Būvniecība un īpašums

Noslēgti pirmie ES fondu līgumi par ražošanas telpu un infrastruktūras izveidi vai rekonstrukciju

Žanete Hāka, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ar pieciem uzņēmumiem ir noslēgusi līgumus par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Plānoto investīciju amplitūda šo projektu ietvaros ir no 780 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem eiro, informē CFLA.

Ar SIA M.P. Socks, kas ir Dānijas uzņēmuma AS MP Denmark meitas uzņēmums, noslēgtais līgums paredz ražošanas paplašināšanu un ražošanas jaudas palielināšanu visos ražošanas posmos. Projekta ietvaros plānots radīt vismaz 11 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 963 634.38 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums - 433 635.47 eiro.

Metāla izstrādājumu un metāla konstrukciju ražotājs AS Mārupes Metālmeistars ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros būvēs jaunu ražošanas ēku, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu – lielgabarīta un lielsvara metāla konstrukcijas. Jaunbūves kopējā platība būs 5 584,6 m2. Tāpat projekta ietvaros tiks radītas vismaz 20 jaunas darba vietas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 776 623.87 eiro, tai skaitā ERAF - 799 480.74 eiro.

Arī bērza saplākšņa ražotājs SIA Stiga RM ar ERAF atbalstu paredzējis būvēt jaunu ražošanas ēku, tādējādi paplašinot darbību un ražošanā ieviešot jaunu produktu – laminēto bērza saplāksni. Paredzēts palielināt gan eksporta apjomus, gan produktivitāti. Projekta īstenošanas rezultātā tiks radītas 12 darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 1 009 798.44 eiro, tai skaitā ERAF - 454 409.29 eiro.

Paplašināt ražošanas ēku platības ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros paredzējis uzņēmums Technopali North Europe, kurš nodarbojas ar ielu apgaismes balstu ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum. No jauna būvējamās ražošanas ēkas kopējā platība ir 4885.2 m2. Projekta rezultātā tiks kāpināta uzņēmuma kopējā ražošanas kapacitāte un produktivitāte, kā arī eksporta apjomi. Tiks radīta 21 darba vieta. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 1 851 241.04 eiro, tai skaitā ERAF - 833 058.47 eiro.

Līgums noslēgts arī ar Norvēģijas uzņēmuma meitas uzņēmumu Latvijā SIA Norplast, kas ražo plaša profila augstas pievienotās vērtības produktus no stikla šķiedras, galvenokārt eksporta tirgiem. Uzņēmums būvēs jaunu stikla šķiedras izstrādājumu ražošanas ēku, kas būtu piemērota lielgabarīta stikla šķiedras izstrādājumu ražošanai un kuras kopējā platība būs ap 1030 m2. Projekta rezultātā uzlabosies ražošanas procesa efektivitāte, palielināsies uzņēmuma ražošanas kapacitāte, un tiks radītas 9 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 783 000.30 eiro, tai skaitā ERAF - 352 350.13 eiro.

Līgumus CFLA noslēgusi ar uzņēmumiem, kuru projekti pēc izvērtēšanas tika apstiprināti. Šajā programmā izsludinātās projektu atlases gaitā tika atbalstītas arī vēl 35 citas projektu idejas, kas sākotnēji saņēma apstiprinājumu ar nosacījumiem. Pašreiz 12 projekti pēc precizēšanas ir apstiprināti, un par to īstenošanu ir sākta līgumu slēgšana. Pārējiem atbalstīto projektu iesniedzējiem līdz janvāra sākumam ir jāizpilda izvirzītie nosacījumi, lai varētu slēgt līgumus par projektu īstenošanu.

Jau ziņots, ka kopumā šīs ES fondu programmas ietvaros tika apstiprināti vai apstiprināti ar nosacījumu 40 projektu, un tajos plānotais kopējais ERAF ieguldījums pārsniedz 23,1 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

CFLA liek Daugavpils siltumtīkliem atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu

LETA, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skanstes tramvaja līniju varētu sākt būvēt 2018.gada vidū

LETA, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme šodien iesniegusi Centrālajā Finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) precizētu Skanstes tramvaja līnijas projektu un pie labvēlīgākajiem nosacījumiem būvniecība varētu tikt sākta 2018.gada vidū, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Rīgas satiksme" esot izpildījusi visus CFLA norādījumus. Aģentūras starplēmumā esot teikts, ka projekts ir atbalstāms, bet ar precizējumiem, kurus Rīgas satiksme tagad esot izpildījusi.

Zaķis norādīja, ka galvenais CFLA noteikumus bijis tas, ka Rīgas satiksmei jāsaņem atzinums no Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) par šo projektu. Atzinumu no VKPAI uzņēmums saņēmis janvāra sākumā un tajā norādīts, ka projektam jāatrodas esošās ielas teritorijā. Turklāt VKPAI arī paredzējis noteikumus, kā jārīkojas, ja tiek atrastas kādas vēsturiskas liecības.

Turklāt CFLA bija lūgusi Rīgas satiksmi projektā precizēt vairākas tehniskas lietas, kā arī projekta riskus. Kā piemēru Zaķis minēja īpašumu atsavināšanas riskus, ko Rīgas satiksme sākotnēji bija norādījusi zemus, tomēr tā kā plānots atsavināt vairākus īpašumus, tas tika pārvērtēts un risks norādīts, kā vidējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

CFLA: Skanstes tramvaja projekts atbilst ES fondu programmai

Žanete Hāka, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izvērtējusi Rīgas satiksmes (RS) iesniegtā Skanstes tramvaja līnijas projekta precizējumus, secinot, ka CFLA izvirzītie nosacījumi ir izpildīti. CFLA tādējādi atzinusi, ka ir iespējama šī projekta tālāka virzība tā kvalitātes vērtēšanai, informē CFLA.

CFLA ir pabeigusi vērtēt RS iesniegto precizēto projekta iesniegumu un CFLA iepriekš pieņemtā lēmuma nosacījumu izpildi, secinot, ka izvirzītie nosacījumi ir izpildīti un projekts atbilst Eiropas Savienības (ES) fondu programmai par sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstīšanu. CFLA atzinusi, ka projekts var tikt virzīts tālāk tā kvalitātes vērtēšanai, ko īstenos Eiropas Komisijas neatkarīgi eksperti kvalitātes pārskata procedūras ietvaros. Balstoties uz šo izvērtējumu, projektu vēl analizēs arī Eiropas Komisija. Paredzams, ka par gala lēmumu tā paziņos ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem.

Jau ziņots, ka, izvērtējot sākotnēji RS iesniegto projektu, CFLA norādīja uz vairākām nepilnībām un nepieciešamību precizēt dažādus rādītājus, pieprasīja veikt risku papildu izvērtēšanu, no kā izriet projekta laika grafiks un īstenošanas iespējas, kā arī pieprasīja iesniegt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) uzziņu par būvniecības nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apturējusi Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma maksājumus Rīgas satiksmes (RS) Skanstes tramvaja līnijas projektā, kā arī divos Daugavpils domes īstenotajos infrastruktūras uzlabošanas projektos.

Lai novērstu iespējamos ES fondu finanšu riskus, CFLA ir pieņēmusi lēmumus apturēt ES fondu projektu maksājumus, kas ir tiešā saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktajiem kriminālprocesiem par veiktajiem iepirkumiem RS un Daugavpils domē.

Tāpat kā RS projekta gadījumā CFLA lēmumi attiecas arī uz Daugavpils domes īstenoto infrastruktūras uzlabošanas projektu vispārējās izglītības iestādēs, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas projektu Daugavpils pilsētas izglītības iestādes sporta zālē.

Visiem ir jāzina šī pamata patiesība – ja fondu projektā tiek atklāta krāpšana vai saistība ar koruptīvām darbībām, fondu finansējums tam tiek atņemts. Pret krāpšanu un korupciju ir nulles tolerance. Un jāapzinās arī sekas - ja projektam atņem ES fondu finansējumu, tā izdevumi paliek uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem, uzsver CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme pārtraukusi uzsāktos iepirkumus Skanstes tramvaja projektā

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas satiksmes iepirkumu komisija 18.janvārī pieņēmusi lēmumu par Kohēzijas fonda projekta Nr.4.5.1.1/16/I/002 «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» ietvaros organizēto iepirkumu slēgto konkursu «Rīgas tramvaju infrastruktūras pārbūve» un sarunu procedūru «Par zemās grīdas tramvaju piegādi» pārtraukšanu, informē pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Abus pārtrauktos iepirkumus no jauna plānots izsludināt tuvāko mēnešu laikā. Līdz jaunas iepirkumu procedūras uzsākšanas «Rīgas satiksme» paredzējusi pārstrādāt iepirkumu dokumentāciju, pārskatot prasības pretendentiem, tādējādi iespēju robežās paplašinot potenciālo pretendentu loku.

V.Zaķis piebilst, ka pirms iepirkumu izsludināšanas visai iepirkumu dokumentācijai tiek veikta likumdošanā noteiktā pirmspārbaude Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat arī noslēgtā līguma par projekta īstenošanas uzraudzību (Integritātes pakts) ietvaros «Rīgas satiksmes» iepirkumu komisija aktīvi sadarbojas ar biedrību «Sabiedrība par atklātību – Delna».

Jau vēstīts, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban neizskata iespēju atjaunot Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Skanstes tramvaja projektam, informēja CFLA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šīs vasaras dienaskārtībā – apsteigt konkurentu

Edgars Kudurs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Skanstes tramvajam paredzēto finansējumu varētu novirzīt jauno vilcienu iegādei

LETA, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes tramvajam paredzēto finansējumu varētu novirzīt kādam no trim infrastruktūras projektiem, tostarp AS «Pasažieru vilciens» jauno vilcienu iegādei, sacīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) pārstāve Aļona Zandere.

Zandere stāstīja, ka Satiksmes ministrija (SM) ir tā, kas lems par naudas novirzīšanu citiem projektiem, turklāt šo līdzekļu novirzīšanai jānotiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) fondu programmas «Izaugsme un nodarbinātība» vienu no prioritātēm, proti, videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstība.

«Tuvākajā laikā tiks izlemts, kam tieši šo naudu novirzīt. Patlaban ir trīs iespējamie varianti - sniegt atbalstu jauno vilcienu iegādē Pasažieru vilcienam, tādējādi mazinot finansiālo slogu valsts budžetam, tāpat tiek runāts par iespēju ieguldīt šo finansējumu Daugavpils vai Liepājas tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībā,» pauda satiksmes ministra pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Energoefektivitātes uzlabošanai pieejami 11,7 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz š.g. 1. oktobrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro.

ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas.

Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts par četriem mēnešiem, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, t.sk. pārskatot pieļaujamo atbalsta intensitāti un precizējot attiecināmo izmaksu un atbalsta apmēra aprēķināšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa pārkāpumu saistīti ar iepirkumu regulējošo normu neievērošanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa. Viņa norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā pašlaik notiek projektu iesniegšana un atlase, bet lielākie klupšanas akmeņi parasti mēdz rasties to īstenošanas fāzē, kas vēl tikai priekšā. Ar šo interviju DB uzsāk publikāciju ciklu, pētot, kā Latvijā notiek ES fondu apguve, nākamajos numuros pievēršoties arī konkrēto gadījumu analīzei.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, balstoties uz CFLA pieprasījumu, kāda valsts iestāde, kapitālsabiedrība vai pašvaldība par ES fondu izlietojumu ir bijusi spiesta veikt neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pagājušajā gadā dažādu projektu īstenošanai no Eiropas Savienības (ES) fondiem izmaksājusi 602,8 miljonus eiro, teikts CFLA sagatavotajā pārskatā par iestādes darbību 2020.gadā.

Vienlaikus aģentūrā atzīmē, ka 2020.gadā projektu īstenotājiem no ES fondu līdzekļiem izmaksāts par 12% vairāk, nekā plānots.

Savukārt visā pagājušajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilga no 2014. līdz 2020.gada beigām, veiktas investīcijas 2,4 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus 2020.gadā turpinājās atlašu izsludināšana dažādās ES fondu programmās - kopumā 2020.gadā izsludinātas 19 jaunas projektu iesniegumu atlases par vairāk nekā 192 miljoniem eiro no ES fondu finansējuma kopsummas.

Pagājušajā gadā noslēgti 263 līgumi par 211 miljoniem eiro.

CFLA direktore Anita Krūmiņa atzina, ka pagājušais gads gan vispārēji, gan arī CFLA vēsturē paliks ierakstīts kā ārkārtējs, jo Covid-19 pandēmija nesa virkni izmaiņu darba un personiskās dzīves plānošanā un organizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Nodarbināto apmācībās no ES fondiem plāno investēt 6,4 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) projektu iesniegumu atlasē par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem saņēmusi sešus projektu iesniegumus, kuros kopumā paredzētas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas vairāk nekā 6,4 miljonu eiro apmērā.

Projektu pieņemšana ES fondu programmā dažādu apmācību organizēšanai komersantiem noslēdzās 2019. gada nogalē. Pēc projektu apstiprināšanas – provizoriski š.g. aprīlī - informācija par apstiprinātajiem projektiem, t.sk. projektu īstenotāju kontaktinformācija, tiks publicēta CFLA mājaslapas sadaļā "Projektu īstenošana". CFLA aicina komersantus par savu darbinieku apmācību iespējām sazināties ar atbilstošās nozares projektu īstenotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA vērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību būvnieku karteļa realizētajos projektos

LETA, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

CFLA aicina informēt par krāpnieciskām darbībām ES fondu īstenošanā

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina ikvienu iedzīvotāju būt neiecietīgiem pret krāpnieciskiem gadījumiem ES fondu projektu īstenošanā, kā arī, saņemot šādu informāciju, nekavējoties ziņot gan CFLA, gan tiesībaizsardzības iestādēm.

Atsaucoties uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par krāpniecisku shēmu plānošanu Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā,CFLA ir vērsusies Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt minēto informāciju.

CFLA aicina ikvienu iedzīvotāju būt neiecietīgiem pret krāpnieciskiem gadījumiem Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanā, kā arī, saņemot šādu informāciju, nevilcinoties ziņot CFLA un tiesībaizsardzības iestādēm (Valsts policijai, KNAB, Konkurences padomei, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldei un Galvenajai muitas pārvaldei). Operatīva informācijas aprite ir būtiska, lai iespējami ātri tiktu identificētas un novērstas šādas krāpnieciskas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora amatu no šī gada 11. aprīļa ieņems Mārtiņš Brencis, uz prombūtnes laiku aizstājot līdzšinējo direktori Anitu Krūmiņu.

M.Brencis ieguvis ilgstošu pieredzi valsts pārvaldē - līdz šim viņš vadīja Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu lietu departamentu, iepriekš vadījis ar finanšu, tiesību jomas un administratīvo vadību saistīto departamentu darbu Finanšu ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Labklājības ministrijā un Nodarbinātības valsts aģentūrā.

CFLA vadību M.Brencis pārņem maksimāli intensīvā Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanas posmā. «Esmu gandarīts par iespēju uzņemties CFLA vadību laikā, kad ES fondu plānošanas periods aktivitātes ziņā ir uzņēmis pilnus apgriezienus – tas nozīmē, ka darbu un izaicinājumu netrūks. Manu pārliecību par sekmīgu sadarbību stiprina aģentūras līdzšinējais sniegums, kas liecina, ka aģentūra nozīmīgo lomu ES fondu sistēmā ir apguvusi teicami. Es ļoti augstu vērtēju komandas darbu un ieguvumus, ko sniedz sadarbība – tas ļauj kvalitātes latiņu ne vien noturēt, bet arī virzīt to arvien augstāk», uzsver M.Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme cer vienoties par grafiku Skanstes tramvaja projektam piešķirto līdzekļu atmaksai

LETA, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» cer vienoties ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par grafiku Skanstes tramvaja projektam piešķirto līdzekļu atmaksai.

Jau vēstīts, ka CFLA pieņēma lēmumu izbeigt līgumu ar «Rīgas satiksmi» par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu. Līdz šim projekta ietvaros par veiktajām darbībām CFLA ir uzņēmumam izmaksājusi 451 304 eiro, un šī summa «Rīgas satiksmei» bija jāatmaksā līdz šā gada 3.augustam.

Tomēr līdz minētajam termiņam nauda netika atmaksāta.

«Rīgas satiksmes» pārstāvis Viktors Zaķis norādīja, ka nauda CFLA līdz šim atmaksāta nav un abas puses ir sarunu procedūrā, lai radušos situāciju risinātu.

Savukārt CFLA informēja, ka «Rīgas satiksme» ir konsultējusies ar iestādi par iespēju iesniegt izdevumu atmaksas grafiku. Tiesa, izdevumu atmaksas grafiku CFLA vēl nav saņēmusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investējot 28 miljonus eiro, uzlabos ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu Jelgavā

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un SIA Jelgavas ūdens ir noslēgusi vienošanos par Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansēta projekta īstenošanu - attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas Jelgavā, informē CFLA.

Šis ir pirmais Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda projekts, kurš tiks īstenots Zemgales reģionā, un tā ieviešanu uzraudzīs CFLA Zemgales reģiona nodaļa.

Projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Jelgavā, V kārta mērķis ir ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamības paplašināšana Jelgavas pilsētas aglomerācijas un ūdensapgādes pakalpojumu zonas robežās. Izvirzītā mērķa sasniegšanai projekta ietvaros ir paredzēts izbūvēt no jauna ārējus ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklus un veikt ārējo inženiertīklu pārbūves un atjaunošanas darbus, t.sk. izbūvējot un rekonstruējot kanalizācijas sūkņu stacijas dažādos Jelgavas pilsētas dzīvojamajos rajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sācies ES fondu programmu ieviešanas maratons

Žanete Hāka, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda programmu nosacījumu izstrādei dinamiski seko ieviešana - pašreiz īstenošanas fāzē esošo programmu kopējais apjoms veido jau ap 60% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma, liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) apkopotā informācija.

Ceturtdien, 24.novembrī, notiek ES fondu Uzraudzības komitejas sanāksme, kuras ietvaros ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ieviešanas progresu iepazīstina Finanšu ministrija un CFLA.

«Ja sākotnēji ES fondu ieviešanas kontekstā vairāk uzmanības tika veltīts plānošanas fāzei, tad tagad tieši mēs kā sadarbības iestāde pārņemam stafeti. Jau kopš 2014.gada vidus, kad pakāpeniski aktivizējās pašreizējā perioda programmu ieviešana, CFLA izsludinātās atlases soli solī seko programmu nosacījumu – Ministru kabineta noteikumu un kritēriju - izstrādei, ko veic nozaru ministrijas,» norāda CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksmei liek precizēt un papildināt Skanstes tramvaja projektu

Zane Atlāce - Bistere, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pieņēmusi starplēmumu par Rīgas satiksmes (RS) iesniegto Skanstes tramvaja līnijas projektu, kurā norādīti nosacījumi un papildu prasības, kas jāizpilda, iesniedzot projektu atkārtoti, informē CFLA.

Izvērtējot iesniegto projektu, CFLA secinājusi, ka precizējami dažādi projekta pamatojumā ietvertie rādītāji, kā arī nepieciešama vairāku nozīmīgu risku papildu izvērtēšana, no kā izriet projekta laika grafiks un īstenošanas iespējas.

Projektā nav iespējams gūt pārliecību, ka ir pilnībā ņemti vērā visi apstākļi, kas saistīti ar projekta ietekmi uz kultūras mantojumu un ir būtiski, nodrošinot kultūras pieminekļu aizsardzību. RS jāprecizē, kādas darbības un kādā termiņā paredzēts veikt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu.

Tāpat jāpārvērtē būvatļaujas saņemšanas un būvprojekta saskaņošanas iespējas, kas varētu neatbilst sākotnēji paredzētajam laika grafikam. Lai sniegtu objektīvu novērtējumu par būvniecības nosacījumiem, RS ir jāsaņem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) uzziņa par būvniecības nosacījumiem un iespējamiem šķēršļiem būvprojekta saskaņošanai un būvatļaujas saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

FM aicina ministrijas izvērtēt ES fondu projektu ieviešanas paātrināšanas iespējas

Rūta Cinīte, 12.09.2017

Par ES fondu ieviešanas progresu liecina arī mēneša laikā sasniegtais, proti, lielākā daļa ES fondu projektu autoceļu rekonstrukcijai ir īstenošanā vai jau pabeigti.

Foto: Paula Čurkste/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais 2017. gada pirmā pusgada un ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Ziņojumos norādīts uz tendenci, ka finansējuma saņēmēji projektus sagatavo un realizē novēloti, veicinot kopējo ES fondu ieviešanas kavēšanos, informē FM Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

Tādēļ atbildīgajām nozaru ministrijām sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) noteikts izvērtēt situāciju ar ES fondu investīciju ieviešanas negatīvām novirzēm un līdz šī gada 1. novembrim iesniegt MK situācijas novērtējumu un priekšlikumus finansējuma pārdalēm vai citu rīcību. Tai skaitā, ja nepieciešams, jāsagatavo priekšlikumus attiecībā uz individuāliem projektiem, lai novērstu riskus kopējo ES fondu mērķu izpildē.

Ministrijā skaidro, ka finansējuma saņēmēji projektus iesniedz atlases noslēguma posmā un nepietiekamā kvalitātē, lai tos apstiprinātu bez nepieciešamības projektu iesniedzējiem veikt precizējumus un iesniegt atkārtoti. Projektu iesniedzēji bieži pārceļ sākotnēji plānotos projektu iesniegšanas termiņus, lai sagatavotu kvalitatīvāku projekta iesniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai projektu atlases pirmajā kārtā saņemti deviņi iesniegumi. Kopējais pieprasītais finansējuma apmērs ir 78% no ES fondu programmai paredzētā.

"Uzņēmēju gatavība startēt akciju tirgū vērtējama kā pozitīva liecība par ticību uzņēmuma perspektīvai un ilgtspējai. Jau pirmajā projektu atlases kārtā esam saņēmuši iesniegumus, kas gandrīz izpilda plānoto kopējo programmas mērķi par akciju emitēšanu. Priekšā vēl projektu vērtēšana, taču ceru, ka ieceres būs atbalstāmas, un vēlam izdošanos, izmantojot ES fondu atbalsta iespēju atspērienam uz straujāku izaugsmi," saka CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Lielāko interesi uzņēmēju vidū ir raisījusi iespēja saņemt ES fondu līdzfinansējumu akciju emisijai – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir saņēmusi astoņus projektu iesniegumus šī mērķa īstenošanai. No pieejamajiem 800 000 eiro pieprasīti 759 175 eiro jeb 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru