Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Uzņēmumu reģistra valsts notāru apliecināto parakstu dēļ zvērināti notāri ik mēnesi zaudē 19 000 Ls ienākumu, un šis apmērs var vēl pieaugt.

Neiegūto ienākumu apjoms var pieaugt, ja tiek īstenots piedāvājums palielināt valsts notāru tiesības parakstu apliecināšanā. Lai arī zvērināti notāri vēlētos, lai Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāru funkcijās vairs nebūtu parakstu apliecināšanas, tomēr LTRK valdes priekšsēdētājs, bijušais UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš uzskata, ka UR parakstu apliecināšana ir ne tikai jāsaglabā, bet arī jāpaplašina. «Proti, UR valsts notāram jādod tiesības apliecināt nevis tikai viena īpašnieka uzņēmumu dibinātāju - kā pašlaik, bet arī uzņēmumu līdz pieciem dalībniekiem (mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošs) parakstus,» tā savu nostāju pamato J. Endziņš. Viņš uzsver, ka valstij šis servisa līmenis ir jāattīsta, jo ir liela starpība gan laika, gan resursu ziņā, ja topošajam uzņēmējam, pamatā mikrouzņēmuma īpašniekam, vispirms jādodas pie zvērināta notāra un pēc tam ar visiem šiem pašiem dokumentiem uz UR. «Ertāk un lētāk uzņēmējam ir visu izdarīt vienuviet,» tā J. Endziņš.

Kaut arī atsevišķu notāru ienākumi par amata pienākumu pildīšanu saskaņā ar viņu amatpersonu deklarācijām pārsniedz pat 100 tūkst. Ls gadā, paši notāri domā, ka viņu skaits būtu drīzāk jāsamazina, nevis jāpalielina, jo lielu daļu ieņēmumu nākoties tērēt biroju uzturēšanai.

Tomēr Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis atzīst, ka jautājums par notāru pakalpojumu cenām būtu vērtējams, raksta Diena. Notāru pakalpojumu takses, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nav mainītas jau divus gadus. Latvijā drīkst būt 125 notāri, tomēr šobrīd aizpildītas ir tikai 120 vietas.

M.Lazdovskis laikrakstam norādījis, ka jautājums par notāru pakalpojumu cenām būtu vērtējams, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) esot vērsusies ministrijā ar līgumu samazināt notāru skaitu, tomēr ministrija atteikusies to darīt, jo neuzskata, ka tirgus svārstībām tas būtu jāietekmē. «Mēs esam apņēmušies aizpildīt arī vakantās notāru vietas,» teica M.Lazdovskis.

Jau gadiem ilgi Latvijā notiek centieni veikt valsts birokrātiskā aparāta datorizāciju, tērējot tam daudzus miljonus latu, tomēr joprojām, kā izrādās, nav nekā spēcīgāka par papīra gabalu ar uzrakstu «izziņa».

Pie šāda secinājuma jānonāk, konstatējot, ka, piemēram, zemniekiem, lai notariāli apstiprinātu kādu būtisku dokumentu, vispirms ir jāaizskrien līdz Uzņēmumu reģistram (UR), lai saņemtu izziņu, ka viņam tiešām pieder konkrētā zemnieku saimniecība, un tikai pēc tam jādodas pie notāra. Turklāt jēdziens «jāaizskrien» šajā gadījumā nav diez ko precīzs, jo UR nodaļas, kā zināms, atrodas atsevišķās pilsētās, bet lauksaimnieciskā ražošana notiek ne viena vien kilometra attālumā no tām. Tātad, lai iegūtu konkrēto izziņu, lauksaimniekam ir jāsēžas transportā, tērējot savu laiku un naudu, lai vispār nokļūtu līdz UR. Un tas viss notiek datorizācijas laimetā, kad vismaz teorētiski nav nekādu problēmu datorizētā datu bāzē aplūkot visu nepieciešamo informāciju šajā jomā. Jāpiebilst, ka ilgu laiku – līdz pat 2011. gadam šādas problēmas nebija, jo pastāvēja vienošanās starp UR, Lursoft un notāriem par savstarpējo informācijas apriti šajā jomā, tādējādi nodrošinot, ka zemnieki netiek dzenāti pa dažādiem kabinetiem, izprasot dažādas izziņas un maksājot par tām noteiktas summas.

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Marta sākumā jau astoto gadu pēc kārtas notiks Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotās Notāru dienas. To ietvaros Rīgā un visos Latvijas novados notāri iedzīvotājiem sniegs bezmaksas konsultācijas un atbildēs uz dažādiem juridiska rakstura jautājumiem.

Šogad Notāru dienu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta nekustamo īpašumu īres un nomas darījumiem, sniedzot iedzīvotājiem bezmaksas konsultācijas īres un nomas līguma sastādīšanā. Notāru dienās piedalīsies 114 notāri, konsultējot iedzīvotājus savos birojos 30 Latvijas pilsētās.

«Līdz ar stagnējošiem rādītājiem kreditēšanas nozarē, arvien aktīvāks kļuvis īres un nomas tirgus. Tas iezīmē jaunas tendences un riskus darījumos ar nekustamo īpašumu - nesakārtoto līgumattiecību dēļ palielinās krāpniecības gadījumu skaits un mainās to specifika,» norāda LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča.

Notāru dienu laikā bezmaksas konsultācijās zvērināti notāri iedzīvotājiem palīdzēs izvērtēt būtiskākos kritērijus, kam jāpievērš uzmanība, slēdzot īres vai nomas līgumu, iepazīstinās ar riskiem, īrējot vai izīrējot mājokli bez juridiska pamata, kā arī sniegs padomus, kā pasargāt sevi un izvairīties no krāpniecības gadījumiem.

Notāru dienu ietvaros, kas notiks 7. un 8. martā, Latvijas zvērināti notāri iedzīvotājiem sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas.

Notāri konsultēs par jautājumiem, kas saistīti ar, piemēram, laulības līgumiem, mantojumiem, testamentiem, dāvinājumiem, bezstrīdus laulības šķiršanu, darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī citiem jautājumiem.

Konsultācijas būs iespējams saņemt jebkurā no 120 Latvijas notāru birojiem. Šogad konsultācijas būs iespējams saņemt arī internetā, saziņai ar notāriem izmantojot Skype.

Notāru dienas notiks sesto gadu un, kā jau ziņots, pagājušā gadā bezmaksas konsultācijas saņēma seši tūkstoši iedzīvotāju.

Šodien 7.martā sākas ikgadējās Notāru dienas, kuru laikā Latvijas zvērinātie notāri sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas.

Notāri konsultēs par jautājumiem, kas saistīti, piemēram, ar laulības līgumu, mantojumu, testamentu, dāvinājumu, uzturlīgumu, bezstrīdus laulības šķiršanu, darījumiem ar nekustamo īpašumu u.c.

Konsultācijas būs iespējams saņemt jebkurā no 120 Latvijas notāru birojiem, kā arī internetā.

Savukārt Latvijas Zvērinātu notāru padomes telpas uz konsultācijām īpaši aicināti tie, kurus interesējošie jautājumi saistīti ar bezstrīdus laulības sķiršanu.

Notāru dienas notiks sesto gadu un, kā jau ziņots, pagājušā gadā bezmaksas konsultācijas saņēma 6 tūkstoši iedzīvotāju.

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai politiķis šodien paziņoja par atkāpšanos no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Bondars preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka nav vainīgs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot Bondaru kriminālvajāšanai.

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Bondara izdošanu kriminālvajāšanai

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras...

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts tas, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kriminālprocesā iesaistītajām personām ir arī Bondara sieva Ieva.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Griķe norādīja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Nupat sev par pārsteigumu uzzinājām, ka LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs kādā lietā š.g. 11. augustā ir pieņēmis lēmumu, kurā dots vērtējums Komerclikuma noteikumiem, kuri noteiktos gadījumos paredz, ka komercreģistrā iesniedzamajos dokumentos ir norādāms personas kods, bet, ja personai tāda nav – tad dzimšanas datums un personu apliecinoša dokumenta dati.

Proti, lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu personas kodu Latvijā piešķir vienīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Un, ņemot vērā to, Komerclikumā minētais «personas kods» attiecas tikai uz Latvijā piešķirtu personas kodu – tātad, ja arī ārvalstniekam ir personas kods (ārvalstīs piešķirts), komercreģistrā iesniedzamajos dokumentos ir jānorāda nevis tas, bet gan personas dzimšanas datums un personu apliecinoša dokumenta dati, jo, ja dokumentā minēts ārvalstīs piešķirts personas kods, «..nav saprotams, vai norādītā ciparu virkne ir personas kods». Pamatojoties uz šo lēmumu, LR Uzņēmumu reģistra notāri pašreiz sparīgi raksta atteikumus attiecībā uz tiem iesniegumiem, kuros ārvalstniekiem norādīti to ārvalstīs piešķirtie personas kodi.

Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā Go2SmartNotary uzvarējusi ideja par personas ātru identificēšanu, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā 48 stundu intensīvā darbā komanda, kurā bija notāri un IT speciālisti, izstrādāja programmu, kas tiešsaistes konsultācijā 10 sekunžu laikā pēc identifikācijas dokumenta fiksēšanas kamerā veic datu apkopošanu par personu no visiem iespējamiem reģistriem un datu bāzēm.

«Pašlaik zvērināts notārs klienta identitātes noteikšanai on-line konsultācijā velta gandrīz 2 minūtes laika. WILLI 4.0. risinājums paredz, ka tas varēs notikt 10 sekundēs. Līdz ar to tehniskām darbībām veltītais laiks samazinātos, lai, tiekoties on-line konsultācijā, gan zvērināts notārs, gan klients laiku varētu veltīt pašam darījumam,» prezentējot ideju un hakatonā paveikto, uzsvēra WILLI 4.0. komandas kapteinis zvērināts notārs Agris Jaunpujēns.

Konkurences padome (KP) ir uzsākusi cīņu pret dabasgāzes piegādes monopolu Latvijas Gāze (LG), jo šis koncerns nepieslēdzot gāzi īpašumam tik ilgi, kamēr tā izmantotājs nav samaksājis sava priekšteča sakrātos parādus. Protams, šeit KP priekšā ir pamatīgs darbs, lai noskaidrotu, kā tur īsti ir, cik tas ir likumīgi vai nelikumīgi, un galvenais - ko var darīt lietas labā, ja tiks konstatēts, ka minētā rīcība īsti laba nav.

Ja nu tiešām izrādīsies, ka LG praktizē minēto parādu piedziņas metodi, neatkarīgi no šāda soļa likumības pakāpes jāteic, ka tas būtu vienkārši cūcīgi… Jāņem vērā, ka dažādi uzņēmumi parasti līgumus par vienu vai otru pakalpojumu slēdz ar (fizisku vai juridisku) personu, nevis dzīvokli, māju, noliktavu vai ražošanas cehu. Nu, nav redzēts līgums kaut vai par to pašu dabasgāzes piegādi, kuru, no vienas puses, būtu parakstījusi atbildīgā LG amatpersona, bet no otras - nams Miesnieku ielā 55, Varakļānos. Tātad arī parādi būtu jāpiedzen no konkrētām personām, nevis īpašumiem. Tomēr, kā tautā mēdz teikt - sargi pats sevi un tad arī…

Arī šogad Notāru dienu ietvaros iespēju bez maksas saņemt juridisku palīdzību izmantojis krietns skaits Latvijas iedzīvotāju, proti, tie bijuši aptuveni pieci tūkstoši cilvēku visā Latvijā. Aptuveni ceturtā daļa konsultāciju sniegtas pa telefonu, savukārt aptuveni 5% interesentu savus jautājumus notāriem uzdevuši internetā, liecina Latvijas zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija.

Iedzīvotāji visaktīvāk interesējušies par darījumiem ar nekustamo īpašumu – dāvinājuma un pirkuma līgumiem, kā arī mantojuma lietu sakārtošanu un laulības šķiršanas kārtību pie zvērināta notāra. Tāpat lūgts juridisks padoms kopīpašuma sadales jautājumos, kā arī testamenta sastādīšanā. Katrs piektais Notāru dienu apmeklētājs interesējies par īres un nomas līgumattiecību jautājumiem, kuriem šogad zvērināti notāri pievērsa īpašu uzmanību.

Lai arī vislielākā iedzīvotāju aktivitāte Notāru dienās, kā jau ierasts, bija vērojama Rīgā un Pierīgā, arī citviet Latvijā notāru birojos bijis liels apmeklētāju pieplūdums. Īpaši aktīvi bijuši Jelgavas, Daugavpils, Rēzeknes Liepājas, Jēkabpils un Cēsu iedzīvotāji, kuri biežāk nekā citi izmantojuši iespēju bez maksas konsultēties pie notāra.

Mediāciju Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs varēs vadīt arī zvērināti notāri un tiesu izpildītāji. To paredz priekšlikumi izmaiņām likumos, par kuru virzību Saeimā otrdien, 21.aprīlī, vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.

Piedāvātās izmaiņas Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā nosaka, ka mediācijas vadīšana būs atļautā, bet ne obligāti veicamā amata darbība. Tādējādi mediācijas procesa vadīšana būs amatpersonas brīva izvēle. Notāriem un tiesu izpildītājiem, kuri vēlēsies to darīt, būs jāsaņem mediatora sertifikāts.

Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, radot tiesiskus priekšnoteikumus mediācijai kā alternatīvam domstarpību risināšanas veidam, kas civiltiesiskus strīdus ļauj risināt ārpus tiesas. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Ar mediāciju saprot strukturētu brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, jau no nākamā gada plānots ierobežot skaidras naudas apmēru privātos darījumos, tiek arī rosināts aizliegt algu izmaksāšanu skaidrā naudā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ierobežojot skaidras naudas darījumu summu privātos darījumos, valsts makā jau 2017. gadā papildus varot iegūt aptuveni 100 tūkst. eiro. Tikpat daudz arī 2018. un 2019. gadā. Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas sacītā valdība konceptuāli ir atbalstījusi ideju par skaidras naudas darījumu ierobežošanu 20 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašlaik šis slieksnis būtu 7400 eiro, bet, palielinot minimālo algu līdz 380 eiro mēnesī, tas jau pieaugtu līdz 7600 eiro. Iespējamais risinājums paredzētu, ka fiziskas personas, kuras nenodarbojas ar saimniecisko darbību, nevarētu veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz minēto slieksni, neatkarīgi no tā, vai tas tiek veikts vienā piegājienā vai vairākos. Vienīgais izņēmums varētu būt darījumi, kas slēgti notariāla akta formā, bet notāri šādos gadījumos par to ziņotu nodokļu administrācijai. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti par visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt.

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Aizvadīta Latvijas zvērinātu notāru kopsapulce, kuras laikā ievēlēta jaunā Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Zvērinātu notāru padomi vadīs zvērināts notārs no Rīgas Aigars Kaupe, savukārt viņa vietnieces pienākumus pildīs zvērināta notāre Rīgā Ilze Metuzāle.

Jaunais Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe ir zvērināts notārs kopš 2003. gada. Pēc izglītības viņš ir ne tikai jurists, bet arī arhitekts – savulaik ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē, kā arī absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un būvniecības fakultāti, kur iegūts inženierzinātņu speciālista diploms. Kopš 2008. gada viņš ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) loceklis, pārstāvējis Latviju Starptautiskās notāru savienības (UINL) Ģenerālajā padomē, darbojies UINL darba grupā NILLTFN jautājumos, pārstāvējis Latvijas notariātu NILLTFN jomā tikšanās reizēs ar Moneyval komisijas un OESD ekspertiem.

Uzņēmumu reģistrs esot izsmēlis savas funkcijas un tas būtu likvidējams, savukārt tā funkcijas varētu nodot vairākiem uzņēmējiem, uzskata Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA).

Tā savā paziņojumā norāda, ka izvēlētie uzņēmēji funkcijas, ko nosaka likums, veiks daudz efektīgāk, veiksmīgāk, ar daudz mazāku darbinieku skaitu un izmaksām.

Uzņēmēji spēšot īsā laikā organizēt likumā noteikto personu reģistrāciju, uzskaiti, kontroli un apkalpošanu. LIDA arī atzīmē, ka valstij nav jānodarbojas ar tām funkcijām, kuras var veikt privātuzņēmumi.

Arodbiedrība uzsver, ka Uzņēmumu reģistrs nav spējis sakārtot likumu Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un vēl arvien turpina strādāt ar PSRS laikā izstrādāto likumu, kurš novecojis tiesiski, morāli un vēsturiski.

«Līdz pat šim brīdim reģistrs nav sniedzis sabiedrībai paskaidrojumus par nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, par pieļautām kļūdām, par arvien biežāk notikušajiem uzņēmumu nozagšanu, izlaupīšanu, par parakstu viltojumiem, iesniedzot dokumentus, kurus apstiprina Uzņēmumu reģistra notāri un cita veida pārkāpumiem un būtiskiem trūkumiem,» teikts LIDA paziņojumā.

Rīdziniecei Ritai Muceniecei par Garciemā pārdoto dārza mājiņu Valsts ieņēmumu dienestā aprēķināts 4287 latu liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kopā ar soda naudu par nokavēto nodokļa maksājumu – 5380 lati, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pensionētā modes māksliniece Rita Muceniece stāstījusi, ka dārza mājiņu bijusi spiesta pārdot tāpēc, ka pēc dzīvesbiedra nāves palikusi viena. Bet no pensijas, kas viņai ir mazāka par valstī noteikto iztikas minimumu, vairs nespējusi samaksāt par īrēto dzīvokli denacionalizētajā Rīgas namā.

Samaksājot par īri, dzīvokļa apkuri un pārējiem komunālajiem pakalpojumiem, no 163 latu pensijas mēnesī pāri paliek ap 40 latiem, ar kuriem pārtikai un zālēm nepietiek.

«Pārdodot īpašumu, es cerēju, ka saņemtā nauda būs atspaids vecumdienās un man nebūs jāgrimst komunālo maksājumu parādos. Taču cerētā atspaida vietā valsts atņem vēl to pašu, uzkraujot tādu nodokli, kas dzen mani vēl lielākā trūkumā. Vispirms valsts piespiež mani pārdot īpašumu, pēc tam spiež vēl nodokli,» viņa stāstījusi.

Reģistrēto laulību līgumu rekordskaits Latvijā fiksēts tieši pirms ekonomiskās krīzes un pašā tās karstumā, kad strauji palielinājās arī fizisku personu maksātnespējas lietu skaits. Bieži maksātnespējas procesi sākti tieši pēc tam, kad noslēgts līgums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Notāri norāda, Latvijā laulību līgumu slēgšana kopumā nav populāra. Zvērināts notārs Jānis Skrastiņš atzīmē, ka pēdējos gados cilvēki ir sākuši interesēties par šādu iespēju. Vairumā gadījumu tā ir vēlme izvairīties no neveiksmēm biznesā. «Laulības līgums gan nav radīts šādiem mērķiem. Atsevišķos gadījumos iznāk, ka sievai uzticas vairāk nekā biznesa partnerim. Tomēr kur gan ir garantija, ka sieva kļuvusi bagāta, neaizies pie cita?» vaicā notārs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece atzīmē, ka krīzē šādu līgumu skaits bija krietni lielāks, jo daudzi izvēlējās spert šo soli, lai saglabātu ģimenes īpašumu. Viņa arī piebilst, ka laulību līgums nedala mantu, un tas kļūst saistošs trešajām personām tikai tad, kad ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un publicēts Latvijas Vēstnesī. Tomēr daļa pāru galu galā līgumu tā arī nepiereģistrējot.

Vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, Valsts kontrole (VK) saskata mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds.

2015.gadā nepiedzenamo nodokļu parādu summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks, secināts VK finanšu revīzijā Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, VK secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un sankciju ievērošana Latvijā jau kādu laiku ir prioritāte. Tiek sagaidīts, ka katrs uzņēmums izprot šo jomu un savus riskus, jo katram uzņēmumam ir jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus.

Ja uzņēmums tiek neapzināti iesaistīts aizdomīgajā darījumā, tad par katru šādu kļūdu ir dārgi jāmaksā, pirmkārt, jau tāpēc, ka pret pašu uzņēmumu un sadarbības partneriem veiks padziļināto izpēti un tiks iesaldēti kontos esošie līdzekļi.

Par savu klientu kļūdām valsts iestādēm ziņo ne tikai bankas, bet arī ārpakalpojumu grāmatveži, juristi, advokāti, notāri u.c. Ja uzņēmuma darījums tiks atzīts par aizdomīgu, policija pēc FID ziņojuma ierosinās kriminālprocesu par legalizēšanu un ar lielu varbūtību piemēros konfiskāciju, jo atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz pienākumu pierādīt saņemto līdzekļu legālo izcelsmi ir piemērojama vainīguma prezumpcija (līdzīgi kā nodokļu audita lietās, kur tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka darījumi nav fiktīvi). Šaubu par līdzekļu legālo izcelsmi gadījumā, visi šie līdzekļi tiek konfiscēti valsts budžetā.

Ņemot vērā inflāciju, līdz pat 24% pieaugs zvērinātu notāru atlīdzības maksa, šodien lēma valdība.

Tieslietu ministrija (TM) norādījusi, ka preču un pakalpojumu patēriņu cenas no 2013.gada septembra līdz 2022.gada septembrim pieaugušas par 40,6%, tāpēc palielināmas arī zvērinātu notāru atlīdzības takses. Tomēr, lai palielinājums nesamērīgi neietekmētu iedzīvotāju intereses, spēkā esošās zvērinātu notāru atlīdzības takses palielināmas par 24%, ja attiecīgās takses nav pārskatītas kopš 2013.gada septembra, par 23% - takses, kuras nav pārskatītas kopš 2015.gada oktobra, un par 11,8% - tās takses, kuras nav pārskatītas kopš 2019.gada jūnija.

Kopš tika izdoti takses nosakošie noteikumi, preču un pakalpojumu patēriņu cenas pieaugušas par 40,6%. Turklāt Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka augošā pieprasījuma un citu faktoru izraisītais elektroenerģijas cenu kāpums varētu saglabāties vēl trīs gadus.