Mūsu brīvība kļūst par mūsu vājību? 

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam pakaļ jebkuram, kurš mums tos pat nelūdz, lai kļūtu populāri un «uzlabotu» savu ikdienu, bet no otras puses arvien vairāk šausmināmies, ka brīva datu plūsma ietekmē mūsu iedomāto privātumu.

Ivo Krievs, Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis, 2019. gada 06. novembris plkst. 16:31

Foto: no personīgā arhīva

Diemžēl nekas nav melns vai balts un arī datu apstrāde pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, bet tas ir efektīvs «ierocis» kādas sabiedrības daļas rokās. Un to var pavērst vai nu par labu sabiedrībai, vai arī pret sabiedrību.

Lielo datu laikmets

Arvien vairāk mēs iegūstam elektroniskās ierīces, kas spēj radīt impulsus un mūsu dzīvi pārveidot vieniniekos un nullītēs, piemēram, gudri pulksteņi, kas saglabā mūsu asinsspiediena un pulsa izmaiņu dinamiku; viedie tālruņi, kuri piefiksē katru mūsu soli GPS koordinātēs, katru mūsu elpas dziļumu miega stadijas noteikšanā, katru mūsu nosūtīto vēstuli jebkurā no programmām, katru mūsu nopūtu par to, ka gribētos aizbraukt atvaļinājumā uz Tibetu; putekļusūcēji «Robīši», kuri piefiksē telpu izkārtojumu; televizori ar kamerām, kuri vēro arī mūs un telpu izkārtojumus, kuri piefiksē, ko mēs skatāmies; attālināti vadāmas apkures sistēmas, kuras piefiksē, cikos mums vajag siltāku un vēsāku telpu; ledusskapji, kuri kontrolē ledusskapja saturu, kā arī uzskaita mūsu iecienītākos ēdienus un dzērienus; tenisa raketes, kuras fiksē cik stipri un pareizi mēs sitam pa bumiņu un kurās dienās to darām; mājas videonovērošanas sistēmas, kuras atpazīst kaimiņu un piefiksē, kad tas pārvietojas gar mūsu māju; navigācijas sistēma, kura piefiksē, cikos mēs braucam uz māju un cikos uz darbu, kā arī zina, ka katru otro nedēļu ceturtdienās mēs braucam uz sporta nodarbību un, piemēram, meklētāju programmatūras, kuras atceras, ka esam meklējuši grūtniecības testus, zāles depresijas ārstēšanai vai kā kļūt par veģetārieti (..). Uzskaitījums nav pat pusē. Parasti mums jau pietiek ieskatīties sociālo tīklu kontā, lai izdarītu savus secinājumus par to – vai jaunais kolēģis ir labs cilvēks, vai nē. Tad iedomājaties, ko par mums var noskaidrot kāds, kurš kontrolē visu augstāk minēto datu kopu. Turklāt lielos datus nav iespējams pat apmānīt, jo tie nepēta mūsu domas, bet gan mūsu darbības, kuras ilgākā periodā mēs pat gribot noslēpt nespēsim.

Digitālās pēdas - risks vai iespēja?

Nu jau vairs nevajadzētu šaubīties, ka jebkura persona atstāj diezgan spilgtas pēdas ne tikai fiziskajā pasaulē, bet, vēl jo vairāk, digitālajā pasaulē. Un, ja vairākus gadu desmitus pasaules attīstītās valstis dzīvoja eiforijā par digitālās attīstības radītām iespējām, tad pēdējā laikā ir iezīmējušies arī draudi, ko var radīt šie paši instrumenti tādu lietotāju rokās, kuru mērķi nesaskan ar sabiedrībā pieņemtiem standartiem.

Datu analīzes attīstība diemžēl vienmēr sniedz gan ieguvumus, gan tikpat lielā mērā arī apdraudējumu. Un, virzot uz priekšu vienu aspektu, ir jārēķinās arī ar nesaraujami saistītiem draudiem vārda brīvībai, privātumam un pat iedzīvotāju dzīvībai un veselībai. Lai gan Eiropas Savienība pasaules kartē izmisīgi cenšas balansēt starp dažādām brīvībām un to ietekmi uz privātumu, tomēr izaicinājumi paliek arvien lielāki. Piemēram, atsevišķas autoritatīvās valstis ir sapratušas datu vērtību un to izmantošanu sabiedrības kontrolē un sabiedrības indivīdu rīcības prognozēšanā, kas, viennozīmīgi, palīdz valstij īstenot sev būtiskos mērķus, piemēram, sabiedrības drošības nodrošināšanā, bet tikpat lielā apmērā šāda datu apstrāde sniedz arī iespējas kontrolēt vārda brīvības izpausmes un kritiku pret esošo varu.

Daudz lielāks risks demokrātijai ir nevis valsts kontrole pār datiem, bet nekontrolēta datu uzkrāšanās atsevišķu privāto spēlētāju rokās. Un to pierāda nesenais «Cabridge Analytics» skandāls, kas parādīja, ka tikai sociālo tīklu lietotāju uzvedības analīze (nospiestās Patīk pogas, veiktie komentāri, dusmīgo sejiņu atspoguļošana), ļauj veiksmīgi izveidot tādu lietotāja profilu, kas ļauj to necerēti veiksmīgi izmantot gan mārketinga, gan politiskiem nolūkiem. Ja par mārketinga nolūku veiksmīgo īstenošanu sabiedrībai nojausma bija un tirdzniecībā pircēju profilēšana ir jau guvusi atsaucību un pietiekami lielu finanšu atdevi, tad daļai sabiedrības un pat valstu nepatīkams pārsteigums bija, ka šādu lietotāju profilēšanu var visnotaļ veiksmīgi izmantot, lai vadītu sabiedrības indivīdu domas un lēmums vajadzīgā virzienā. Piemēram, zinot tieši kuriem sociālo tīklu lietotājiem ir naids pret imigrāciju, politiskām kustībām, pietiktu izveidot šausminošu video materiālu par imigrācijas postošajām sekām un parādīt to nevis visiem lietotājiem, bet tikai tiem, kuri ir izteikti naidīgi komentējuši vai atzīmējuši ar atbilstošām sejas izteiksmēm rakstus par imigrāciju, kā arī nobeigumā nākt ar savu priekšlikumu šo atrisināt, ja par to politisko spēku lietotājs nobalsos. Un šī ir tikai viena no šķautnēm, kā apzināti var atrast mūsu vājās vietas, bet tādus atskaites punktus katram lietotājam var izveidot simtiem un pat tūkstošiem. Es pieņemu, ka būs brīdis, kad mēs vairs nespēsim nošķirt, vai tā ir mūsu brīva izvēle, vai uz emocijām balstīta kāda kontrolēta izvēle. Un šāda spēle ar mūsu prātiem nav vairs tikai ar finansiālu ietekmi uz mūsu maciņiem, bet rada būtisku apdraudējumu demokrātiskiem procesiem un pasaulei, kurā mēs dzīvojam.

Kā mainīsies datu tirgus?

Jebkurš uzņēmums apstrādā personas datus. Starp uzņēmumiem atšķiras tikai apstrādājamo datu apjomi un to izmantošanas mērķi. Vērojot datu apstrādes attīstību, ir skaidri konstatējama tendence, ka datu vērtība pieaugs gan valsts vērtējumā, konstatējot apdraudējumus valstiskiem procesiem, gan arī katra indivīda vērtējumā, sargājot savu privātumu un nenododot savu nākotni trešo personu rokās. Līdz ar to negodprātīga un necaurspīdīga datu apstrāde var novest ne tikai pie 20 miljonu EUR soda, bet pat pie komercdarbības apturēšanas, ja tas radīs apdraudējumu demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai, gan arī pie klientu aizplūšanas un jaunu klientu nevēlēšanās sadarboties ar konkrēto pakalpojumu sniedzēju. Jo, ja man ir izvēle savus datus ļaut apstrādāt uzticamam pakalpojumu sniedzējam (kurš šādu priekšstatu ar savu darbību ir radījis) vai neuzticamam (kurš regulāri ir nopludinājis savu lietotāju datus vai pat ar tiem tirgojies), tad viennozīmīgi es izvēlēšos uzticamāko. Es, iespējams, būšu gatavs maksāt vairāk, bet neuztraukties, ka mani dati varētu tikt kādu dienu izmantoti pret mani. Nobeigumā es gribētu cerēt, ka uzņēmumi mainīs domāšanu attiecībā uz datu apstrādi, un nevis iespējami bargā soda dēļ, bet gan labākas un drošākas nākotnes dēļ mums un mūsu bērniem.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 12. jūlijs plkst. 9:41

Mākoņdatošana strauju attīstību uzsāka pirms vairākiem gadiem līdztekus ar skepses pilnām prognozēm...

2018. gada 26. jūnijs plkst. 10:14

Nolūkā atvieglot personas datu apstrādi vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā, IT tehnoloģiju...

2018. gada 03. aprīlis plkst. 15:03

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra...

2016. gada 28. aprīlis plkst. 13:00

Latvijas uzņēmumi lielākoties kiberdrošībai pievērš uzmanību tikai tad, kad jau...

2016. gada 28. aprīlis plkst. 12:30

Piemēru, kad pavirša attieksme pret datu aizsardzību maksā dārgi, ir daudz, Dienas...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2019. gada 05. novembris plkst. 10:58

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai...

2019. gada 05. novembris plkst. 8:26

Septembrī apstrādes rūpniecības produkcijas apjomu gada izaugsme ir sasniegusi 3.1% (pēc kalendāri...

2019. gada 04. novembris plkst. 8:45

Ir divi galvenie vadītāju veidi. Tādi, kuri visus lēmumus pieņem darbinieku vietā,...

2019. gada 30. oktobris plkst. 6:39

Saeimas vairākums, visticamāk, šodien atbalstīs 2020. gada valsts budžeta likumprojektu un to...

2019. gada 29. oktobris plkst. 9:09

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst,...

2019. gada 24. oktobris plkst. 15:24

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un...

2019. gada 17. oktobris plkst. 10:37

Viena no aktualitātēm, par ko pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi un diskutēts...

2019. gada 17. oktobris plkst. 8:37

Mūsdienu darba tirgū alga vairs nav noteicošais darbiniekus motivējošais faktors un progresīvākais...

2019. gada 14. oktobris plkst. 14:26

Viens no mūsdienu cilvēka ikdienas neatņemamiem pavadoņiem ir ātrums – komunikācijā, klientu apkalpošanā,...

2019. gada 10. oktobris plkst. 9:14

Svaigi augļi birojā, jogas nodarbības, saliedēšanas pasākumi… Arvien vairāk darba devēju...