Viedoklis: Jāuzvar «nacionālā» maksātnespējas mafija

2018. gada 20. jūnijs plkst. 6:17
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Latvieši pelna ar to, ka iznīcina paši sevi. Maksātnespējas administrācija – latviešu «nacionālā nozare», pēdējais, kas «mums vēl palicis». Varbūt pārspīlēti, tomēr šie nereti apkārt dzirdētie teicieni parāda tendenci, kas ir attīstījusies pēdējos divdesmit gados.

Gribēju likt virsrakstu «Nacionālā maksātnespējas apvienība». Taču tas būtu negodīgi pret Nacionālo apvienību. Maksātnespējas mafijas zirneklis ir caurvijis visas partijas. Nacionālajai apvienībai ir Sprūds, Lūsis, Gaidis Bērziņš, Parādnieks un Rasnačs. Vienotībai bija Bunkus, Vonsovičs un Rasa. Maksātnespējas mafijai ir atbalsta punkti visās partijās – arī Saskaņā, ZZS un pat jaunajos veidojumos, kas izliekas tīri.

Tāpēc nebruksim virsū Nacionālajai apvienībai. Tai tāpat ir grūti. Nacionālajā apvienībā ir daudz gaišu, parastu cilvēku, kas partijā ir idejas dēļ, kuri mīl Latviju, vēl tai labu un nav blēži. Nacionālā apvienība tiešām varēja kļūt par nacionālo partiju, kas apvieno visu Latvijas tautu, ar tādiem līderiem kā Ilmārs Latkovskis un Baiba Broka. Taču Nacionālā apvienība ieslodzīja pati sevi un atteicās no nacionālās idejas. Un, jo mazāk Nacionālajā apvienībā palika nacionālo ideju, jo lielāku vietu tajā ieņēma maksātnespējas administratoru mafija, jo agresīvākas kļuva runas pret «svešajiem».

Vai var gadiem īstenot politiku, kuras rezultāts ir latviešu masveida aizbraukšana no Latvijas, un palikt «nacionāli»? Vai nacionālai partijai var būt pirmajā vietā citas, nevis Latvijas valsts intereses? Kur ir jūsu nacionālums sarunās ar Eiropas Savienību? Kur ir nacionālā stāja, kad atbrauc ASV pārstāvis ar norādījumiem? Kāda tad ir nacionālā poza?

Vai nacionālai partijai, īstenojot politiku, var būt vienaldzīgs Latvijas labums?

Tādā nostājā nav nekā nacionāla. Iespējams, agresīvā retorika ir tikai tāpēc, lai maskētu to, ka jums nav nacionālas politikas.
Ir maksātnespējas administratoru mafija un naida kurināšana uz vēsturisku aizvainojumu pamata. Jūs «pārdodat» 1940.gadu politikā, «pārdodat» cilvēkus, kuri nomira svešumā, lai savāktu balsis, nonāktu pie varas un pēc tam īstenotu politiku, kuras dēļ šodienas latvieši dodas svešumā.

1998.gadā nacionālie maksātnespējas šakāļi plosīja beigtus ziloņus, 2008. sāka uzbrukt ievainotiem, 2018.gadā jau uzbrūk veseliem uzņēmumiem, lai tos speciāli novestu līdz maksātnespējai un saplosītu.

1998.gadā «aptīrīja» Krievijas krīzē kritušos, pēc 2008.gada iznīcināja tos, kurus bija ievainojusi pasaules ekonomiskā krīze, 2018.gadā jau meklē ārējus iemeslus, lai saplosītu veselas nozares. Jo bankām sekos tranzīts, nekustamie īpašumi un jauna ekonomiskā krīze, kuras laikā atkal būs maksātnespējas un tātad laupīšanas iespējas.

Tāda «nacionāla ideja» – «uzvārīties», nogalinot pašiem sevi! Lūk, tas ir tas, kam vajadzētu satraukt katru domājošu cilvēku Latvijā.
Nevis «kompromatu» karš. Bunkus slepkavība vienkārši ir parāvusi korķi vaļā. Jā, protams, arī vēlēšanu tuvums dažam ir atraisījis mēli. Ir tikai viens jautājums – vai tā nav patiesība? Un, ja tā ir patiesība, tad jūs to vairs nesabāzīsiet atpakaļ. Jūs taču redzat, kas notiek? Ja «papīru» nebūs vienam, tos atnesīs otrs. Jo tā taču ir.

Krīze ir iespēja tiem, kas saredz, ko tā nozīmē. Šis ir lielisks laiks pašattīrīties. Pārdomāt dzīvi tiem, kas ir dzīvotspējīgi, domāju, NA un ZZS, jo Vienotība jau ir sadalījusies reizinātājos, kā vienmēr mēģinot apmānīt vēlētāju ar citiem nosaukumiem.

Ja Rasnačam būtu instinkts, viņš būtu atkāpies tajā dienā, kad nošāva Mārtiņu Bunkus. Un, lai cik arī tukša un bezjēdzīga nebūtu bijusi Dzintara Rasnača rosība tieslietu ministra amatā, lai kāds arī būtu tiesiskuma līmenis tiesās, kurās mafija ver vaļā durvis ar kāju, varbūt viņš pat saglabātu savu vietu politikā kā cilvēks, kurš drosmīgi atzina kļūdas. Jo cilvēki ciena godīgu rīcību.

Taču Rasnačs ir ieķēries krēslā. Vecā koalīcija ir ieķērusies krēslos. Krēslos uz kuģa, kas grimst!

Dalies ar šo rakstu