Citas ziņas

Nespēj tikt galā ar Norvēģijas seksa skandālā iesaistīto Rīgas «masāžas salonu»

LETA, 29.09.2011

Jaunākais izdevums

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Cauru diennakti, bet pārsvarā tumšajā laikā, no salona nāk troksnis, kas traucē iedzīvotājiem naktsmieru, turklāt intīmpakalpojumu saņēmēji bieži piečurā pagalmu un kāpņutelpu, pastāstīja Vilsons. Viņš atcerējās, ka vēl vakar nācis mājās un ieraudzījis kārtējos trīs tūristus, kuri «nokārtojās pagalmā bez jebkāda stresa».

Mājas vecākais esot vērsies gan Valsts policijā un Rīgas Pašvaldības policijā, gan meklējis žurnālistu atbalstu. Ņemot vērā to, ka pastāv aizdomas par nelegālu alkoholisko dzērienu tirdzniecību salona telpās, Vilsons sūdzējies arī Valsts ieņēmumu dienestam, taču nekas nav mainījies.

Jautāts, vai mēģinājis runāt arī ar pašu salona īpašnieci, Vilsons norādīja, ka ir bijuši neskaitāmi šādi mēģinājumi, taču tie rezultējušies vien ar tukšiem solījumiem, proti, salona īpašniece apņēmusies mudināt klientus vismaz ārpus paša salona telpām uzvesties piedienīgi, tomēr reāli nekas nav mainījies.

Arī kāds sastapts Lāčplēša ielas 52/54 nama iedzīvotājs apstiprināja, ka jau gadiem nav miera no bordeļa apmeklētāju nekulturālās uzvedības. Agrāk pagalmā bieži ālējušies briti, kuri salonu izvēlējušies savām vecpuišu ballītēm, bet pēdējā laikā auditorijā biežāk sastopami tūristi no Skandināvijas valstīm, pastāstīja virs bordeļa dzīvojošais vīrietis, kurš atzina, ka, vairs nespēdams paciest čurājošos «tūristus», reiz pats mēģinājis viņus pārmācīt un iekļuvis nelielā fiziskā konfliktā ar bariņu skandināvu.

Erotiskās masāžas salona Adriana administratore, kura telefonsarunā nevēlējās nosaukt savu vārdu, atzina, ka pagājušajā nedēļā atklātībā nākušais skandalozais gadījums ar norvēģu politiķi, kurš izmantojis salona pakalpojumus, protams, ir bijis nepatīkams pārsteigums un šādā situācijā nevēlētos nonākt neviens.

Par nekādām klientu saceltām nekārtībām administratore nerunāja, taču viņa kategoriski noliedza iepriekš izskanējušo informāciju, ka salona masierei ir bijušas seksuālas attiecības ar norvēģu politiķi.

Gluži pretēji - konkrētais klients jau uzreiz esot sacījis, ka ir precēts vīrietis, tāpēc neko vairāk par vienkāršu masāžu nevēloties. Salona administratore nebija pārliecināta, vai skandāla dēļ politiķis vispār ir ticis pie cerētās masāžas un, ja ir, tad cik viņš par to samaksājis. Adrianas administratore nevēlējās izpaust kontaktinformāciju konkrētajai meitenei, kura tonakt apkalpojusi norvēģu deputātu.

Arī seksa skandālā ierautais norvēģu politiķis ir mainījis savu versiju par intīmās masāžas salonā pavadītās nakts notikumiem, apgalvojot, ka seksuāla kontakta ar salona meiteni viņam nav bijis, vēsta norvēģu mediji.

Kā ziņots, Norvēģijas labējo populistu Progresa partijas deputāts Hoksruds iekļuva pamatīgā skandālā, jo valsts nacionālā televīzija nofilmējusi, kā viņš, viesojoties Rīgā, pircis prostitūtas pakalpojumus.

Hoksruds kopā ar partijas jauniešu kustības pārstāvjiem no 14. līdz 18.septembrim viesojās Rīgā.

Norvēģijas sabiedriskā televīzija TV2 pagājušajā nedēļā demonstrēja videomateriālu, kurā redzams, kā Hoksruds Rīgā apmeklē kādu bordeli. Ierakstā redzams, kā politiķis ap pusnakti ar taksometru piebrauc pie kāda Rīgas bordeļa, ieiet tajā un pēc aptuveni pusstundas iznāk no tā ar kādu sievieti. Pāris iesēdās taksometrā un tur pavadīja kādu laiku.

TV2 žurnālisti nākamajā vakarā attiecīgo bordeli filmēja ar slepeno kameru. Bordelī viņi atraduši astoņas pieticīgi ģērbtas meitenes, no kurām viena apstiprināja, ka Hoksruds bijis viņas klients. Meitene sacīja, ka norvēģu politiķis par pakalpojumu viņai samaksāja 150 latus, kas pārsniedz parasto naudas summu par šādiem pakalpojumiem. Jautāta, kāda veida pakalpojumus Hoksruds pircis, meitene atbildējusi: «Jā, protams, mums bija sekss.» Savukārt vēlāk Nikola tomēr noliedza, ka viņai ar politiķi bijis sekss.

Kad žurnālisti politiķi iepazīstināja ar safilmētajiem materiāliem, Hoksruds atzina, ka pircis prostitūtas pakalpojumus, taču apgalvoja, ka viņam ar meiteni nav bijis dzimumakta.

Pēc skandāla nākšanas gaismā, Hoksrudam piemērots naudas sods 25 000 Norvēģijas kronu (2 253 latu) apjomā par prostitūtas pakalpojumu pirkšanu ārvalstīs. Norvēģijā 2008.gadā stājās spēkā likums, kas paredz kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Likums attiecas gan uz pakalpojumu pirkšanu Norvēģijā, gan arī uz Norvēģijas iedzīvotājiem ārzemēs.

Skandāla dēļ Hoksruds paziņojis, ka atkāpjas no visiem saviem politiskajiem amatiem.

Taču tagad politiķis apgalvo, ka viņam ar latviešu prostitūtu Nikolu nav bijis dzimumakta, bet gan sieviete viņam sniegusi masāžas pakalpojumus. Hoksruds izteicies, ka telekanālam TV2 prostitūtas seksuālo pakalpojumu pirkšanā viņš atzinies tikai tāpēc, ka viņam sejā iegrūsta kamera.

Tikmēr Progresa partijas vadītāja vietnieks Pērs Sannbergs apsūdzēja žurnālistus par partijas locekļu izsekošanu. Viņš uzstāja, ka Progresa partija nav sliktāka par pārējiem politiskajiem spēkiem, bet šāds iespaids radies no tā, ka «mediji mūs vajā. Tas ir acīmredzami, ja TV2 gandrīz vai nolīgst privātdetektīvu, lai vajātu partijas locekli brīvdienās».

Progresa partija aizvadītajos gados bijusi iesaistīta vairākos divdomīgos skandālos. Pagājušā gadā tika aizturēts partijas kandidāts Stavangeres mēra amatam Trunns Birkedāls saistībā ar aizdomām, ka viņš savā dušā slepeni nofilmējis trīspadsmit puikas. Viņam arī izvirzītas apsūdzības par seksuālām attiecībām ar nepilngadīgo.

2001.gadā partija bija ierauta vēl vienā skandālā, kad Ūsas pilsētas mērs Terje Sēvīknēss atzina, ka partijas kongresa laikā stājies dzimumsakaros ar 16 gadus vecu meiteni, kas tobrīd bija alkohola reibumā. Neskatoties uz skandālu, Sēvīknēss vēl joprojām atrodas Ūsas mēra amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Miljardiera Sorosa bijusī draudzene pieprasa 50 miljonu sāpju naudu

Lelde Petrāne, 11.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardiera, finansista Džordža Sorora bijusī draudzene apsūdz viņu solījuma nopirkt viņai dzīvokli Ņujorkā nepildīšanā un uzsākusi pret viņu tiesas prāvu, prasot 50 miljonus ASV dolāru, vēsta Associated Press.

Adriana Fereira (Adriana Ferreyr) Manhetenas tiesā vērsusies trešdien.

28 gadus vecā Brazīlijas ziepju operu zvaigzne apgalvo, ka 80 gadus vecais Soross atdevis 1,9 miljonus ASV dolāru vērto dzīvokli Manhetenā jaunajai draudzenei.

Sorosa advokāts Viljams Zabels medijiem stāstījis, ka tiesā iesniegtā prasība ir vieglprātīga rīcība, kuras mērķis ir izspiest naudu no viņa klienta.

Savukārt Fereiras advokāts sacījis, ka tiesas ziņā ir izlemt, kuram ir taisnība.

Pāris satikās 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Skaistumkopšanas salona īpašniece: Strādāt nav viegli, taču ne uz vienu citu valsti braukt es negribētu

Žanete Hāka, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no uzņēmumiem, kas Saulkrastos spējis noturēties jau gandrīz 20 gadu, ir skaistumkopšanas salons Klēra. Tas tika atvērts 2001.gadā un bija pirmais skaistumkopšanas salons Saulkrastos.

Kā stāsta tā īpašniece Kristīne Ješus, laika gaitā salons mainījis atrašanās vietu, un patlaban izveidoti divi saloni – Klēra centrā un SPA salons Klēra Lukss, kas atrodas kompleksa Sun Republic teritorijā.

Tiesa gan, salonam ziemā nav viegli, viņa atzīst – vasarā iedzīvotāju skaits trīskāršojas, tad klientu ir daudz, savukārt ziemā salons turas uz pastāvīgajiem klientiem un piedāvātajām akcijām. Abos salonos speciālisti strādā ar vienu kosmētiku, taču Klēra Lukss pakalpojumu klāsts ir plašāks – šajā vietā atrodas SPA zona, kur vienlaicīgi var atpūsties arī vairāki cilvēki – pāris, draudzenes vai cita kompānija, tiek piedāvātas arī masāžas un citi pakalpojumi. Tāpat uzņēmums bērniem piedāvā Klēriņas akadēmiju, kas norit ballīšu stilā un kurā nelielas grupiņas meiteņu sapulcējas un apgūst kosmētikas pamatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai 13% iedzīvotāju pilnībā orientējas darbaspēka nodokļos

Žanete Hāka, 07.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs pilnībā orientējas nodokļos, ko no savas algas maksā darba ņēmējs, un nepilnīgas zināšanas par nodokļu sistēmu traucē iedzīvotājiem sekot līdzi izmaiņām nodokļu politikā un novērtēt valdības iniciatīvu ietekmi uz saviem ienākumiem, secinājis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

«Iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem ir izteikti fragmentāras. Septiņi no desmit aptaujātajiem zina, ka Latvijā darbaspēka nodokļos iedzīvotāji samaksā aptuveni trešo daļu no savas algas un to, kādi nodokļi maksājami. Savukārt tikai 13% pilnībā orientējas visās likumsakarībās darbaspēka nodokļu politikā Latvijā. Kopumā iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem desmit ballu skalā vērtējamas tikai uz seši,» saka Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Pētījums ir parādījis, ka divas trešdaļas aptaujāto saprot sakarību starp neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokli, teju 80% zina, ka vecāku algas lielumu ietekmē arī bērnu skaits ģimenē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperte: Lai saņemtu 400 latu valsts atbalstu par bērna pieskatīšanu, vecākiem nāksies iztērēt 115-480 latu

Žanete Hāka, 12.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki reāli saņems tikai apmēram pusi no valsts 2013.gada finansiālā atbalsta aukles pieskatītam bērnam, jo otru pusi līdzekļu būs jāsamaksā nodokļos un izdevumos par aukles atbilstības prasību nokārtošanu, secinājis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Tādējādi, lai jaunās valsts atbalsta programmas ietvaros saņemtu 400 latu valsts atbalstu par bērna pieskatīšanu, vecākiem nāksies iztērēt 115-480 latu. Varētu prognozēt, ka vecāki, kas šobrīd savam bērnam algo auklīti, visticamāk, norēķinoties skaidrā naudā un bez nodokļu maksāšanas, nesteigsies kārtot formalitātes, pirms nebūs iegūta skaidrība, vai un uz kādiem nosacījumiem šis atbalsts tiks sniegts nākošgad, jo sākotnējie atbilstības prasību nokārtošanas ieguldījumi atmaksātos tikai ilgākā laika posmā.

Jaunais valsts atbalsts bērna uzraudzības pakalpojumu apmaksai no šā gada septembra līdz decembrim paredz mazināt vecāku izmaksas ne tikai par bērna pieskatīšanu privātos bērnudārzos vai bērnu pieskatīšanas centros (tā saucamajos mājdārziņos), bet arī tiem vecākiem, kas 1,5-4 gadus veca bērna pieskatīšanai mājās algo aukli. Šie vecāki ar lielām cerībām sagaida jauno valsts atbalstu, jo pilna laika auklītes algošana ir liels slogs ģimenes budžetam. Tomēr Institūta veiktie aprēķini rāda, ka esošie valsts atbalsta nosacījumi dod lielāku ieguvumu privātos bērnudārzus vai bērnu pieskatīšanas centrus apmeklējošo bērnu vecākiem, nekā tiem vecākiem, kuri algo auklīti sava bērna pieskatīšanai mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eektroenerģijas tirgus atvēršana manāmi ietekmēs mājsaimniecību izdevumus par elektrību, sadārdzinot tos par vairāk nekā 40% mājsaimniecībām ar mazu patēriņu (80 kWh mēnesī) un par ceturto daļu mājsaimniecībām ar vidēju patēriņu (175 kWh mēnesī).

Tā liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini par jauno elektrības tarifu ietekmi uz dažāda patēriņa Latvijas mājsaimniecību izdevumiem, pamatojoties uz Latvenergo un Baltcom piedāvātajām elektroenerģijas cenām mājsaimniecībām pēc 1.aprīļa.

Institūts secinājis, ka konkrēta tarifa izvēlei nav kritiska nozīme, jo piegādātāju dažādie piedāvājumi atšķiras par eirocenta desmitdaļām. Tomēr jau šobrīd piedāvātajos tarifos pamanāmas dažas sakarības, uz kurām mājsaimniecībām ir vērts vērst uzmanību, apsverot izdevīgākā tarifa izvēli, norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ekonomikas ministre dzirdējusi runas, ka par Latvijas Gāzes vadītāju kļūs Kalvītis

LETA, 30.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir dzirdējusi runas, ka par energouzņēmuma Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētāju kļūs ekspremjers Aigars Kalvītis.

Politiķe intervijā telekanālam LNT uzsvēra, ka tās ir tikai baumas, taču tās ir tik spēcīgas, ka par šādu iespēju viņai stāstīts pat nesenās vizītes ASV laikā.

Valsts tikmēr strādā, lai liberalizētu gāzes tirgu Latvijā, piebilda ministre.

LG ir izsludinājusi konkursu uz valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, kas kļūs vakanti šī gada augustā, kad beigsies pašreizējā uzņēmuma vadītāja Adriana Dāvja un vēl vairāku valdes locekļu pilnvaru termiņš.

Kā liecina paziņojums Latvijas Vēstneša portālā, Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatam tiek meklēts cilvēks, kuram ir lieliskas latviešu, angļu un krievu valodas zināšanas, augstākā izglītība, kopējā darba pieredze vismaz 15 gadi komercdarbības jomā, veiksmīga pieredze liela kolektīva vadīšanā ar daudzpakāpju struktūru vismaz septiņu gadu garumā, kā arī izcilas līdera dotības, pieredze augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vadīšanā un attīstīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Pievieno papildus vērtību

Rūta Kesnere, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Miljardieris Džordžs Soross precēsies trešo reizi

Lelde Petrāne, 13.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardierim investoram Džordžam Sorosam sestdienas vakarā bijušas lielas svinības: viņa 82. dzimšanas diena un saderināšanās ar draudzeni Tamiko Boltoni, vēsta cnbc.com.

Soross un 40 gadus vecā Boltone, kuri satikās 2008. gada pavasarī, oficiāli paziņojuši par savu saderināšanos viesībās Sorosa vasaras mājā Ņujorkā, kurās piedalījies neliels skaits draugu un radinieku, pastāstījis kāds investoram tuvu stāvošs informācijas avots. Soross draudzeni esot bildinājis pirms dažām nedēļām.

Sorosam šīs būs trešās laulības, bet Boltonei - otrās. Sorosam ir pieci bērni no iepriekšējām laulībām.

Pagājušajā gadā Adriana Fereira, bijusī Sorosa draudzene, vērsās tiesā, apgalvojot, ka viņš lauzis solījumu nopirkt viņai dzīvokli. Šis strīds joprojām nav atrisinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju puse Latvijas jauniešu nākotnē sevi redz kā uzņēmējus, atklāj Swedbank pētījums. Viena no ieespējām pilnveidot zināšanas un prasmes uzņēmējdarbībā ir mācību uzņēmumu veidošana, kas jauniešiem dod pamatu, lai pieaugot varētu radīt kvalitatīvus produktus, pakalpojumus un veiksmīgi tos piedāvāt tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Brazīlijas modele un kinoaktrise Žizele Bundhena spējusi nopelnīt 42 miljonus ASV dolāru un saskaņā ar žurnāla Forbs izveidoto sarakstu ir pasaules pelnošākā modele.

Nākamās pasaules pelnošākās modeles no saraksta līderes ievērojami atpaliek. Otrajā un trešajā vietā ierindojusies austrāliete Miranda Kerra un brazīliete Adriana Lima. Abas modeles divpadsmit mēnešu laikā nopelnījušas attiecīgi 7,2 un sešus miljonus ASV dolāru.

Lielbritānijas modele Keita Mosa, kura bijusi daudzu slavenu modes namu seja, Forbes sarakstā ieņem ceturto vietu un pēdējā gada laikā nopelnījusi 5,7 miljonus ASV dolāru. Pirmo piecinieku noslēdz Ķīnas modele Liu Vena, kurai aizvadītais gads ienesis 4,3 miljonus ASV dolāru. Forbes prognozē, ka L. Vena, palielinoties Ķīnas starptautiskajai nozīmei, kļūs ietekmīgāka un pieprasītāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperte: Iesniedzot deklarāciju, no 150 latiem par ārstniecības un izglītības izdevumiem var atgūt 51 eiro

Žanete Hāka, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

48% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju iesniedz katru gadu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptaujas rezultāti.

Vēl 15% gada deklarāciju iesniedz neregulāri. Augošu tendenci uzrāda arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati: pagājušā gadā deklarāciju iesniedzēju skaits pieaudzis par vairāk nekā 20 tūkstošiem. Swedbank Privātpersonu finanšu institūts norāda, ka, deklarējot ikgadējos ienākumus, iespējams atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) starpību, ko pievienot uzkrājumiem vai novirzīt aktuāliem tēriņiem.

«Iedzīvotāji arvien biežāk skatās uz saviem ienākumiem ne tikai mēneša, bet arī gada griezumā, līdz ar to viņiem paveras iespēja iztērētu naudu pārvērst par uzkrājumu. Tā 150 lati, kas pagājušā gadā izdoti ārstniecībai un izglītības iegūšanai, kļūst par uzkrātu 51 eiro, kurus atgūst, iesniedzot deklarāciju. 200 latu gada iemaksa 3.pensiju līmenī vai uzkrājošajā apdrošināšanā rada 68 eiro uzkrājumu, kas izmantojams tūlīt vai atliekams kādam mērķim. Latvijas mājsaimniecībām ir grūti veidot uzkrājumus ikdienā, jo trūkst brīvo līdzekļu, tāpēc atmaksātā nodokļa nauda ir laba iespēja iedzīvotājiem uzsākt uzkrājumu veidošanu,» skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkā norisinājusies kārtējā vērienīgā apakšveļas zīmola Victoria's Secret skate.

Tajā piedalījušies visā pasaulē atpazīstamie Victoria's Secret «enģeļi» (tā zīmols dēvē savas modeles) Alesandra Ambrosio, Adriana Lima un Kandise Svanepoela.

Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV 7. novembrī norisinājās slavenā veļas ražotāja Victoria's Secret 2012. gada skate.

Adriana Lima, Miranda Kera, Alesandra Ambrosio un citi «enģeļi» demonstrēja jaunākās modes tendences.

Skatē šogad par mūziku rūpējās arī dziedātāji: Rihanna, Džastins Bībers un Bruno Marss, kā arī tika demonstrēts 2,5 miljonus ASV dolāru vērtais ziedu fantāzijas krūšturis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas desmitā daļa iedzīvotāju

Žanete Hāka, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas tikai desmitā daļa iedzīvotāju - uzņēmumu īpašnieki veido 4% no Latvijas nodarbinātajiem iedzīvotājiem un pašnodarbināti ir 6,6% iedzīvotāju, informē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums.

Pagaidām vecumā līdz 24 gadiem darba devēji vai pašnodarbināti ir 2700 jaunieši jeb 1% no Latvijā dzīvojošo jauniešu skaita.

Savukārt 49% Latvijas vidusskolēnu savu nākotni saista ar uzņēmējdarbību, liecina institūta pētījums.

Sevi kā algotu darbinieku saskata 51% skolēnu un arī lielākā daļa vecāku savu bērnu drīzāk grib redzēt kā labu, profesionālu darbinieku nevis kā sava uzņēmuma dibinātāju.

«Izskatās, ka uzņēmēja statuss jauniešu vidū ir populārs. Vecāki ir nedaudz skeptiskāki, ar savu dzīves pieredzi saprotot, cik bieza garoza tomēr ir uzņēmēja maizītei. Ja jauniešu nodomi īstenotos dzīvē, Latvijas tautsaimniecības nākotne būtu iepriecinoša,» skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

10 situācijas, kurās latvieši jau tagad novērtē eiro

Žanete Hāka, 10.09.2013

1. Kad jāņem kredīts un kad jāpērk mājoklis.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apkopoto statistiku, šī gada jūlijā 86% no mājsaimniecībām izsniegtajiem banku kredītiem – gan kredītiem mājoklim, gan patēriņam bija izsniegti eiro valūtā. Izvēli par labu kredītam eiro nosaka starpbanku procentu likmes, kas kredītiem eiro praktiski vienmēr ir bijušas zemākas nekā kredītiem latos. Tā kā lielākā daļa īpašumu tiek pirkti ar kredīta palīdzību un 92% no visiem mājsaimniecību kredītiem mājokļu iegādei tiek ņemti eiro valūtā, arī pats mājokļa iegādes darījums parasti notiek eiro valūtā.

Foto: SXC

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji aktīvi lieto eiro valūtu jau patlaban, ņemot kredītus, veidojot uzkrājumus un arī norēķinoties par pirkumiem.

Tādējādi Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir apkopojis tās situācijas, kurās Latvijas mājsaimniecības ar savu rīcību novērtē eiro ieguvumus.

«Latvijas iedzīvotāji ir izteikti praktiski cilvēki, un tāds no personīgā budžeta perspektīvas ir arī viņu skatījums uz eiro, visaugstāk vērtējot situācijas ar tīru finanšu ieguvumu. Latvijas iedzīvotāji ir lepna nācija - viņiem patīk, ka viņu Milda tiks likta vienā makā ar lielvalstu valūtām - Vācijas ērgli, Spānijas karali Karlosu vai austriešu Mocartu. Visbeidzot, Latvijas iedzīvotājiem joki nav prātā, kad runa ir par viņu finansēm, un, kaut arī vairāk nekā trešā daļa piemin to, ka pēc eiro ieviešanas viņu alga vismaz skaitliskā izteiksmē būs neierasti liela, pierašana pie naudas jaunās vērtības daudzus iedzīvotājus dara bažīgus,» norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank: Četru cilvēku ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā tērē 587 eiro mēnesī

Žanete Hāka, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmējus «silda» Latvijas simtgadei

Daiga Laukšteina, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosina valsts svētku motīvu integrēt produktos un pakalpojumos , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas simtgades svinības nav aiz kalniem, tāpēc ikviens uzņēmējs aicināts iesaistīties, piemēram, produktos un pakalpojumos integrējot svētku tēmu vai nodarbojoties ar mecenātismu. Labdarības attīstībā vietas pietiek kā lieliem nacionālas nozīmes uzņēmumiem, tā maziem un vietēja līmeņa.

Ziedot.lv pirmā dāvana kopā ar uzņēmējiem jau top. Tas ir bērnu rehabilitācijas centrs «Poga». Centrs top par uzņēmumu un privātpersonu ziedojumiem. «Pateicoties tiem, centram ir sava mājvieta Indrānu ielā 13 un atvestas jau pirmās rehabilitācijas iekārtas, kas ir vienīgās tādas Ziemeļeiropā. «Poga» ir bezpeļņas fonds un partneris valstij, lai ieviestu inovatīvas rehabilitācijas metodes,» norāda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Viņa informē, ka «Pogas» partneri ir AS Swedbank un SIA Cleanhouse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Victoria's Secret enģeļi 2007., 2008. un 2009. gadā

Lelde Petrāne, 09.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV 7. novembrī norisinājās slavenā veļas ražotāja Victoria's Secret 2012. gada skate, kurā par enģeļiem dēvētās modeles Adriana Lima, Miranda Kera, Alesandra Ambrosio un citas demonstrēja jaunākās modes tendences.

Db.lv palūkojās pagātnē - kādi šie «enģeļi» izskatījās 2007., 2008. un 2009. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konvertējot vidēja izmēra kredītu uz eiro, mājsaimniecība ietaupīs 2 latus mēnesī

Žanete Hāka, 17.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī deviņi no desmit mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti eiro valūtā, pēdējā gada laikā mājsaimniecības labprāt ņem kredītus arī latos, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Tādējādi latu kredītu īpašniekiem aktuāls ir jautājums, kā mainīsies viņu situācija līdz ar eiro ieviešanu. Kredīti, ko iedzīvotāji ņēmuši latos, 2014.gada 1.janvārī tiks automātiski un bez papildus izdevumiem pārvērsti par kredītiem eiro un tuvākajā procentu likmes maiņas datumā piesaistīti starpbanku aizdošanas likmei Euribor. «Tā kā Euribor likme šobrīd ir zemāka nekā Rigibor, tad, ņemot vērā pašreizējo likmju starpību, mājsaimniecības ar vidēji lielu hipotekāro kredītu latos pēc likmes maiņas varētu katru mēnesi ietaupīt aptuveni divus latus. Taču, iespējams, ka tuvākā pusgada laikā abas likmes varētu pat vēl vairāk tuvināties, tāpēc tūlītējais kredītmaksājumu samazinājums līdz ar eiro ieviešanu varētu būt neliels un īslaicīgs,» uzskata A.Kauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lai pierastu pie eiro, var paiet pat vairāki gadi

Žanete Hāka, 30.09.2013

1. Iemācies galvā pārrēķināt eiro cenas Eiro un lata maiņas kurss nav pateicīgs viegliem galvas rēķiniem. Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju jutīs vajadzību jauno valūtu saistīt ar veco, lai spētu noorientēties savos tēriņos - eiro kā atskaites punktu saviem tēriņiem uzreiz lietot gatavi būs labi ja padsmit procentu iedzīvotāju. Iepērkoties ātrāk un lietderīgāk ir cenas pārrēķināt galvā - tas veicina labāku cenu uztveres veidošanu. Swedbank Privātpersonu finanšu institūts iesaka: visprecīzāk un vieglāk galvas rēķinos būs dalīt ar divi un desmit - lai galvā pārrēķinātu eiro cenu latos, cenu eiro izdala ar divi, un tad iegūtajam rezultātam divas reizes pieskaita vienu desmito daļu no eiro cenas. Piemēram: 9 EUR = 9/2 + 9/10 + 9/10 = 4,50 + 0,9 + 0,9 = 6,30 Ls. Rezultāta pārbaude: 9 EUR * 0,702804 = 6,33 Ls.

Avots: Swedbank Privātpersonu finanšu institūts

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse - 46% aptaujāto iedzīvotāju - domā, ka pieradīs pie norēķināšanās eiro mēneša laikā, tomēr, kā rāda citu eirozonas valstu pieredze, drīzāk būs taisnība tiem 11% aptaujāto, kas uzskata, ka tas prasīs vairāk nekā gadu, norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa.

Kā piemēru viņa min Vāciju, kur desmit gadus pēc eiro ieviešanas 48% iedzīvotāju aizvien pārrēķina cenu vecajā nacionālajā valūtā, veicot nozīmīgus pirkumus - māju vai mašīnu, ikdienas pirkumus pārrēķina gan vairs tikai 36%. Savukārt, Īrijā vecajā valūtā ikdienas pirkumus pārrēķina vairs tikai 6% iedzivotāju un nozīmīgākus pirkumus - 9%.

Tas, cik ātri Latvijas iedzīvotāji pieradīs pie eiro, atkarīgs no daudziem apstākļiem, tomēr lielu lomu spēlē naudas maiņas kurss un pašu attieksme, uzsver eksperte. Latu un eiro vērtība ir samērā tuva – tas iedzīvotājiem ļaus ātrāk pieņemt jaunos ienākumus un izdevumus. No otras puses, lata un eiro maiņas kurss ir sarežģīts un tas apgrūtinās noorientēšanos jaunajās cenās. Saskaņā ar Eirobarometra pētījumiem, ātrāk jauno valūtu pieņem eiro piekritēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Mājokļa pirmo iemaksu valsts šogad plāno galvot 220 ģimenēm ar bērniem

Žanete Hāka, 05.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atvieglotu ģimenēm ar bērniem iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, Ministru kabinets otrdien apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos un virzītos noteikumus par valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

Valsts AS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum uz laiku līdz 10 gadiem izsniegs un administrēs galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādība ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Programma sāks darboties pēc valsts Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum un komercbanku savstarpējo līgumu noslēgšanas - 2014. gada 2. pusgadā.

Galvojuma apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē – 10 % (maksimālais galvojuma apmērs -10 tūkst. eiro), ja ģimenē ir viens bērns; 15 % (maksimālais galvojuma apmērs - līdz 15 tūkst. eiro), ja ģimenē ir divi bērni; un 20 % (maksimālais galvojuma apmērs - līdz 20 tūkst. eiro), ja ģimenes apgādībā vai tajā dzīvo divi un vairāk nepilngadīgi bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Ieskats pasaules žilbinošākajā un dārgākajā apakšveļas šovā

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Amerikas Savienotajās Valstīs uz brīdi bija nolaidušies slavenie Victoria`s Secret eņģeļi, žilbinošā šovā Ņujorkā demonstrējot jaunāko apakšveļas kolekciju.

Iepriekš šovs norisinājās Londonā, Parīzē un citviet. Šī gada modes skates centrālais objekts – dārgakmeņu krūšturis - bija aptuveni miljonu ASV dolāru vērtais krūšturis, kas veidots no 2100 Swarovski dimantiem. Krūštura tapšana ilga 930 stundas. Unikālo darinājumu prezentēja Viktorijas eņģelis Elza Hoska.

Victoria`s Secret modes skatē piedalījās pasaules slavenākās modeles, tostarp, māsas - Bella un Džidži Hadidas, Adriana Lima, Kendala Dženere, Teilore Hila, Vinnija Hārlova un citas. Tiesa brazīliešu izcelsmes modelei Adrianai Limai šī skate bija pēdējā – nespējot valdīt asaras, viņa šova laikā paziņoja par aiziešanu no tā. A.Lima bija Viktorijas eņģelis gandrīz 20 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiek palielināts no esošajiem 70 latiem uz 80 latiem mēnesī. Tas nozīmē, ka par katru reģistrētu apgādājamo strādājošais turpmāk ik mēnesi saņems 2,40 latus vairāk nekā līdz šim, aprēķinājis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Strādājošajam, kam apgādībā ir bērns, nestrādājošs laulātais, vecāki vai citi apgādājamie par atvieglojuma summu 80 lati nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 24% apmērā, tāpēc viņa neto alga ir lielāka nekā kolēģim ar tādu pašu bruto algu, bet bez apgādājamā. No 1.jūlija atvieglojuma dotais ieguvums strādājošajam būs 19,20 lati par vienu apgādājamo.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, no visām personām Latvijā, kas saņem darba algu, apgādājamie ir reģistrēti 27% strādājošo.

«Strādājošais var reģistrēt neierobežotu apgādājamo skaitu, taču, ja strādājošā alga uz papīra ir mazāka par 231 latu, atvieglojumus pilnā mērā viņš saņems tikai par diviem apgādājamiem. Šādā situācijā, ja ģimenē, piemēram, aug trīs vai vairāk bērni, ģimenes kopējie ienākumi būs lielāki, ja apgādājamie tiks sadalīti starp abiem strādājošajiem vecākiem,» iesaka Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Iemaksu griesti novērsīs situācijas, kad vecāku pabalstos var saņemt desmitiem tūkstošu latu

Žanete Hāka, 17.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka ir jābūt gan sociālo iemaksu, gan izmaksu griestiem, uzsver DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņš atceras, ka griestus atcēla krīzes laikā, un, domājams, ka iemesls bija dziļa neizpratne Saeimā par to, kas vispār ir sociālā apdrošināšana, ka VSAOI nav nodoklis, kaut arī tautā to dēvē par socnodokli, bet gan maksa par obligātu pakalpojumu. Tātad, jo lielākas iemaksas, jo lielākas izmaksas, saka eksperts, piebilstot, ka, līdz ar to radās cilvēkus nevajadzīgi tracinošas situācijas, kad kāds vecāku pabalstos saņēma desmitus tūkstošus.

Ļoti lielās algas nereti saņem Latvijā īslaicīgi dzīvojoši ārzemju speciālisti, kuri par mūsu sociālās apdrošināšanas sistēmas labumiem nav pat aizdomājušies, tātad tās visdrīzāk nav arguments viņu piesaistē, bet griestu atcelšanas radītās papildus darba devēja izmaksas bijis mīnuss no mūsu darba tirgus konkurētspējas viedokļa, norāda eksperts. Viņš uzsver, ka nebūtu pret lielāku progresivitāti nodokļu sistēmā, bet griestu atcelšana iepriekš to nav nodrošinājusi augstākminēto apsvērumu dēļ, savukārt griestu noteikšana tikai izmaksām būtu nodokļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas jaukšana kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru