Citas ziņas

Nacionālā apvienība paziņo par atbalstu Zatleram

BNS, 12.05.2011

Jaunākais izdevums

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija atbalstīs Valsts prezidentu Valdi Zatleru otrajam prezidentūras termiņam, pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem paziņoja viens no apvienības līderiem Roberts Zīle.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar Nacionālās apvienības atbalstu Zatleram ir nodrošināta pārvēlēšana amatā.

«Pietiek pat ar trim ZZS deputātu balsīm, lai Zatlers tiktu ievēlēts,» norādīja Zīle.

Līdz ar to Nacionālās apvienības frakcija balsos vienoti, un brīvā balsojuma nebūs.

«Ja mēs kaut ko sakām, tad tā arī darām, tā arī balsosim,» Zīle apliecināja visu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu Zatleram, par spīti iepriekš izskanējušajiem kritiskajiem viedokļiem. Tie esot bijuši individuāli viedokļi. Viņš ir pārliecināts, ka jaunie politiķi nemānīs sabiedrību tik nopietnā jautājumā kā balsojumā par Valsts prezidentu.

Šāds lēmums pieņemts, arī izvērtējot alternatīvas, kādas Saeimā varētu izveidoties. Saeimas frakcijas vadītājs Einars Cilinskis atgādināja balsojumu par tiesībsargu, kad Saskaņas centrs vienojās ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

«Mēs domājam, ka šādu scenāriju atkārtojums varētu būt Latviju apdraudošs.. Šajā brīdī tā [Zatlers] ir labākā izvēle. Par to arī liecina tas, ka pašlaik citi nopietni kandidāti nav izvirzīti,» klāstīja Cilinskis.

Viņš neslēpa, ka ir lietas, kur viedokļi ar Zatleru nesakrīt pilnībā, taču paliekot diskusijas iespējas. Līdzīgi viedokļi ar esošo prezidentu bijuši saistībā ar demogrāfiju, par saikni ar latviešiem svešumā, par izglītības jautājumiem saistībā ar latviešu valodas vēstures mācīšanu, arī enerģētikas jautājumos.

«Mēs pārliecinājāmies par Valdi Zatlera nostāju daudzos jautājumos. Viņš ir konsekventi runājis latviešu valodā ar medijiem Latvijā un pārliecību par to, ka valoda ir instruments, kas Latvijā var vienot sabiedrību,»teica Zīle.

Viedokļi saskanējuši arī jautājumā, ka jādiskutē par tautas vēlētu prezidentu.

Liela ietekme uz lēmuma pieņemšanu bijusi arī nevalstiskajām organizācijām, īpaši inteliģencei, ar ko konsultējās Nacionālā apvienība.

Jau vēstīts, ka atbalstu Zatleram paudusi arī Vienotība, kurai ir 33 deputāti, apvienība Par labu Latviju ar astoņiem deputātiem. Nacionālajai apvienībai ir septiņi deputāti. Arī daļa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu pauduši atbalstu Zatleram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējam Valsts Prezidentam Valdim Zatleram izredzes tikt ievēlētam uz otru pilnvaru termiņu esot lielākas nekā nulle, bet politisko procesu eksperts Jurģis Liepnieks LNT raidījumā 900 sekundes prognozēja, ka tas nenotiks.

Viņaprāt, V. Zatleram trūkstot, ko piedāvāt sabiedrībai, viņam neesot, ko teikt. Lielu izgāšanos viņa darbā neesot bijis, bet V. Zatlers neesot ideāls prezidents, uzskata Liepnieks.

Pašlaik Latvijas prezidentam kā amatpersonai esot pietiekami lielas pilnvaras, ja vien šajā amatā ir spēcīga personība, ko pierādījusi eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga. «Sabiedrībai vajag jaunu cerību,» sacīja J. Liepnieks. Viņš minēja arī vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus – Andri Guļānu, Māru Zālīti, Mārci Auziņu, kurus varētu izvirzīt augstajam amatam un kuri būtu tam piemēroti, bet daudzi no šiem cilvēkiem atsakoties kandidēt, jo sabiedrība un prese viņus uzreiz nomelnotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditori: Krājbankas maksātnespējas administrators ignorē noguldītāju intereses

Gunta Kursiša, 23.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Jāuzvar «nacionālā» maksātnespējas mafija

Sandris Točs, speciāli DB, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvieši pelna ar to, ka iznīcina paši sevi. Maksātnespējas administrācija – latviešu «nacionālā nozare», pēdējais, kas «mums vēl palicis». Varbūt pārspīlēti, tomēr šie nereti apkārt dzirdētie teicieni parāda tendenci, kas ir attīstījusies pēdējos divdesmit gados.

Gribēju likt virsrakstu «Nacionālā maksātnespējas apvienība». Taču tas būtu negodīgi pret Nacionālo apvienību. Maksātnespējas mafijas zirneklis ir caurvijis visas partijas. Nacionālajai apvienībai ir Sprūds, Lūsis, Gaidis Bērziņš, Parādnieks un Rasnačs. Vienotībai bija Bunkus, Vonsovičs un Rasa. Maksātnespējas mafijai ir atbalsta punkti visās partijās – arī Saskaņā, ZZS un pat jaunajos veidojumos, kas izliekas tīri.

Tāpēc nebruksim virsū Nacionālajai apvienībai. Tai tāpat ir grūti. Nacionālajā apvienībā ir daudz gaišu, parastu cilvēku, kas partijā ir idejas dēļ, kuri mīl Latviju, vēl tai labu un nav blēži. Nacionālā apvienība tiešām varēja kļūt par nacionālo partiju, kas apvieno visu Latvijas tautu, ar tādiem līderiem kā Ilmārs Latkovskis un Baiba Broka. Taču Nacionālā apvienība ieslodzīja pati sevi un atteicās no nacionālās idejas. Un, jo mazāk Nacionālajā apvienībā palika nacionālo ideju, jo lielāku vietu tajā ieņēma maksātnespējas administratoru mafija, jo agresīvākas kļuva runas pret «svešajiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Orlovs atgādina Zatleram par «pateicībām»

Egons Mudulis, 01.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēdes laikā, kur tika skatīts jautājums par abu Valsts prezidenta amata kandidātu - pašreizējā prezidenta Valda Zatlera un Saeimas deputāta Andra Bērziņa (ZZS) - atbilstību Valsts prezidenta amata ieņemšanai, komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC) atgādināja V. Zatleram par jautājumiem, kas viņam tika uzdoti komisijā pirms ievēlēšanas amatā.

Citi deputāti Zatleram nekādus jautājumus neuzdeva, turpretī V. Orlovs vaicāja, vai Valsts prezidents atceras sēdi pirms četriem gadiem un kas viņam tajā taujāts. V. Zatlers atbildēja, ka toreiz viņam jautājumu uzdevis deputāts Ainars Latkovskis (V). Gan pats A. Latkovskis, gan V. Orlovs DB atzina, ka jautājumi toreiz bijuši saistīti ar pacientu «pateicībām», ko V. Zatlers kā ārsts esot saņēmis.

Nekāda zemteksta jautājumam gan neesot bijis, DB atzina V. Orlovs. Viņš vienkārši gribējis noskaidrot, vai Valdim Zatleram ir palikusi atmiņā pirmā Mandātu un ētikas komisijas sēde. V. Orlovs norādīja, ka Saskaņas centra frakcija šodien turpinās spriest par abiem kandidātiem, taču deputātu vidū viedokļi par tiem dalās, tāpat kā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ Zatleram piedāvā dzīvokli Smilšu ielā

Nozare.lv, 06.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nosūtījusi vēstuli Valsts prezidenta kancelejai ar piedāvājumu izmantot dzīvokli Smilšu ielā 7 kā bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pastāvīgo mājvietu, sacīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Šo dzīvokli Smilšu ielā 7 iepriekš izmantoja ASV vēstniecības diplomāti, un dzīvoklis atbrīvojās, kad ASV vēstniecība pārcēlās uz jaunajām telpām Remtes ielā 1. Dzīvoklim Smilšu ielā 7 ir 288 kvadrātmetru platība un tas ir divstāvīgs, līdz ar to nepieciešamības gadījumā to ir viegli sadalīt divos atsevišķos, pietiekami lielos dzīvokļos, skaidroja Laukšteina.

«Ja Valsts prezidenta kancelejai un Zatleram šis dzīvoklis būs piemērots, tad VNĪ būs ietaupījusi gan laiku, gan līdzekļus, jo nebūs jāizsludina konkurss par dzīvokļa iegādi un tas nebūs jāpērk,» sacīja Laukšteina.

Jau ziņots, ka Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem saka uzņēmēji, Dienas Bizness jautāja mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.

Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus saimnieks: Vairums balsstiesīgo iedzīvotāju netic valsts varai

Ap 600 tūkstošiem balsstiesīgo pateikuši, ka vairs netic nevienai partijai – ne jaunam sākumam, ne stabilai attīstībai, ne pensiju pieaugumam, ne tam, ka politiķi spēs pozitīvi ietekmēt viņu labklājību un ka par kādu partiju būtu vērts atdot savu balsi.

Vēl satraucošāks ir tas, ka nebalsotāju skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām ir pieaudzis četras reizes. Tādēļ retoriskais jautājums visām partijām vai jaunajai Saeimai ir – vai šie nebalsotāji būs apzinīgi nodokļu maksātāji?

Kā uzņēmējs krīzes laikā esmu vienu vētru pārdzīvojis, tādēļ šobrīd vēlētos veidot plānveidīgu, paredzamu uzņēmuma attīstību, kas ir iespējams, ja plānveidīga ir arī valsts un makroekonomiskā attīstība. Tas nozīmē budžeta konsolidāciju un sadarbības izpildīšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Rekomendējama ir arī eiro ieviešana pēc plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Noraida Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 12,1 miljona eiro piedziņu no valsts

LETA, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Protams, Zatleram,» lūgts nosaukt gada cilvēku - neveiksminieku, kam šajā ziņā pienāktos grand prix, sacījis politikas veterāns Jānis Jurkāns.

«Latvijas vēsturē nav un ilgi nebūs otra tāda cilvēka, kurš tik muļķīgi pats sev būtu iešāvis kājā, izniekojot milzīgu politisko kapitālu,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Jurkāns.

Uz iebildi: «Tepat, šajā telpā, vēl jūnija sākumā sociologs Freimanis prognozēja, ka Zatleram tikai jāpasvilpj, lai no katras vārtrūmes pie viņa mestos fanu pūļi.» Jurkāns atbildējis: «Uzsvilpa. Atnāca Inguna Sudraba. Zatlers saka: klau, man vajag jūsu seju! Viņa prasa: vai ta citas ķermeņa daļas nemaz neinteresē? Nu, neinteresē... Ko tad darīsit ar manu seju? Nezinu, šo to... Sudraba aiziet. Atnāk prokurors Maizītis, tiesnesis Guļāns - atkal tas pats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

ZRP, Vienotība un nacionālā apvienība vienojas par koalīcijas veidošanu; SC neredz tai nākotni

LETA, 11.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vai Zatlera dzīvoklī vajadzīgs remonts par 80 tūkstošiem latu? Vērtējiet jūs

LETA, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zatlers tiks pie pus miljonu vērtās mājvietas Elizabetes ielā

Zanda Zablovska, 28.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi pilnvaroti par gandrīz 495 tūkstošiem latu iegādāties dzīvokli eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām Rīgā, Elizabetes ielā 17.

Saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu Finanšu ministrijai (FM), sagatavojot priekšlikumus šā gada valsts budžeta grozījumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, jāiekļauj priekšlikums par finansējuma paredzēšanu nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 17, iegādei.

V. Zatleram izvēlētais dzīvoklis ir 195,33 kvadrātmetrus plašs. Tā iegāde izmaksās 484,9 tūkstošus latu, bet vēl 9,7 tūkstoši latu nepieciešami, lai segtu ar dzīvokļa iegādi saistītos izdevumus - valsts nodevu un kancelejas nodevu. Dzīvokli VAS Valsts nekustamie īpašumi iegādāsies no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

papildināta - Zatleram dzīvokli par nepilnu pusmiljonu latu pirks no uzņēmējas Pulkinenas

NOZARE.LV, 01.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvoklis eksprezidentam, pašreizējam Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājam Valdim Zatleram, tiks pirkts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu, pieteicāmies un uzvarējām - tas ir tas pats dzīvoklis, kuru Zatlera vajadzībām patlaban izīrēju. Uzvarētāju noskaidroja konkursa komisija desmit cilvēku sastāvā. Summu, par kādu dzīvoklis tiks pirkts, es neesmu tiesīga atklāt,» sacīja Pulkinena.

Atbildīgā komisija, ievērojot konkursa nolikuma noteikumus, pieņēma lēmumu iegādāties dzīvokli no Pulkinenas, kuras dzīvokļa īpašuma piedāvājuma cena ir 484 934 lati, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pulkinenas dzīvokļa īpašums atrodas Elizabetes ielā, Rīgā, un tā platība ir 195,33 kvadrātmetri. Atbildīgā komisija 27.jūlijā pieņēma lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi un informācija par konkursa rezultātiem ir nosūtīta pretendentiem, Zatleram, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Finanšu ministrijai, norādīja prezidenta kancelejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Ēkā Elizabetes ielā 17 atbrīvojās viens no man piederošajiem trīs dzīvokļiem. Tajā brīdī Valsts kanceleja meklēja dzīvokli Zatleram, es iesniedzu piedāvājumu, un šis dzīvoklis tika izvēlēts,» sacīja Pulkinena. Dzīvokļa īres līgums patlaban noslēgts uz 18 mēnešiem.

Viņa piekrita, ka īres maksa par šo dzīvokli nav liela salīdzinājumā ar līdzīgas platības ekskluzīviem dzīvokļiem Rīgas klusajā centrā. «Tomēr tā ir garantēta ienākuma summa, un valsts būs stabils maksātājs. Mūsdienās jau īrnieki ir dažādi, bet šajā gadījumā ir drošības garantija,» skaidroja Pulkinena.

Uzņēmēja piebilda, ka eksprezidenta ģimenei nebija nekādu papildu prasību pret dzīvokļa iekārtojumu un arī papildu remonts pirms izīrēšanas nebija jāveic. «Nezinu, vai Zatlera ģimene tur jau dzīvo, bet mēbeles uz dzīvokli tiek vestas. Tie ir patīkamākie īrnieki, kādi man ir bijuši,» piebilda Pulkinena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis noslēguma pasākumu topošās Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers pavadīja kopā ar paša piesaukto oligarhu, partijas LPP/LC līderi Aināru Šleseru.

ZRP pārstāve Daiga Holma aģentūrai LETA apgalvoja, ka vakar Jaunā viļņa noslēgumā restorānā notikušajā ballītē Šlesers Zatleram blakus apsēdies neaicināts. Holma neizslēdza, ka notikušais varētu būt provokācija, jo tūlīt parādījies fotogrāfs un iemūžinājis abus politiķus sarunājamies.

Kā skaidroja Holma, konkursa organizācijas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans uzaicinājis eksprezidentu uz pasākumu saņemt medaļu, kas piešķirta arī komponistam Raimondam Paulam, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Šleseram un vēl kādam.

Zatleram sākumā blakus sēdējis Šenkmans. Kad viņš uz brīdi savu vietu atstājis, tajā neaicināts apsēdies Šlesers. «Viņi pārmija pāris vārdus par festivālu, un ar to šī epizode beidzās. Vienkārši Šlesers apsēdās ne savā vietā,» teica eksprezidenta pārstāve, «vai tā bija provokācija, grūti teikt. Bet bija aizdomīgi, ka fotogrāfs parādījās tieši uz šo brīdi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Politiķi neformāli ZRP «gājienus» koalīcijas sarunās saista ar neapmierinātību amatu sadalē

LETA, 13.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zatlera reformu partijas (ZRP) paustā vēlme «ieturēt pauzi» koalīcijas sarunās, visdrīzāk, saistīta ar partijā valdošo iekšējo neapmierinātību par amatu sadali, neformāli atzinuši vairāki politiķi.

Kā runā Saeimas kuluāros, daļa ZRP biedru nav apmierināta ar partijas sarunvedēju piekrišanu atteikties no dažām nozīmīgām ministrijām, bez kurām nevarētu realizēt solītās reformas. «Salekušies viņi tomēr ir par amatiem, jo ar amatu sadali var nopietni ietekmēt reformas, kuras attiecīgu nozaru ministri var viegli nobremzēt. Neapmierinātība varētu būt par to, ka Vienotība savās rokās plāno pārņemt budžeta lietas - premjera, finanšu ministra un labklājības ministru amatus,» sacīja kāds koalīcijas veidošanā ļoti pieredzējis politiķis.

Savukārt cits avots vērsa uzmanību uz ZRP vēlmi, nerunājot tieši par amatu sadali, panākt, ka «mīļā miera labad» viņiem šos amatus koalīcijas partneri piedāvā paši, tādējādi ZRP nevarētu pārmest dzīšanos pēc amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Vienotība aicina veidot valdību, iesaistot visus politiskos spēkus

BNS, 03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība Vienotība aicina veidot varavīksnes valdību, iesaistot tajā visus politiskos spēkus, tostarp arī Zaļo un zemnieku savienību.

To pirmdien pēc tikšanās ar Nacionālo apvienību Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK žurnālistiem paziņoja Vienotības sarunu rīkotājs premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš paskaidroja, ka Nacionālo apvienību ir pamats aicināt koalīcijā, ņemot vērā tās balsojumus 10.Saeimas laikā, kad tā iestājusies par tiesiskuma jautājumiem.

«Tāpēc neredzam iemeslus, kāpēc Nacionālā apvienība būtu jāsoda ar opozīciju,» uzsvēra Dombrovskis.

Savukārt Vienotības pārstāve Solvita Āboltiņa piebilda, ka pašlaik ir izveidojies Zatlera Reformu partijas (ZRP) un Saskaņas centra (SC) bloks un šis Vienotības piedāvātais risinājums spētu novērst parlamentāro krīzi valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alkohola rūpnieku apvienību vadīs Bremmers

Sandra Dieziņa, 26.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) valdes priekšsēdētāju iecelts valdes loceklis, SIA ALTIA Latvia tirdzniecības direktors Vitolds Bremmers.

ARTA izveidota 2009.gada februārī. Tā apvieno lielākos Latvijas alkohola nozares ražotājus un izplatītājus. Šobrīd apvienībā ir astoņi uzņēmumi. Apvienība darbojas kā alkoholisko dzērienu industrijas eksperts, pārstāvot nozares kompāniju interešu atbalstu un iestājas par atbildīgu un saprātīgu alkohola lietošanas vidi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

FOTO: Latvijas Samariešu apvienība saņem ALTUM grantu 185 tūkstošu eiro apmērā

Monta Glumane, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ietvaros saņemto finansējumu Latvijas Samariešu apvienība investēs, lai palielinātu darbības mērogu – paplašinās savu specifisko autoparku un izveidos Vidusdaugavas pakalpojumu centru kā jaunu dienesta Samariešu atbalsts mājās reģionālo struktūrvienību Ogrē, informē ALTUM.

«Latvijas Samariešu apvienība» ir nevalstiskā organizācija, kuras darbības pamatprincips jau kopš 1992. gada ir palīdzēt cilvēkiem dzīvot. ALTUM sociālās uzņēmējdarbības programmas finansējums granta veidā tiks izmantots gan vieglo, gan specializētu automašīnu iegādei, kas ļaus organizācijas sociālos pakalpojumus un aprūpi mājās piedāvāt vēl vairāk cilvēkiem, kuriem tie nav pieejami.

«Biedrība «Latvijas Samariešu apvienība» ir viens no tiem uzņēmumiem, kas iemieso sociālās uzņēmējdarbības būtību, vienlaikus arī viens no sociālajiem uzņēmumiem, kas iedvesmo citus. Esam patiesi priecīgi, ka šodien ar ALTUM sociālās uzņēmējdarbības programmas atbalstu «Latvijas Samariešu apvienība» sper lielu soli tālākas attīstības virzienā, kas ļaus tās pakalpojumiem aptvert arī tos Latvijas novadus, kuros līdz šim tie nebija pieejami, bet bija ārkārtīgi nepieciešami. Latvijā ir ne mazums uzņēmēju, kuru ikdienas darbs palīdz uzlabot dzīvi cilvēkiem, kuriem ikdienā klājas grūtāk. To apliecina arī arvien pieaugošā interese par sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu – esam saņēmuši jau 67 pieteikumus,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pagaidām neprasīs tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā.

V. Dombrovskis pēc tikšanās ar nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) žurnālistiem sacīja, ka ir spēkā koalīcijas līgums, kas paredz, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nacionālās apvienības pārziņā. "Šo uzstādījumu esmu gatavs respektēt, bet tajā pašā laikā ir svarīgi redzēt to, kādā veidā tiek nodrošināta ministra pieteikto reformu virzība," norādīja premjers.

Nolemts izveidot koalīcijas darba grupu, kurā Bordāns prezentēs reformu piedāvājumu, lai maksimāli ātrā laikā varētu lemt par šo izmaiņu virzību.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars savukārt uzsvēra, ka VL-TB/LNNK interpretācija par šo sarunu ir citādāka. Politiķis uzsvēra, ka atbilstoši koalīcijas līgumam nacionālā apvienība ir uzņēmusies atbildību par tieslietu un kultūras jomu. Savukārt patlaban valdības vadītājs nav gatavs nodrošināt šo pārstāvniecību, bet vien piedāvā par to diskutēt pēc laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Politiķu un ekspertu diskusijas tiešraide: kur un kā piesaistīs naudu ekonomikas attīstībai?

Dienas Bizness, 12.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža NASDAQ OMX Riga un Ekonomistu apvienība 2010 organizē politiķu diskusiju par kapitāla tirgus attīstību ar politisko partiju pārstāvjiem: «Kur un kā piesaistīs naudu ekonomikas attīstībai?»

Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijas ekonomika ir attīstījusies gandrīz pilnīgā atkarībā no banku kredītresursiem, savukārt tiešās finanšu investīcijas no investoriem caur biržu ekonomikas attīstībai nav tikušas mērķtiecīgi izmantotas. Jau šobrīd mēs esam liecinieki pretējais tendencei - pat Latvijas pensiju fondi, kuru rīcībā ir uzkrāts apmēram vienu miljardu eiro liels kapitāls, lielāko daļu līdzekļu izvieto aiz Latvijas robežām.

- Vai tas liecina par līdz galam nesabalansētu finanšu sektoru, kas Latvijas uzņēmumus joprojām nostāda nedaudz riskantā atkarībā no viena veida finansējuma?

- Vai varbūt šī situācija uzrāda vēl neizmantotu iespēju stabilai ekonomikas attīstībai, finansējumu uzņēmumiem un budžeta ieņēmumiem vairāku simtu miljonu apmērā?

Komentāri

Pievienot komentāru