Vienīgā šķīstošās un maltās kafijas ražotne Baltijā “Liepājas Kafijas fabrika” šogad atzīmē 50 gadu jubileju.

Uzņēmums veiksmīgi strādā, ir veicis nozīmīgas investīcijas tehnoloģijās un ieviesis jaunus produktus. Uzņēmums nodarbina 25 cilvēkus un mēnesī saražo aptuveni 200 tonnu šķīstošās un maltās kafijas.

2021. gadā SIA "Liepājas Kafijas fabrika" strādāja ar 1,205 miljonu eiro apgrozījumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” izveidota 1972. gadā “Liepājas Cukurfabrika” paspārnē, bet vēlāk izveidota kā patstāvīgs uzņēmums, kuru 2013. gadā iegādājās kompānija “Rietumu investīciju grupa” un tas kļuva par Ukrainas, Anglijas kopuzņēmumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” grauzdē kafijas pupiņas, ražo dažāda veida malto kafiju un šķīstošo kafiju. Aptuveni 30% - 40% gatavās produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū, bet pārējā eksportēta uz Baltijas un tuvējām Eiropas valstīm, tomēr joprojām viens no lielākajiem saražotās produkcijas noieta tirgiem ir Ukraina, kur Liepājā grauzdētā un maltā kafija tiek pārdota ar privātiem zīmoliem.

SIA Liepājas kafijas fabrika jaunie īpašnieki, Ukrainas investori, šogad plāno ieguldīt 1,058 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, sākt maltas kafijas ražošanu Latvijas tirgum, kā arī izvērst šķīstošās kafijas eksportu galvenokārt uz Ukrainu, informē uzņēmuma valdes loceklis Romāns Pasternaks.

«Nupat esam parakstījuši līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, iepirksim ražošanas iekārtas par kopumā vairāk nekā 1,058 miljoniem eiro. Patlaban ar pilnu jaudu esam atjaunojuši fabrikas līdzšinējās pamatprodukcija - šķīstošās kafijas - ražošanu, kā arī šogad plānojam jauninājumu - maltās kafijas ražošanu. Uzņēmumā strādā 54 darbinieki, bet pēc paplašināšanās plānojam darbā pieņemt vēl vismaz 25 cilvēkus,» sacīja Pasternaks.

Viņš atturējās minēt ražošanas apjomus, bet norādīja, ka pēc jauno iekārtu uzstādīšanas tie tikšot dubultoti. «Tāpat prognozējam, ka šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmuma apgrozījums palielināsies dubulti. Pagaidām gan nenosaukšu precīzus skaitļus, jo ar pilnu jaudu sākām strādāt pagājušā gada nogalē, finanšu rādītāji vēl tiek aprēķināti.»

SIA «Liepājas kafijas fabrika» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 1,875 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus, tie bija 17 tūkstoši eiro jeb teju sešas reizes mazāk nekā 2016.gadā.

2017.gadā SIA «Liepājas kafijas fabrika» turpināja ražot šķīstošo kafiju un pēc pasūtījuma tā ražoja arī malto kafiju. Latvijā uzņēmums pārdeva produkciju 36% apmērā no kopējā apgrozījums, savukārt pārējo eksportēja, ievērojamāko pārdošanas apjomu pieaugumu sasniedzot Ukrainā.

Uzņēmuma eksportētās produkcijas apmērs pērn veidoja 64% no apgrozījuma, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad SIA «Liepājas kafijas fabrika» eksportēja 55% no kopējā apgrozījuma.

2017.gada beigās SIA «Liepājas kafijas fabrika» nodarbināja 27 darbiniekus.

Šobrīd noris Liepājas Kafijas fabrikas pārdošanas darījums. Pircējs ir Ukrainas – Anglijas kopuzņēmums Galka Ltd., kas ražo kafiju un dažādus kafijas dzērienus.

Ražošanu plānots sāk jau šovasar, pilnu jaudu sasniedzot gada nogalē, db.lv apstiprināja Liepājas domē.

Liepājā plānots turpināt šķīstošās kafijas Liepāja ražošanu vietējam Latvijas tirgum, kā arī ražot šķīstošo kafiju un dzērienus ar zīmolu Galka, ko tālāk fasēs un pārdos Ukrainā.

Paredzēts, ka sākumā Liepājas Kafijas fabrikā nodarbinās aptuveni 40 cilvēku, bet pakāpeniski, palielinot ražošanas jaudas, darba vietu skaits palielināsies. Liepājas ražotnes jauda ir vairāk nekā 800 tonnu gadā.

Tiek solītas arī vairākus simtus tūkstošus eiro lielas investīcijas fabrikas modernizācijā.

SIA Liepājas Kafijas fabrika reģistrējusi jaunu ķīlu par 2,152 milj.Ls, vēsta Klientu portfelis. Komercķīlas ņēmējs ir AS Citadele banka. Par labu bankai uzņēmums ieķīlājis savu mantu, kurā ietilpst arī preču zīmes Liepāja, Likaffa Liepājas Kafijas fabrika u.c.

Db.lv rakstīja, ka šobrīd noris Liepājas Kafijas fabrikas pārdošanas darījums. Pircējs ir Ukrainas – Anglijas kopuzņēmums Galka Ltd., kas ražo kafiju un dažādus kafijas dzērienus.

Ražošanu plānots sāk jau šovasar, pilnu jaudu sasniedzot gada nogalē. SIA Liepājas Kafijas fabrika izveidota 2001.gadā, atdalot daļu no AS Liepājas cukurfabrika.

Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 2605 Ls, kas saistīts ar ražošanas jaudas izmantošanas straujo samazināšanos. Uzņēmuma zaudējumi pārnesti uz mātes sabiedrību SIA DiKK. Kā savā ziņojumā norāda vadība, uzņēmums, ņemot vērā produkcijas pasūtījumu samazināšanos, kafijas ražošanu aizvadītajā gadā pārtraucis. Ražošanu paredzēts atsākt š.g. jūlijā.

SIA Liepājas Kafijas fabrika izsludinājusi septiņus iepirkumus jaunu iekārtu iegādei. Sludinājuma teksts liecina, ka uzņēmums pretendēs uz ārējā finansējuma piesaisti.

Kopumā uzņēmums plāno ieguldīt gandrīz miljonu latu jaunu ražošanas iekārtu iegādē, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publiskotā informācija.

Uzņēmums plāno iegādāties ekstrakta dispersijas sistēmu žāvēšanas tornim, dozēšanas un iepakojuma līniju, vakuuma koncentratoru pārtikas ražošanai - kafijas, cigoriņu un miežu ekstraktam, ietīšanas līniju, kafijas grauzdēšanas iekārtu un kafijas malšanas iekārtu.

Projektu Liepājas kafijas fabrika plāno realizēt 2015.gadā, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Db.lv rakstīja, ka šā gada jūlijā Citadele bankai komercķīlu par kopējo summu 2,5 milj.Ls deva Liepājas Kafijas fabrika pircējs SIA Aktīvu pārvaldīšanas kompānija Rietumu investīciju grupa. Par Liepājas Kafijas fabrikas jauno kapitāldaļu turētāju SIA Dikk vietā Ukrainas kapitālsabiedrība Aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Rietumu investīciju grupa (Zahidna Investiciyna grupa, kompaniya z upravlinnya aktivami) kļuva šā gada maijā.

Šķīstošās kafijas un šķīstošo kafijas dzērienu ražotāja SIA Liepājas kafijas fabrika neto apgrozījums, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga teju divas reizes, sasniedzot 3,111 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums lielu uzmanību pievērsa ražošanas izmaksu kontrolei, kā rezultātā sasniedza peļņu 578,8 tūkstošu eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Arī uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, ir augusi vairāk nekā divas reizes.

Liepājas kafijas fabrika ir dibināta 2001. gada aprīlī, atdaloties no AS Liepājas cukurfabrika.

Arī pērn Liepājas kafijas fabrika, kas ar darbavietām nodrošināja 57 darbiniekus, turpināja ražot standarta produkciju vietējam tirgum - trīs veida šķīstošo kafiju Liepāja un pēc pasūtījuma ražoja arī šķīstošos dzērienus Galych Ranok ar zīmolu Galka un kafijas pulveri eksportam uz Ukrainu.

Ukraiņu investoriem piederošā SIA Liepājas kafijas fabrika pērn teju divkāršojusi apgrozījumu, sasniedzot 3,110 miljonu eiro rādītāju salīdzinājumā ar 1,731 miljonu iepriekšējā gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma peļņa pieaugusi par 19% - no 202 995 eiro 2013.gadā līdz 578 800 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kāpums panākts, pateicoties pārdošanas apjomu pieaugumam Ukrainas tirgū. Uzņēmuma apgrozījums Baltijas reģiona tirgū pērn bija 23%, savukārt eksports - 77%.

Šogad uzņēmums plāno ieviest ražošanā jaunu šķīstošā dzēriena veidu un malto kafiju, kā arī turpināt pērn sākto jaunu iekārtu iegādes projektu, kopumā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu attīstībā ieguldot 1,058 miljonus eiro.

Liepājas kafijas fabriku 2013.gada septembrī no SIA Dikk iegādājās Ukrainas-Anglijas kopuzņēmums Aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Rietumu investīciju grupa, kas ražo kafiju un dažādus kafijas dzērienus ar zīmolu Galka. Darījuma summa netika publiskota.

Liepājas Kafijas fabrikas pārvaldība nodota kompānijas Nīderlandes līdzīpašnieku rokās. Turpmāk uzņēmuma operatīvo pārvaldi veiks Franks Jans Lavoijs no Nīderlandes, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Par to, tiekoties ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, informējusi uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Boriss Dubovijs.

Kā skaidrojis B.Dubovijs, šāds lēmums saistīts gan ar starptautiskās kreditēšanas nosacījumiem, gan arī uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāniem, paredzot jaunu investīciju piesaisti ražošanas modernizācijā.

Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru jau 2015. gadā uzņēmumā īstenots vairāk nekā miljonu eiro vērts modernizācijas projekts.

Plašāk lasāms laikrakstā Kursas Laiks.

Cukurfabriku īpašnieki dāsno cukura «sāpju naudu», visticamāk, nav ieguldījuši jaunos biznesa projektos.

Lielāko summu aizvadīto gadu laikā - attiecīgi 17 un 10 miljonus Ls saņēma abu cukurfabriku – Jelgavas un Liepājas – īpašnieki. Tomēr DB veiktā izpēte liecina, ka šī nauda nav ieguldīta jaunu kompāniju izveidē vai attīstībā. Pēc publiski pieejamās informācijas cukurfabriku īpašnieki nav izveidojuši jaunus uzņēmumus. Nav arī ziņu, ka īpašnieki attīstītu jelkādus citus ražošanas vai nekustamo īpašumu projektus.

Db neizdevās sazināties ar cukurfabriku īpašniekiem, lai uzzinātu, kur ieguldīta tā saucamā «sāpju nauda». Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti vedināja Jelgavas cukurfabrikas īpašnieku meklēt Monako. Kā liecina Lursoft dati, 97.62 % a/s Jelgavas cukurfabrika akciju pieder Uldim Aukšmukstam, kurš bija cukurfabrikas īpašnieks arī laikā, kad tika pieņemts lēmums pārtraukt cukura ražošanu. Tiesa, datu bāzei par a/s akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Savukārt Liepājas cukurfabrikas lielākā īpašniece pēc Lursoft datiem ir SIA DIKK ar 50.64 %. Gan Liepājas cukurfabrikas, gan SIA DIKK valdē kopš 2010. gada darbojas Romāns Dolgopolovs un Zofija Kuļika, turklāt abi ir DIKK līdzīpašnieki. Joprojām Liepājas cukurfabrikas valdes priekšsēdētājas pienākumus pilda Valija Zabe.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis naftas pārkraušanas uzņēmums BLB Baltijas Termināls, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 14,06 miljoni latu, un ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Otru lielāko komercķīlu Trasta komercbankai devusi farmācijas kompānija AS Olainfarm. Ķīlas maksimālā prasījuma summa ir 6,7 miljoni latu.

Citadele bankai pagājušajā nedēļā komercķīlu devis AS Liepājas Kafijas fabrika pircējs SIA Aktīvu pārvaldīšanas kompānija Rietumu investīciju grupa. Ķīlas kopējais apjoms ir 2,15 miljoni latu.

Aizvadītajā nedēļā 1,78 miljonu latu vērtu komercķīlu devis kokrūpniecības uzņēmums SIA Staļi. Ķīlas ņēmējs ir AS SEB banka.

823 tūkstošu latu vērta komercķīla pagājušajā nedēļā reģistrēta uz metālizstrādājumu ražotāja SIA TMMetal Baltic vārda, un komercķīlas ņēmējs bijusi SIA DNB līzings.