav iesniegušas nevienu gada pārskatu, tomēr par 2010. gadu to izdarījuši 10 uzņēmumi, kuru vidējais apgrozījums bijis 60 tūkst. Ls. «Par 2009. gadu pārskatus bija iesnieguši 272, par 2008. gadu - 251 uzņēmums, kam ir saistība ar tā dēvēto slikto adresi,» skaidro A. Brūvelis. Viņš norāda, ka kopš 2008. gada, kad ekonomiskā krīze skāra Latviju, šo uzņēmumu vidējais apgrozījums ir sarucis. «Iespējams, vainīga ir ekonomiskā krīze vai arī fakts, ka gada pārskati nav iesniegti, tomēr miljardi šajās sliktajās adresēs apgrozīti noteikti nav,» secina A. Brūvelis. «Iesniegtie gada pārskati rāda, ka gan 2010., gan 2009. un pat 2008. gadā sliktajās adresēs reģistrētie uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem,» norāda A. Brūvelis. Vienīgais gads, kad šie uzņēmumi strādājuši ar peļņu, ir bijis tālais 2007. gads.

Pēdējā laikā nākas atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar elektronisko dokumentu apriti, tātad, ledus ir sakustējies un šādu dokumentu lietošana kļūst par ikdienu. Tomēr, ne vienmēr likumā ierakstītās iespējas ir pilnvērtīgi realizējamas praksē.

Ar šādu situāciju saskāros meklējot atbildi uz šķietami vienkāršu jautājumu: ja elektronisks dokuments parakstīts ar drošu elektronisku parakstu (t. i., ar parakstu, kuru izsniedz valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, lai to sāktu lietot: (a) jādodas uz pasta nodaļu, lai saņemtu viedkartes tipa elektronisko parakstu, vai (b) jādodas uz eparaksts.lv mājas lapu, jāaizpilda pieteikums, kurš jāiesniedz kādā no mājas lapā norādītājiem klientu apkalpošanas centriem, lai saņemtu virtuālā tipa elektronisko parakstu ) vai nosūtot šādā veidā parakstītu elektronisku dokumentu, ir nepieciešama vēl kāda papildus vienošanās par dokumentu apmaiņu elektroniskā formātā?

Taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» lietotne sūta datus uz Krievijas interneta adresēm, piektdien paziņoja Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs, kas ir pakļauts Aizsardzības ministrijai.

«Veicot analīzi, Nacionālais kiberdrošības centrs konstatēja, ka lietotne pa šifrētu sakaru kanāliem regulāri pieslēdzas un uztur aktīvu savienojumu ar 11 unikālām IP adresēm, no kurām 10 pieder Krievijas Federācijai. Datu nodošana notiek cikliski,» teikts Nacionālā kiberdrošības centra ziņojumā.

Nacionālais kiberdrošības centrs joprojām iesaka Lietuvas iedzīvotājiem neizmantot šo lietotni.

Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs norādījis, ka «Yandex.Taxi» lietotne pieprasa piekļuvi lielam daudzumam konfidenciālu lietotāju datu un atļaujas ierīces funkciju izmantošanai.

Analīzē secināts, ka lietotne ir kvalitatīva, tā ir labi optimizēta, datu nodošanai tiek izmantoti šifrēti kanāli.

NATO militāro mācību Steadfast Jazz 2013 laikā notikušās kiberuzbrukumu kampaņas #OpIndependence organizēšana tiek saistīta ar hakeru grupu, kas sevi dēvē par Anonymous Ukraine. Par Anonymous var uzdoties jebkurš un īstos vainīgos noskaidrot būs iespējams tikai pēc sekmīgas tehnisko datu analīzes, ziņo Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vecākā referente Sandra Brāle.

Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība (Cert.lv) militāro mācību laikā ir fiksējusi uzbrukumus no aptuveni desmit valstu IP adresēm. Daļa no uzbrukumiem veikta no jau iepriekš kompromitētiem serveriem. Cert.lv, veicot aktīvu informācijas apmaiņu ar ārvalstu kolēģiem, esot spējusi laicīgi veikt preventīvas darbības un fiksētos uzbrukumus apturēt.

Cert.lv ir zināms, ka daļa uzbrukumu esot bijusi vērsta pret valsts iestāžu tīmekļa vietnēm, bet citi - pret ar valsts pārvaldi nesaistītiem resursiem. Izanalizējot iegūtos datus, ir secināts, ka ļaundari par savu mērķi lielākoties izvēlējušies visvieglāk ievainojamās vietnes, kas izmanto satura vadības sistēmas ar publiski zināmām ievainojamībām.

Lietuvas Aizsardzības ministrijai pakļautais Nacionālais kiberdrošības centrs, kas trešo mēnesi seko taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» darbībai, atkārtoti ieteicis cilvēkiem neizmantot šīs kompānijas lietotni, piektdien vēsta Lietuvas sabiedriskais radio.

Kiberdrošības eksperti konstatējuši, ka šī lietotne pieprasa pieeju sensitīviem klientu datiem un sūta tos uz Krievijas interneta adresēm.

Kā norādījis Nacionālā kiberdrošības centra vadītājs Rītis Rainis, nav tehnisku iespēju noskaidrot, cik cilvēku Lietuvā šo lietotni izmanto.

Kad «Yandex.Taxi» pirms trim mēnešiem sāka darbību Lietuvā, Nacionālais kiberdrošības centrs ieteica neinstalēt un neizmantot minēto lietotni, norādot, ka tā, iespējams, «rada apstākļus personas datu nelikumīgai vākšanai un uzkrāšanai, bet tas raisa bažas saistībā ar drošību».

Tika norādīts uz kompānijas iespējamo saistību ar Kremlim tuvām personām un uzsvērts, ka ir īpaši svarīgi, lai lietotne netiktu izmantota valsts ierēdņu un amatpersonu un Aizsardzības ministrijas darbinieku ierīcēs.

Pirmais solis nu ir sperts - tā jāteic par uzsakto darbu, lai īstenotu sen izrunāto ieceri veidot tā saucamo uzņēmumu balto sarakstu. Proti, Finanšu ministrija ir izstrādājusi koncepciju par Uzticamo uzņēmumu jeb balto sarakstu.

Tiek paredzēts, ka tajā būtu iekļaujamas kompānijas, kas strādājušas vismaz trīs gadus un budžetā nodokļu veidā samaksājušas vismaz 500 tūkst. latu, un kuru neto apgrozījums pārsniedz trīs miljonus latu. Šāda koncepcija, šāds solis ir vairāk nekā nekas. Tomēr jāatzīst, ka savu sākotnējo mērķi šādi uzstādījumi nekādi neasniedz.

Nevar noliegt, ka Latvijā jau vairākus gadus ir būtiska problēma saistībā ar pelēkās ekonomikas sektora arvien intensīvāku paplašināšanos, un tādējādi tiešām būtu nepieciešams izveidot sarakstu, kurā iekļautu tos uzņēmumus, kuriem nav nodokļu parādu, kuri savlaicīgi un kvalitatīvi izpildījuši saņemtos pasūtījumus, kuriem nav bijušas problēmas ar tiesībsargājošajām institūcijām utt. Faktiski runa ir par uzņēmumiem, par kuriem valsts būtu gatava dot savas garantijas. Pirmkārt, šāda saraksta izveide būtu palīgs pašiem komersantiem, jo viņi ātri varētu pārbaudīt, ar kurām kompānijām ir droši sadarboties. Otrkārt, nosakot, ka baltajā sarakstā neietilpstoši uzņēmumi nevar piedalīties valsts un pašvaldību organizētos iepirkumu konkursos, būtu iespējams panākt, ka kompānijas censtos tajā tomēr iekļūt. Tas savukārt būtiski palielinātu nodokļu samaksas efektivitāti.

Alkoholisko dzērienu pārdošanas kritums šī gada sešos mēnešos par 28.1% liecina, ka «pelēkais alkohola tirgus» un kontrabanda pierobežā joprojām netiek efektīvi apkarots un, ņemot vērā augošo bezdarbu, situācijai ir tendence pasliktināties uz gada beigām.

To norāda Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA), komentējot legālā alkohola nozares tirgu pirmajā pusgadā.

ARTA biedri pauž pārliecību, ka nozares turpmāko konkurētspēju būtiski ietekmēs tas, cik efektīva būs nelegālā alkohola izplatības apkarošana un kontrole pierobežā, kāda būs politiskā griba piemērot vienādus tirgošanas, reklāmas un citus nosacījums visiem alkoholisko dzērienu veidiem, tajā skaitā alum un turpmāka nodokļu sloga nepalielināšana un atvieglošana, jo akcīzes nodokļa kāpums kopš gada sākuma ir tiešā mērā ietekmējis legālā alkohola pieejamību patērētājiem un veicinājis nišas aizpildīšanos ar nelegālu produkciju.

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Uzņēmumu reģistram nāksies meklēt un pārbaudīt, vai reģistrācijai pieteikto amatpersonu adreses neatrodas tā dēvētajās riska adresēs, un, ja atrodas, tad nekavējoties ziņot VID.

To paredz sagatavotie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» trešajam lasījumam, ko Saeima gatavojas izskatīt jau ceturtdienas plenārsēdē. DB jau rakstīja, ka minētajā likumā tiks iestrādāts tāds jēdziens kā riska adrese, kurā reģistrētā fiziskā un arī juridiskā persona tiktu īpaši uzmanīta. Atbildīgā komisija atbalstīja finanšu ministra Andra Vilka ierosinājumu, kas faktiski Uzņēmumu reģistram (UR) vēl pirms konkrētās juridiskās personas, amatpersonu vai dalībnieku reģistrācijas prasa ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par to, ja tā dēvētajā riska adresē ir plānota reģistrācijai pieteiktas juridiskās personas juridiskā adrese, tās dalībnieka un/vai amatpersonas deklarētā dzīvesvieta.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, veicot atkārtotu pārbaudi kādā transporta pakalpojumu nozarē strādājošā uzņēmumā, konstatēja «aplokšņu algu» maksāšanu tieši to izmaksas brīdī, kā arī algu sarakstus, kas apliecināja jau izmaksāto un izmaksāt plānoto «aplokšņu algu» samaksu kopumā 4340 latu apmērā.

Šā gada 29. martā VID saņēma informāciju no Valsts policijas, ka kādā transporta pakalpojumu nozarē strādājoša uzņēmuma struktūrvienībā Kurzemes reģionā nākamajā dienā, 30. martā, tiks izmaksātas «aplokšņu algas». Saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju šajā uzņēmumā «aplokšņu algu» izmaksa tiek veikta mēneša beigās nekonkrētā datumā, par ko uzņēmuma darbiniekiem tiek paziņots tajā pašā vai iepriekšējā dienā. Līdzīga satura informāciju VID bija saņēmis arī 2011. gada nogalē, bet, veicot kontroles pasākumus 2011.gada novembrī, «aplokšņu algu» izmaksa netika konstatēta.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.