Ja Saeima akceptēs sagatavotos grozījumus Komerclikumā par fizisko personu – dalībnieku (investoru) adresēm, tad investīciju izcelsmes valsts nebūs nosakāma.
Tā secināts SIA Lursoft pētījumā. Vēl sarežģītāka ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanas monitorēšana uzņēmumu pamatkapitālā varot būt pēc eiro ieviešanas Latvijā. SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis secina, ka jau šogad ārvalstu investīciju izcelsmes valsti noteikt būs daudz grūtāk.
«Ja tiks akceptēti šobrīd Saeimā virzītie Komerclikuma grozījumi attiecībā uz uzņēmumu dalībnieku adresēm (tās nebūs ne komercreģistrā ierakstāmas, ne arī uzrādāmas ziņas), un (vai) persona varēs norādīt jebkuru adresi, tad šo investoru identifikācija kļūs tikai sarežģītāka,» prognozē A. Brūvelis. Viņš atgādina: tā kā datus par investoru – fizisku un juridisku personu – adresēm jau 20 gadus izmanto, lai identificētu, no kuras valsts ir iegul-dītājs, tas ir pamats gan tiešo investīciju uzskaitei no ārvalstīm, gan arī statistikai par to, kādus ieguldījumus izdara konkrētas pašvaldības uzņēmēji.
A. Brūvelis prognozē, ka vieta tukša nepaliks, jo šī informācija nepieciešama gan Latvijas Bankai, gan LIAA, pašvaldībām utt. «Diemžēl, nepārzinot kādu datu izmantošanas praksi valstī kopumā, vienas ministrijas klerkiem izmetot tos no ziņu saraksta, tas visbiežāk nozīmē, ka šos pašus datus cilvēki būs spiesti iesniegt ne tur, kur tas ir ierasts, bet gan katrai no institūcijām, kam šie dati tieši vai pakārtoti nepieciešami,» ar nožēlu secina A. Brūvelis.