Jaunākais izdevums

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija un valde ir nolēmusi pieprasīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) atbrīvot no amata iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, informē NA pārstāve Laima Melkina.

NA paziņojumā uzsver - ja premjers un koalīcijas partneri šajā jautājumā neņems vērā NA viedokli, partijas valde neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu.

"Tas, ko 9. un 10.maijā ikviens Latvijai lojāls cilvēks bija spiests piedzīvot savā valstī, ir nepieņemami. To nevaram uzskatīt par ikdienišķu negadījumu, par ko politiskā atbildība aprobežojas ar simbolisku kritiku un solījumu laboties," paziņojis NA vadītājs, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņaprāt, jāizdara viss iespējamais, lai šāda situācija nekad vairs neatkārtotos.

Pretēji aicinājumiem 9.maijā pieminēt Krievijas agresijas upurus Ukrainā un nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, devās cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus.

10.maija rītā ziedi no pieminekļa tika aizvākti, vēlāk pie pieminekļa atkal pulcējot cilvēkus. Vakarpusē pāris simti sanākušo jau uzvedās agresīvi un bravūrīgi, tostarp slavinot Krieviju un attaisnojot tās agresiju Ukrainā. Policijas vadība ir atzinusi, ka norisēm 10.maijā īsti nebija gatava, tomēr uzsverot, ka beigu galā pulcēšanās novērsta un pārkāpēji aizturēti.

Pēc šīs nedēļas sākuma notikumiem policija slēgusi pieeju Uzvaras parkā esošajam piemineklim un tā laukumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) nolēmusi demisionēt, pirmdien žurnālistiem paziņoja ministre.

Politiķe šodien esot uzzinājusi, ka, "nesagaidot Iekšlietu ministrijas analītisko ziņojumu par iekšlietu dienestu", premjers ir pakļāvies Nacionālās apvienības (NA) spiedieniem un nav vairs gatavs atbalstīt viņas darbu. Šādos apstākļos viņa ir nolēmusi atgriezties kā deputāte Saeimā.

Tāpat viņa informēja, ka patlaban notiek sarunas par tālāko koalīcijas darbu, taču viņa nedomā, ka apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) tagad pieprasīs NA ministru demisiju, lai "apmierinātu atriebības kāri".

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija un valde pagājušajā nedēļā pieprasīja premjeram Krišjānim Kariņam (JV) atbrīvot no amata Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, kur cita starpā tika pieļauta Krievijas agresiju atbalstošu cilvēku pulcēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pārāk pakļāvās uzņēmēju lobija interesēm, īpaši Covid-19 krīzes risināšanas jautājumos, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers pauda, ka Covid-19 krīzē, kad uzņēmēji lūdza sniegt atbalstu, Ekonomikas ministrija (EM), iespējams, ne līdz galam izvērtējot, kā tas būtu vispareizāk izdarāms, steidzās šo atbalstu sniegt.

"Tas atspoguļojas arī, ka mēs redzam, ka uzņēmēju lobija organizācijas labi izsakās [par Vitenbergu]. Protams, viņi labi izsakās, jo viņiem bija valdības loceklis, kas faktiski vienmēr atskaņoja viņu viedokli. Manuprāt, tas nav gluži pareizi, jo ministram ir jāvada nozare, nevis nozarei ir jāvada ministrs," sacīja Kariņš.

Vienlaikus viņš pauda, ka Vitenbergs aktīvi iesaistījies energokrīzes risināšanā.

Bijušais ekonomikas ministrs Vitenbergs, atbildot uz premjera izteikumiem, norādīja, ka valdības ministru, Saeimas deputātu, ierēdņu, un citu publiskā sektorā strādājošo algas nodrošina tieši uzņēmēji, maksājot nodokļus, tāpēc būtu mazākais dīvaini, ja viņš kā ekonomikas ministrs nerūpētos par to, lai uzņēmēji mūsu valstī varētu strādāt, attīstīties un pelnīt naudu, lai uzturētu šo valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - "Sodot" NA par šantāžu, Kariņš pieprasa NA izvirzīt jaunu ekonomikas ministru

LETA, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās apvienības (NA) veiktā "šantāžas mēģinājuma dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir nolēmis prasīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju.

NA varēs izvirzīt jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Vienlaikus gan Kariņš pieļauj iespēju NA pašai lemt par to, kuru no saviem ministriem nomainīt. Premjers skaidroja, ka Vitenbergs patlaban demisijai ticis izvēlēts kā "jaunākais" NA ministrs.

No Kariņa šodien preses konferencē paustā secināms, ka viņš šantāžu saskata NA aicinājumā prasīt nu jau no amata atkāpušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju, pretējā gadījumā NA solot aiziet no valdības.

Premjers uzsvēra, ka mērķis ir politiskā līdzsvara atjaunošana, tāpēc NA arī būs jānomaina viens ministrs. Tā kā NA pati nevienu savu ministru nenosauca, Kariņš nolēmis prasīt jaunākā ministra - gan amatā, gan gados - Vitenberga demisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam virzīs Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" paziņoja NA līderis Raivis Dzintars.

Viņš pastāstīja, ka partijas valde īsi pirms raidījuma sākuma vienbalsīgi lēma par atbalstu Indriksonei ekonomikas ministra amatam, virzot viņas kandidatūru izvērtēšanai koalīcijā.

Kariņš parakstījis rīkojumu par Vitenberga demisiju 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 18.maijā, parakstījis rīkojumu par ekonomikas...

Indriksone šim amatam partijā izvēlēta, lai nodrošinātu ministrijā iesākto darbu pēctecību. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) tikšot aicināts "stāvēt pietiekami tuvu klāt" turpmākajiem darbiem, pauda Dzintars, gan neatklājot, vai Vitenbergs varētu tikt virzīts EM parlamentārā sekretāra amatam.

NA vēl šorīt atkārtoti aicināja premjeru Krišjāni Kariņu (JV) atteikties no ieceres prasīt Vitenberga demisiju, taču Kariņš savu viedokli un lēmumu nemainīja. NA līderis Dzintars vērtēja, ka Kariņa iecere atbrīvot ministru no amata ir netaisnīga un kaitīga, un uzsvēra, ka ministrs "darbu darījis godam" īpaši sarežģītos, vairāku krīžu apstākļos.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā valdošajā koalīcijā ietilpstošā NA pieprasīja nu jau bijušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju saistībā ar policijas darbu Uzvaras parkā nedēļas sākumā. NA draudēja, ka gadījumā, ja Golubeva paliks amatā, NA ministri pametīs valdību.

Golubeva šonedēļ paziņoja, ka ir zaudējusi premjera uzticību, tāpēc pati atkāpjas no amata. Savukārt Ministru prezidents Kariņš NA veiktā "šantāžas mēģinājuma" dēļ pieprasīja amatu atstāt arī ekonomikas ministram Vitenbergam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 18.maijā, parakstījis rīkojumu par ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju, informēja premjera birojā.

No ceturtdienas, 19.maija, ekonomikas ministra amata pienākumu pildīšana uzticēta zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA).

Kariņš arī tikās ar Vitenbergu, lai pateiktos par līdzšinējo sadarbību un paveikto ministra amatā.

"Nacionālās apvienības (NA) rīcība, ar ultimātu vēršoties pret vienu no partneriem valdībā, ir destabilizējusi situāciju koalīcijā, tādēļ pirmdien to informēju par viena tās ministra nomaiņu politiskā līdzsvara atjaunošanai," norāda Kariņš, atgādinot, ka NA bija izvēle, kuru no saviem ministriem tā būtu gatava mainīt.

Premjers pauž, ka viņam kā valdības vadītājam ir skaidrs, kas Latvijai kā valstij ir jādara - ir lieli izaicinājumi Ukrainas bēgļu jautājumu risināšanā, valstij ir jāpārliecina starptautiskie partneri, ka Latvijas un Baltijas valstu drošība ir jāturpina stiprināt NATO ietvaros, mums ir jāturpina gan pašiem atbalstīt Ukrainu, gan jāpārliecina Rietumu sabiedrotie, ka ir jāturpina sniegt atbalstu Ukrainai līdz tās pilnīgai uzvarai karā pret Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās apvienības (NA) izvirzītā ekonomikas ministra amata kandidāte Ilze Indriksone (NA) uzsver nepieciešamību veicināt Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanu un investīciju piesaisti.

Vaicāta par savām prioritātēm enerģētikas jomā, politiķe uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt enerģētisko neatkarību, pārejot uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Jāturpina līdzšinējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) jau sāktais darbs siltumapgādē pāriet no dabasgāzes uz atjaunojamo resursu izmantošanu, norādīja līdzšinējā Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre.

Ministra amata kandidāte arī atzīmēja nepieciešamību attīstīt saules un vēja elektroenerģijas iegūšanu. Vaicāta, vai vēja elektrostaciju veidošana jāpaceļ valsts līmenī, jo to izveidi ir kavējuši iebildumi no atsevišķām pašvaldībām, Indriksone skaidroja, ka jautājums jārisina valsts līmenī, reizē ievērojot iedzīvotāju iespējas izteikties un vērtēt šos projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir gatavs iekšlietu ministra amatam apstiprināšanai Saeimā virzīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Kristapu Eklonu, liecina premjera ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

K.Kariņš pirmdien ticies ar K.Eklonu un pārrunājis nozares aktuālos jautājumus, kā arī tuvākos veicamos uzdevumus.

"Attīstībai/Par!" (AP) nolēmusi vakantajam iekšlietu ministra amatam virzīt VUGD priekšnieka vietnieku, ģenerāli K.Eklonu.

K.Eklona pašreizējās pārvaldības jomas ir operatīvā pārvalde, tehniskā pārvalde, iepirkumu un nodrošinājuma pārvalde – jomas, kas pašlaik ir kritiskas visā nozarē, norāda AP.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA) premjeram pieprasīja līdzšinējās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju saistībā ar policijas darbu Uzvaras parkā 10.maijā. NA draudēja, ka gadījumā, ja Golubeva paliks amatā, NA ministri pametīs valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) prasa pilnu embargo Krievijas naftai, oglēm, kodoldegvielai un gāzei, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Paužot vislielāko sašutumu par ziņām par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem, EP pieprasa saukt pie atbildības tos, kas izdarījuši kara noziegumus.

Ceturtdien ar 513 balsīm par, 22 pret un 19 atturoties pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti prasa papildu sankcijas, tostarp "pilnībā ieviest Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas embargo un pēc iespējas ātrāk īstenot gāzes importa embargo".

Tam jānāk kopā ar plānu, ar kuru īstermiņā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) energoapgādi, kā arī pakāpeniskiem pasākumiem "sankciju atcelšanai gadījumā, ja Krievija veic pasākumus, lai atjaunotu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, un pilnībā izved savu karaspēku no Ukrainas teritorijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai reaģētu uz ievērojamo pasažieru pieprasījumu pēc lidojumiem no Kijevas, Ukrainā uz Rīgu, Latvijā, lidsabiedrība airBaltic 2022. gada 15. februārī un 16. februārī ieplānojusi divus papildu lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

Šonedēļ airBaltic katru dienu plāno piedāvāt lidojumus no Kijevas uz Rīgu. Tāpat lidsabiedrība plāno arī otrdien, ceturtdien un sestdien veikt tiešos lidojumus no Kijevas uz Viļņu, kā arī no Odesas uz Rīgu sestdien.

Pasažieru un darbinieku drošība ir galvenā airBaltic prioritāte. airBaltic nepārtraukti izvērtē pašreizējo situāciju un ievēro varasiestāžu izdotās rekomendācijas. airBaltic ir elastīga un gatava pielāgot lidojumu grafiku pēc nepieciešamības.

Jau ziņots, ka pēdējās nedēļās Krievija pie Ukrainas robežām ir sakoncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru, kas Rietumos radījis bažas par gaidāmu iebrukumu. Virkne Rietumvalstu jau mudinājušas savu valstu pilsoņiem pamest Ukrainu. Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicinājis Latvijas iedzīvotājus bez ļoti nopietna iemesla nedoties uz Ukrainu un pamest šo valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt aizliegumu dabasgāzes piegādēm no Krievijas uz Latviju.

Deputāti nolēma pagaidām nenoteikt šim priekšlikumam konkrētu termiņu, lai gan sākotnēji priekšlikuma iesniedzēji Reinis Znotiņš (K) un Jānis Cielēns (K) bija paredzējuši, ka aizliegums varētu stāties spēkā 2023.gada 1.jūnijā. Savu priekšlikumu abi deputāti atsauca.

Lēmumu komisijas deputāti pieņēma vienbalsīgi.

Par konkrētiem priekšlikumiem par atteikšanos no dabasgāzes pirmdien, 11.aprīlī, Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēs koalīciju. Pēc šīs tikšanās potenciāli varētu noteikt arī konkrētu termiņu, kurā Latvija no Krievijas dabasgāzes atteiksies pilnībā.

Komisijas sēdē pret priekšlikumu iebilda AS "Latvijas gāze" Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs. Viņš norādīja, ka šādam lēmumam būtu jābūt pārdomātākam, kā arī, ja Latvija to pieņemtu viena pati, no tā varētu nebūt jēgas, ņemot vērā, ka Latvija ir vienotā dabasgāzes tirgū ar pārējām Baltijas valstīm un Somiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ne visi joprojām izmanto nodokļu atgriešanas priekšrocības pēc strādāšanas ārvalstīs

Sadarbības materiāls, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments paudis atzinību Eiropas transporta un tūrisma operatoriem par palīdzību bēgļiem, pieprasījis Krievijai atdot nozagtās lidmašīnas un aicinājis pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā par ietekmi, ko nelikumīgais Krievijas karš pret Ukrainu atstāj uz ES transporta un tūrisma nozari, Eiropas Parlaments pauž pateicību Eiropas operatoriem, kas Ukrainas iedzīvotājiem piedāvā bezmaksas pārvadājumus ar vilcienu, autobusu, kuģi un lidmašīnu, Transports ir ES stratēģisks līdzeklis, lai Ukrainai un tās tautai apliecinātu solidaritāti un sniegtu atbalstu, viņi norāda.

EP deputāti uzsver, ka konflikta turpināšanās Ukrainā ietekmē ES transporta nozari, jo īpaši degvielas cenu pieauguma un loģistikas un piegādes ķēžu pārrāvumu dēļ. Viņi pauž, ka būtu jāatbalsta ES pārvadātāji, kam ir saikne ar Krievijas tirgu, palīdzot tiem savas pārvadājumu darbības pārorientēt prom no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Uzņēmēji aicina Vitenbergu saglabāt ekonomikas ministra amatā

Db.lv, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministram Jānis Vitenbergam (NA) saglabāt amatu, aicinot valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītais paziņojums.

Uzņēmēji atklātā vēstulē norāda, ka J.Vitenbergam ir nācies nepilnu divu gadu laikā risināt vismaz trīs bezprecedenta krīzes - Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, straujo energoresursu cenu kāpumu un Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz tautsaimniecību.

Paziņojumā teikts, ka līdz ar karu Ukrainā un ieviestajām starptautiskajām sankcijām, kas uzņēmējdarbībā radīja piegāžu ķēžu pārrāvumus, energoresursu cenu pieaugumu un citām būtiskām problēmām, uzņēmēju organizācijas kopā ar Ekonomikas ministriju ir sākušas aktīvu sadarbību, lai risinātu šos jautājumus un pašlaik visām iesaistītajām pusēm ir svarīgi turpināt iesākto darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesam un valstij jāsāk strādāt kā komandai

Māris Ķirsons, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā valsts slimo ar hroniskām kaitēm – valsts pārvalde gan ierēdņu, gan valdošo politiķu līmenī biznesu uzskata par kaut ko indīgu, kaitīgu (kaut arī bizness rada nodokļus valsts makā un nodarbina cilvēkus), un tāpēc sadarbība starp šīm svarīgajām sfērām ir minimāla, bet daudz vairāk ir konfrontācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

Tas ir jāizbeidz. Protams, ir valsts iestādes, kuras ļoti labi sadarbojas ar uzņēmējiem, taču tās vairāk jāuzskata par izņēmumiem, nevis ikdienu. Šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai. Tieši tāpēc, ka Latvijas valsts un uzņēmēji nestrādāja kā vienota komanda, Lietuva, kura visu laiku bija aiz Latvijas, pēdējo gadu laikā jau ir aizsteigusies mums priekšā. Lietuvā mainījās valdību vadītāji un valdības ministru sastāvs, taču, neraugoties uz to, valsts un biznesa strādāšana vienā komandā ir ļāvusi apsteigt Latviju, piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas. Lietuva lepojas ar Continental ražotnes izveidi pie Kauņas, bet šī ražotne varēja būt Latvijā. Un tas nebūt nav vienīgais piemērs. Attiecībā par Igauniju ir jāteic, ka ziemeļu kaimiņvalsts Latvijai visu laiku ir bijusi priekšā, kaut arī savulaik visas Baltijas māsas – Lietuva, Latvija un Igaunija – startēja no vienādām pozīcijām. Ir par ko padomāt. Ja, piemēram, manu uzņēmumu grupa strādātu Igaunijā, tad ik gadu uz darbaspēka nodokļu rēķina varētu ietaupīt 1,2 milj. eiro, kurus varētu samaksāt darbiniekiem kā lielāku algu, šo naudu varētu izņemt dividendēs vai arī investēt ražošanas attīstībā, paplašināšanā. Ja rēķina, ka jaunas ražotnes izveidei vajag apmēram 5 milj. eiro, tad būtībā nedaudz vairāk nekā četru gadu laikā par šo ietaupījuma apmēru var izveidot jaunu ražotni tukšā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Liepājas Universitātes izveidota mobilā uzlādes stacija – viedais parka sols, uz kura iespējams apsēsties un uzlādēt savu mobilo ierīci jebkurā diennakts laikā.

Solā iebūvētā uzlādes stacija darbojas uz saules paneļiem. Tam ir četras USB uzlādes izejas un iestrādāta uzlāde bezvadu režīmā. Tāpat drīzumā plānots uzstādīt bezmaksas bezvadu internetu, kas darbotos divu metru rādiusā no sola.

Šobrīd Liepājas pašvaldība solu uzstādījusi testa režīmā uz laiku līdz sešiem mēnešiem, lai pārbaudītu tehnoloģijas darbību, iedzīvotāju atsaucību un izvērtētu šādu solu iegādi nākotnē.

Testēšanas periodā būs pieejama tikai uzlādes funkcija un drīzumā arī bezvadu internets, taču pilnās komplektācijas viedajiem soliem ir arī smoga sensors, skaļruņi un izgaismojums. Bez atkārtotas uzlādes sols spēj darboties 120 stundas, tas var strādāt arī mīnus 50 grādos, tāpēc būs piemērots lietošanai arī ziemā. Šāda sola izmantošana ir videi draudzīga un zaļa tehnoloģija, kas sekmēs CO2 samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Antonijas ielas posmu, uz kura atrodas Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijā, Rīgas dome pārdēvēs par Ukrainas neatkarības ielu, apstiprināja Rīgas domē.

Par šo vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošie politiskie spēki - "Par/Progesīvie", "Jaunā vienotība", Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība, "Konservatīvie" un "Latvijas Attīstībai".

Šāds lēmums pieņemts, lai paustu atbalstu Ukrainas suverenitātei, teritorijas nedalāmībai un virzībai uz Eiropas integrāciju, kā arī izteiktu visstingrāko atbalstu Ukrainas tautas varonīgajai cīņai, pretojoties Krievijas Federācijas īstenotajam iebrukumam.

Šīs nedēļas vidū līdzīgu lēmumu pieņēma Viļņa, kur Krievijas vēstniecības adrese būs Ukrainas varoņu iela.

"Esam vienojušies pašlaik bez nosaukuma esošo ielu no Latvju (Latviešu) ielas vēstniecības virzienā nosaukt par Ukrainas varoņu ielu," paziņoja Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus, "Krievijas vēstniecība, nomainiet vizītkartes. Ukrainas varoņu iela 2."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija akcīzes nodokļa līmeni degvielai varētu pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim

LETA, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas drošības darba grupā otrdien pārrunāta iespēja Latvijas akcīzes nodokļa līmeni degvielai pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim, atklāja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA).

Viņš skaidroja, ka kopumā darba grupas dalībnieki, kuru vidū bija visu koalīcijas partiju pārstāvji, pret šādu ideju nebija. Vienlaikus tās ieviešanai vēl būtu nepieciešama papildu analīze, proti, precīzi analizējot Lietuvas un Igaunijas pašreizējo situāciju šajā jomā, kā arī uzzinot kaimiņvalstu tuvākās nākotnes plānus, par kuriem jau arī daļēji parādījusies informācija publiskajā telpā.

"Ņemot vērā, ka arī šodien publiskajā telpā ir lasāms, ka ir iespējamas akcīzes izmaiņas Lietuvā un Igaunijā, tas uzdevums, kuru mēs risināsim jau nekavējoties, ir noskaidrot, kāda ir gan esošā situācija Lietuvā un Igaunijā, gan viņu plāni," sacīja Butāns.

Ekonomikas ministra biroja vadītājs atzina, ka tieši akcīzes nodokļa izlīdzināšanu lūdz arī uzņēmēju organizācijas, kas saskata potenciālus konkurences riskus gadījumā, ja tas netiktu darīts. Ir paredzams, ka pēc tam, kad Ekonomikas ministrija (EM) būs veikusi analīzi par situāciju Lietuvā un Igaunijā saistībā ar akcīzes nodokli degvielai, jau vienā no nākamajām darba grupas sēdēm par risinājumu varētu būt jāpieņem arī politiska izšķiršanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.septembra Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā, kamēr daļai bērnu tiktu saglabātas brīvpusdienas, šodien preses brīfingā paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Lai pārtikas cenu un citu saistīto izmaksu straujā pieauguma apstākļos nodrošinātu prasībām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma nepārtrauktību Rīgas izglītības iestādēs, Rīgas pašvaldība no 1.septembra palielinās maksu par ēdināšanu galvaspilsētas izglītības iestādēs no 1,42 eiro līdz 2 eiro dienā skolās, kā arī no 2,77 eiro līdz 4 eiro dienā pirmsskolas izglītības iestādēs. Par to vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošās frakcijas "Par!/Progresīvie", "Jaunā vienotība", frakcija "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, Latvijas Reģionu apvienība" un "Latvijas attīstībai".

Brīvpusdienas saglabāsies 1.-4.klašu skolēniem, daudzbērnu, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skolēniem. Savukārt 5.-12.klašu skolēnu vecākiem nāksies piemaksāt 50% līdzfinansējumu jeb 1 eiro. Savukārt bērnudārza bērniem par trīsreizēju - brokastis, pusdienas, launags - ēdināšanu pašvaldība un vecāki maksās solidāri pa 2 eiro dienā katrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome ir vērsusies tiesā pret būvnieku karteļa dalībnieci SIA "Velve", prasot atlīdzināt 3 977 971 eiro zaudējumus, savukārt būvnieki zaudējumus neatzīst, 15.maijā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pirms nepilna gada Konkurences padome (KP) lēma sodīt būvnieku karteļa dalībniekus par ilgstošu aizliegtu vienošanos valsts un pašvaldību iepirkumos. Gandrīz visi pieķertie būvnieki pārkāpumus neatzina, bet KP aicināja pasūtītājus tiesāties ar viņiem par nodarītajiem zaudējumiem.

Kompānija "Velve" tomēr vainu atzina. Lai atjaunotu agrāko uzticamību, būvniekam bija arī jāatmaksā zaudējumi Rīgas domei un Liepājas reģionālajai slimnīcai, taču "Velve" miljonos mērāmos zaudējumus atsakās segt, tādēļ šonedēļ Rīgas dome vērsusies pret būvkompāniju tiesā.

Būvnieku karteļa lietu aizsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vairāku gadu garumā bijušā zvejnieku kolhoza teritorijā Jūrmalā noklausītās ietekmīgu nozares spēlētāju sarunas atklāja, kā neformālās tikšanās reizēs viņi viens otram sola nekonkurēt valsts un pašvaldību iepirkumos un turēt cenas tā, lai varētu vairāk nopelnīt, atgādina raidījums. Aizliegtās tikšanās galvenie organizētāji bijuši kompānijas "Velve" bijušais īpašnieks Māris Martinsons, "Re&Re" īpašnieki Didzis Putniņš un Ainārs Pauniņš, kā arī Guntis Rāvis un Ivars Millers no "Skonto būves".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" iepirkumos ir jāaizmirst fiksētās līgumu summas, jo šobrīd neviens nedos garantijas, ka tieši par šādu summu to varēs izdarīt, teica Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" izpilddirektors Agnis Driksna.

Driksna skaidroja, ka "Rail Baltica" objektos, kuros jau notiek būvniecība, visi seko līdzi, kas notiek ar cenām, kā arī var kavēties materiālu piegādes, taču pašlaik pateikt precīzi, vai būs un kāda būs ietekme, vēl nav iespējams.

"Turklāt, ja ģeopolitiskās situācijas dēļ inflācija būs liela, tad vienus nevar pamest ne pasūtītājus, ne darbu izpildītājus. Gan valsts, gan arī Eiropas līmenī ir jāskatās, kādā veidā indeksēt izmaksas un palīdzēt iziet cauri inflācijas pieauguma fāzei," teica Driksna, piebilstot, ka "Rail Baltica" šajā ziņā nav un nevar būt atrauts no jebkura cita būvniecības projekta Baltijas valstīs.

Viņš norādīja, ka arī par jau parakstītajiem līgumiem objektos, kuros darbi vēl nav sākušies, ir jāskatās, vai būvniecība ir iespējama par līgumā paredzēto summu vai nē, jo situācija pēdējo četru mēnešu laikā ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru