Ministru kabinets šodien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atļaut Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt tīmekļa vietnes par informācijas nesniegšanu.

Minētais priekšlikums ietverts grozījumos likumā par nodokļiem un nodevām.

FM norādīja uz pieaugošo ekonomikas digitalizāciju Latvijā, kad arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. «Ņemot vērā, ka tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas digitālās ekonomikas jomā, nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā,» atzina ministrijā.

Veicot tīmekļa vietņu monitoringu 2017.gada pirmajā pusgadā, VID identificēja vismaz piecas tīmekļa vietnes, kurās ir norādīts tikai tālruņa numurs un/vai e-pasts. Līdz ar to, lai gan saimnieciskās darbības veicēja dati daļēji ir norādīti, no tīmekļa vietnē norādītajiem datiem saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko ir būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai saistībā ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot minētās tīmekļa vietnes, tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā.

Latvijā tikai viens no 12 pārbaudītajiem ceļojumu un viesnīcu pakalpojumu tiešsaistes tirgotājiem ievēro Eiropas patērētāju aizsardzības tiesības, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Pārbaudēs, kas veiktas pērn, visiem 12 tirgotājiem tika konstatēti pārkāpumi, un līdz šā gada aprīļa sākumam tos novērsusi viena kompānija, savukārt 11 pārkāpumi nav novērsti.

Kopumā Eiropā 382 no 552 pārbaudītajām ceļojumu un viesnīcu pakalpojumu tirdzniecības tīmekļa vietnēm nav ievērotas Eiropas patērētāju aizsardzības tiesības, secināts pērn Eiropas valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu veiktajās pārbaudēs.

Pēc efektīvu koriģējošu pasākumu piemērošanas ir panākts, ka 62% no pārbaudītajām tīmekļa vietnēm tagad izturas pret patērētājiem atbilstoši likumdošanai. Eiropas iestādes turpina darbu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību pilnīgu ievērošanu, tādēļ pārējās vietnes (38%) var sagaidīt pret tām vērstu turpmāku rīcību.

Slavenais uzņēmējs Sers Ričards Brensons cīņā ar kiberskvoteri veiksmīgi atguvis tiesības uz savu .xxx domēna vārdu, vēsta metro.co.uk.

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) lēmusi, ka Virgin Group dibinātājam jābūt tiesībām uz šo adresi, jo kiberskvoteris, pēc viņa paša piekrišanas, to iegādājies tikai kā suvenīru.

Lemts, ka Šonam Trumenam, 23 gadus vecam austrālietim, nav nekādu tiesību uz richardbranson.xxx, un domēna vārds tagad tiek nodots Virgin.

Trumens, savukārt, apgalvo, ka Brensonam bijis pietiekami daudz iespēju reģistrēt šo vārdu, ja viņš uzskata, ka kāda cita persona var apdraudēt viņa tiesības.

Ņemot vērā, ka Virgin nav ar pornogrāfiju saistīts uzņēmums, domēna vārds netikšot aktivizēts, kas nozīmē, ka tas nestrādās, ja tiks ievadīts interneta adrešu joslā.

Vairāki Swedbank klienti ir saņēmuši krāpnieciskus viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar lūgumu sinhronizēt savas internetbankas kodu kartes, noklikšķinot uz saites, kurā pēc tam tiek lūgts ievadīt internetbankas kodu kartes paroles. Kredītiestāde aicina nekādā gadījumā to nedarīt un par šādiem e-pastiem informēt banku.

Šis ir pasaulē izplatīts krāpšanas veids, ko sauc par «phishing» jeb «pikšķerēšanu», kad ar viltus vēstulēm it kā bankas vai kādas citas iestādes vārdā cenšas maldināt cilvēkus un uzzināt viņu konfidenciālos datus, informē kredītiestādes pārstāve Vineta Savicka.

Banka pārbauda šo gadījumu un atgādina, ka banka nekad nelūgs klientam ievadīt visus kodus no internetbankas kodu kartes.

Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu sekojošus datus:

•internetbankas parole;

•kodu kartes vai kalkulatora pilnie numuri;

•kartes numurs;

•kartes derīguma termiņš,

Lielākai daļai uzņēmumu ir sava tīmekļa vietne, kur tiek pārdotas preces, sniegti pakalpojumi, vai vienkārši spodrināts kompānijas tēls. Tas ir tikpat pašsaprotami kā elpot. Taču koncentrējoties uz vietnes vizuālo pievilcību un funkcionalitāti, bieži tiek aizmirsts par dažām juridiskajām niansēm, kas varbūt nav tik acīmredzamas. Viena no tām ir tiesību piederība.

Proti, var gadīties, ka tīmekļa vietne juridiski nemaz nepieder pasūtītājam, kurš sev par lielu izbrīnu var izrādīties vienīgi tās izmantotājs. Maldīgs ir uzskats, ka ja reiz par vietnes izveidi ir samaksāta prāva naudas summa un ar web izstrādātāju noslēgts attiecīgs līgums, gala produkts obligāti kļūs par pircēja īpašumu. Praksē vietņu izstrādes un uzturēšanas līgumi bieži vien paredz, ka visas intelektuālā īpašuma tiesības, kas rodas saistībā ar līguma izpildi nemaz nepāriet pasūtītājam. Ko tas nozīmē?

Parasti runa ir par autortiesībām. Līdzīgi kā brošūras, vizītkartes un katalogus, tīmekļa vietnes aizsargā autortiesības. Būtiski, ka vietne kā tiesību objekts nav viens vienots veselums, bet gan vairāku autortiesību aizsargātu darbu kopums. Piemēram, par autortiesību objektiem var būt tīmekļa vietnē izvietots teksts, bildes, fotogrāfijas, datu bāzes, lietotāja interfeiss un lapas pirmkods. Citiem vārdiem, katram no šiem objektiem var būt savs īpašnieks un to precīza noteikšana ir ļoti svarīga.

Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm var neatbilst Satversmei, atzinumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem likumos Par nodokļiem un nodevām un Elektronisko sakaru likumā norāda Saeimas Juridiskais birojs.

Birojs atzīst, ka atsevišķi grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām neatbilst Satversmei. Proti, paredzot likumā VID tiesības lemt par domēna vārda atslēgšanu un tā lietošanas tiesību nodošanas liegumu un piemērojot šīs normas vienīgi attiecībā uz tīmekļa vietnēm, kas ir reģistrētas augstākā līmeņa .lv zonā, likumā par vienādu pārkāpumu nodokļa maksātājiem iestāsiesbūtiski atšķirīgas sekas.

Juridiskā biroja ieskatā šādai atšķirīgai attieksmei nav pietiekama pamatojuma. Juridiskais birojs tāpat aicina uzklausīt likumprojekta autorus un vērtēt, vai šo VID piešķirto tiesību īstenošanā tiks nodrošināta trešo personu interešu aizsardzība, vai ir novērsti visi riski šo trešo personu tiesību un likumisko interešu apdraudējumam.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija ir noslēdzis nomas līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai. Maxima Latvija jaunā lielveikala izveidē plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

Tuvākajā laikā uzņēmumi iesniegs visus nepieciešamos dokumentus Konkurences padomei, jo tikai pēc tās atļaujas varēs tikt uzsākti darbi pārtikas lielveikala atvēršanai.

Veikala Maxima XXX platība būs gandrīz 4800 kvadrātmetri. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, plānots arī šajā veikalā izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem. Tiks izveidotas arī kases ģimenēm ar bērniem un pašapkalpošanās kases, kurām priekšroku dod aptuveni 27% pircēju tajos Maxima Latvija veikalos, kur tās ir pieejamas.

«Rīga Plaza plāno globālu bijušās hipermārketa zonas rekonstrukciju vairāk nekā 8000 m2 apjomā un darbi tiks uzsākti jau tuvākajā laikā. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga Plaza apmeklētājiem tiks paplašinātas iepirkšanās iespējas vienuviet,» komentē Rīga Plaza vadītāja Egita Puķīte.

Gādājot par klientu ērtību, interneta veikals “Barbora.lv” no 1. jūnija piedāvā jaunu pakalpojumu – pasūtījumu izsniegšanu “Drive in” punktos, kas nozīmē, ka pasūtītās preces iespējams saņemt, neizkāpjot no automašīnas.

Šis pakalpojums ir pieejams divos “Maxima” tīkla veikalos Rīgā – Grostonas ielā 1, (Maxima XXX) un Slokas ielā 115 (Maxima XXX) -, un jau drīzumā tos papildinās vēl divi “Drive in” punkti Saharova ielā 20A (Maxima XXX) un Deglava ielā 67 (Maxima XXX).

Jaunais pakalpojums nodrošina ātru un ērtu tiešsaistē pasūtīto pārtikas produktu un sadzīves preču saņemšanu vien divarpus stundu laikā kādā no klienta izvēlētajiem “Drive in” punktiem Rīgā. Šāda pasūtījuma izņemšanas opcija ir bezmaksas un neparedz minimālo pirkuma summu.

““Drive in” pakalpojumu jau pavisam drīz piedāvāsim četros puntos – katrs no tiem atrodas citā galvaspilsētas daļā, līdz ar ko šo preču saņemšanas veidu ērti varēs izmantot gan Rīgas, gan tās apkaimes iedzīvotāji,” komentē “Barbora.lv” vadītāja Sanita Bērziņa.

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Sekojot mūsdienīgas valsts pārvaldes principiem, lai nodrošinātu efektīvu un drošu e-pakalpojumu ieviešanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar iestādēm aicina iedzīvotājus iesaistīties oficiālās e-adreses publiskā pilottestēšanā.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu un drošu cilvēku saziņu ar valsti, VRAA ar VARAM atbalstu uzsākusi pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Tās laikā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada 1. janvārim notiek e-adreses sistēmas pilottestēšana, kuras mērķis ir izmēģināt e-adresi darbībā pirms tās oficiālās ieviešanas, kā arī iegūt sabiedrības un iestāžu ierosinājumus un atsauksmes nepilnību identificēšanai un uzlabojumu veikšanai.

Viens no e-adreses fundamentāliem ieguvumiem ir mobilitāte, jo tā ļaus ikvienam lietotājam neatkarīgi no atrašanās vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat būtiski samazināsies administratīvais slogs un nodrošināta ne tikai lietderīgāka resursu izmantošana, bet arī saziņa kļūs operatīvāka, jo vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Latvijas Pasta adrešu reģistra dati liecina, ka teju 80 tūkstošiem adrešu korespondences saņēmējiem nav izvietota vai bojāta pastkastīte, kas apgrūtina sūtījumu saņemšanu, turklāt paildzina kopējo piegādes procesu. Tieši e-adrese būtu kā viens no šīs situācijas risinājumiem, tāpēc ar pilottesta palīdzību vēlamies iesaistīt uzņēmējus un iedzīvotājus – gan ļaut pašiem izmēģināt e-adreses lietošanu, gan arī uzklausīt ieteikumus, kā viņi vēlētos redzēt e-adresi, stāsta VARAM Valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.

Biznesa mentora uzdevums nav rast atbildes jaunā uzņēmēja vietā, bet gan ievirzīt viņu uz pareizā ceļa, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes, kura nodrošina biznesa ideju sacensību Firmas noslēpums dalībnieku mentoru pakalpojumus, rektora vietnieks Modris Ozoliņš. Daudzas lietas, kas šķiet vienkāršas cilvēkam, kas biznesa vidē darbojas jau vairākus gadus, var ilgu laiku nodarbināt konkursantu prātus.

Biznesa ideju sacensību Firmas noslēpuma otrās kārtas dalībniekiem mentoru un ekspertu palīdzību norošina Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa atbalsta un attīstības centrs. Pārsvarā mentori, kas palīdz Firmas noslēpuma dalībniekiem, paši darbojas gan biznesā un/vai akadēmiskajā vidē. Kopumā RTU sacensību dalībniekiem piedāvā septiņu ekspertu palīdzību, un konkursanti var izvēlēties to, kura padoms, viņuprāt, ir visnoderīgākais, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos Modris Ozoliņš.

Mentoru darbs ir virzīt dalībniekus uz pareizā ceļa, norādīt uz iespējamajiem riskiem un prezentēt savu biznesa ideju konkursa žūrijai pārliecinošā veidā, Db.lv stāsta M. Ozoliņš. «Mentora nozīme ir drīzāk atbalstoša, stimulējoša un iedrošinoša. Mentors sacensību dalībniekam sniedz savu skatījumu kā eksperts, un mentors norāda, ja saredz konkrētajai biznesa idejai riskus. Tomēr sacensību dalībnieku mentori nedrīkst mainīt biznesa ideju, jo tad tā vairs nebūs konkrētā dalībnieka ideja par savu biznesu,» skaidro RTU rektora vietnieks.

2016. gadā Latvijā tīmekļa vietne bija 63,5 % uzņēmumu, kas ir par 4,5 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn tīmekļa vietne bija vairumam izmitināšanas pakalpojumu un informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (attiecīgi 95,6 % un 93,6 %). Savukārt retāk tās bija pieejamas mazumtirdzniecības (48,4 %) un transporta, uzglabāšanas nozares (42,9 %) uzņēmumiem.

Tīmekļa vietnes pieejamība ir atkarīga no uzņēmuma lieluma, visbiežāk tā ir izstrādāta lieliem un vidējiem uzņēmumiem. 2016. gadā tīmekļa vietne bija 96,3 % lielo uzņēmumu, 84,2 % vidējo uzņēmumu un 58,8 % mazo uzņēmumu. Pēdējo trīs gadu laikā straujākais tīmekļa vietņu skaita pieaugums vērojams mazo uzņēmumu grupā – par 8 procentpunktiem.

Valsts policija pārtraukusi divu Latvijā populāru tīmekļa vietņu darbību, kurās, pārkāpjot autortiesības, nelegāli tika retranslētas filmas. Noskaidrots, ka šo tīmekļa vietņu darbības rezultātā satura īpašniekiem radīts zaudējums kopumā vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Par aizdomās turētiem noziedzīgajā nodarījumā atzītas četras personas, trim no tām piemērots statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Veicot interneta monitoringu, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas ieguva ziņas par divām tīmekļa vietnēm, kurās nelicenzēti tika translētas filmas – www.movieslv.com un www.cinemalive.tv. Balstoties uz iegūtajām ziņām, sadarbībā ar biedrību «Par Legālu saturu» tika apzināti nelikumīgi retranslētā audiovizuālā satura autortiesību īpašnieki, kuri policijā vērsās ar iesniegumu par noziedzīgo nodarījumu.

Kriminālprocesa ietvaros, šā gada 28.februārī Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas pārtrauca abus noziedzīgos nodarījumus, kā rezultātā tika pārtraukta arī abu tīmekļa vietņu darbība.

Turpinot izmeklēšanu, Valsts policija veica kratīšanas vairākās pilsētās dažādos Latvijas reģionos, t.sk. arī Rīgā un Liepājā. To laikā tika konstatēta un izņemta datortehnika, dažādu veidu datu nesēji, dokumentācija, grāmatvedības dokumenti un cita veida objekti, kam ir nozīme kriminālprocesā pierādījumu iegūšanā un nostiprināšanā.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Krievijas Sakaru ministrija un federālais mediju uzraudzības dienests (Roskomnadzor) pavasarī veikuši eksperimentu ar mērķi atslēgt valsti no globālā tīmekļa, tomēr šīs «mācības» beigušās ar neveiksmi, tīmekļa vietnei Cnews pastāstīja interneta pakalpojumu uzņēmumu Er-Telekom vadītājs Andrejs Semerikovs.

Pavasara eksperimenta būtība bijusi modelēt situāciju, kurā Krievija būtu atslēgta no pasaules tīmekļa. Tomēr, neraugoties uz maģistrālo kanālu virtuālu atslēgšanu, datplūsma uz ārzemēm turpinājusies, sacīja Semerikovs.

Eksperimenta gaitā Roskomnadzor nosūtījis lielo operatoru dispečeru punktiem rīkojumus bloķēt datplūsmu no vieniem vai citiem ārzemju maģistrālajiem kanāliem.

Lielie pakalpojumu sniedzēji varējuši īstenot bloķēšanu, izdarot atbilstošus iestatījumus viņu rīcībā esošajās datplūsmas pārvaldes sistēmās (DPI).

Tomēr datplūsma vienalga turpinājusies uz ārzemēm. Tiesa gan, konkrētus maršrutus noskaidrot nav izdevies.

Finanšu ministrijas (FM) rosinātā ideja piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm ļaus VID pat par šķietami formāliem pārkāpumiem pieņemt virkni bloķēšanas lēmumu un radīt slogu visiem interneta pakalpojuma sniedzējiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Interneta asociācijā (LIA).

Izprotam uzraugošo iestāžu vēlmi cīnīties ar nelegālas komercdarbības veicējiem un nodokļu nemaksātājiem, tomēr iebilstam pret plānotajiem grozījumiem minētajos normatīvajos aktos, kas paredz elektronisko sakaru komersantu pienākumu bloķēt tīmekļa vietnes pēc VID pieprasījuma, sacīja LIA pārstāvji. Viņuprāt, normas dod iespējas VID pat par šķietami formāliem pārkāpumiem un bez brīdinājuma pieņemt virkni bloķēšanas lēmumu un attiecīgi radīt slogu visiem interneta pakalpojuma sniedzējiem, tajā pašā laikā nevēršoties pie pakalpojumu sniedzējiem un nerisinot pārkāpumus pēc būtības.

Cīņā pret likuma pārkāpumiem ir būtiska vēršanās pie pašiem pārkāpējiem un konkrētiem pārkāpumiem, no pārkāpumiem attur konkrēto un citu pārkāpēju sodīšana, uzskata LIA.

Latvijas uzņēmējs Maksims Andruhovičs izveidojis tīmekļa vietni valutas.info, kas palīdz atrast izdevīgāko valūtas apmaiņas vietu Latvijā. Valūtas punktiem šī vietne ir viens no veidiem, kā palielināt apgrozījumu, un pašlaik M. Andruhovičs jau reģistrējis adresi Krievijas tīmekļa vietnei «.ru» zonā.

Pašlaik atverot vietni valutas.info, kartē iespējams izvēlēties pilsētu vai novadu un aplūkot pieejamos piedāvājumus attiecīgajā vietā. Informāciju par valūtas kursiem sniedz pašas interneta vietnes.

Valūtas kursu piedāvājumi parasti tiek aktualizēti ik 15 minūtēs, bet, ja apmaiņas punkti atjauno savu informāciju, izmantojot valutas.info tiešās pieejas sistēmu, informācija tiek atjaunota uzreiz, Db.lv skaidroja M. Andruhovičs. Šis pakalpojums tiek nodrošināts ar speciāli tam izstrādātu partneru tiešās pieejas sistēmu.

Šobrīd valutas.info izmanto informāciju par valūtas kursiem no 22 komercbanku un sešu valūtas apmaiņas punktu uzņēmumu tīmekļa vietnēm, savukārt 22 valūtas apmaiņas punkti piekrituši izmantot pakalpojumu «tieša pieeja» un paši vietnē valutas.info atjauno savus datus par kursa izmaiņām. Kopumā Latvijā ir 86 uzņēmumi, ieskaitot bankas, kuri piedāvā skaidras naudas valūtas apmaiņu.

Iepriekš asas diskusijas izraisījušais domēns .xxx, kas paredzēts pornogrāfiska satura interneta vietnēm, otrdienas pēcpusdienā ir nonācis pārdošanā, vēsta BBC.

Aptuveni 100 tūkstoši interneta vietņu jau ir iegādājušās domēnu. .xxx bija iespējams iegādāties iepriekš ierobežotā pārdošanā, bet pirmās interneta vietnes ar šo domēnu sāka darboties jau šā gada septembrī.

Divi lielākie pornogrāfijas industrijas uzņēmumi Manwin Licensing un Digital Playground jau apvainojuši ICM Reģistru, kas pārrauga interneta adreses, konkurenci «bremzējošā» un monopolistiskā darbībā. ICM Reģistrs norādījis, ka .xxx domēns ir izdevīgs sabiedrībai, jo tas nosūta skaidru signālu - interneta vietne satur pornogrāfiju, gan tiem, kuri to meklē, gan tiem, kuri no tās vēlas izvairīties.

Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai nav viena iemesla, bet gan to kokteilis.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču aptaujātie to nesaista ar vietējās varas aktivitātēm.

Tādu ainu rāda dažādās jomās strādājošie aptaujātie. Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem, ik gadu juridisko adresi maina 8–10 tūkst. uzņēmumu, kas ir diezgan mazs skaits pret kopējo pašlaik nelikvidēto uzņēmumu skaitu, kas pašlaik ir nepilni 198 tūkstoši. DB aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējams tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm, piesaistot konkrētu uzņēmumu – investoru savai teritorijai.

Pagājušajā gadā rakstīju par praktiska rakstura problēmu, tas ir, oficiāla elektronisko adrešu reģistra trūkumu, tādējādi radot neērtības tam personu lokam, kurš vēlas aktīvi izmantot elektroniskās saziņas priekšrocības. Gadu atpakaļ šāda reģistra ieviešana šķita neiespējama.

Viss mainās un šī gada jūlija sākumā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta Oficiālās elektroniskās adreses koncepcija, kas paredz valsts pārvaldes iestāžu saziņā ar privātpersonām ieviest vienotu oficiālo elektronisko adresi, kā arī ieviesīs iespēju arī privātpersonām savstarpējā saziņā izmantot oficiālo elektronisko adresi.

Iecere pieņemt «Oficiālās elektroniskās adreses likumu» ir pilnībā atbalstāma, jo ir jādod iespēja arī elektroniskā veidā nodotam dokumentam pielīdzināt tādu pašu juridisko statusu kā nosūtītam pa pastu uz juridisko adresi (piemēram, komersanta gadījumā) vai deklarēto adresi (fiziskas personas gadījumā). Bez oficiāla elektronisko adrešu reģistra šādu tiesību realizēšana nav iespējama, tāpēc oficiāls elektronisko adrešu reģistrs ir jāveido.

Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) līdz 2018.gada 1.janvārim būs jāizveido banku maksājumu kontu tarifu salīdzinošu lapu vai rīku, liecina pirmdien Ministru kabineta komitejas izskatītais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina patērētājiem valsts mērogā bezmaksas pieeju vismaz vienai tīmekļa vietnei, kas salīdzina tarifus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji noteikuši pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu konta apkalpošanu.

To mērķis būtu iekļaut iespējami plašāko piedāvājumu klāstu, lai sniegtu reprezentatīvu pārskatu, vienlaicīgi aptverot būtisku tirgus daļu.

Latvijā šobrīd nepastāv direktīvas noteiktajam standartam atbilstoša ar maksājumu kontu saistīto tarifu salīdzināšanas tīmekļa vietne. Populārākās vispārējās salīdzināšanas tīmekļa vietnes Latvijā ir salidzini.lv, kurpirkt.lv, cenuinfo.lv un gudriem.lv. Finanšu sektorā tirgus piedāvā tiešsaistē salīdzināt tikai apdrošināšanas produktu veidus un tarifus, ātro kredītu tarifu un patērētāju kreditēšanas tarifu salīdzināšanu. Vienīgi tīmekļa vietne gudriem.lv piedāvā salīdzināt arī maksājumu karšu tarifus un depozītu kontu noguldījumu procentu likmes. Tomēr šajā tīmekļa vietnē ir brīdinājums, ka lapas informācija ir pagaidu versijā un netiek regulāri atjaunota, skaidro FM.

Steiga vienmēr rada risku – jo īpaši likumdošanā. Tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir neizpratnē, kāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms valsts budžeta pieņemšanas nespēja līdz galam ieklausīties sociālo partneru un informācijas tehnoloģiju ekspertu argumentētajos protestos un atlikt malā Elektronisko sakaru likuma grozījumus, kuru jūtamākais un tūlītējais rezultāts var būt nopietns starptautisks kaitējums Latvijas reputācijai.

Neapstrīdami morālie, tiesiskie un fiskālie apsvērumi prasa valstij ierobežot azartspēļu izplatību internetā, tomēr sasteigta rīcība, paredzot elektronisko sakaru komersantam pienākumu ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, var beigties ar skandālu – gan ārvalstīs, gan mūsu sabiedrībā šāda rīcība tiktu novērtēta kā interneta cenzūra.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) apzinās riskus, ko rada likuma kontrolei nepakļauts azartspēļu bizness. Mēs atbalstām Saeimas deputātu, valdības, kā arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vēlmi sakārtot šo sfēru, lai Latvijā nelicencēti un budžetam nodokļus nemaksājoši uzņēmēji nevarētu piedāvāt valsts iedzīvotājiem iesaistīties to organizētās azartspēlēs. Tieši tāpēc LIKTA uzskata par nepieciešamu atgādināt savus argumentus, kādas problēmas un riskus radītu sasteigti centieni ierobežot piekļuvi tiešsaistes spēļu vietnēm. Mēs vēlamies, lai efektīvi tiktu sasniegts sabiedrībai un valstij vajadzīgais rezultāts, nevis radītas jaunas problēmas. Tāpēc nozarei ir prieks kaut vai par to, ka likumdevēji risinājumam izvēlējās mazāko ļaunumu, kam nozare var ar zināmiem nosacījumiem piekrist, nevis sākotnējā iecere.

Lai atvieglotu orientēšanos produktu piedāvājumā, kas ir marķēti ar ekomarķējumu, izveidota jauna tīmekļa vietne ekomarķējums. Tīmekļa vietnē ir iekļauta informācija par ekomarķējuma zīmēm, kā arī ieteikumi, kā izvēlēties produktus atbildīgi, lai tie mazāk ietekmētu vidi un cilvēku veselību, teikts paziņojumā medijiem.

Tīmekļa vietne izveidota, lai pircējiem palīdzētu iegaumēt dažas biežāk sastopamās, uzticamās ekomarķējuma zīmes, kas patiešām apstiprina mazāku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.

Tīmekļa vietnes atklāšana paredzēta ceturtdien, 1.oktobrī Latvijas Dabas muzeja vides mēneša izstādes Paēdis un vesels! atklāšanas pasākumā.

Izstāde Paēdis un vesels!, kas organizēta ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, aicina sabiedrību iepazīt foto stāstus, piedalīties aktivitātēs, pārbaudīt zināšanas dažādu pārtikas produktu atpazīšanā, gūt priekšstatu par pārtikas produktu ceļu no izejvielu iegūšanas līdz pārstrādei.

Sākusies raidījuma televīzijas spēles Firmas noslēpums otrā sezona, kurā dalībnieki prezentē savas biznesa idejas, cenšoties pārliecināt žūriju par to potenciālu. Veiksmīgākie spēlētāji finālā sacentīsies par galveno balvu - desmit tūkstošiem latu uzņēmējdarbības attīstībai.

Pirmajā otrās sezonas Firmas noslēpuma raidījumā skatītāji varēja iepazīties ar idejām par divām jaunām galda spēlēm, diviem mēģinājumiem biznesā pārvērst koka amatniecības idejas, sapni par jaunu restorānu, inovatīvu drošības aprīkojumu velosipēdiem, vairākiem IT risinājumiem un citām biznesa iecerēm.

Televīzijas spēle Firmas noslēpums astoņu raidījumu ciklā atspoguļos biznesa uzsākšanas procesu no idejas līdz gatavam biznesa plānam. Pirmajos trijos raidījumos žūrijas priekšā stāsies 31 biznesa idejas autors, kas izturēja atlases kārtu. Trešā raidījuma beigās skatītājiem kļūs zināms, kuri deviņi dalībnieki spēli turpinās. Sacensību gaitā topošie uzņēmēji varēs konsultēties ar mentoriem, uzņēmējdarbības un finanšu ekspertiem, lai pilnveidot savus biznesa plānus un attīstītu sava idejas. Arī turpmākajos raidījumos dalībniekiem nāksies pierādīt žūrijai spēju attīstīt jaunu biznesu, tāpēc līdz Firmas noslēpuma fināla tiešraidei 28. februārī tiks tikai četri dalībnieki. Pēdējā raidījumā topošie uzņēmēji sacentīsies par Firmas noslēpuma atbalstītāja SEB bankas galveno balvu – 10 tūkstošiem latu.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.