Jaunākais izdevums

OIK ir jālikvidē, un, jo ātrāk to izdarīs, jo labāk, – tādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzskata, ka gan sabiedrība, gan lauksaimnieki tika maldināti, sakot, ka šogad elektrības rēķinu pieaugums būs ievērojami mazāks, nekā tas ir realitātē. Tagad šī netaisnība jālikvidē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Runājot par vēl vienu aktuālu problēmu – OIK. Zemnieku saeimas kongresā tikai vienam dalībniekam šogad bija sarucis rēķins par elektrību, visiem citiem OIK ietekmē tas drastiski pieaudzis. Vai OIK nebūtu jālikvidē kā šķira?

Piekrītu, ka jālikvidē. Jo ātrāk to izdarīs, jo labāk. Bet es kā ministrs nevaru teikt, ka to var izdarīt rītdien. Izvērtējot elektrības cenas Eiropā, redzams, ka Latvija atrodas 18. vietā, pēc pārvades cenām esam trešie dārgākie Eiropā, bet pēc OIK esam septītajā vietā. Tas nozīmē, ka pārvade ir ļoti dārga.

Uzskatu – gan sabiedrība, gan lauksaimnieki tika maldināti, sakot, ka rēķini nebūs tik lieli un pieaugums būs ievērojami mazāks. Mūs mierināja, sakot – pagaidiet janvāri, nebūs tik traki. Mums bija saruna ar Latvenergo un piekritām, ka sagaidīsim janvāri un skatīsimies rēķinus. Tos ieraugot, viss kļuva nopietni. Tos nevaram atbalstīt nekādā veidā, un tāpēc arī Ministru kabineta noteikumi uz priekšu nevirzās. Esmu skaidri un gaiši pateicis – kamēr tos neredzēšu uz papīra, neatbalstīšu. Pagaidām ir tikai mutiski solījumi. Domāju, ka mēs ar zemnieku lielajiem pieslēgumiem tiksim galā – vismaz Ekonomikas ministrija tā ir solījusi. Bet tas jau neatrisina OIK jautājumu mazākiem pieslēgumiem. Ir daudz mazo ražotāju – kūku cepēji, zāģētavas, trauku apdedzinātāji, kam nevajag darbināt ražošanu katru dienu, bet divas reizes mēnesī. Bet ko darīt pārējā laikā? OIK maksājumu slogu nedrīkst pārcelt uz lauku cilvēku un mazo uzņēmēju pleciem.

Visu interviju OIK ir jālikvidē lasiet 27. marta laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

Aug neapmierinātība ar valsts vilcināšanos elektroenerģijas problēmjautājuma risināšanā

OIK krustceles

Ašeradens: Pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome otrdien, 16.novembrī, iecēlusi kompānijas valdi jaunā sastāvā, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Mārtiņu Čaksti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus par valdes locekļiem no jauna iecelti Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris, bet darbu valdē turpinās Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs. Jaunie valdes locekļi darbu sāks 2022.gada 3.janvārī.

"Latvenergo" pārstāvji min, ka D.Juskovecs būs kompānijas komercdirektors, bet Teteris būs atbildīgs par "Latvenergo" ražošanas virzienu.

M.Čakste, D.Juskovecs un H.Teteris darbam "Latvenergo" valdē ir izvēlēti publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursā.

"Latvenergo" valdes locekļi amatos iecelti uz piecu gadu termiņu.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts norāda, ka "Latvenergo" valdei būs ne tikai jāturpina virzība uz ambiciozajiem mērķiem pašmāju un kaimiņvalstu tirgos, bet atbilstoši koncerna vispārējam stratēģiskajam mērķim jāpalielina "Latvenergo" koncerna vērtība, ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē

LETA, 07.10.2021

"Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvenergo" ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas.

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijai "Latvenergo" ir jābūt aktīvākai eksporta tirgos un jāveicina enerģijas ražošana no alternatīviem avotiem, intervijā pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Vērtējot jauniecelto "Latvenergo" padomi, ministrs norādīja, ka visi amatos ieceltie ir labi profesionāļi, bez redzamām reputācijas problēmām. Vitenbergs norādīja, ka viņš plāno sadarboties ar "Latvenergo" padomi, turklāt ministram ir arī savs redzējums un ieteikumi "Latvenergo".

"Domāju, "Latvenergo" ir jābūt aktīvākam eksporta tirgos. Es gribētu, lai "Latvenergo" kā galvenā enerģētikas struktūra valstī kļūst arī aktīvāka enerģijas ražošanā no alternatīviem avotiem. Piemēram, tiek runāts par kopīga vēja parka izveidi ar Igauniju, bet līdz šim nekas vēl nav noticis," klāstīja ministrs. Viņš piebilda, ka ministram drīzumā ir plānota tikšanās ar Igaunijas ekonomikas ministru, lai pārrunātu kopīga vēja parka izveidi Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dūklavs: EK piedāvātais tiešmaksājumu pieauguma temps ir nepietiekams

Monta Glumane, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, paredzot, ka plānotais finansējums ES Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) nākamajā septiņu gadu finanšu periodā būs par 5% mazāks, salīdzinot ar pašreizējo ES daudzgadu budžeta periodu 2014. līdz 2020. gadam, informē Zemkopības ministrija.

EK priekšlikumā piedāvā turpināt tiešmaksājumu tuvināšanu starp dalībvalstīm. Pieņemot, ka arī nākamajā finanšu periodā tiktu piemērota pakāpeniska tiešmaksājumu izlīdzināšana, saskaņā ar Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem palielinātos nedaudz, tikai 2026. gadā sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. 2020. gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā līmeņa.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norāda, ka pašreizējais EK priekšlikums arī turpmāk neparedz vienlīdzīgus tiešos maksājumus visiem ES lauksaimniekiem, kas var negatīvi ietekmēt atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājiem jāliek lietā izdoma

Armanda Vilcāne, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti.

Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti

Pagājušais gads bijis viens no veiksmīgākajiem Latvenergo koncerna darbības laikā - uzņēmuma peļņa sasniegusi 322,2 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs - 541,7 miljonus eiro, kas ir par 38% vairāk nekā 2016. gadā. Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs uzsver, ka uzņēmuma darbības rezultātus pērn pozitīvi ietekmējuši koncernā pieņemtie lēmumi, augstā ūdens pietece Daugavā, kā arī enerģētikas nozares attīstība kopumā. Lai arī pērn gūta rekordpeļņa, valdes priekšsēdētājs skaidro, ka tā sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo kukuļošanas lietā liecinieki noliedz, ka Meļko būtu ietekmējis lēmumus iepirkumos

LETA, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā pirmdien uzklausītie liecinieki noliedza, ka apsūdzētais «Latvenergo» prezidenta vietnieks Aigars Meļko būtu kādā veidā ietekmējis «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumus.

Tiesa pirmdien uzklausīja bijušo «Latvenergo» ražošanas un plānošanas direktoru Aivaru Kresko un bijušo AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētāju (tagad - valdes loceklis) Imantu Zviedri.

Abi liecinieki stāstīja, ka piedalījušies «Latvenergo» projektu vadības komitejas un valdes sēdēs, kurās pieņemti lēmumi par «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumu rezultātiem. Abi liecinieki norādīja, ka trešo personu piekļuve pie pretendentu iesniegtās dokumentācijas nebija iespējama. Tāpat abi liecinieki noliedza, ka Meļko būtu ietekmējis jebkādus pieņemtos lēmumus.

Liecinieki tiesai arī norādīja, ka viņiem neradās aizdomas par to, ka pretendentu piedāvājumos varētu būt paslēptas kādas summas, kuras būtu paredzēts maksāt kādām amatpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo rekordaugsto peļņu varēja izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai

LETA, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" darbojas tirgū un valstij ir jādod iespēja uzņēmumam pelnīt un augt, vienlaikus rekordaugsto peļņu varēja savlaicīgi prognozēt un izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai, atzina banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka "Latvenergo" nav vienīgais valsts uzņēmums, kas dividendes no peļņas ik gadu iemaksā valsts budžetā. Tā ir Latvijā pieņemta prakse un valsts, kā akcionāra tiesības, lai arī ir bijušas bažas par negatīvo ietekmi uz investīcijām, ko ilgtermiņā var radīt regulāra peļņas izņemšanas no valsts uzņēmumiem. Tāpat "Latvenergo" peļņa ir iepriekš izmantota arī citiem mērķiem, piemēram, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu samazināšanai.

Tiešā veidā gan samazināt tarifus ir grūti, jo elektroenerģijas cenu nosaka tirgus un "Latvenergo" nav vienīgais tirgotājs Latvijā, norāda Āboliņš. Tāpat "Latvenergo" darbojas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā un daļa no lielās peļņas veidojas no eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 259,7 milj. eiro, kas ir par 2 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt koncerna EBITDA ir 109,7 milj. eiro, kas ir par 4 % mazāk nekā pagājušajā gadā.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 4 % pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 1 929 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncernā 2018. gada pirmajā ceturksnī saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 1 929 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Efektīvi izmantojot diversificēto ražošanas portfeli, koncernā izstrādātās elektroenerģijas apjoms par 9 % pārsniedz mazumtirdzniecības lietotājiem pārdoto (1 766 GWh).

Par 31 % lielāka ir elektroenerģijas izstrāde Rīgas TEC, sasniedzot 904 GWh. Šo apjoma pieaugumu noteica spēja efektīvi reaģēt uz tirgus situāciju reģionā, produktīvi plānojot darba režīmus un kurināmā izmantošanu un piedāvājot tirgū konkurētspējīgu elektroenerģiju un siltumenerģiju. Savukārt ja pērn pirmo ceturksni raksturoja izteikts palu periods, kas veicināja izstrādes kāpumu Daugavas HES (hidroelektrostacijās), tad šogad līdz ar mazāku ūdens pieteci Daugavā HES saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 12 % un ir 1 010 GWh. Saražotās siltumenerģijas apjoms 2018. gada pirmajā ceturksnī aukstāku laikapstākļu dēļ ir par 6 % lielāks, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, un sasniedz 1 204 GWh. Pieaugošās konkurences apstākļos ir izdevies realizēt ievērojami vairāk siltumenerģijas nekā bija plānots. Tādējādi Latvenergo koncerns ir bijis lielākais siltuma ražotājs Latvijā, apliecinot augstu konkurētspēju mainīga tirgus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sausuma dēļ situāciju lauksaimniecībā noteiks kā valsts mēroga katastrofu

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija - tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu stājas spēkā šodien.

Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā «force majeure» apstākli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dūklavs par Piebalgas alus pārdošanu pērn saņēmis 170 000 eiro

LETA, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS) pagājušajā gadā par savu daļu pārdošanu uzņēmumā "Piebalgas alus" saņēmis 170 000 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2021.gadu.

Pagājušā gada vasarā noslēdzās darījums, ar kuru par vienīgo alus darītāja SIA "Piebalgas alus" īpašnieci kļuva AS "Cēsu alus". "Piebalgas alus" kapitālā iepriekš 49% piederēja SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% piederēja politiķa Dūklava ģimenei.

Kopumā Dūklava ienākumi pērn sasnieguši teju 231 000 eiro. Politiķis pērn algā Saeimā saņēmis ap 39 000 eiro, bet pensijā - ap 18 000 eiro, kā arī guvis citus mazākus ienākumus no saimnieciskās darbības un procentu maksājumiem bankās.

Deklarācijā par pagājušo gadu Dūklavs norādījis parādsaistības vairāk nekā 50 000 eiro apmērā, kas bija ievērojami mazāk nekā 2020.gadā, kad politiķa parādsaistību kopējā vērtība sasniedza teju 400 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš. Šāda vienošanās panākta Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja Dūklavs, sēdē, kurā bijušas plašas diskusijas par mencu nozveju, kolēģiem izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels.

Zemkopības ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma «Baltfish» ietvaros svētdien, 8.oktobrī, taču, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. Tostarp plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos.

Latvija konsultācijās ar EK norādīja, ka mencu krājumi austrumu apgabalā, kuram vairākus iepriekšējos gadus bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, ir pietiekami stabils un ar to nav notikušas tik kritiskas izmaiņas, lai būtu nepieciešams tāds samazinājums kā sākotnējā EK priekšlikumā, kas zvejas iespējas piedāvāja mazināt par 28%. «Pateicoties Latvijas uzstājībai, nākamajā gadā nozvejas kvotas kritīsies tikai par 8%,» atzīmēja ZM, piebilstot, ka tādējādi kvotas samazinājums būs provizoriski par 212 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs: Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā stāstīja ministrs, situācija saistībā ar ilgstošo sausumu dažādos Latvijas reģionos un dažādās lauksaimniecības nozarēs ir atšķirīga. Pēc viņa teiktā, visvairāk esot cietušas saimniecības Kurzemē, bioloģiskās lopkopības saimniecības, kā arī graudkopībā daudzviet stipri cietuši vasarāji. Savukārt tām graudkopības saimniecībām, kas laikus iesēja ziemājus, labība ir laba.

Ministrs atzina, ka patlaban, kamēr nav novākta raža, nevar pateikt lauksaimnieku zaudējumu apmērus. Kad tas būs izdarīts, varēs arī secināt, vai lauksaimniekiem nepieciešama cita veida palīdzība bez patlaban izsludinātās dabas katastrofas situācijas. Kā atgādināja Dūklavs, dabas katastrofas statusa gadījumā runa nav par kompensācijām, bet iespējām nepiemērot dažādas sankcijas par saistību nepildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo varētu pilnībā pārņemt kompāniju Latvijas vēja parki

LETA, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" varētu kļūt par vienīgo vēja parku būvniecībai izveidotās SIA "Latvijas vēja parki" īpašnieci, pārņemot AS "Latvijas valsts meži" piederošos 20% kompānijas kapitāldaļu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš pieļāva, ka tas varētu notikt jau tuvāko mēnešu laikā.

Līdz ar to "Latvenergo" potenciāli varētu veidot meitasuzņēmumu, kurā iekļautu visus atjaunojamās enerģijas projektus, un kuru vēlāk varētu kotēt biržā, lai piesaistītu finansējumu šo projektu attīstībai.

"Šobrīd mums naudas pietiek, un mēs tuvāko trīs četru gadu laikā neredzam nepieciešamību pēc publiskā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO), bet mums plānā ir izbūvēt diezgan lielus projektus un, iespējams, nākotnē ieguldīsim arī atkrastes vēja parku attīstībā, tad attiecīgi IPO nav slikts veids, kā piesaistīt kapitālu un šos projektus īstenot," piebilda Čakste.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā ir pieņemts lēmums maksimāli izmantot IPO, un līdzīgi plāni ir Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru