Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

Šā gada pirmajā ceturksnī pieaugušas elektroenerģijas obligātā iepirkuma kompensējamās izmaksas, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Publiskā tirgotāja iesniegtie obligātā iepirkuma dati liecina, ka 2013. gada beigās un 2014. gada pirmajā ceturksnī pieaudzis obligātajā iepirkumā iepirktās no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, jo elektroenerģiju ir uzsākušas ražot vairākas jaunas biogāzes elektrostacijas.

No šā gada 1. maija ir noteikts dabasgāzes tirdzniecības cenas maksimālais slieksnis, kuru piemēro obligātā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenu aprēķināšanas formulās koģenerācijas procesā saražotajai elektroenerģijai. Tādēļ sagaidāms, ka šīs elektroenerģijas cenas, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa cenām, vairs nepieaugs.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

AS Latvenergo aprēķinājusi un iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) apstiprināšanai jaunās elektroenerģijas obligāto iepirkumu komponentes (OI) izmaksas, kas stāsies spēkā 2014.gada 1.aprīlī, informē uzņēmuma pārstāve Sandra Vējiņa.

Jauno OIK aprēķinā AS Latvenergo ir ņēmusi vērā likumā «Par valsts budžetu 2014.gadam» noteikto mērķdotāciju OIK samazināšanai 29,3 miljonu eiro apmērā. Kopējā obligātā iepirkuma komponente ar 2014.gada 1.aprīli ir 2,679 centi/kWh, kas pret iepriekšējo gadu samazināsies par 0,4%.

Atbilstoši OIK aprēķinam koģenerācijas komponente no 1. aprīļa samazināsies par 8% no 1,89 centiem/kWh līdz 1,737 centiem/kWh, savukārt atjaunīgo energoresursu komponente pieaugs par 18% no 0,8 centiem/kWh līdz 0,942 centiem/kWh. Atjaunīgo energoresursu komponentes pieaugumu galvenokārt nosaka no ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās enerģijas apjoma pieaugums (par 136 GWh jeb 36%) un attiecīgi kompensējamo izmaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas pieaugums, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir pieaugušas par 32% un ko galvenokārt veido biomasas un biogāzes elektrostacijas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) komponentes.

Tās stāsies spēkā no 2021. gada 1.janvāra. Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā vērtība nākamajā gadā būs par 23% zemāka – 17,51 EUR/MWh jeb 0,01751 EUR/kWh.

“Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no nākamā gada februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar 100 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% jeb 0,65 EUR, pie 200 kWh patēriņa – 4% jeb 1,32 EUR, bet pie 300 kWh patēriņa – jau 5% jeb 1,97 EUR,” stāsta Enerģētikas departamenta tarifu un infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis.

Kopējā OI komponente, ko maksā atbilstoši patēriņam, no nākamā gada 1. janvāra būs 0,00932 EUR/kWh līdzšinējo 0,01476 EUR/kWh vietā. Tas nozīmē, ka OI komponente no dabasgāzes koģenerācijas stacijām būs 0,00098 EUR/kWh, bet OI komponente no atjaunojamiem energoresursiem – 0,00834 EUR/kWh. Savukārt jaudas komponentes, ko maksā par uzstādīto elektrisko jaudu, kopš 2018. gada joprojām paliek nemainīgas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» (EPT) iesniegtās jaudas komponentes, kas kompensē publiskā tirgotāja izmaksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu - OIK fiksētā daļa. Salīdzinot ar spēkā esošajām jaudas komponentēm, apstiprinātās ir par 27,8% mazākas visās sprieguma un patēriņa līmeņa grupās, un tās stāsies spēkā 1.jūlijā. Jaudas komponente ir viena daļa no kopējā maksājuma par OIK, informē SPRK.

Apstiprinātā obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība samazināta no 25,79 EUR/MWh līdz 22,68 EUR/MWh. Līdz ar Regulatora pieņemto lēmumu gala maksājums par OIK samazināsies visām lietotāju grupām.

2018. gada 24.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības samazināšanu. Regulators 2018.gada 14.maijā pieņēma grozījumus Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikā, kas paredz samazināt kopējo OIK maksājuma fiksēto daļu visiem elektroenerģijas galalietotājiem. Grozījumi metodikā paredz jaudas maksājumu izlīdzināt 3,5 gadu periodam, līdzšinējo 2 gadu vietā, līdz ar to ir iespējama kopējā OIK maksājuma fiksētās daļas samazinājums visiem elektroenerģijas galalietotājiem neatkarīgi no pieslēguma veida.

Analizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2014. gadā veiktās izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta mehānismā un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, informē EM.

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa un elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas atsaistes no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa ietekme uz siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem var mazināt citu izmaksu samazinājums dažādu tehnoloģisku un ekonomisku izmaiņu rezultātā. Līdz ar to pozitīvi vērtējams arī fakts, ka virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas zemākus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, uzlabotu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un sekmētu pāreju uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, kuros tiek izmantoti vietējie atjaunojamie energoresursi, 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē plānots atbalsts 53,2 miljonu eiro apmērā.

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

#Es varu neieslēgt nevienu spuldzi, bet man vienalga mēnesī ir jāmaksā 1056 eiro tikai par pieslēgumu.

Pēdējo dienu laikā biedrība «Zemnieku saeima» saņem neskaitāmus zvanus no lauksaimniekiem, kuri pauž neizpratni un sašutumu par janvāra elektroenerģijas rēķiniem, kas ir 40%-60% augstāki nekā rēķini par decembri.

Lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojas vienā rēķina pozīcijā – «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», t.i. maksājums par pieslēguma jaudu, kaut nesezonas laikā tā netiek izmantota. Ekonomikas ministrija kā risinājumu min atteikšanos no liekajām jaudām, tomēr tas bija iespējams vien 2017.gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt nav iespējams. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem» būtība un mērķis.

Apstrādes rūpniecība kopumā, tostarp arī būvmateriālu ražošana šobrīd ir lielas izšķiršanās priekšā, proti, ne vienam vien uzņēmumam var nākties pārskatīt turpmākās darbības plānus. Iemesls: netālredzīgais valsts atbalsta mehānisms atjaunojamajai elektroenerģijai pēdējos gados ir būtiski palielinājis maksu par elektrību.

Modernās ražotnes ir ļoti energoietilpīgas, un tālāka elektroenerģijas cenu palielināšanās var nopietni apdraudēt visas būvmateriālu nozares pastāvēšanu.

Kopējā maksa par ražošanā izmantoto elektroenerģiju turpmāk nedrīkst palielināties. Jau šobrīd ir sasniegta kritiskā robeža, kuru pārsniedzot ražotāji nespēj vienlaikus gan subsidēt zaļo enerģiju, gan uzturēt kaut cik rentablu ražošanu. Tieši tādēļ būvmateriālu ražotāji jau pirms vairākiem gadiem sāka aicināt mainīt esošo atbalsta sistēmu atjaunojamajai enerģijai.

Jāatgādina, ka ikvienam ražotājam maksa par elektroenerģiju sastāv no trijām komponentēm: maksa par pašu elektrību, maksa par pārvades tīkliem un obligātā iepirkuma komponente (OIK). Vislielākās rūpes jau vairākus gadus rada straujais OIK pieaugums. 2011. gadā OIK bija 11,7 Ls/MWh, 2012. gadā – 12,30 Ls/MWh, 2013. gadā 18,90 Ls/MWh, 2016. gadā tai būtu jāsasniedz 26,10 Ls/MWh.

Lai izvairītos no trīs svarīgiem riskiem valdība varētu neatbalstīt, ka no marta beigām tiktu atcelta obligātā iepirkuma komponente (OIK), šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš sacīja, ka nākamnedēļ ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) valdībai sniegs gala ziņojumu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā OIK atcelšanai, taču jau tagad bažīgu dara fakts par potenciālajiem trīs riskiem, kas varētu rasties, ja OIK atceltu marta beigās.

«Pagaidām varu runāt pieļāvuma formā, jo gala ziņojums būs zināms tikai nākamnedēļ, bet no tā, kas man ir stāstīts varu droši teikt, ka pēc OIK atcelšanas marta beigās var rasties trīs būtiski riski, kurus Latvija nevar atļauties. Proti, viens miljards eiro lieli zaudējumi tiesvedībās pret Latvijas valsti, kā arī tūlītējs elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu kāpums,» sacīja premjers.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

10 gadus pēc atbalsta sistēmas izveides Ekonomikas ministrija, šķiet, sapratusi nepieciešamību šo sistēmu saskaņot ar ES tiesību normām

Ar atjaunojamo energoresursu (AER) nozari Latvijā viss nebūt nav tik mierīgi, kā tas no malas izskatās. Varētu domāt – ja atbalsts jaunām AER stacijām vairs netiek izsniegts, vecās ir «piežmiegtas» ar subsidētās enerģijas nodokli (SEN) un elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK) jau otro gadu tiek stingri turēta grožos, tad mērķis ir sasniegts un kārtība nodrošināta. Taču faktiskā situācija ir gluži pretēja. SEN lieta pašlaik tiek skatīta Satversmes tiesā, piedaloties tādai advokātu svītai, it kā runa būtu par sērijveida slepkavībām. Turpretim Ekonomikas ministrija sūta AER nozarei vēstules, kurās prasa no nozares pārstāvjiem padomu jaunas AER atbalsta sistēmas izveidē, jo esošā atbalsta sistēma it kā neatbilstot ES prasībām valsts atbalsta jomā.

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Obligātā iepirkuma komponente (OIK) netiks atcelta no šā gada 31.marta, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš gan neprognozēja, kad OIK varētu tikt likvidēta, jo ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) ir doti divi mēneši laika, lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus OIK likvidēšanai.

Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.

EM piedāvāja valdībai lemt par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot no tā izņemt OIK publiskā tirgotāja jēdzienus, kā arī svītrot tiesību normas, kas nosaka valsts atbalstu obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Tādējādi elektroenerģijas galalietotāji vairs nesegtu izmaksas par atbalstu, kas sniegts saskaņā ar minētajām tiesību normām.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Ņemot vērā, ka izmaksas par elektrību Latvijā ir lielākas nekā kaimiņvalstīs, domāt par «obligātā iepirkuma komponenti (OIK) 2» ir pilnīgs neprāts, intervijā LTV raidījumā «Rīta panorāma» sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Endziņš uzsvēra, ka LTRK neatbalsta ieceri par jaunām subsīdijām elektrības ražošanai.

LTRK pārstāvis arī norādīja, ka Latvijā būtu nepieciešams meklēt veidus, kā samazināt elektrības rēķinus, lai elektrības cenas būtu konkurētspējīgas ar pārējām Baltijas valstīm. Pēc Endziņa teiktā, Latvijas uzņēmējiem patlaban par elektrību jāmaksā 15-20% vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā.

Žurnāls «Ir» iepriekš vēstīja, ka Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paspārnē top plāni jaunām subsīdijām elektrības ražošanai jeb likumprojekts «obligātā iepirkuma komponente (OIK) 2». Jaunais likumprojekts esot vērsts uz vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu vērienīgu pieaugumu - «līdz 2030.gadam nodrošināt vismaz papildus divas terravatstundas no vietējiem atjaunojamiem resursiem saražotu papildu elektroenerģijas pieejamību tirgū».

#«Atbildēm ir jābūt jau nākamnedēļ. Vēlākais līdz 1.martam.»

Lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums lauksaimniekiem pārsteidz, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka par šo jautājumu otrdien runājis ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V). Ministrs ir uzdevis ekspertiem šonedēļ izvērtēt situāciju un savākt visus datus, bet nākamnedēļ, kad ministrs atgriezīsies no komandējuma, tiks sniegta plašāka informācija.

Premjers atzina, ka pērn sniegtā informācija neliecināja, ka būs tāds kāpums, tāpēc jautājumu ir daudz. «Atbildēm ir jābūt jau nākamnedēļ. Vēlākais līdz 1.martam, jo tad nāk nākamie rēķini,» uzsvēra Kučinskis.

Elektroenerģiju aizsargātajiem lietotājiem šobrīd nodrošina tikai viens uzņēmums, kas nozīmē, ka tūkstošiem mājsaimniecību joprojām nav iespējas brīvi izvēlēties tirgotāju.

Lai gan aizsargātā lietotāja statusam Latvijā atbilst aptuveni 160 tūkstoši elektroenerģijas lietotāju, iespēju daļēji apmaksāt rēķinu šobrīd izmanto tikai apmēram puse jeb 80 tūkstoši mājsaimniecību. Ekonomikas ministrija (EM) apstiprina, ka daudzbērnu ģimenēm, kā arī trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem pakalpojumu ar atlaidi pašlaik nodrošina tikai uzņēmums Latvenergo, – ja lietotājs izvēlas citu tirgotāju, atlaide nepienākas.

Meklē risinājumu

Šī brīža aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma modelis ir balstīts uz publisko iepirkuma procedūru, kur attiecīgais pakalpojumu sniedzējs ir jāizvēlas pēc zemākās cenas principa, taču, ņemot vērā pastāvīgās un potenciālās tiesību aktu izmaiņas, konkursa izsludināšana pēc zemākās cenas principa līdz šim nebija iespējama, skaidro EM. Ministrijā informē, ka prasības attiecībā uz elektroenerģijas tirdzniecību aizsargātajam lietotājam definētas Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), un sākotnēji likuma pārejas noteikumos tika paredzēts, ka Latvenergo aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu nodrošina no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. «Kopš 2016. gada, veicot vairākus grozījumus normatīvajos aktos, tika veiktas izmaiņas komponentēs, kas veido maksu par elektroenerģiju lietotāja gala rēķinā. 2016. gada 1. augustā stājās spēkā diferencētais sadales sistēmas pakalpojuma tarifs, bet no 2018. gada 1. janvāra rēķinā par elektroenerģiju atsevišķi tika izdalīta obligātā iepirkuma un jaudas komponente. Abu iepriekš minēto tarifu fiksēto daļu aizsargātajam lietotājam kompensē valsts, un arī šīs kompensācijas rēķinā par elektroenerģiju jāattiecina pakalpojuma sniedzējam. Šī iemesla dēļ konkursa izsludināšana pēc zemākās cenas principa nebija iespējama, jo sniedzamo pakalpojumu tehniskā specifikācija mainās līdz ar pārmaiņām tiesiskajā ietvarā. Minētais ir bijis par pamatu tam, ka 2015. gadā ar Latvenergo noslēgtais līgums par pakalpojuma sniegšanu līdz šim ik gadu ticis pagarināts,» norāda EM, uzsverot, ka kompensācijas mehānisms ir komplicēts un sarežģīti administrējams.

2015. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 929,1 miljons eiro, kas ir par 8% mazāk nekā 2014. gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu 2014. gada 1. aprīlī, tādējādi peļņas vai zaudējumu aprēķinā netiek atspoguļoti norēķini par obligāto iepirkumu.

Savukārt koncerna EBITDA ir palielinājusies par 30% un sasniedz 306,9 miljonus eiro. Rezultātus pozitīvi galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā no 2015. gada 1. janvāra. Līdz tam AS Latvenergo pārdeva elektroenerģiju par regulētiem tarifiem, kas bija zemāki par tirgus cenu.

Koncerna nerevidētā peļņa ir 85oni eiro miljoni eiro. Atbilstoši likumam Par valsts budžetu 2016. gadam AS Latvenergo par 2015. gadu maksājamais dividenžu paredzamais apjoms ir 77,4 milj. eiro (par 2014.gadu – 31,5 milj. eiro), kas pēc akcionāra lēmuma tiks novirzīts, tai skaitā, arī elektroenerģijas pakalpojuma nodrošināšanas atbalstam trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem, daudzbērnu ģimenēm, kā arī personām ar 1. grupas invaliditāti un ģimenēm ar bērnu invalīdu un daļējai obligātās iepirkuma komponentes izmaksu kompensācijai, nodrošinot, ka obligātā iepirkuma komponente saglabājas līdzšinējā līmenī (26,79 EUR/MWh).

Valdības prioritāte – uzņēmējdarbības vides uzlabošana, ēnu ekonomikas mazināšana, jauno ES struktūrfondu programmu atvēršana uzņēmējiem; par nodokļu likmju samazināšanu vēl diskutēs

Tādu darbakārtību iezīmēja atbildīgie ministri Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulcē. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs atgādināja, ka 2014. gads ir bijis nestabils ārējo satricinājumu (konflikts Austrumukrainā un Krievijas embargo ar sekojošu rubļa vājumu) un valsts iekšējo nepilnību dēļ. Viņš uzsvēra valdības pozitīvos soļus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, par ko liecinot arī uzņēmēju priekšlikumu tālākā īstenošana, tomēr vēl ir daudz jautājumu, kuros tiek gaidīti uzlabojumi.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka jau tuvākās nedēļas laikā uzņēmēju vērtējumam tiks nodotas trīs pirmās ES struktūrfondu programmas, kas paredzētas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai. «Aptuveni 0,5 miljardi eiro tiks kompumā novirzīti uzņēmēju atbalstam,» uzsvēra D. Reizniece-Ozola. Viņas prioritāte ir šo struktūrfondu programmu maksimāli ātrāka atvēršana, kaut arī mainījies ir to administrēšanas modelis (LIAA vietā ir CFLA). «Viena no pirmajām būs ar uzņēmēju palīdzību atgūtā iekārtu iegādes atbalsta programma, arī darbinieku apmācības programma un uzņēmēju līdzdalības atbalsts izstādēs,» pašreizējās programmas minēja ekonomikas ministre. Viņa norādīja, ka drīz pēc tam sekos kompetenču centru jaunā programma, kā arī klasteru un starptautiskās konkurences veicināšanas programmas. Tāpat uzmanības centrā ir elektrības cenas, obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Pašreizējā valdībā patīkami pārsteidz divu ministru darbs, no kuriem var sagaidīt būtiskas reformas

Kad pēc rudenī notikušajām Saeimas vēlēšanām tika apstiprināts nu jau otrais Laimdotas Straujumas vadītais Ministru kabinets, izmaiņas pret iepriekšējo valdību šķita kosmētiskas. Tomēr tagad jāsaka, ka divu ministru – jaunpienācēju – darbība diezgan spil- gti izceļas uz kopējā pelēcīgā fona. Runa ir par ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu un veselības ministru Gunti Belēviču.

Šaha čempione un piecas svešvalodas zinošā Dana Reizniece–Ozola savu darbu sāka ar nopietnu Ekonomikas ministrijas (EM) kuģa kursa koriģēšanu. Konstatējusi nepamatotu šķērdēšanos Expo Milano 2015 sakarā, ministre ierosinājusi disciplinārlietas pret vairākām EM amatpersonām. Reiznieces-Ozolas vadībā sagatavota arī uzņēmējiem svarīgā ES fondu atbalsta iespēja iekārtu iegādei. Ir lieliski naudu ieguldīt darbinieku apmācībā, tomēr pēc tam nereti iznāk tā, ka labi apmācītie cilvēki aizplūst darbā uz ārzemēm, bet uzņēmumu modernizētās iekārtas tomēr paliek šeit. Ekonomikas ministre arī atļāvās palikt pie savas nostājas mikrouzņēmumu nodokļa jautājumā, atbalstot pašreizējo 9% likmi, lai arī uz ierobežotu termiņu un ne visām nozarēm. Izskatās, ka Reizniece-Ozola varētu panākt arī kādas konkrētas izmaiņas daudziem ražotājiem tik sāpīgajā elektrības obligātā iepirkuma komponentē (OIK). Ja energointensīvām ražotnēm tiks panāktas OIK atlaides un tas notiks nevis uz pārējo elektroenerģijas patērētāju, bet gan uz a/s Latvenergo izmaksu pārskatīšanas rēķina, tad tas jau būs vērā ņemams progress, salīdzinot ar iepriekšējo politiķu muļļāšanos ap šo jautājumu. Savukārt no uzņēmējdarbības vides nākušais, divas augstskolas beigušais Guntis Belēvičs savā veselības nozarē vispār skalda un valda ar plašu vērienu. Arī sācis ar kadru revīziju Veselības ministrijā, apturējis nesaimnieciskuma aizdomām apvīto neatliekamās medicīniskās palīdzības auto iepirkumu, tagad ķēries klāt slimnīcu saimniecībām, kas iepriekšējo ministru laikā, šķiet, dzīvojušas pēc parādu principa, sak, gan jau budžets naudu piešķirs. Viss liecina par to, ka veselības ministram padomā vēl vairākas nopietnas reformas, kuru izredzes aptumšo vien sīks melnumiņš – drošības dienesti Guntim Belēvičam joprojām nav piešķīruši pilnvērtīgam darbam nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumam.

OIK reformu pozitīvo ietekmi uzņēmēji un lauksaimnieki pagaidām nejūt – janvārī saņemtie rēķini bijuši krietni lielāki, nekā gaidīts

Lai gan Ekonomikas ministrija (EM) pērn vairākkārt norādīja, ka Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa maiņa ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, realitātē paveras cita aina – biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija liecina, ka lauksaimnieki par elektroenerģiju janvārī maksājuši divreiz vairāk nekā decembrī, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru iesūtītie dati atklāj pieaugumu arī mazo un vidējo uzņēmumu izmaksu grozā.

Dažu stundu laikā LTRK saņēmusi desmitiem biedru vēstuļu, apstiprinot iepriekš paustās bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu. LTRK skaidro, ka atsevišķiem uzņēmējiem elektrības rēķini kļuvuši pat vairākas reizes lielāki.

Koalīcija pirmdien, 17.janvārī vēl nav vienojusies par kompensācijas un atbalsta mehānismiem, lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu straujo cenu kāpuma dēļ.

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka energoresursu cenas strauji kāpj visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Tāpat viņš atgādināja, ka koalīcija jau ir vienojusies un valdība pieņēmusi piecus dažādus atbalsta veidus, kopsummā ap 200 miljoniem eiro.

Valdība ir palielinājusi atbalstu aizsargātajiem patērētājiem, dubultojusi valsts mājokļa pabalstu, ieviesusi pabalstu vakcinētiem senioriem no 60 gadu vecuma, par 65% samazināta obligātā iepirkuma komponente (OIK) un arī sadales tīklu izmaksas rēķinos samazinātas uz pusi, teica premjers.

"Analizējot šā brīža situāciju, nonākam pie slēdziena, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Ar esošajiem pabalstiem vien nebūs pietiekami," atklāja Kariņš, norādot, ka visi ir vienisprātis, ka jāatrod, kādā veidā paplašināt jau esošo pabalstu loku un to, kas būtu atbilstošākais kopīgajai situācijai. Tāpat Kariņš uzsvēra, ka redzams, ka kāpj ne tikai energoresursu cenas, bet visāda veida apkure.