Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Viena no grāmatām, kas uz mani atstāja fundamentāla darba iespaidu, bija G. Senkeviča Quo vadis. Līdzīgas, fundamentālas pārdomas virmo arī tagad PVN sistēmas sakarā.

Te gan stāsts nav tik daudz par šī brīža lielākajām PVN aktualitātēm Latvijā – jauno PVN likumu¹ vai jauno PVN Rēķinu Direktīvu (2010/45)² . Šis stāsts ir vairāk par Latvijā nepelnīti publisku ievērību neguvušo, bet Eiropā plaši diskutēto procesu par PVN sistēmas uzlabošanu, jeb t.s. Eiropas Komisijas (EK) pieņemto Zaļo Dokumentu Par PVN nākotni. Tas nozīmē, ka visa ES sabiedrība (arī Latvijas iedzīvotāji, t.sk. Tu, dārgais lasītāj) varēja ierosināt – kā uzlabot PVN sistēmu. Rezultātā salīdzinoši nesen tapa EK dokuments ar aptaujas rezultātu (vairāk kā 1 700 priekšlikumu) apkopojumu par vairāk kā 40 gadus vecās PVN sistēmas uzlabošanu. Kādi tad ir EK būtiskākie secinājumi?

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Otrdien Ministru kabinetā (MK) izskatīti un atbalstīti grozījumi Pavienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā.

Izmaiņas pilnveidot likuma regulējumu, nosakot atvieglotus nosacījumus juridiskās personas, kurai pasludināts maksātnespējas process, reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un attiecībā uz PVN atbrīvojuma piemērošanu asins piegādei.

Tāpat likums paredz precizēt PVN likuma regulējumu attiecībā uz Francijas tālākajiem reģioniem.

Likumprojekta mērķis ir arī precizēt regulējumu attiecībā uz elektronisko sakaru, radio un televīzijas apraides (apraide) un elektroniski sniegto pakalpojumu, ja tos sniedz personai, kura nav PVN maksātājs, sniegšanas vietu.

Tāpat tas paredz īpašo režīmu piemērošanu elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, ja tos sniedz personai, kura nav PVN maksātājs.

Jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, jau šobrīd liek domāt, ka nodokļu maksātājiem arī šā likuma normu izprašanai būs nepieciešams veltīt pietiekami ilgu laiku, lai nekļūdītos niansēs.

Uzreiz jāsaka – sākotnēji tika solīts, ka jaunais likums būs daudz plašāks un tādēļ nebūs nepieciešami likuma piemērošanas noteikumi, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka, neskatoties uz likuma apjomīgumu, tomēr tiek gatavoti arī tā piemērošanas noteikumi. Tādējādi, tāpat kā līdz šim, meklējot atbildes uz jautājumiem par savu darījumu aplikšanu, nodokļu maksātājiem būs jāspēj orientēties vienlaikus vismaz divos normatīvajos aktos.

Runājot par jauno likumu, īpaši atgādinām, ka PVN piemērošanu regulē ne tikai PVN likums (vecais vai jaunais), bet arī PVN Eiropas Savienības (ES) Regula Nr. 282/2011 (Regula). Regula ir spēkā no 2011.gada 1.jūlija un tiek tieši piemērota visās dalībvalstīs, tādēļ tā nekad netiks iestrādāta likumā. Nodokļu maksātājiem Regulas normas ir jāskata vienlaikus gan ar jaunā, gan vecā likuma normām. Tomēr mūsu praksē bieži sastopamies ar gadījumiem, kad nodokļu maksātāji pat nezina par Regulu vai ir aizmirsuši par tās esamību un VID, skaidrojot PVN piemērošanu, diemžēl to arī nereklamē. Sevišķi svarīgi iepazīties ar Regulu ir tad, ja sniedzat pakalpojumus citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu personām.

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Jūlija sākumā virzību uz apstiprināšanu Saeimā uzsāka grozījumi jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums). Lai arī jaunais likums spēkā ir tikai nepilnus deviņus mēnešus, tomēr jau šobrīd speciālisti atraduši virkni normu, ko bija nepieciešams precizēt vai uzlabot. Paredzams, ka grozījumi stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.

«Likuma grozījumu izstrādes procesā mēs cieši sadarbojāmies ar nevalstisko sektoru, lai apzinātu reālās problēmas likumā. Šo apjomīgo grozījumu mērķis ir uzlabot nodokļu maksātāju dzīvi. Likumprojekts tika nodots saskaņošanai visām iesaistītajām pusēm, un ceru, ka tā tālākā virzība būs raita,» sarunā ar Saldo jūlijā norādīja Finanšu ministrijas (FM) Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka.

FM pārstāve nenoliedz, ka arī jaunais PVN likums, tāpat kā iepriekšējais, ir rakstīts sarežģītā juridiskā valodā, taču tā struktūra ir veidota līdzīgi PVN direktīvai (2006/112/EK) un profesionāļiem tas ir viegli lasāms. «Jāsaprot, ka jebkurš likums satur juridisku terminoloģiju. Mēs taču nevaram rakstīt likumu kā romānu. To nemaz nav iespējams izdarīt tieši tāpēc, ka likumam ir skaidri jādefinē prasības, iespējas. Tieši likuma reālā pielietošana dzīvē parādīja, kādi precizējumi un uzlabojumi ir jāveic, lai likumu pilnveidotu, kas attiecīgi šobrīd arī ir paveikts,» viņa uzsvēra.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Likums papildināts ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos.

VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.

SIA Stiga RM pērn iegādājās BMW auto par 49 917,36 eiro, bet, nodokļu administrācijas ieskatā, tā nav atbilstoša vērtība, tāpēc tiek prasīts precizēt PVN deklarāciju, pretējā gadījumā draudot izslēgt no PVN maksātāju reģistra

«Esmu šokēts. Kaut ko tādu – ka nodokļu administrācija uzskata, ka auto vērtība ir cita – augstāka – nekā tā cena, par kuru esmu iegādājies no oficiālā dīlera, vēl savā uzņēmēja karjerā neesmu pieredzējis, » situāciju vērtē SIA Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka pašlaik nezina, ko īsti darīt. «Nesaprotu šī dokumenta statusu, jo pārsūdzēt šo EDS sistēmā esošo dokumentu nevar, piekrist, ka iegādātā auto vērtība ir cita – augstāka –, ir dīvaini, ja auto tirgotājs par šādu cenu ir pārdevis, visi norēķini notikuši bezskaidras naudas veidā – izrakstīts rēķins par 49 917,36 eiro + 10 482,64 eiro PVN, auto tika pirkts, izmantojot SIA SEB Līzings pakalpojumus, arī apdrošināts auto par tieši tādu pašu vērtību,» savu pozīciju skaidro A. Ramoliņš. Viņš prognozē, ka šāda situācija varētu būt ne tikai SIA Stiga RM, bet vēl daudziem uzņēmumiem, kuri iegādājušies šādas klases auto.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Skatot šo likumu, Saeima noraidīja deputātu ierosinājumus, kas piedāvāja mainīt šo ieceri vai paplašināt samazināts PVN likmes piemērošanu. Piemēram, deputāti noraidīja Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikumu samazināto PVN likmi 12% apmērā piemērot maizei, svaigai gaļai un zivīm, pienam un sviestam.

Tāpat atbalstu neguva frakcijas «No sirds Latvijai» priekšlikums samazināto PVN likmi piemērot arī pienam, krējumam, paniņām, rūgušpienam, kefīram un citiem fermentētiem vai skābpiena produktiem, sviestam un maizei. Deputāti neatbalstīja arī šīs frakcijas piedāvājumu par samazināto PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem, izņemot alkoholiskos dzērienus.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Saeima ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Likums grozīts, lai pilnveidotu regulējumu un novērstu krāpniecisku darījumu iespēju PVN jomā, informē Saeimas Preses dienests.

Ar likuma grozījumiem pilnveidots regulējums attiecībā uz tiem PVN maksātājiem, kuri uzskatāmi par riska personām. Noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk varēs atteikt reģistrēt vai arī izslēgt no nodokļu maksātāju PVN reģistra, ja fiziskā persona būs iekļauta riska personu sarakstā.

PVN likums papildināts ar regulējumu, kas dod tiesības VID no PVN maksātāju reģistra izslēgt arī nodokļu maksātājus, kas snieguši nepatiesu informāciju par materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību vai arī šīs iespējas neatbilst nevienam no norādītajiem saimnieciskās darbības veidiem. No PVN maksātāju reģistra varēs arī izslēgt, ja komersants saskaņā ar Komerclikumu apturējis savu darbību.

Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiks veiktas izmaiņas, kas skar vairākus šī nodokļa piemērošanas aspektus.

To paredz valdībā izskatītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl ir jānobalso Saeimas vairākumam. Vienlaikus iecerēts, ka šīs izmaiņas būs spēkā jau no 2020. gada. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs atzīst, ka izmaiņas skar daudzas jomas – pārrobežu tirdzniecību, darījumu ķēdes, medicīnu, rēķinus, kapitālu.

Direktīva prasa ātrumu

«Ar nosaukumu PVN ātrie labojumi ir zināmi jaunie PVN likuma grozījumi, kas Latvijai jāievieš līdz gada beigām, kā to paredz attiecīgā direktīva. Tās mērķis ir tieši tāds, kā minēts - panākt ātru risinājumu dažu noteikumu, kas regulē pārrobežu darījumus, vienkāršošanai un saskaņošanai ES dalībvalstu starpā,» skaidro J. Taukačs. Tas nepieciešams līdz aptuveni 2022.-23.gadam, kad varētu stāties spēkā jaunā PVN sistēma.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Otrdien, 7. martā, nozaru eksperti turpināja analizēt iespējas samazināt pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām pievienotās vērtības nodokli (PVN), informē Zemkopības ministrija.

Darba grupa pēc notikušajām divām sēdēm kopš izveidošanas vienojās aicināt samazināt PVN dārzeņiem, augļiem un ogām līdz 5% (no 21%). Eksperti arī bija vienisprātis, ka PVN jāsamazina tiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko var izaudzēt Latvijā.

Saskaņā ar šo vienošanos tiks sagatavots priekšlikums par PVN samazināšanu līdz 5% dārzeņiem, augļiem un ogām un iesniegts zemkopības ministram Jānim Dūklavam.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, kas ir detalizēti pētījusi PVN pārtikai samazinājuma ietekmi uz lauksaimniecības nozari, uzsvēra, ka samazināts PVN dārzeņiem, augļiem un ogām, ja PVN samazināšanu godprātīgi ievēros mazumtirgotāji, veicinās Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju, palielinās iedzīvotāju pirktspēju un līdz ar to Latvijā izaudzēto dārzeņu un augļu pārdošanas apjomu. Un, kas nav mazsvarīgi, samazinoties dārzeņu un augļu cenām mazumtirdzniecībā, samazinātos šās preču grupas nelegālā tirdzniecība.

Iecerētā reversā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība datortehnikai, mobilo tālruņu, spēļu konsoļu un visas elektronikas ierīču tirdziecībai valstij dos papildu nodokļus; pircējiem mazākas iespējas nopirkt šīs preces bez PVN

Tā iespējamo jaunievedumu vērtē Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas biedra a/s Capital valdes priekšsēdētājs Ivars Putniņš. Viņš uzsver, ka Latvijas Datortehnoloģiju asociācija bija iniciators tam, lai arī Latvija 1:1 pārņemtu ES direktīvas piedāvātās iespējas. Reversā pievienotās vērtības (PVN) maksāšanas kārtība nozīmē to, ka pircējs, iegādājoties preci, par to samaksā pārdevējam, bet PVN samaksā valstij. Pašlaik šāda kārtība pastāv darījumos ar kokmateriāliem, metāllūžņiem, kā arī būvniecības pakalpojumiem.

Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic norēķinus ar valsts budžetu.

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas nelielas vērtības komerciālu preču sūtījumu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, aplikšanā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izmaiņas paredz, ka ar PVN neapliek preču sūtījumu no trešajām valstīm, ja tajā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro vai ekvivalentu summu latos.

Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti norāda, ka līdz šim saskaņā ar likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» nosacījumiem no PVN tika atbrīvoti nelielas vērtības komerciāli preču sūtījumi, kas no trešajām valstīm par atlīdzību tika sūtīti saņēmējam Latvijā, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedza 10 eiro.

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns «Pievienotās vērtības nodokļa likums», kas nosaka izmaiņas saistībā ar PVN piemērošanu nelielas vērtības komerciāliem preču sūtījumiem. Tādējādi no 2013. gada 1. janvāra nelielas vērtības preču sūtījumam no trešajām valstīm piemēro atbrīvojumu no PVN, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro. Savukārt atbrīvojums no muitas nodokļa tiek piemērots tāpat kā līdz šim – ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 150 eiro.

Turpmāk netiks skatīts jautājums par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atcelšanu medikamentiem, bet meklēts cits risinājums veselības nozares finansēšanai, šodien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš stāstīja, ka samazinātā PVN atcelšana medikamentiem bija Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikums, ko izvērtēja Veselības ministrija (VM) un secināja, ka šāds priekšlikums nav atbalstāms.

Kučinskis atzina, ka līdz ar to veselības aprūpes finansēšanai tiks meklēti citi risinājumi, par kuriem plānots panākt vienošanos šo nedēļu laikā.

Šī jautājuma risināšanai ir izstrādāts laika grafiks - šonedēļ nodokļu reformu vadības darba grupā un nākamnedēļ koalīcijā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, informēja Kučinskis.

Kā vēstīts, iepriekš Finanšu ministrija (FM) norādīja, ka vērtēs priekšlikumu atcelt samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnisko iekārtu piegādēm.

Nodokļu paaugstināšana budžeta papildināšanai ir īstermiņa pasākums, nerisinot gadiem uzkrātās problēmas, vajadzīgs ir speciāls nodokļu administrēšanas likums

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas balzams padomes priekšsēdētājs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis. Ekspremjers nenoliedz, ka nodokļu iekasēšanā vajadzīgas pārmaiņas, bet kategoriski ir pret nodokļu likmju paaugstināšanu, kas, viņaprāt, novedīs pie biznesa pārcelšanas.

Valdošās partijas finanšu ministrs Andris Vilks jau aicināja sākt diskutēt par nodokļiem. Augstākā priekšniecība viņu norāja. Kā jūs vērtējat situāciju?

Valdošā partija jau ir apsolījusi papildu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, infrastruktūrai kopumā vairākus simtus miljonu eiro, taču veids, kā to iegūs oficiāli, nav zināms. Vienkāršākais būtu PVN likmes palielināšana par 2 vai pat 4 procentpunktiem, un Latvija ar savu PVN pamatlikmi būtu turīgo Skandināvijas valstu līmenī, kur šī nodokļa likme ir augstākā ES un svārstās ap 25%. Ja tas ir finanšu ministra Andra Vilka plāns, tad Vienotībai to tā arī vajadzēja sabiedrībai pateikt: tas ir vienīgais risinājums, un patēriņa nodokļi nebūt ne tik turīgajā Latvijā būs tādi paši kā ievērojami bagātākajās Skandināvijas valstīs. PVN likmes pacelšana ir vieglākais īstermiņa risinājums, it īpaši situācijā, kad problēmas krājušās daudzus gadus. Problēmas ir uzkrātas izglītībā, kur skolēnu skaits sarūk, bet nemazinās skolu un pedagogu skaits.

Tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, Latvijai līdz 2017. gada 26. jūnijam ir jāiestrādā nacionālajā likumdošanā normatīvi, kurus ir noteikusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva ES 2015/849.

Direktīva ir vērsta uz Eiropas Savienības finanšu sistēmas aizsargāšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas. Tās darbība ietekmē, galvenokārt, finanšu tirgus dalībniekus, nosakot būtiski augstākas prasības klientu uzticamības pārbaudei (Know your client); Latvijā un citās ES valstīs reģistrēto uzņēmumu īpašniekus, uzliekot par pienākumu iesniegt centralizētā reģistrā informāciju par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (patiesā labuma guvējiem (PLG)).

Šī ir jau ceturtā direktīva, kas vērsta uz ES finanšu sistēmas aizsargāšanu, tādēļ finanšu tirgus dalībnieki to dēvē vienkārši par Ceturto direktīvu. Ilgāku laiku, spēkā bija 2005. gada direktīva, līdz taču 2012. gadā starptautiskā organizācija FATF (Financial Action Task Force) papildināja savus standartus (the FATF recommendations – International standarts on combating money laundering and financing of terrorism). Balstoties uz tiem, ES Komisija sagatavoja savu ziņojumu par būtiskākajiem jaunās direktīvas aspektiem (uz riska faktoru balstīta pieeja, faktiskā īpašnieka identifikācija, centralizēti informācijas reģistri u.c.) – un 2015. gada 20. maijā tika pieņemta Direktīva ES 2015/849.

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek apsvērta ideja paplašināt to nozaru loku, kurām var piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību jeb t.s. reverso PVN, šodien pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes laikā Finanšu ministrija (FM) ziņoja par paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā 2016.gadā - kopumā izpildīti 19 uzdevumi, bet 44 uzdevumu izpilde vēl ir procesā. Finanšu ministres vērtējumā plāna īstenošanas process virzās labi un tas atspoguļojas arī nodokļu ieņēmumos.

Ministre atzinīgi vērtēja pērn ieviesto reverso PVN maksāšanas kārtību mobilajām elektroierīcēm un graudiem, tāpēc FM Ēnu ekonomikas apkarošanas padomei piedāvāja paplašināt reversā PVN piemērošanas kārtību virknei citu jomu, piemēram, elektronikas, būvniecības, transporta, auto tirdzniecības u.c. jomās.

Pēc eiro ieviešanas sekos neizbēgams cenu kāpums un ražotājiem jau šobrīd jādomā, kā nezaudēt efektivitāti un konkurētspēju.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure uzskata, ka ražotāju konkurētspēju varētu celt PVN likmes samazināšana. Šāds solis būtu jāveic pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka Eiropā tiek strādāts pie vienotas PVN likmes ieviešanas.

Kādi pārtikas nozarei varētu būt iespējamie ieguvumi vai zaudējumi, Latvijā ieviešot eiro?

Uz pārtikas nozari eiro ieviešana būs ļoti individuāla, jo to ietekmē un nosaka tas, vai un cik daudz uzņēmums eksportē un importē. Proti, vai izejvielas tiek pirktas vietējā tirgū vai ārvalstīs? Vai uzņēmums aktīvi darbojas eksporta tirgos?

PVN likmes samazinājums Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būs jūtams ikvienam.

To db.lv sacīja Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms.

«Mēs ceram, ka tas būs nozīmīgs atbalsts Latvijas zemniekiem, jo viņi kļūs konkurētspējīgāki, savukārt pircējiem tas ļaus maksāt mazāk un veicinās arī veselīgākus ēšanas paradumus un ikdienu,» pauda Milans Blūms. Kopumā PVN likmes rezultātā, samazināsies arī augļu un dārzeņu cenas, tomēr jāņem vērā, ka šo produktu cenu ietekmē dažādi faktori, piemēram, laika apstākļi, ražas apjomi, esošais cenu piedāvājums un citi, viņš piebilda.

Jāatgādina, ka PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Līdz šim PVN likums noteica, ka Latvijā ir viena PVN samazinātā likme 12% apmērā. Šī PVN samazinātā likme patlaban jau tiek piemērota pārtikas piegādēm, konkrētāk, zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm. Savukārt pārējai pārtikai tiek piemērota PVN standartlikme 21% apmērā.Savukārt ar grozījumiem likumā tiek ieviesta PVN samazinātā likme 5% apmērā tādām pārtikas produktu piegādēm, kas ir svaigi augļi ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti, un fasēti, bet nav termiski apstrādāti vai kā citādi apstrādāti, piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti.