Tehnoloģijas

Droša infrastruktūra un uzņēmuma rūpes par ilgtspēju – eksportam būtiski priekšnoteikumi

Db.lv, 20.05.2024

Jaunākais izdevums

Droša datu infrastruktūra, korporatīvās ilgtspējas risinājumi un digitalizācija ļauj Latvijas uzņēmumiem iezīmēt savu vietu eksporta tirgos ar pieprasītiem un vērtīgiem pakalpojumiem, secināts Tet biznesa forumā, kas organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju The Red Jackets.

Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi piedāvāt savus pakalpojums ārpus Latvijas, īpaši svarīga ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, piemēram, datu pārsūtīšanai. Tāpat uzmanība tika vērsta uz to, ka šobrīd gana aktīvi netiek izmantotas pieejamās eksporta garantijas, kas varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus un padarīt eksportu pievilcīgāku uzņēmēju acīs – Latvijā mazāk nekā 10%, kamēr ES kopējais rādītājs ir 50%.

Šogad Tet biznesa foruma vadmotīvs bija eksports, un prezentējot jaunākos provizoriskos eksporta datus, Centrālās statistikas pārvaldes prezentācijā tika izcelts, ka prognozes rāda eksportējošo uzņēmumu skaita samazināšanos par aptuveni 3% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (attiecīgi 6737 uzņēmumi 2023. gadā un 6942 – 2022. gadā).

Kā uzsvēra Latvijas eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns, ir svarīgi eksporta datus atspoguļot un analizēt kopainā, kas ir galvenais mērķis izstrādātajam Latvijas Eksporta barometram. Tas ļauj interaktīvi aplūkot un padziļināti izpētīt dažādus eksporta rādītājus. Gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi dati, kas sniedz ieskatu Latvijas eksporta situācijā, ir brīvi pieejami gan valsts pārvaldei un uzņēmējiem, lai pieņemtu gudrus lēmumus, kā arī jebkuram iedzīvotājam, kuram interesē eksporta attīstība valstī.

“Jebkurā biznesā ir svarīgi zināt atbildi uz jautājumu – kāpēc mēs darām tieši to, ko darām, lai nenovirzītos no sava mērķa. Tet investē savā tīklā un drošībā, jo katrs Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis drošu digitālo vidi un katrs uzņēmējs ir pelnījis drošību attīstīties, augt un eksportēt. Mums drošība vienmēr ir bijusi prioritāte, jo esam valsts kritiskās infrastruktūras turētājs. Drošs interneta tīkls ļauj uzņēmējiem attīstīt savu uzņēmējdarbību, sniegt pakalpojumus Latvijā un ārpus tās robežām, veicināt eksportu. Tieši ar eksportu varam kopīgi veicināt Latvijas atpazīstamību, konkurētspēju pasaules tirgos un audzēt IKP, tā ceļot kopējo valsts iedzīvotāju labklājību,” uzsvēra Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Uzņēmumiem, kas vēlas saglabāt savu vietu eksporta kartē, ir svarīgi sekot līdzi arī visām aktuālajām ESG (vides, sociālo un pārvaldības jomu) prasībām, īpaši saistībā ar piegāžu ķēdēm. Tās ir liela daļa no Eiropas Zaļā kursa, kas ir pasākumu kopums ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, minimizēt resursu patēriņu. Uzņēmumiem, pārskatot savu piegādātāju rādītājus un iniciatīvas ilgtspējas virzienā, vienkāršāk būs atteikties no tiem, kuri nespēj vai nevēlas pildīt šīs prasības.

“Investoru gaidas, finansējuma pieejamība un resursu cena ir pārāk būtiskas, lai piegāžu ķēdē turētu uzņēmumu, kuram ir, piemēram, pārlieku neadekvāts oglekļa pēdas nospiedums. Drīzāk, šāds uzņēmums var tikt aizstāts ar pret šīm prasībām atbildīgu uzņēmumu un pēc tam atgriezties piegādes ķēdē būs ļoti sarežģīti. Jau šobrīd Somijā produkta piegādes konkursā izvēles kritērijs ir nevis zemākā cena, kvalitāte, vai ātrums, bet tieši produkta dzīvescikla emisijas. Tādēļ uzņēmumiem ir svarīgi izmantot pieejamo finansējumu ilgtspējas veicināšanai, kur ir arī atbalsts finansējums tieši pārejai uz zema oglekļa ekonomiku, tai skaitā produkta dzīvescikla un piegāžu ķēdes dekarbonizācijai un zemu CO2 emisiju tehnoloģijām,” stāstīja Altum eksportkredītu vadītājs Aivis Dembovskis.

Starp Tet pakalpojumiem, lielākais eksporta īpatsvars ir tieši datu centru biznesam – no tā 70% veido tieši eksporta pakalpojumi, lielāka daļa – tieši eksports Ukrainas tirgū. Stāstot par pieredzi, izvēršot savu eksportu Ukrainā, Tet Komercdirektors Edgars Grandāns izcēla uzņēmuma stratēģisko lēmumu sākt darbu nevis ar uzņēmumiem galvaspilsētā, Kijivā, bet gan reģionos, kas Ukrainā ir spēcīgi un ar attīstītu biznesa vidi. Tet sāka darbu Dnipro reģionā 2012. gadā, kas ir ļoti attīstīts un industriāls Ukrainas reģions. Kad pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā, ievērojama daļa citu uzņēmumu atstāja Ukrainas tirgu, Tet darbu turpināja, jo tieši šajos brīžos atbalsts ir īpaši svarīgs.

“Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma un kara sākuma 2022. gadā, divus mēnešus strādājām diennakts režīmā, lai migrētu klientu datus uz savu infrastruktūru. Realitāte rāda, ka tam bija svarīga nozīme, jo dažu nedēļu laikā pēc datu migrācijas divu klientu infrastruktūru neglābjami iznīcināja raķešu šāviņi. Šajos gadījumos bizness varēja turpināt savu darbu, jo dati bija glābti,” uzsvēra E. Grandāns. To novērtē arī potenciālie partneri, jo kopš 2022. gada februāra, Tet klientu skaits Ukrainā ir audzis par 20%. Kā arī šobrīd aktīvi tiek strādāts, lai palīdzētu Ukrainas uzņēmumiem izvērst savu IT infrastruktūru Eiropā, lai varētu attīstīties arī ES tirgū.

Lai nodrošinātu savu pakalpojumu eksportu, ārkārtīgi svarīga ir atbilstošas infrastruktūras un datu plūsmas nodrošināšanas. Latvijas valsts meži forumā izcēla “LVM GEO platformu”, kas ļauj veikt tālizpētes datu apstrādi – tajā ikdienā tiek veikta dažādu karšu modeļu izstrāde, izmantojot LiDAR datus, nodrošināta jaunāko ortofoto datu pieejamība, analizēta no satelītattēliem iegūta informācija. Lai šo pakalpojumu sniegtu klientiem Lietuvā un Igaunijā, tiek izmantots Tet datu pārraides tīkls Baltic Net, kurš spēj pārraidīt nepieciešamo datu apjomu.

Kristaps Kvelde, tulkošanas uzņēmuma Nordtext vadītājs, runājot par digitalizācijas nozīmi, uzsvēra nepieciešamību digitalizēt procesus, turklāt tehnoloģiju sniegtos ieguvumus pēc iespējas ātrāk pārnesot arī uz klientu. Nordtext eksports sastāda 98% no biznesa un, strādājot ar klientiem 20 valstīs, ir minimalizēta finanšu krīzes ietekme.

Savukārt runājot par procesu efektivizāciju, uzņēmēji atzina, ka ir svarīgi iesaistīt visu līmeņu darbiniekus, lai pēc iespējas veiksmīgāk identificētu un realizētu idejas, kas ļauj padarīt efektīvākus dažādus procesus uzņēmumā. Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps forumā stāstīja par veiksmīgo uzņēmuma pieredzi, ļaujot darbiniekiem iesniegt idejas darba procesu uzlabošanā – no 470 iesniegtām idejām vairāk nekā puse – 260 ir realizētas.

Tet biznesa forums norisinājās 16. maijā, Rīgā, pulcējot vairāk nekā simts dažādu uzņēmumu pārstāvjus un vadītājus, lai diskutētu par eksporta attīstību, konkurētspējas uzlabošanu un uzņēmumu transformāciju digitālajā vidē. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju The Red Jackets, kā arī ar Mapon un Draugiem Group atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspējas pamatprincipi kā daļa no uzņēmumu un mūsu pašu DNS

Jolanta Jērāne, Latvijas Loto valdes locekle, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiltu būvēšana starp augstskolām un industrijas uzņēmumiem – visiem izdevīga sinerģija

Dace Bandere, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm.

To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm. Mēs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ļoti labi apzināmies, ka mums ir jāspēj nodrošināt zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam palīdzēs atrast darbu un nodrošinās, ka viņš šajā darbā spēj paveikt no viņa prasīto. Tieši tāpēc nesen noslēdzām arī sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pie šiem jautājumiem varam kopīgi strādāt un veidot abpusēji produktīvu sadarbību. “Olainfarm” no savas puses apņemas ne vien līdzdarboties studiju programmu uzlabošanā, bet arī nodrošināt praksi un bāzes vietas mūsu studentu zinātniskajiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ašeradens: Būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot nodokļu struktūru drošai nākotnei

LETA, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot nodokļu struktūru drošai nākotnei, šodien parlamentā notiekošajās debatēs par ekonomiskās attīstības jautājumiem pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV)

Ašeradens atzīmēja, ka parlaments šodien notur otrās debates par Latvijas Stabilitātes programmu.

Pēc ministra vārdiem, vadot nodokļu grupas darbu, ātri kļuva skaidrs, ka fiskālā politika ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko politiku, tādēļ šodien ar ziņojumu piedalās gan finanšu ministrs, gan ekonomikas ministrs.

''Esmu pārliecināts, ka tieši šobrīd, kad dinamiski mainās ģeopolitiskā situācija pasaulē un strauji fragmentējas ekonomiskā sistēma tāda, kā mēs to pazīstam, Latvijai, ņemot vērā daudzos faktorus, ir jāizvēlas savs ilgtspējīgs labklājības izaugsmes modelis,'' pauda finanšu ministrs.

Ašeradens norādīja, ka šogad Stabilitātes programmas izstrādē vairāk nekā iepriekš bija jādomā par norisēm ārpus Latvijas. ''Maza, atvērta ekonomika ir vienmēr atkarīga no ārējās vides faktoriem, tomēr karš Ukrainā, izmaiņas globālās tirdzniecības kārtībā un Ķīnas ekonomiskā ietekmes pieaugums, kā arī nenoteiktība Eiropas un ASV attiecībās pēc prezidenta vēlēšanām liek skaidri apzināties mūsu nacionālās intereses,'' teica ministrs, paužot, ka galvenais jautājums ir par Eiropas konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?

Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunojamo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem.

Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunojamie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam. 2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3GW un Francija 2,2GW jaudām.

Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkla” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk kā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēju parku izbūvei attīstītās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunojamo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildus iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi iegulda savā valstī

Ieva Ilvesa, kiberdrošības un digitālās politikas eksperte, “StartSchool” līdzdibinātāja, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valstij ir visas iespējas un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nākotnē kļūtu par tehnoloģiju uzņēmumu lielvalsti, kas radītu būtisku ietekmi gan kopējā tautsaimniecībā, gan katra iedzīvotāja individuālajā labklājībā. Jautājums tikai – vai un kā mēs šīs iespējas izmantojam?

Šobrīd esam labās starta pozīcijās, gan domājot par sabiedrības digitālajām prasmēm, gan digitālo infrastruktūru, tomēr nedrīkstam pie tā apstāties, un ir jāmeklē risinājumi, kas ļautu turpināt attīstību, tostarp, radot jaunus talantus, kas pārvalda gan tehnoloģiju, gan biznesa prasmes.

Raugoties uz tehnoloģiju nozares attīstību Latvijā, var teikt, ka šobrīd esam zināmā viduspunktā – starts ir bijis labs, jau vēsturiski mums bijuši cilvēki ar kvalitatīvu izglītību matemātikā un fizikā, tāpat jāmin arī interneta infrastruktūras attīstība (Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 91,4% Latvijas iedzīvotāju internetu ikdienā lieto regulāri). Un, lai gan sabiedrībā ik pa laikam var dzirdēt pārmetumus valsts sektora digitalizācijā, tomēr publisko pakalpojumu digitalizēšanā esam apsteiguši citas valstis. Tāpat ir arī virkne uzņēmumu, kas ir gan izmantojuši digitalizāciju izaugsmei, gan arī IT uzņēmumi, kas sekmīgi strādā visā pasaulē. Šobrīd mums jāatbild uz jautājumu – kā izmantot šīs iespējas un spert nākamos attīstības soļus, vienlaikus risinot tos aspektus, kas mūs kavē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Cīņa ar mizgrauzi – kopīga atbildība un tūlītēja rīcība

Dāvis Freimanis, SIA “Ziemeļlatvijas meži” mežu apsaimniekošanas speciālists, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz ar saules parka izveidi Sakret plāno iepirkto elektroenerģiju samazināt par 38%

Db.lv, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvija var izkļūt no “vidējo ienākumu slazda”

Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās ES. Šajā laikā mums ir izdevies spert nozīmīgus soļus “rietumu” dzīves līmeņa virzienā, taču joprojām esam tālu no attīstītākajām ES valstīm. Turklāt, turpinot pašreizējo ekonomisko politiku, ko es sauktu par “stabilizācijas politiku”, mēs riskējam, ka nekad tās nesasniegsim.

Esmu pārliecināta, ka Latvijai ir nepieciešama drosmīgāka un, labā nozīmē, radikālāka pieeja ekonomikai, kas nodrošinātu strauju labklājības izaugsmi. Šim nolūkam varam izmantot “receptes” no citu pasaules valstu pieredzes, kas liecina, ka tā ir reāli sasniedzama.

Analizējot vidējo reālā IKP pieaugumu gadā, pirmajā brīdī situācija Latvijā izskatās labi. Saskaņā ar Eurostat datiem no 2014. līdz 2022. gadam šis pieaugums mūsu valstī bija 2,52 %, kamēr ES vidējais rādītājs ir 1,82 %, bet Eirozonā - tikai 1,61 %. Tomēr jāņem vērā, ka sākām no ļoti zemas bāzes, un ar katru nākamo gadu būs arvien grūtāk augt straujāk par Eiropas vidējo rādītāju - un tas ir vienīgais veids, kā panākt vai pat apsteigt pašreizējos līderus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauna ceļa atklāšana Latvijas tehnoloģiju izglītībā

Anna Andersone, “StartSchool” līdzdibinātāja, “Riga TechGirls” vadītāja, 07.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju zināšanas kļūst par kritiski svarīgu kompetenci, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju. Organizācijas aizvien biežāk cenšas piesaistīt cilvēkus, kuriem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Tieši prasmju pilnveide ir lielākais izaicinājums, jo tam nepieciešama līdzdarbošanās tehnoloģiju biznesa kopienā, sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem un nozares ekspertiem.

Pēdējos gados esam spēruši nozīmīgu soli tehnoloģiju izglītības attīstībā, viens no piemēriem ir “Riga Techgirls”. Tomēr, neskatoties uz sasniegumiem, saskaramies ar būtisku izaicinājumu – trūkst cilvēku, kuriem ir gan tehnoloģiju, gan biznesa zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas. Pirms vairākiem gadiem, viesojoties Francijā, uzzināju par starptautisko programmu “School42”, kas bija guvusi plašu atzinību un popularitāti.

Šī programma sagatavo cilvēkus darbam, sniedzot praktiskās iemaņas, un vairāk nekā 90% absolventu veido karjeru tehnoloģiju jomā. Tas mani iedvesmoja un lika aizdomāties, kādēļ Latvijā nav līdzīgas iniciatīvas? Mums nav milzīgu dabas resursu, ko eksportēt, kādreizējais plāns, būt par tranzīta valsti starp Rietumiem un Austrumiem, vairs nav aktuāls. Tāpēc svarīgs ir tikai tas, ko paši spēsim radīt, un tas, vai varēsim radīt produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC kopā ar Lietuvas DLC datu centriem apvienojas jaunā zīmolā

Db.lv, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) un Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC) šogad atzīmē 25 gadus datu centru biznesā un apvienojas kopīgā zīmolā Delska.

Ar šo stratēģisko apvienošanos uzņēmumiem Baltijā un pasaulē tiek piedāvāti pilna spektra pakalpojumi IT infrastruktūras paplašināšanai vairākās datu centru lokācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī jaudīgs un uzticams datu pārraides tīkls.

Jau kopš 2020. gada DEAC un DLC ir daļa no Šveices Quaero European Infrastructure Fund II piederošā uzņēmuma Baltic Rezo. Abos uzņēmumos veiktās investīcijas ļāvušas īstenot vērienīgus attīstības plānus gan datu centru infrastruktūras paplašināšanā, gan energoefektivitātes celšanā. Publiskā zīmola maiņa paredz ciešāku sadarbību uzņēmumu starpā, taču abi uzņēmumi turpina darboties kā atsevišķas juridiskas personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

TSI, 19.06.2024

Emmanuels Merčans (Emmanuel Merchan), Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers pērn sasniedzis vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,99 miljonus eiro

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem gaļas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem SIA “Forevers” pērn sasniedzis vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,99 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Kā galvenos izaugsmes faktorus gaļas pārstrādes uzņēmums min gaļas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugumu un sava mazumtirdzniecības tīkla attīstību. Tāpat izaugsme novērojama eksportā. Uzņēmuma apgrozījuma pieauguma temps būtiski pārsniedza gada inflāciju valstī.

Pērn uzņēmuma peļņa sasniedza 5,02 miljonus eiro, kas ir gandrīz divas reizes lielāka nekā 2022.gadā. Šādus finanšu rādītājus izdevies sasniegt, pateicoties mērķtiecīgam darbam ar pārdošanas kanāliem, preču sortimenta paplašināšanai, konkurētspējīgām cenām un iekšējo procesu optimizācijai.

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs: “Pēdējie gadi uzņēmumam bijuši straujas izaugsmes laiks. Pērn apgrozījums pieauga par 21%, bet pēdējo trīs gadu laikā par 54%, kas apliecina mūsu darbības stratēģijas ilgtspēju. Viens no veiksmes faktoriem ir spēja paralēli vairumtirdzniecībai veiksmīgi attīstīt savu mazumtirdzniecības tīklu visā Latvijā. atverot jaunus veikalus, gan optimizējot esošo veikalu darbību. Šobrīd uzņēmuma veikalu tīklā ir vairāk nekā 100 veikalu visā Latvijā, nodrošinot patērētājiem iespēju iegādāties preces par konkurētspējīgām cenām. Vairumtirdzniecības segmentā uzņēmums turpināja koncentrēties uz jaunu klientu piesaisti un preču klāsta paplašināšanu vietējās tirdzniecības ķēdēs. Uzņēmums regulāri veic investīcijas ražošanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu augstu produkcijas kvalitāti un izdevīgas cenas, tādā veidā neliekot vilties savam pircējam un nostiprinot to lojalitāti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

  • aptieku izvietojumu reģionos kā zāļu pieejamības nodrošinājumu,
  • zāļu ražošanu un apgādi kā veselības drošības garantu,
  • veselības nozares kritisko infrastruktūru.

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Eleport”, elektroauto uzlādes staciju operators Centrāleiropā un Austrumeiropā, par uzņēmuma jauno izpilddirektoru ieceļ Jakubu Mileru (Jakub Miler), informē uzņēmums.

“Eleport” dibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Rauls Potiseps (Raul Potisepp) turpinās darbību uzņēmuma valdē un turpmāk būs atbildīgs par uzņēmuma izaugsmi.

“Eleport” šobrīd Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pārvalda vairāk nekā 800 uzlādes punktu, un līdz šī gada beigām plāno palielināt to skaitu līdz pat 1350 uzlādes punktiem. Jakubam Mileram pievienojoties komandai, “Eleport” plāno veicināt savu izaugsmi jaunos Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos. “Ilgtspējīga enerģētika ir izcila uzņēmējdarbības iespēja, jo tā strauji attīstās un piedāvā maziem uzņēmumiem iespēju īsā laikā piedzīvot ievērojamu izaugsmi. Papildu nozares ekonomiskajam potenciālam tā pozitīvi ietekmē gan cilvēkus mums apkārt, gan planētu kopumā,” norāda J.Milers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties biroju ēku, 68% aptaujāto uzņēmēju svarīgākais kritērijs ir tās atrašanās vieta pilsētā, secināts Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāja “Realco” veiktajā aptaujā. Savukārt, lai veicinātu darbinieku labbūtību birojā, svarīgākie faktori ir ērta darba vieta (70%), optimāls iekštelpu mikroklimats (64%) un dabiskā dienas gaisma (55%).

Lai atbilstu šīm un citām augstākās klases biroja prasībām, “Hero” biznesa centrs ir projektēts un tiek būvēts Viļņas Centrālajā biznesa rajonā.

Papildus tam, 74% aptaujāto respondentu norādīja, ka biznesa centrs ir ļoti svarīgs aspekts uzņēmuma tēlam, bet 26% aptaujāto norādīja, ka tas ir vidēji svarīgs. Tai pat laikā neviens respondents nenorādīja, ka biznesa centrs, kurā atrodas uzņēmumi, neietekmētu tā tēlu.

Centrālais biznesa rajons (CBR) ir Viļņas prestižākā biroju lokācija, kur pēdējo 20 gadu laikā gan pilsēta, gan uzņēmumi veikuši ievērojamas investīcijas. Šaiā rajonā būvētie biznesa centri ir premium klases līmeņa un nodrošina infrastruktūru plašai uzņēmumu kopienai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā ik gadu uz Eiropas Savienības (ES) autoceļiem vairāk nekā 20 000 cilvēku zaudē dzīvības, Eiropas Parlaments (EP) atbalsta ES vadītāja apliecību noteikumu reformu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un vienlaikus veicinātu ES zaļo un digitālo pāreju, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

EP deputāti vēlas, lai autovadītāji būtu labāk sagatavoti reālām braukšanas situācijām un apzinātos riskus, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem, bērniem, velosipēdistiem un e-skrejriteņu lietotājiem. Tāpēc apliecības iegūšanas eksāmenos būtu jāiekļauj arī braukšana sniegā un slidenā laikā, droša telefona lietošana braukšanas laikā, ekonomiskas un ekoloģiskas braukšanas principi, aklās zonas, vadītājam asistējošās sistēmas un transportlīdzekļa durvju droša atvēršana, viņi piebilst.

EP deputāti piekrīt, ka motociklu un vieglo automašīnu vadītāja apliecībām jābūt derīgām vismaz 15 gadus, bet kravas automašīnām un autobusiem - piecus gadus. Viņi neatbalstīja Eiropas Komisijas ierosināto vadītāja apliecību derīguma samazināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai nepieļautu diskrimināciju un nemazinātu vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz pārvietošanās brīvību un dalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

KASKO pie “If” – pasargā ne tikai transportlīdzekli, bet arī uzņēmuma maciņu

Sadarbības materiāls, 02.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurš mazais uzņēmējs piekritīs, ka neparedzētas situācijas var pamatīgi iedragāt ikdienas procesus un kaitēt biznesam. Lai viss noritētu bez liekas aizķeršanās, ir svarīgi parūpēties par drošības spilvenu. Uzņēmuma autoparks nav izņēmums – kādai automašīnai izkrītot no ierindas, var iestāties dīkstāve. Šādās situācijās var paglābt KASKO apdrošināšana, kuru mazajiem uzņēmējiem “If” piedāvā iegādāties ar dažādiem izdevīgiem nosacījumiem.

Ātri un vienkārši

“If” ir būtiski atvieglojis KASKO iegādes procesu uzņēmējiem. Arī mazie uzņēmumi apdrošināšanu saviem auto (līdz piecām vienībām) tagad var iegādāties tīmeklī. Šis process ir gan drošs, gan arī ērts visos posmos, sākot no cenas aprēķina līdz polises izdošanai.

Uzņēmējiem un ne tikai iespējams apdrošināt vieglos transportlīdzekļus, kravas auto, piekabes, furgonus u. c. Atkarībā no transportlīdzekļa specifikas katram individuāli tiek piemeklēts uzņēmuma vajadzībām piemērotākais apdrošināšanas risinājums.

“Līdzīgi kā privātpersonas, arī mazie uzņēmēji jebkurā brīdī var doties uz “If” mājaslapu un ne tikai aprēķināt sava uzņēmuma auto KASKO polises cenu, bet arī izvēlēties sev atbilstošāko segumu. Tas viss ir izdarāms ar pāris klikšķiem, galvenais, pie rokas ir jābūt transportlīdzekļa tehniskajai pasei, lai var ievadīt visu nepieciešamo informāciju likumā noteiktajā kārtībā,” stāsta “If Apdrošināšanas” transportlīdzekļu risku vadītājs Roberts Skrupskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro

Db.lv, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru