Quantcast
Karjera

Mūžizglītības un algoto pagaidu darbu projektus pagarinās par pusgadu

Žanete Hāka, 26.11.2013

Jaunākais izdevums

Par pusgadu - līdz 2014.gada 31.decembrim - būs iespējams pagarināt Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētos mūžizglītības pasākumus nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem cilvēkiem.

Valdība otrdien, 26.novembrī, vienojās, ka ir iespējams pagarināt projektu «Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām», ko līdz šim bija plānots īstenot līdz nākamā gada 30.jūnijam. Šim nolūkam piešķirts papildu finansējums 645,7 tūkstošu latu apmērā.

Papildu finansējums ļaus projektā, kura mērķis ir sniegt atbalstu mūžizglītības pieejamības paplašināšanai nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, papildus iesaistīties 3692 cilvēkiem. Šajā projektā var apgūt profesionālās pilnveides programmas, kā arī neformālās izglītības programmas (piemēram, saziņu valsts valodā un svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un jaunajās tehnoloģijās, digitālās prasmes, mācīšanās, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīvu un uzņēmējdarbību).

Tāpat papildu finansējums 3,236 miljonu latu apmērā piešķirts projekta «Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās» īstenošanas pagarināšanai līdz 2014.gada 31.decembrim.

Tas nozīmē, ka šajā projektā, kas ļauj strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus, papildus varēs iesaistīt 23 326 cilvēkus – tādus bezdarbniekus, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus. Pagaidu darbiem var pieteikties arī tādi cilvēki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāk par sešiem mēnešiem, bet vismaz 12 mēnešus nav strādājuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūžizglītošanās dzinulis

Kristīne Stepiņa, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2030. gadā trešā daļa vai pat puse no pašreizējām profesijām izzudīs; galvenais virzītājspēks darba tirgū būs mūžizglītība

Savulaik tik populārais sauklis «Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!» lieliski atspoguļo mūžizglītības būtību. Lai arī pats apzīmējums mūžizglītība personāla vadītājiem šķiet pārāk akadēmisks, par piemērotāku viņi atzīst mūžizglītošanos, kas vairāk atbilstu starptautiskajam terminam life long learning un ietvertu ne tikai izglītību, bet arī praktiskās mācības, ko šobrīd mēdz dēvēt par darba vidē balstītām apmācībām. Mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām Latvijā pēdējos 3,5 gadus īstenoja arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). 2014. gada nogalē pabeigts ESF finansēts projekts 10,2 miljonu eiro apjomā, kurā profesionāli pilnveidojās gandrīz 28 tūkstoši cilvēku no visiem valsts reģioniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Iepazīstoties ar dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu

Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Elka statuss inovācijām ir sociāli bīstams

Didzis Meļķis, DB žurnālists, 31.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi līdz ar neseno globālo ekonomikas krīžu sēriju inovācijas ir kļuvušas par politiķu un ekonomikas ekspertu modes vārdu. Problēma gan ir tāda, ka kopā ar vēlamajiem risinājumiem tas nes problēmu gūzmu

Principiālā problēma ir viena – ko augsti tehnoloģizētajā pasaulē darīs tas lielais cilvēku daudzums, kas objektīvu iemeslu dēļ nekad nekļūs par pro- grammētājiem, bet oficiantu un pastnieku darbus viņiem būs atņēmuši roboti? No šā izriet virkne politiski, sociāli un ētiski neērtu jautājumu, kas nebūt nav tikai teorētiski.

Tehnoloģiju postošā ietekme uz darba tirgu ir redzama, piemēram, finanšu sektorā. Cita lieta, ka tas jebkurā gadījumā ir nesamērīgi un bīstami uzpūties, tomēr Volstrītā un citur pēdējos gados notikusī tūkstošiem darba vietu aizstāšana ar superjaudīgām skaitļošanas tehnoloģijām to nerisina. Gluži pretēji – finansializācijas burbuļa pūšana pa augsto tehnoloģiju transatlantiskajiem kabeļiem kļūst jaudīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Robotizācijas eiforijā nedrīkst pazaudēt galvu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 06.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Robotu ražotāji saņēmuši nopietnu brīdinājumu no EK viceprezidentes Nēlijas Krosas – automatizācijas vilnis cerētās labklājības vietā cilvēku dzīvi var padarīt sarežģītāku .

Šis brīdinājums nav gluži bez pamata – 70% Eiropas Savienības pilsoņu ir pārliecināti, ka «roboti varētu nozagt cilvēkiem darbu», liecina Eiropas Komisijas (EK) veiktā aptauja. Tajā pašā laikā robotizācija ir nozīmīga mūsdienu ražošanas sastāvdaļa, kuras veicināšanā Eiropas Komisija līdz 2020. gadam ir gatava piedalīties ar 700 miljonu eiro lielu līdzfinansējumu. Nav noliedzamas robotu priekšrocības rūpniecībā – tie ir daudz precīzāki, nepastāv cilvēcisko kļūdu faktors, turklāt jau šodien tie dara daudzus smagos darbus, piemēram, tērauda rūpniecībā, ogļu raktuvēs un mašīnbūvē. Diezgan pārskatāmā nākotnē roboti varētu būt ievērojams atspaids arī smagi slimu cilvēku kopšanā, taču tas nenovēršami nozīmē arī to, ka arvien vairāk cilvēku paliks bez darba. Tas rūpniecības un sociāli ekonomisko jautājumu sabalansēšanu paceļ jaunā – globāli risināmā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā katram ceturtajam pieaugušajam 25-64 gadu vecumā iegūtā izglītība nav augstāka par pamatizglītību, kamēr Latvijā ar šādu izglītības līmeni ir 11% pieaugušo. Līdzīga situācija ir tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Norvēģija un Vācija, liecina Eiropas Komisijas ziņojums.

Kopumā Eiropā apmēram 50 miljoni cilvēku ir ieguvuši tikai pamatizglītību. Vienlaikus aptuveni 20 miljoniem pieaugušo ir tikai sākumskolas izglītība, kas Latvijā atbilst pamatizglītības pirmajam posmam. Visvairāk pieaugušo iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni ir Dienvideiropas valstīs.

Daudzās Eiropas valstīs zemo izglītības līmeni kompensē ar aktīvāku pieaugušo iedzīvotāju iesaisti dažādās izglītības norisēs mūža garumā, tajā skaitā profesionālās tālākizglītības pasākumos vai neformālās mācību aktivitātēs. Latvijā pieaugušo iedzīvotāju aktivitāte ir zemāka - saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2013. gadā mūžizglītības pasākumos iesaistījās 6,5% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 65 gadiem, iepretim 10,5% vidējam rādītājam Eiropas Savienībā. Lai sekmētu pieaugušo iedzīvotāju prasmju atbilstību mainīgajām sabiedrības un darba tirgus prasībām, Latvija ir izvirzījusi mērķi 2020. gadā mūžizglītībā iesaistīt 15% no visiem pieaugušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bezdarbs Latvijā atbilst ES vidējiem rādītājiem; jauniešu un ilgstošais bezdarbs - zemāks nekā vidēji ES

LETA, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis Latvijā ir tikpat augsts kā vidēji pārējā Eiropas Savienībā (ES), bet jauniešu un ilgstošais bezdarbs ir zemāks par ES vidējiem rādītājiem, šodien žurnālistiem preses konferencē pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Aprīlī Latvijas un ES vidējais bezdarbs bija 9,7%, un Latvija uz citu valstu fona atrodas pa vidu. Savukārt jauniešu bezdarbs ES vidēji ir 20,9%, bet Latvijā - 15,7%. Arī ilgstošā bezdarba ziņā Latvija ir labākā situācijā nekā vidēji ES, tomēr Latvijas gadījumā liela daļa ilgstošo bezdarbnieku ir virs 50 gadu vecuma, un šāda parādība ir novērojama tikai dažās valstīs.

Kā pastāstīja Kalvāne, ilgstošā bezdarba ziņā liela uzmanība būtu jāpievērš prevencijai jeb tam, lai cilvēks nekļūtu par bezdarbnieku. Viņa norādīja, ka tam domāta mūžizglītība.

Kā sacīja Kalvāne, NVA īstenotā mūžizglītības projektā iesaistījās aptuveni 7000 cilvēku un vēlāk tikai aptuveni 5% no viņiem zaudēja darbu. Vaicāta, vai tas darbotos arī ar mazkvalificētu darbaspēku, piemēram, ar tiem, kuri strādā zivrūpniecībā, Kalvāne norādīja, ka šajā gadījumā minētā pieeja, visticamāk, nedarbotos un būtu jāmeklē kādi citi varianti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

EK: Latvijā darba ražīgums ir viens no zemākajiem ES

Žanete Hāka, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darba ražīgums ir viens no zemākajiem ES, un cilvēkkapitāla stiprināšanai ir būtiska nozīme tā izaugsmes potenciāla uzlabošanā, ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija.

Ražīguma uzlabošana ir svarīga arī tādēļ, lai saglabātu konkurētspēju un ienākumu konverģenci ar ES vidējo rādītāju. Salīdzinoši liels skaits jaunu cilvēku ienāk darba tirgū bez profesionālās kvalifikācijas (tikai ar pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību).

Tas varētu norādīt uz nepilnībām profesionālās orientācijas sistēmā vai uz ierobežotu piekļuvi augstākajai izglītībai. Profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanā konstatējamas vairākas problēmas, piemēram, nepietiekama piekļuve minētajiem pakalpojumiem, nepietiekama darba devēju iesaiste un nepietiekama saikne ar profesionālo pasauli. Pastāv bažas arī par profesionālās orientācijas konsultāciju neitralitāti, jo vispārējās izglītības skolas ir finansiāli ieinteresētas paturēt vairāk skolēnu un tām nav motivācijas veicināt skolēnus gūt zināšanas par profesionālo izglītības skolu piedāvātajām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Izveidota Nodarbinātības padome trīs ministru vadībā

Lelde Petrāne, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena iniciatīvas, vienojoties ar Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un Labklājības ministru Jāni Reiru, šodien, 8.jūlijā nodibināta trīs ministru Nodarbinātības padome. Ministri uzsver, ka nepieciešamās pārmaiņas darba tirgū ir visaptverošas un tās var veikt tikai saskaņoti sadarbojoties visām trīs ministrijām, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens komentē: «Ņemot vērā darba tirgus neatbilstību negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējām, nepieciešami tūlītēji un visaptveroši pasākumi to novēršanai. Lai sekmētu straujāku ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir nepieciešams sabalansēts darba tirgus, kurā varam piedāvāt labi atalgotas darba vietas izcili izglītotam darbaspēkam. Nodarbinātības padomes izveide ir pirmais solis, lai šo jautājumu risinātu plašākā mērogā – iesaistot visas atbildīgās ministrijas – kā politikas veidotājus, darba devējus, nozaru ekspertus kā darbaspēka pieprasījuma veidotājus un izglītības sistēmu, kā darbaspēka sagatavotāju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iesaistījusies projektā, kurā sadarbībā ar citām Eiropas augstskolām kopīgi strādā pie izglītības kvalitātes paaugstināšanas, uzlabojot augstskolu un darba devēju sadarbību, kā arī veidojot integrētu un inovatīvu pieeju studiju procesam un radošas vides veidošanai augstskolā.

Projektā Inovatīva stratēģiskā partnerība augstākajai izglītībai Eiropā (angliski – Innovative strategic partnership for European higher education – ISPEHE) iesaistītas piecas augstskolas – Integrētā biznesa institūts (Maķedonija – projekta koordinators), Pavijas Universitāte (Itālija), Ļubļanas Universitāte (Slovēnija) un Ekonomikas un kultūras augstskola (Latvija). Projekta pilotmodelis tiek aprobēts biznesa studiju programmās, tādēļ RTU projektu vada Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) pētnieki sadarbībā ar RTU Karjeras centru un Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Latvijas ekonomikas izaugsme būs diezgan strauja, bet ir jānovērš ienākumu nevienlīdzība

LETA, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) savā jaunākajā ziņojumā par dalībvalstu ekonomikas attīstību secinājusi, ka Latvijas ekonomikā izaugsme turpmāk būs salīdzinoši strauja, bet ienākumu nevienlīdzība ir būtiska problēma, kas jānovērš.

Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts ziņojumā, norādot, ka nodarbinātība un investīcijas ir vājas.

Komentējot investīciju vājumu, EK norāda, ka tās mūsu valstī ietekmē gan Eiropas Savienības finansējuma saņemšana, gan citi ārējie faktori, kā arī vietējā ekonomikas politika, jo turpinās nenoteiktība par iespējamo nodokļu reformu, investīcijas ir vāji aizsargātas maksātnespējas gadījumā un ir liels ēnu ekonomikas apmērs.

EK norāda, ka Latvijas patēriņa izdevumus veicina dinamiskā algu izaugsme, kas būtiski ir palielinājis iekšzemes kopprodukta pieaugumu,

Kā arī, EK novērtē, ka Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts ir neliels, neskatoties uz to, ka daudzu nozīmīgu tirdzniecības partneru ekonomiskā situācija ir vāja. EK gan prognozē, ka šogad un nākamgad tirdzniecības bilance nedaudz pasliktināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors: Bija pāris cilvēki, kuri nevēlējās strādāt, tikai saņemt naudu

Kristīne Stepiņa, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī būs izcils akadēmiskais un zinātnes centrs, tā intervijā DB sola jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš

Ministru kabinetam viņš vēl ir jāapstiprina šajā amatā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka arī reģionos var būt spēcīgas augstskolas, sola mainīt mācību iestādes vadības stilu, padarot to demokrātiskāku un caurspīdīgāku. DB jau rakstīja, ka augstskolas Satversmes Sapulce pagājušā gada pavasarī atcēla no amata iepriekšējo rektori Gitu Rēvaldi, argumentējot ar to, ka bija zaudējusi viņai doto uzticību.

Studentu piesaistē izrāviens plānots jau šogad, jo tiks paplašināts mācību programmu skaits, fokusējoties uz ārvalstu studentiem un palielinot vieslektoru skaitu.

Fragments no intervijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Maija Rozīte - Biznesa augstskolas Turība profesore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 1,9 miljoniem eiro pārbūvēta Valmieras Pārgaujas ģimnāzija

Zane Atlāce - Bistere, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) galveno mācību korpusu pēc tā pārbūves, informē pašvaldības pārstāve Liene Zālīte.

Pārbūvējot VPĢ, ir uzlabota drošība un telpu izkārtojums. Skolas ēkā nomainīta elektroinstalācija un gaismekļi, apkures sistēma, pārbūvēta ūdens apgādes sistēma, izbūvēta pieplūdes – nosūces ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kā arī izbūvēta jauna ugunsdrošības sistēma. Uzstādītas ugunsdrošās durvis un atjaunota iekšējā apdare visā ēkā. Skolēnu grupu darbam izveidota atsevišķa tam paredzēta telpa. Ēkā ierīkoti moderni dabaszinību kabineti, multimediju telpa un robotikas laboratorija.

Mācību kabineti ir aprīkoti ar ergonomiskām mēbelēm, tāpat kabinetos, gaiteņos un citviet ēkā ir izvietotas arī dizaina mēbeles atbilstoši interjera projektam. Pašlaik notiek informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, robotikas un zāles aprīkojuma iegāde. Plānots, ka viss aprīkojums tiks uzstādīts līdz maija beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) izsludinājusi pieteikšanos dalībai Eiropas Sociālā fonda projektā «Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām», piedāvājot nodarbinātām un pašnodarbinātām personām papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Iespēja bez maksas apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta kursu

Lelde Petrāne, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji pilnveidotu savas zināšanas darbam ar tehnoloģijām un paplašinātu savas digitālās prasmes, no 6. maija ikvienam interesentam arī latviešu valodā ir iespēja apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta (MI) kursu "Elements of AI".

Studiju kursa pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas par MI vai programmēšanas prasmes.

IT Izglītības fonds – Start(IT), kas ir oficiālais "Elements of AI" partneris Latvijā (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)), ir izvirzījis mērķi kursa apguvē iesaistīt vismaz 1% Latvijas sabiedrības.

"Elements of AI" ir pieejams bez maksas, tā autori ir tehnoloģiju uzņēmums "Reaktor" un Helsinku Universitāte. Kursu finansē Somijas valdība Somijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2019. gada ietvaros. Tulkojumu ES valodās nodrošina Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamajā plānošanas periodā programmā Izaugsme un nodarbinātība no ES fondiem būs pieejami 4,4 miljardi eiro

Žanete Hāka, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets apstiprināja Apstiprināt 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu «Izaugsme un nodarbinātība».

Programmā būs pieejami līdzekļi no Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda.

Kā skaidro Finanšu ministrija, Kohēzijas politikas (KP) fondu līdzfinansētie ieguldījumi līdz šim 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros ir radījuši būtisku stimulējošo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti un sagatavotā darbības programma nosaka to stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu, lai nodrošinātu, ka pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību palielinātos un saglabātos arī turpmākajos gados.

Turpmākai sekmīgai KP fondu ieviešanai kopumā pieejami 4,42 miljardi eiro (ieskaitot Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējumu 29 miljonu eiro apjomā). KP fondu ieguldījumu plānošanai un īstenošanai sagatavota darbības programma, kurā apvienots KP fondu ieviešanai pieejamais finansējums, nodrošinot tematiski koncentrēta un savstarpēji papildinoša atbalsta sniegšanu identificētajām prioritārajām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ekonomikas un kultūras augstskola attīstībā ieguldīs trīs miljonus

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji biznesa atbalstam un inovācijām varēs pretendēt uz 4,4 miljardiem eiro

Z. Zablovska, S. Dieziņa, M. Ķirsons, E. Mudulis, E. Pankovska, S. Igaune, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā plānošanas periodā Eiropas līdzekļi koncentrēti inovācijās, modernizācijā un konkurētspējas veicināšanā, uzņēmēji uzsver reālo atdevi.

Lai arī plānošanas dokumenti vēl tiek saskaņoti Eiropas Komisijā, arvien skaidrāk iezīmējas ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā gaidāmās aktivitātes. Kohēzijas politikas (KP) mērķu īstenošanai Latvijai jaunajā periodā būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu. Papildus tam Latvija saņem atbalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem. Pašlaik atklātais naudas sadalījums liecina, ka lielāku daļu laukiem paredzētās naudas plānots ieguldīt saimniecību modernizācijā un vides pasākumos, bet transporta jomā – dzelzceļa modernizācijā un autoceļu pārbūvē. Uzņēmējdarbības veicināšanai līdzekļi koncentrēti inovācijās un mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, bet ievērojams atbalsts tiks arī energoefektivitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru