Jaunākais izdevums

Ja Saeima akceptēs sagatavotos grozījumus Komerclikumā par fizisko personu – dalībnieku (investoru) adresēm, tad investīciju izcelsmes valsts nebūs nosakāma.

Tā secināts SIA Lursoft pētījumā. Vēl sarežģītāka ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanas monitorēšana uzņēmumu pamatkapitālā varot būt pēc eiro ieviešanas Latvijā. SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis secina, ka jau šogad ārvalstu investīciju izcelsmes valsti noteikt būs daudz grūtāk.

«Ja tiks akceptēti šobrīd Saeimā virzītie Komerclikuma grozījumi attiecībā uz uzņēmumu dalībnieku adresēm (tās nebūs ne komercreģistrā ierakstāmas, ne arī uzrādāmas ziņas), un (vai) persona varēs norādīt jebkuru adresi, tad šo investoru identifikācija kļūs tikai sarežģītāka,» prognozē A. Brūvelis. Viņš atgādina: tā kā datus par investoru – fizisku un juridisku personu – adresēm jau 20 gadus izmanto, lai identificētu, no kuras valsts ir iegul-dītājs, tas ir pamats gan tiešo investīciju uzskaitei no ārvalstīm, gan arī statistikai par to, kādus ieguldījumus izdara konkrētas pašvaldības uzņēmēji.

A. Brūvelis prognozē, ka vieta tukša nepaliks, jo šī informācija nepieciešama gan Latvijas Bankai, gan LIAA, pašvaldībām utt. «Diemžēl, nepārzinot kādu datu izmantošanas praksi valstī kopumā, vienas ministrijas klerkiem izmetot tos no ziņu saraksta, tas visbiežāk nozīmē, ka šos pašus datus cilvēki būs spiesti iesniegt ne tur, kur tas ir ierasts, bet gan katrai no institūcijām, kam šie dati tieši vai pakārtoti nepieciešami,» ar nožēlu secina A. Brūvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas darbības veicamas, lai izmaksātu ārkārtas dividendes?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene; Madara Melkerte, juriste, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene., 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas. Lielākos ārvalstu investorus Latvijā visvairāk uztrauc neparedzamā nodokļu politika, kvalificēta darbaspēka un mērķtiecīgas valsts attīstības stratēģijas trūkums – secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016 (FICIL Sentiment Index 2016) par investīciju klimata attīstību Latvijā 2016. gadā.

Pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka norāda, ka «jaunākais FICIL Setimenta indekss kopumā aptver trīs būtiskus problēmjautājumus: (1) Vai investori redz uzlabojumu attiecībā uz investīciju vidi Latvijā salīdzinājumā ar situāciju 2015. gadā; (2) Kas, pēc investoru domām, ir ticis darīts un kas vēl jāizdara, lai investīciju vide Latvijā uzlabotos, - ietverot dažādu politikas iniciatīvu novērtējumu; un (3) Kādi ir galvenie uzdevumi, kas jāveic īstermiņā, investīciju vides Latvijā uzlabošanai». Sauka uzsver - pētījuma rezultāti liecina, ka papildus augstākminētajiem investori atkārtoti norāda arī uz vairākiem citiem sasāpējušiem jautājumiem, kas ilgtermiņā neatrisināti negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Starp tiem ir ēnu ekonomika, korupcija, nesakārtotā sociālās drošības un veselības aprūpes sistēma, negatīvais demogrāfiskais pieaugums un ieilgusī reģionālā reforma. Turklāt, pēc investoru domām, pēdējā gada laikā īstenotās politiskās iniciatīvas situāciju būtiski nav uzlabojušas. Tā, piemēram, atzīstot, ka tādu atsevišķu jautājumu risināšana kā demogrāfijas rādītāju uzlabošana un labāka pieeja darbaspēkam ir ilgtermiņa izaicinājums, kur nevar gaidīt tūlītēju rezultātu, investori tomēr vēlētos redzēt vairāk iniciatīvu, kas būtu vērstas uz šo jautājumu iespējami ātru risināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visvairāk ārvalstu investorus satrauc demogrāfija un darbaspēka pieejamība

LETA, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir pabeigusi bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, kura ietvaros Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabā 25% bankas akciju. Papildus jaunie akcionāri kopā ar ERAB palielināja bankas Citadele pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro.

«Esmu gandarīts par šī svarīgā darījuma veiksmīgu pabeigšanu. Bankas Citadele akciju pārdošanas darījums noslēdz būtisku posmu Parex bankas restrukturizācijas procesā. Pateicoties profesionālai bankas vadībai un darbiniekiem, ir izveidota sekmīgi strādājoša banka, kurai tagad ir atrasti stabili, uz nākotni orientēti investori. Latvijas banku sektorā ir ienācis jauns un kvalitatīvs kapitāls, kas dos nozarei kopumā papildus attīstības impulsu un dažādos Latvijas banku sektoru,» saka PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krūtainis: strauju izaugsmi meklējoši investori aiziet no Latvijas, vietā nāk citi

Ieva Mārtiņa, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ārvalstu, tajā skaitā Skandināvijas investori šobrīd izvērtē, vai turpināt darbību Latvijā. Uz šādu jaunu tendenci Db.lv norādīja Superia partneris Mārtiņš Krūtainis, kurš vienlaikus atklāja arī citas aktualitātes investoru piesaistes ziņā.

Diskusijās ar investoriem ir redzams, ka Latviju arvien vairāk sāk uzskatīt jau par nobriedušu tirgu, kur 10% izaugsme, kā tas bija 2000 – 2006. gados, ir daudz retāk sastopama, norādīja M.Krūtainis. Pēc viņa teiktā, starptautiskie investori pastāvīgi meklē izaugsmes iespējas un šobrīd šajā ziņā interesantāki ir tirgi Āzijā, Latīņamerikā un Āfrikā. Attiecīgi vairāki investori apsver iespēju fokusēt savu biznesu tieši uz šiem tirgiem, ja nepieciešams, pārdodot savu līdzdalību mazākos, lēnāk augošos tirgos, piemēram, Latvijā.

Tomēr vienlaikus jau aptuveni gadu vai divus novērots, ka šobrīd investori, kuriem savukārt interesē investēt Latvijā, kļuvuši «kvalitatīvāki».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Patiesā labuma guvēju reģistrācija var palikt bez gaidītā rezultāta

Māris Ķirsons, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas direktīva par patiesā labuma guvēju reģistrāciju būtiskas izmaiņas uz Latvijas jau 2011. gadā ieviesto kārtību neradīšot, izmaiņas varot piedzīvot šī reģistra pieejamība; ir skepse par iegūstamā rezultāta atdevi

Šā gada 9. jūnijā spēkā stājās Eiropas parlamenta un padomes direktīva, kas vērsta uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un paredz izveidot patiesā labuma guvēju reģistrāciju visā Eiropas Savienībā (ES). Tā kā Latvijā patiesā labuma guvēju reģistrācija ir ieviesta jau 2011. gadā, faktiski direktīvas prasība ir izpildīta. Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas normatīvajos aktos šīs jaunās ES direktīvas ieviešanai ir vajadzīgas kādas izmaiņas. «Šobrīd Finanšu ministrija un kompetentas institūcijas strādā ar direktīvas tekstu un tiek veikta analīze, vai ir nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā pašreizējo situāciju skaidroja Finanšu ministrijā. Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd nevar spriest, vai saistībā ar direktīvu nāksies veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, jo pašlaik notiek gan tiesību normās esošo prasību, gan lietotās terminoloģijas salīdzinājums. «Tikai pēc šīs analīzes veikšanas būs skaidrs, vai nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā teikts Finanšu ministrijas skaidrojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstu apliecināšana pie notāra vai elektroniski būs nepieciešama ne tikai kapitāldaļu pārdošanas gadījumos, bet arī juridiskās adreses reģistrācijai svešā īpašumā.

To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas akceptētie grozījumi Komerclikumā, par kuriem vēl jālemj Saeimai trešajā lasījumā. Vairums aptaujāto komerctiesību eksperu un uzņēmēju atbalsta tā dēvēto antireiderisma grozījumu iekļaušanu Komerclikumā, bet attiecībā par prasību notariāli vai ar elektroniski drošu parakstu apliecināt juridiskās adreses īpašnieka (pārstāvja) piekrišanu tiek izteikts izbrīns.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji, kuri cietuši no kapitāldaļu nozagšanas, pauda prieku par to, ka beidzot tautas priekšstāvji reiderisma problēmu ir aptvēruši un beidzot paredzējuši sava veida drošības vārstuli šādu darbību apgrūtināšanai. «Par šo antireiderisma normu iedzīvināšanu ir runāts vairāk nekā četrus gadus, un beidzot tā varētu arī materializēties,» situāciju vērtē komerctiesību eksperts un LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pārdos valstij piederošās akcijas a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums

Elīna Pankovska, 02.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas aģentūras valde ir apstiprinājusi a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Sākotnēji, kā to nosaka Komerclikums un uzņēmuma statūti, akcijas tiks piedāvātas esošajiem akcionāriem, ja viņi attiecīgi neizmantos pirmpirkuma tiesības, akciju pakete tiks pārdota izsolē. Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Jelgavas Dome (71,61%) un Latvijas valsts (23,85%).

Valstij piederošo akciju paketi veido 4 142 500 akcijas jeb 23,85% no pamatkapitāla. Saskaņā ar pārdošanas noteikumiem akciju paketes pārdošanas cena ir noteikta 289,98 tūkst. Ls jeb 0,07 Ls par akciju, informēja Privatizācijas aģentūras pārstāvis Guntis Kārkliņš.

A/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums galvenie darbības virzieni ir elektroenerģijas ražošana, apgāde un sadale, tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana, ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde, inženierbūvniecība u.c.

Saskaņā ar uzņēmuma gada pārskatu apgrozījums pagājušajā gadā bija 40,75 tūkst. Ls, ko veido SIA Fortum Jelgava iznomāto aktīvu nomas maksas ieņēmumi. Saskaņā ar 2004. gada 14.oktobrī noslēgto nomas līgumu starp a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un SIA Fortum Jelgava visi sabiedrības aktīvi ir nodoti nomā SIA Fortum Jelgava. Līguma darbības beigu termiņš ir 2034.gada 1.decembris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību.

Ikvienas biznesa idejas īstenošanas gaitā pienāk brīdis, kad, lai būtu iespējams šo ideju pilnvērtīgi attīstīt, jānolemj par kādas reģistrētas komercdarbības formas izvēli. Pieņemot, ka idejas īstenošanā apvienojušies vismaz divi partneri, Komerclikums (KL) pieļauj reģistrēt vai nu personālsabiedrību, vai kapitālsabiedrību (SIA vai AS). Lai pasargātu jaundibināmās sabiedrības dibinātājus no atbildības pret sabiedrības kreditoriem, ieteicams izvēlēties kādu no kapitālsabiedrības formām, attiecīgi nodrošinot dalībnieku ierobežoto atbildību, proti, to, ka dalībnieks nav atbildīgs par sabiedrības saistībām (un arī sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nevajag palaist garām labu iespēju identificēt parādniekus

Dienas Bizness, 09.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiski katru reizi, kad tiek publicēti statistikas dati par kopējiem nodokļu parādiem Latvijā, ir skaidrs, ka iespēja atgūt visu piedzenamo summu nav iespējama pat teorētiski. Vienkārši liela daļa komersantu - parādnieku reāli vairs nemaz nedarbojas, un to īpašnieki pat neaizdomājas, kā varētu nokārtot saistības ar valsti. Tā vietā nereti jau tiek kalti plāni, kā izveidot jaunu SIA, kas pēc noteikta laika posma, visticamāk, arī nonāks nodokļu parādnieku sarakstā.

Šajā kontekstā teju par revolucionāru var uzskatīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierosinājumu likumdošanas ceļā paredzēt, ka gadījumos, kad uzņēmums realitātē jau ir uzskatāms par maksātnespējīgu, tā parādi tiek paradresēti uz konkrētās kompānijas amatpersonām. Vienkārši sakot, to, ko nesamaksā firma, samaksā tās valde.

Latvijā jau pietiekami ilgu laiku darbojas Komerclikums, kurā starp citu, gan paredzēta komercsabiedrības valdes atbildība par to, kas notiek uzņēmumā, gan arī tajā tiek uzsvērts, ka valdei jārīkojas kā rūpīgiem saimniekiem. Acīmredzot ir pienācis laiks šos apgalvojumus ieviest dzīvē. Jāatzīst, ka ir pat jocīgi noteikt, ka cilvēkam jārīkojas kā rūpīgam saimniekam, bet neparedzēt konkrētas sankcijas situācijā, ja saimniekošana izrādās bezrūpīga, cik vien iespējams. Turklāt, atbilstoši šim pašam Komerclikumam, uzņēmuma valdei ir arī pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja uzņēmumā izveidojusies šāda situācija. Tātad iznāk, ka noteiktā daļā uzņēmumā valdes locekļi atļaujas nepildīt likumā noteiktās prasības, labi apzinādamies, ka viņiem par to, vienkārši sakot, nekas nebūs. Visticamāk, paredzot konkrētu finansiālu atbildību šādu uzņēmumu valdes locekļiem, dažādiem darboņiem būtu iemesls aizdomāties, kā viņi strādā, cik atbildīgi izturas pret pašu dibinātu vai iegādātu uzņēmumu. Protams, nevar izslēgt iespēju, ka darboņi, shēmotāji, kas ir ieinteresēti nepildīt minētās Komerclikuma prasības, visus savus kaut cik vērtīgos privātos īpašumus aši vien pamanīsies pārrakstīt uz bērnu, brāļu, māsu un citu radinieku vārda. Vismaz tieši tā tas notika bēdīgi slavenās a/s Liepājas metalurgs lielāko akcionāru gadījumā. Tomēr minētā VID ģenerētā norma liktu šādiem darboņiem padomāt, vai tiešām viņi vēlas uz sava kakla dabūt daudzos tūkstošos vai pat miljonos eiro mērāmu parādu nastu, kas varētu pat traucēt turpmākos soļus uzņēmējdarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercreģistrā reģistrētas 20 929 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurām nav aktīvu amatpersonu, tas nozīmē, ka teju katra septītā asotā SIA pašlaik «dzīvo» bez valdes.

To rāda SIA Lursoft dati, kas liecina, ka no visām SIA, kuru valdes patlaban pastāv bez aktīvām amatpersonām, 21,18% gadījumu nav zināma komersanta darbības joma, bet 13,49% darbība saistīta ar vairumtirdzniecību. Turpat arī seko mazumtirdzniecība ar 11,59%. Pēc vairāku aptaujāto sacītā, var būt situācijas, kad uzņēmums kādu brīdi eksistē bez valdes ar pārstāvības tiesībām, tomēr tas nevar būt ilgstoši, jo šajā laikā uzņēmuma darbība ir ierobežota.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Iemesli, kāpēc uzņēmumi palikuši bez valdes, var būt dažādi. Piemēram, Komerclikums paredz valdes loceklim tiesības jebkurā brīdī atstāt amatu (akciju sabiedrībā), tāpat ir situācijas, kad uzņēmuma vienīgais dalībnieks un valdes loceklis nomirst vai arī tiek īstenotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētās iespējamās sankcijas, nosakot aizliegumu personai ieņemt valdes locekļa amatu uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pēc komersanta darbības apturēšanas un atjaunošanas būs jāveic inventarizācija

Žanete Hāka, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinetā (MK) atbalstīti grozījumi likumā par grāmatvedību, nosakot komersanta pienākumus gadījumos, kad viņš Komerclikumā paredzētajā kārtībā pieņēmis lēmumu apturēt vai atjaunot savu komersanta darbību.

Likumprojekts nosaka komersantam pienākumu veikt inventarizāciju, ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta vai atjaunota komersanta darbība. Tas nepieciešams, lai varētu konstatēt, vai nav radušies zaudējumi no aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ.

Ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta komersanta darbība, grozījumi nosaka, ka saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem. Papildus tiem šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ. Grozījumi nosaka arī to, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo šo komersantu no gada pārskata sastādīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) akcionāru sapulcē tika izteikta neuzticība valdes priekšsēdētājai Baibai Strautmanei, pamatojoties uz Komerclikumā noteikto, tādējādi atbrīvojot viņu no pienākumu pildīšanas, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Komerclikums nosaka, ka valdes loceklim kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

Tāpat akcionārs pieņēma lēmumu no valdes locekļa amata atbrīvot Andri Gādmani pēc paša vēlēšanās. Atbrīvojoties valdes locekļa amatam, tika pieņemts lēmums par uzņēmuma jauno valdes locekli apstiprināt VNĪ Klientu un projektu vadības pārvaldes Publiskā sektora klientu vadītāju Andreju Milzarāju.

Pēc pretendentu atlases komisijas ieteikuma kā piemērotākais valdes locekļa amatam tika izvēlēts A. Milzarājs, kura atbildības sfēra būs valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jautājumi. Latvijas Universitātē viņš ir ieguvis bakalaura grādu ar jurista kvalifikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vārda došanas rituāls jaunradītam uzņēmumam – radošs un juridiski sarežģīts

Andris Tauriņš, Sorainen zvērināts advokāts, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie, kuri kaut reizi saskārušies ar biznesa radīšanu, apliecinās, ka viens no sarežģītākajiem uzdevumiem tieši pēc biznesa idejas un investīciju atrašanas ir uzņēmuma nosaukuma izdomāšana.

Neskaitāmas stundas jāpavada šķietami bezcerīgā misijā atrast pašu skanīgāko, oriģinālāko un atbilstošāko nosaukumu, kas raksturo jauno biznesa ideju un uzņēmēja personību. Nereti vilšanos sagādā interneta labirinti, kas apstiprina, ka nule atrastais unikālais nosaukums kādā no svešvalodām nozīmē kādu ne visai tīkamu īpašību vai pat vēl ļaunāk – tādu pašu nosaukumu jau izmanto kāda Dienvidāzijas kurpju fabrika.

Atveram Komerclikumu – kādas ir prasības uzņēmumu nosaukumu veidošanai? Kā panākt, lai oriģinālais nosaukums patiktu pašam, klientiem, un vienlaikus nekaitētu citiem? Komerclikums nosaka, ka firma (juridiski korekts apzīmējums komersanta nosaukumam) nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem, nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par darbības veidiem vai vārdos «valsts» vai «pašvaldība», nedrīkst lietot citus kā tikai latviešu vai latīņu alfabēta burtus. Papildus šiem nosacīti formālajiem ierobežojumiem (nosacīti, jo, piemēram, nospraust «tikumības» robežas var nebūt nemaz tik viegli) jāievēro arī relatīvie aizliegumi, proti, citu uzņēmēju intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbinieks aiziet, tam līdzi arī svarīga informācija. Kā pret to nodrošināties, kā rīkoties?

Zvērināts advokāts Māris Paipa, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Tēzes

• Latvijas tiesību aktos ir paredzēta atbildība par komercnoslēpumu saturošās informācijas neatļautu iegūšanu vai izpaušanu. Tomēr, lai varētu runāt par pārkāpumu, pašam uzņēmumam ir jāizdara mājas darbs - iepriekš jānosaka kas ir tā komercnoslēpums.

• Praksē problēmas mēdz sagādāt pieradījumu iegūšana, ka noticis komercnoslēpuma neatļauts izpaušanas gadījums. Šīs grūtības minimizēt uzņēmumam var palīdzēt juristi un speciālisti no citām jomām, piemēram, IT jomas. Tomēr pamatu pamats – uzņēmumā ir jābūt noteiktam, kas ir tā komercnoslēpums.

• Jautājums par komercnoslēpuma aizsardzību tiek risināts arī Eiropas Savienības līmenī. Vienotas kārtības ieviešana Eiropas Savienības valstīs radīs drošāku vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jāmaksā no savas kabatas? Sāksim ar ierēdņiem!

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministriju pārstāvji tikai tēlo dialogu ar sociālajiem partneriem, jo, kad jāpieņem lēmumi, tad uzņēmēju paustie argumenti vairs nekrīt nekādā svarā

Neskatoties uz uzņēmēju protestiem, valdība ir atbalstījusi grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz uzņēmumu valdes locekļu personīgu materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem jau no nākamā gada. Par šo iniciatīvu vēl galavārds jāsaka Saeimai, tomēr jau pašlaik lielai daļai uzņēmumu vadītāju ir iemesls justies neomulīgi. Noteiktais nodokļu parādu sliek-snis – 18 tūkstoši eiro, kuru sasniedzot uzņēmumu valdes locekļiem var nākties atbildēt ar savu personīgo maku – varbūt ir liels mazajam vai mikro- uzņēmumam, bet kādam lielākam uzņēmumam, nemaz nerunājot par pavisam lielajiem, tas ir vien tāds sīkums, kas pat neietver visu to nodokļu apjomu, ko konkrētais uzņēmums viena mēneša laikā samaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automātisku padomes locekļu amatu atstāšanu vai padomes darbības apturēšanu, ko izsauc viena padomes locekļa amata atstāšana, Komerclikums neparedz.

«Mums ir zināms Komerclikuma 296. panta 9. daļas regulējums, taču saskaņā ar 268. pantu tikai akcionāru sapulce var ievēlēt un atsaukt padomi,» norādīts a/s Liepājas metalurgs (LM)juridiskā dienesta izplatītajā paziņojumā.

Līdz ar to akciju sabiedrības Liepājas metalurgs padome turpina darbu līdz nākamajai akcionāru sapulcei, kuras dienas kārtībā būs jaunas padomes vēlēšanas. Padome strādās piecu cilvēku sastāvā: Guntis Vilnītis, Ainars Kreics, Benita Imbovica, Egīls Kupšis, Genadijs Atujevs, norāda LM.

Db.lv rakstīja, ka šā gada 29. jūlijā akciju sabiedrības Liepājas metalurgs akcionāru sapulcē ar balsu vairākumu tika ievēlēts jauns padomes sastāvs: G.Vilnītis, K. Lipmans, A.Kreics, B.Imbovica, E.Kupšis un G.Atujevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd 1339 komercsabiedrības «dzīvo» bez valdes, to vidū arī ministram Edmundam Sprūdžam piederošie uzņēmumi . Tā liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Kopš 2013. gada ir spēkā Komerclikuma grozījumi, kuri paredz vienkāršoto likvidāciju tām sabiedrībām, kurām sešus mēnešus nav neviena valdes locekļa. «Ja tiek konstatēts, ka sabiedrības valdei ilgāk par trijiem mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus, tad UR ir tiesīgs pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu,» DB situāciju skaidro UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš norāda, ka rakstveida brīdinājums tiek sūtīts sabiedrībai uz juridisko adresi un sabiedrības dalībniekam (dalībniekiem). Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums likumā noteiktā kārtībā netiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, stāsta R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Komersantiem būs jauni pienākumi darbības apturēšanas vai atjaunošanas gadījumā

Elīna Pankovska, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komersantam būs pienākumu veikt inventarizāciju, ja, pamatojoties uz tā lēmumu, tiek apturēta vai atjaunota komersanta darbība, lai varētu konstatēt, vai nav radušies zaudējumi no aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ.

To paredz valdībā izskatītie un atbalstītie grozījumi likumā par grāmatvedību. Ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta komersanta darbība, grozījumi nosaka, ka saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem.

Papildu tiem šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ. Grozījumi nosaka arī to, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo šo komersantu no gada pārskata sastādīšanas.

Komerclikums paredz, ka komersants var pieņemt lēmumu par darbības apturēšanu, ja tas ir iesniedzis gada pārskatu par pēdējo pārskata gadu un iesniedzis arī saimnieciskās darbības pārskatu par periodu pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, secināms, ka saimnieciskās darbības pārskats sastādāms par periodu, kas īsāks par 12 mēnešiem un ka šis saimnieciskās darbības pārskats neaizstāj gada pārskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru