Lauksaimniecība

Nākotnē ievērojami varētu augt lauksaimniecības zemes platības

Elīna Pankovska, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Šobrīd Latvijā nekoptās un aizaugušās zemes veido aptuveni 300 tūkst. ha, no šī apjoma, iespējams, pusi nākotnē varēs izmantot lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nozīmīgākie Latvijas zinātnes sasniegumi 2013.gadā

Dienas Bizness, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2013. gadā.

Teorētiskajā zinātnē

• Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā. Izveidoti algoritmi kvantu datoriem, būtiski paātrinot datu apstrādi un palielinot kvantu datoru pielietošanas iespējas. Akad. Andris Ambainis (LZA Lielā medaļa, Eiropas grants kā vienam no 300 Eiropas izcilākajiem pētniekiem), Latvijas Universitāte.

• Izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās pielietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. LZA kor.loc. Vjačeslavs Kaščejevs (Vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā Jauno līderu sanāksmē Pasaules Ekonomikas forumā), Latvijas Universitāte

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Augstskolām kapacitātes un studiju vides stiprināšanai būs pieejami 135 miljoni eiro

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

13 Latvijas augstskolas iekļautas starptautiskajā augstskolu reitingā

Žanete Hāka, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno lauksaimniecības speciālistu ir par maz un viņu praktiskā sagatavotība – nepietiekama, norāda aptaujātie nozares pārstāvji. Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) uzskata, ka izglītības piedāvājums ir pietiekami labs un ka attīstību būtiski ietekmē ārējie apstākļi – studentu skaits, konkurence ar citām nozarēm, darba devēju kūtrums atbalstīt studentus un praktikantus, kā arī nepietiekamais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāk projektu Baltijas jūras piesārņojuma samazināšanai

Dienas Bizness, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojoties četrām institūcijām Latvijā, ar partneriem Somijā un Zviedrijā sācies darbs pie projekta NutrInflow, kurā veicinās izpratni par meliorācijas sistēmu nozīmi un pilotteritorijās izveidos inovatīvus ūdens apsaimniekošanas pasākumus, tā ļaujot samazināt augu barības vielu noplūdi Baltijas jūrā, pastāstīja Zemgales Plānošanas reģiona pārstāvis Aigars Ieviņš.

Baltijas jūra ir viena no aizaugošākajām ekosistēmām pasaulē. Intensīvā lauksaimniecība Skandināvijas valstīs ir viens no piesārņotājiem, par kuru darbības regulēšanu diskutē jau ilgstoši. Ievērojams piesārņojuma apjoms rodas no slāpekļa un fosfora, kas atrodas upju ūdeņos, un liek attīstīties aļģēm, kas pēcāk patērē lielu daudzumu skābekli, atņemot to citiem organismiem. Pieaugot ražošanas intensitātei Latvijā, arī mēs saskarsimies ar šo pieredzi, un tāpēc jau laicīgi nepieciešams meklēt risinājumus risku novēršanai.

Rīkojoties lokāli, ieguvumu ir iespējams radīt globāli. Trīs gados projekta partneri Latvijā - biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgavas novads un Zemgales Plānošanas reģions - īstenos pasākumu kopumu ar virsmērķi samazināt iespējamās barības vielu noplūdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredzējušais latviešu hokeja aizsargs Rodrigo Laviņš nupat saņēmis diplomu tālmācības programmā Lauksaimniecības pamati, plānojot tuvākajā nākotnē pievērsties aktīvai saimniekošanai laukos, audzējot gaļas liellopus vai aitas, liecina ieraksts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) izdevumā Lauku lapa.

Laviņš atzinis, ka patlaban, spēlējot hokeja kluba Kurbads komandā un piedaloties Latvijas virslīgas sacensībās, viņam radies vairāk brīva laika, līdz ar to ir iespēja pievērsties citām interesēm.

«Lauksaimniecība mani interesējusi vienmēr, taču, kamēr aktīvi spēlēju hokeju, nevarēju tai atvēlēt laiku. Patiesībā bija doma stāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bet izbraukāt no Rīgas uz Jelgavu un vienlaikus spēlēt hokeju nebija iespējams. Kad uzzināju, ka pastāv tālmācības iespēja, nolēmu pieteikties,» atzina hokejists.

Viņš arī norāda, ka no sievas vecvecākiem mantotajā lauku īpašumā Salas pagastā savulaik turēti lopi un ir plānots attīstīt šo nozari, lai lauki nestāv tukši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Latvijas Augstākās izglītības centrā Indijā stāstīs par iespējām studēt Latvijā

Gunta Kursiša, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čennai pilsētā Indijā darbu uzsācis Latvijas Augstākās izglītības centrs. 31. janvārī to atklāja Rīgas tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.

Centrā tiks sniegta informācija par studiju un zinātniskās sadarbības iespējām Latvijā jauniešiem un mācībspēkiem visā Dienvidindijas reģionā.

Augstākās izglītības centru izveidojušas un dibinājušas septiņas Latvijas augstskolas: RTU, Latvijas Universitāte, Biznesa augstskola «Turība», Liepājas Universitāte, Banku augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Latvijas augstskolas cer, ka ar Augstākās izglītības centra palīdzību turpmāk daudz aktīvāk varēs veidot abu valstu augstskolu kopējos projektus, attīstīt sadarbību zinātnes jomā, kā arī ieinteresēt studentus no Indijas savu nākotnes profesiju apgūt tieši Latvijā. Paralēli centra atvēršanai norisinās darbs pie Latvijas un Indijas starpvalstu sadarbības līguma izglītības un zinātnes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LLU veido jaunas programmas un mērķē uz ārvalstniekiem

Kristīne Stepiņa, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība, būdama viena no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, darba tirgū nodrošina stabilu pieprasījumu pēc speciālistiem, LLU veido jaunas programmas un mērķē uz ārvalstniekiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) piedāvā mācību programmu klāstu, kas orientētas galvenokārt uz Latvijas lauku ilgtspējīgu attīstību. LLU ir nozīmīga loma visas tautsaimniecības attīstībā, jo tā sagatavo lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas tehnoloģijas, mežsaimniecības un kokapstrādes speciālistus, atzīst LLU rektore Irina Pilvere, uzsverot, ka šīs ekonomikai tik svarīgās jomas nevar pilnvērtīgi attīstīties bez LLU absolventiem. «Pirms desmit gadiem, pirms Latvijas iestāšanās ES nozarei bija samērā zems prestižs, paši lauksaimnieki savus bērnus nesūtīja mācīties uz LLU, jo lauksaimniecībā neredzēja biznesa iespējas,» viņa saka. Situācija ir krasi mainījusies. «Nozare ar tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai paredzētām atbalsta programmām ir sakārtota, kļuvusi konkurētspējīga. Sabiedrības priekšstats ir mainījies, vairs netiek uzskatīts, ka laukos jābrien pa dubļiem ar gumijas zābakiem, nozare ir moderna, ienāk mūsdienīgas tehnoloģijas, tāpēc nepieciešamas jaunas zināšanas un kompetences,» konstatē rektore. Nozares prestiža celšanās palielina jauniešu interesi par studijām LLU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties brīdim, kad vairāk nekā 30 tūkstošiem Latvijas vispārizglītojošo skolu absolventu būs jāizvēlas, kurās profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs apgūt savu nākotnes specialitāti, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un ar karjeras portāls Prakse.lv izveidojis Latvijas darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu TOPu.

Izglītības iestāžu TOPs tiek veidots, aicinot darba devējus karjeras portālā Prakse.lv izteikt viedokli, kuras profesijas ir pieprasītas darba tirgū un kurās izglītības iestādēs darba devēji ieteiktu tās apgūt.

Šogad darba devēju biežāk minēto profesiju vidū dominē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares specialitātes, par TOPa līderi izvirzot programmētāja profesiju, bet 20 ieteiktāko profesiju lokā ir arī tādas profesijas kā IT speciālists un datortīklu administrators.

«Situāciju IT jomā var salīdzināt ar tuksnesi, kur ceļotājs beidzot nokļuvis oāzē un viņam piedāvā izvēlēties, vai viņš grib dzert avota ūdeni, minerālūdeni vai izkausētu ledus ūdeni, - bet viņam ir pilnīgi vienalga,» norāda Exigen Services valdes loceklis Pēteris Krastiņš, paužot, ka pieprasījums pēc speciālistiem IT jomā joprojām būtiski pārsniedz piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs universitātes - Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Liepājas Universitāte (LiepU) un Daugavpils Universitāte (DU) parakstījušas sadarbības memorandu par universitāšu konsorcija izveidi.

Tā mērķis ir stiprināt un sekmēt augstāko izglītību reģionālajās augstskolās, veidojot darba tirgus vajadzībām atbilstošu vidi un studiju programmas.

"Sadarbības memorands ir pirmais solis ciešākas sadarbības veidošanā starp trijām universitātēm, lai tuvākā pusgada laikā izveidotu šo augstskolu konsorciju studiju un pētniecības attīstībai, kopīgi lietojot resursus un veicinot to efektīvu izmantošanu. Tādējādi tiks stiprināta šo universitāšu konkurētspēja gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā," ir pārliecināta LLU rektore Irina Pilvere.

DU rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš norāda, ka konsorcija izveide notiek saistībā ar izmaiņam Augstskolu likumā, balstoties katras universitātes unikālajās konkurētspējas priekšrocībās, izaugsmes potenciālā un daudzveidībā. "Tiks izveidota policentriska inovāciju ekosistēma, kas spēs virzīt sabiedrības un darba tirgus attīstību, ieviest jaunākās tehnoloģijas, veicināt akadēmiskā personāla atjaunošanos, radot jaunu starpdisciplināru akadēmiskā personāla paaudzi," klāsta J. Kudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas Latvijas augstskolas copē jauniešus ar dažādām akcijām; lielākās mācību iestādes pieturas pie regulārām atlaidēm atsevišķām studentu kategorijām

Augstskolās ir noslēgusies uzņemšanas 1. kārta uz budžeta vietām pamatstudijās. Visvairāk pieteikumu saņēmusi Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Šīs augstskolas neizceļas ar īpašu atlaižu politiku, tā tiek veidota pārdomāti, ar mērķi stimulēt sekmīgākos, talantīgākos un aktīvākos studentus. Netiek aizmirsti sportisti, bāreņi un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Taču dažas augstskolas, īpaši reģionālās, kurās budžeta vietu nav tik daudz, studentu piesaistē izmanto uzņēmējdarbībā tradicionālās mārketinga metodes – dažādas akcijas un atlaides. Tās pamatā tiek organizētas, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, fokusējoties uz pieprasītākajām profesijām un uz attiecīgā reģiona attīstību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešu skaits, kas varētu pretendēt uz studijām augstskolās, ir sarucis par aptuveni 6%; tomēr izglītības iestādes cer aizpildīt budžeta vietas, tikt pie labākajiem vidusskolu absolventiem

Pirmajām uzņemšanas dienās lielāko pieteikumu skaitu saņēmušas trīs augstskolas – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), rāda vienotās uzņemšanas sistēmā portālā Latvija.lv. Tieši šādā prioritāšu secībā Latvijas augstskolas sarindojuši darba devēji, kuri nākamajā akadēmiskajā mācību gadā jauniešiem galvenokārt iesaka izvēlēties datorzinātņu studijas.

Sīvākā cīņa par studentiem gaidāma datorzinātnēs starp LU, RTU un Vidzemes augstskolu, finanšu vadībā – starp LU un Banku augstskolu un ārstniecībā – starp LU un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), prognozē LU rektors Indriķis Muižnieks. «Lielu ietekmi uz konkurenci atstās vēsturiski izveidojies budžeta vietu sadalījums pa augstskolām, kas nav balstīts uz piedāvāto studiju kvalitāti. Tādēļ konkurss uz budžeta vietām būtu jārīko vienots visā valstī, un tajā uzvarējušie reflektanti paši varētu izvēlēties augstskolu, kurā tiek piedāvāta attiecīgā programma,» uzskata LU rektors. Savukārt RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis norāda, ka augstākās izglītības un zinātnes attīstība mūsdienās aizvien vairāk pieprasa starpdisciplināru pieeju, tādēļ konkurēšanas vietā RTU izvēloties attīstību un sadarbību. RTU sadarbojas ar RSU, piedāvājot kopīgas studiju programmas Medicīnas inženierija un Rūpnieciskā farmācija. Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju šogad pirmo gadu notiek uzņemšana starpaugstskolu programmā Radošās industrijas. Notiek jaunu kopīgu programmu izstrāde arī ar citām augstskolām, informē U. Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latviešu radīti roboti palīdzēs siltumnīcās

Lelde Petrāne, 16.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerciāli izmantojams robots lauksaimniecībā vairs nav aiz kalniem, Latvijas speciālisti cer drīzumā izstrādāt tehnoloģiju, kādu pasaulē neviens vēl nav radījis, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un SIA Terra Virtuala īstenojot projektu, kura mērķis līdz 2013. gada beigām izveidot jaunu robotu tehnoloģiju, kas ļaus būtiski palielināt darba ražīgumu lauksaimniecībā.

Projekta ietvaros jau iegūti divi patenti par robotizētas riteņu platformas tehniskajiem risinājumiem, kā arī izstrādāta programmatūra robotu izmantošanai siltumnīcās. Projekta kopējais finansējums - 343,7 tūkst. latu, no tiem Eiropas Savienības atbalsts – Ls 317,9 tūkst.

RTU sistēmu teorijas un projektēšanas katedras docents Agris Ņikitenko laikrakstam stāstījis, ka zinātnieku mērķis ir līdz 2013. gada beigām izstrādāt robotu tehnoloģiju darbam siltumnīcās, testēt un pilnveidot to. «Mēs pašlaik esam programmatūras pirmā prototipa radīšanas procesā, tostarp ir izstrādāta robotu vadība. Pie griestiem ir salikti marķieri, ir robots, ir kamera, kas spēj apstrādāt datus un koordinēt robotus. Mūsu infrastruktūra ir programmatūras kodu blāķis, nevis reāla siltumnīca,» piebildis inženieris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pārmaiņu procesu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, SIA Maxima Latvija ir paplašināta valde, kurā pienākumus pildīs uzņēmuma augstākā vadība, informē uzņēmumā.

Līdz šim Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. No šā gada 1.septembra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs (CEO – Chief Executive Officier) būs uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers, bet uzņēmuma operacionālā vadītāja (COO – Chief Operating Officier) Kristīne Āboltiņa un komercdirektors (CCO – Chief Commercial Officier) Viktors Troicins būs valdes locekļi.

Šā gada sākumā Maxima Grupe uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija tika izveidota arī padome, bet šobrīd visos uzņēmumos paplašinātas arī valdes.

Andris Vilcmeiers uzņēmumu Maxima Latvija vada kopš 2015.gada septembra. Viņš iepriekš bijis AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs, kā arī lauksaimniecības uzņēmuma Lielzeltiņi vadītājs. Pirms tam viņš darbojies arī loģistikas un tranzīta nozarē, ieņemot vadošus amatus uzņēmumos – Venstpils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas termināls, LatRosTrans, kā arī darbojoties investīciju pārvaldes biznesā. Pēc vadības zinību un finanšu izglītības grāda iegūšanas Latvijas Universitātē, karjeru sācis auditorkompānijā PricewaterhouseCoopers Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mežvidu un Barkavas koģenerācijas staciju operatori pārsūdzēs OIK atļauju atcelšanu

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažas valsts augstskolas paplašina studiju programmu klāstu, dažas ceļ studiju maksu, teju vai visas fokusējas uz pieprasījumu darba tirgū un ārvalstu studentu piesaisti , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī lielākā daļa valsts augstskolu studiju maksu vietējiem studentiem nākamajā gadā nepaaugstinās, divas no lielākajām, – proti, Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – to palielinās pamata un augstākā līmeņa studiju programmām par 1–17%, liecina DB veiktā aptauja. Vairākas augstskolas ir sarūpējušas jaunas, konkurētspējīgas un pat prestižas mācību programmas. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informē, ka kopumā kopš pērnā gada septembra ir izsniegtas licences 30 jaunām studiju programmām, daļa no tām jau ir ieviesta pagājušā mācību gada ziemas sesijā. Pēc IZM aplēsēm, nākamajā mācību gadā tiks piedāvātas vairāk nekā 20 jaunas programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvaļinājumu ceļojumu laiks ir beidzies, kamēr jaunais mācību ir tikai nupat sācies, tādējādi tagad aktualizēsies nākamais lielais Covid-19 riska faktors - augstskolas, sociālajā platformā "Twitter" brīdina Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Saviesīgā studentu dzīve ir izrādījies būtisks vīrusa transmisijas cēlonis daudzās valstīs," atzīmē infektologs. Pēc viņa paustā, Covid-19 risks augstskolās ir būtiskāks nekā parastajās skolās, tāpēc eksperts pauž cerību, ka universitātes pēc iespējas turpinās attālināto apmācību.

Viņš norāda - ja arī augstskolu apmācību vietā visi piesardzības pasākumi tiek ievēroti, tad to, kas notiek ārpusē, kontrolēt nav iespējams. Viņš min piemēru no ASV ar 1043 infekcijas gadījumiem vienā augstskolā divu nedēļu laikā. "Mums tas nedraud, bet raksturo riska mērogu," skaidro speciālists.

Latvijas Universitātē (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) mācību norise plānota klātienē, savukārt studijas Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) plānots īstenot gan klātienē, gan arī attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kojās vietu netrūkst; nereti starpposms līdz īres dzīvokļa atrašanai

Dienas Bizness, 30.08.2013

Džens Dzjuņs Sjao (no kreisās) un Guaņs Bo pirms dažām dienām ieradušies no Ķīnas, lai Latvijas Universitātē studētu ekonomiku un datorzinātni. Kopmītnēs Prima par īri katrs maksā 65 latus mēnesī.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi studenti dienesta viesnīcas izmanto tikai līdz īres dzīvokļa atrašanai, savukārt vietu trūkums viesnīcās vairs neesot aktuāla problēma, noskaidrojis laikraksts Diena.

Dienesta viesnīcu vadītāji atklāj, ka jau apmēram sešus gadus nav nācies gultasvietas dalīt pēc deklarētās dzīvesvietas attāluma principa. «Šobrīd gan brīvu vietu ir maz, bet mācību gada sākumā tas ir raksturīgi – daudzi kopmītnes izmanto kā pagaidu apmešanās vietu, līdz atrod sev piemērotu īres dzīvokli,» tendenci novērojusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu viesnīcu daļas vadītāja Iveta Sveržicka.

Viņa piebilst, ka uz ielas neviens students gan netiek atstāts, un vienā no astoņām RTU dienesta viesnīcām ar kopumā teju trim tūkstošiem gultasvietu pajumte vienmēr atrodoties. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) kopmītnēs var tikt izmitināti 2,4 tūkst. studentu, taču šogad vien pmatstudijām reģistrējušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, un jāņem vērā, ka lielāko daļu gultasvietu aizņem «veterāni», kuri tur dzīvo visu studiju laiku, raksta Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Auditori: Rivžai un Vētram var prasīt atmaksāt radītos zaudējumus par studiju izvērtējumu

LETA, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Deloitte Latvija auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības.

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Konstatējot neracionālu zemes izmantošanu, uzdod izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam

LETA, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014.gadam gala ietekmes ziņojumu un uzdeva izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam.

Plāns būs jāizstrādā VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Dokumenta izstrādes termiņš ir 2016.gada 1.jūnijs.

VARAM ziņojumā norāda, ka Latvijā zemes politikā ir konstatētas vairākas problēmas, piemēram, neracionāla un neefektīva zemes izmantošana, zemes reformas process ir ieildzis, līdz ar to ir nesakārtotas īpašuma tiesības un ir nepietiekama informācija par ar zemi un ar to saistītiem notiekošajiem procesiem. Neracionāla vai neefektīva zemes izmantošana izraisa un veicina zemes degradāciju, tādējādi nenodrošinot ilgtspējīgu zemes izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru