Foto: Freepik.com, senivpetro

Auto noma Latvijā ir populārs risinājums gan ikdienas vajadzībām, gan ceļotājiem un uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ātri un ērti nodrošināt sev transportu dažādās situācijās. Taču, lai izvēlētos labāko piedāvājumu, ir svarīgi saprast nomas veidus, pievērst uzmanību līguma nosacījumiem un izvērtēt savas individuālā vajadzības.

Par to, kas jāzina izvēloties sev atbilstošu nomas auto piedāvājumu, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Dažādi automašīnu nomas veidi un to priekšrocības

Īstermiņa auto noma

Īstermiņa automašīnu noma ir lielisks risinājums īsiem ceļojumiem vai specifiskiem gadījumiem, kad auto nepieciešams uz dažām dienām vai nedēļām. Šis veids ir populārs tūristu vidū, kuri vēlas izbaudīt brīvību pārvietojoties bez sabiedriskā transporta ierobežojumiem.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Foto: Freepik.com

Ceļošana vienmēr ir kā piedzīvojums un, nenoliedzami, tā ir brīnišķīga iespēja gūt jaunu pieredzei, emocijas un neaizmirstamas atmiņas. Šobrīd arvien populārāka kļūst ceļošana ar kemperi. Kādas priekšrocības šāds transportlīdzeklis sniedz un ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot savu pirmo braucienu? Par to vairāk lasiet raksta turpinājumā!

Ceļojums ar kemperi: galvenie ieguvumi

Ceļošana ar kemperi var būt gana autentiska un neaizmirstama. Šādu pieredzi noteikti izbaudīs gan tie, kuriem patīk neatkarība, gan arī cilvēki, kuri dod priekšroku aktīvai atpūtai un būšanai tuvāk pie dabas.

Mūsdienīgs kemperis ir aprīkots ar visām ērtībām pilnvērtīgai dzīvošanai komfortablos apstākļos – tur ir gan virtuvīte, gan dzīvojamā zona, guļamistaba, duša un labierīcības. Nav jāraizējas par savlaicīgu naktsmītņu rezervēšanu un sabiedriskā transporta kustību sarakstiem, jo ceļojuma veids un ilgums ir atkarīgi no paša vēlmēm. Arī visas maltītes iespējams pagatavot turpat uz vietas transportlīdzeklī, tā būtiski ietaupot naudu.

Ilgu laiku personīgais auto Latvijā tika uzskatīts par vienu no dzīves nepieciešamībām, īpaši reģionos, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Tas sniedza brīvību, ērtības un nereti arī drošības sajūtu.

Taču pēdējo gadu laikā auto uzturēšana kļuvusi dārgāka un sarežģītāka. Degvielas cenas aug, apdrošināšanas un servisa izmaksas pieaug, pilsētās trūkst stāvvietu, bet vienlaikus parādās jaunas mobilitātes alternatīvas.

Tāpēc rodas jautājums, vai auto īpašums šodien tiešām vēl ir jēgpilns, vai arī ir pienācis laiks skatīties uz pārvietošanos citādi?

Lai uz šo jautājumu atbildētu, apskatīsim tipisku ikdienas mobilitātes situāciju Latvijā un salīdzināsim dažādas pieejas no sabiedriskā transporta līdz ilgtermiņa auto nomai.

Kā izskatās ikdiena bez sava auto?

Iedomāsimies, ka esi pieradis pie sava auto, jo tas ir Tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis darbam, bērnu vešanai uz skolu, iepirkšanās un brīvdienu izbraucieniem.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) izsludinājusi iepirkumu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai par līgumsummu 25 miljoni eiro, informē slimnīcas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Jauns iepirkums bija jāizsludina, ņemot vērā, ka noslēgumam tuvojas līgumsaistības ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju personu apvienību "Aleks un V Concord Service Group CNC", kas savukārt ir nonākusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) redzeslokā saistībā ar nepilnībām slimnīcas ēdināšanas blokā.

Jaunā līguma plānotais termiņš ir pieci gadi. Piegādātājiem izvirzītas stingras kvalifikācijas prasības saistībā ar līdzvērtīgu pieredzi gan attiecībā uz pašu pretendentu, gan tā personālu, norāda slimnīcā.

Vārpa norāda, ka, izsludinot iepirkumu, ņemti vērā arī nozares pārstāvju sniegtie komentāri slimnīcas organizētajā publiskajā apspriedē.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 28.augusta plkst.10.

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Pareizi izvēlēti gultas piederumi var palīdzēt mazināt diskomfortu, uzlabot atpūtu un pat ietekmēt mūsu veselību. Gultas veļas, segas un piemērota spilvena izvēle ir ļoti svarīga miega kvalitātes uzlabošanai, jo tieši šie priekšmeti visvairāk ietekmē mūsu komfortu nakts laikā. Šajā rakstā aplūkosim, kā izvēlēties atbilstošus gultas veļas komplektu, segu un spilvenu, lai nodrošinātu augstu miega kvalitāti.

1. Gultas veļas izvēle: materiāls un kvalitāte

Gultas veļa ir tieši tas, ar ko mēs saskaramies visu nakti, tāpēc materiāls ir ļoti svarīgs faktors. Pareizs audums var palīdzēt nodrošināt ērtu miegu un saglabāt komfortu visu nakti. Kokvilna ir viens no populārākajiem audumiem, jo tā ir elpojoša, mīksta un labi uzsūc mitrumu.

Lins ir ļoti elpojošs materiāls, kas neļauj pārkarst, un tas ir lieliski piemērots cilvēkiem, kas pastiprināti svīst. Lins ir arī dabisks antibakteriāls audums, kas ir lielisks cilvēkiem ar jutīgu ādu.

Zīds ir dabisks, luksus klases audums. Zīda auduma gultas veļa ir ļoti maiga un gluda, tādēļ tā sniedz patiesu luksusa sajūtu.

Nepieciešamība apgūt digitālās prasmes jau pārsniegusi tehnoloģiju nozares robežas. Mūsdienu pasaulē digitālā pratība kļūst tikpat nozīmīga kā lasītprasme un rēķināšana, un tā ir nepieciešama un noderīga ikvienam - no skolotājiem un ārstiem līdz mazo uzņēmumu īpašniekiem un pensionāriem.

Spēja efektīvi izmantot tehnoloģijas palielina produktivitāti un nodrošina konkurētspēju mainīgajā pasaulē, tāpēc arī darba devēji var motivēt un palīdzēt saviem darbiniekiem pilnveidot digitālās prasmes.

Digitālo prasmju apguve Latvijā

Pēdējais Eiropas Komisijas ziņojums par digitālajām prasmēm Latvijā atklāj satraucošu ainu – 2023. gadā tikai 45,3% Latvijas iedzīvotāju bija vismaz pamata digitālās prasmes. Tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienības vidējais (55,6%). Digitalizācija ir kļuvusi par neatņemamu uzņēmumu un valsts pārvaldes attīstības sastāvdaļu, šobrīd vairāk nekā 91% publiskā sektora pakalpojumu Latvijā ir pieejami tiešsaistē. Tomēr, ja ievērojama sabiedrības daļa joprojām neprot tos pilnvērtīgi izmantot, tas veicina digitālo nevienlīdzību.

No šī gada novembra AS “Civinity Mājas” vadību pārņem jaunā valdes locekle Diāna Fridenberga, kura kā svarīgāko uzdevumu izceļ tieši ciešākas un konstruktīvākas komunikācijas veidošanu ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

“Mūsu klienti - dzīvokļu īpašnieki, ir mūsu prioritāte. Esmu pārliecināta, ka kopīgā darbā ar savstarpējo sapratni, kā arī atvērtu komunikāciju, mēs spēsim stiprināt līdzšinējo sadarbību ar jau esošajiem klientiem, kā arī spēsim pilnveidot esošos un radīt arvien jaunus, pieejamus pakalpojumus katram klientam,” norāda valdes locekle D.Fridenberga, kura iepriekš guvusi pieredzi nekustamo īpašumu jomā, strādājot uzņēmumā “Ober Haus”.

Kā vienu no pirmajiem lielajiem mērķiem D.Fridenberga izceļ tiešās komunikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu klientiem atbalstu kopības lēmumu pieņemšanā. “Māja ir viens vienots veselums, līdz ar to lēmumus par māju ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā. Mēs redzam, mēs saprotam, ka bieži vien dzīvokļu īpašniekiem sagādā grūtības sasaukt vai arī ieresties uz kopības sapulci, lai piedalītos lēmuma pieņemšanā. Arī aptaujas veikšana pašiem īpašniekiem var sagādāt grūtības. Taču šie lēmumi ir mājas pārvaldnieka darba pamatā. Bieži vien bez šāda lēmuma var izpalikt kādi darbi vai uzdevumi no pārvaldnieka puses. Tādēļ tas ir uzdevums numur viens - palīdzēt, sniegt atbalstu klientiem, ne tikai paveicot praktisko pusi ar dokumentu sagatavošanu, bet arī sniedzot visaptverošu informāciju gan par nepieciešamajiem, gan par iespējamajiem un vēlamajiem darbiem, lai māja būtu sakopta un labā tehniskā kārtībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē”.

Digitālo inovāciju laikmetā valsts pārvaldes efektivitāte un sabiedrības uzticēšanās tās darbībai arvien vairāk balstās spējā mērķtiecīgi integrēt progresīvas tehnoloģijas.

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumi, kas tiek pielāgoti publiskā sektora specifiskajām vajadzībām, sniedz būtiskas iespējas ne tikai darba efektivitātes uzlabošanai, bet arī resursu optimizācijai un birokrātijas mazināšanai. Šāda tehnoloģiju integrācija ne tikai stiprina iestāžu darbības kapacitāti, bet arī uzlabo lietotāju pieredzi un nodrošina sabiedrībai ātrāku, kvalitatīvāku un caurspīdīgāku pakalpojumu pieejamību.

Arvien vairāk valsts pārvaldes institūciju un kapitālsabiedrību apzinās inovāciju potenciālu kā stratēģisku instrumentu darba procesu optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai. Priecē, ka šie risinājumi tiek ieviesti ne vien klientu apkalpošanas jomā, bet arī iekšējo procesu pārvaldībā. Viens no aktuālākajiem piemēriem Latvijā MI rīku integrācijai valsts iestāžu iekšējai lietošanai ir tehnoloģiju uzņēmuma Dots. izstrādātais MI risinājums VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) iekšējai lietošanai, lai ikdienas darbā darbinieki varētu ātri rast atbildes uz jautājumiem, kas iepriekš prasīja ilgstošu dokumentu pārskatīšanu. Tas nodrošina tūlītēju piekļuvi iekšējām datubāzēm un dažādu formātu dokumentiem, kā arī likumiem un normatīvajiem aktiem. Šāda pieeja būtiski saīsina informācijas meklēšanai veltīto laiku un mazina administratīvo slogu. Rezultātā tiek būtiski atvieglota darbinieku ikdiena, uzlabota iestādes operatīvā kapacitāte un veicināta pārvaldības efektivitāte, vienlaikus stiprinot publiskā sektora spējas operatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un pārvaldības izaicinājumiem.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Auto nomas un līzinga pakalpojumu sniedzējs un “SIXT” franšīzes partneris Baltijā un Somijā – SIA “Transporent” uzņēmuma grupa – 2024. gadā sasniedza 72,1 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 15 % vairāk nekā 2023. gadā.

Grupas uzņēmumi nostiprinājuši savas vadošās pozīcijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī paplašinājuši darbību Somijā, pārvaldot vairāk nekā 8000 transportlīdzekļu visā reģionā.

Latvijā “Transporent” ir tirgus līderis pilna servisa auto līzingā un autoparku vadībā. Lietuvā un Igaunijā uzņēmums turpina izaugsmi gan īstermiņa, gan ilgtermiņa auto nomas segmentos. Grupas peļņa pirms nodokļiem 2024. gadā sasniedza 1,56 miljonus eiro, savukārt tīrā peļņa – 1,3 miljonus eiro. Klientu apmierinātības rādītāji apliecina nemainīgu kvalitāti – 2024. gadā tie sasniedza 9,11 (no 10) pilna servisa līzingā un auto abonēšanā, kā arī 4,62 (no 5) īstermiņa nomā.

Latvijas uzņēmumu pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumiem šogad turpina pieaugt, īpaši mazumtirdzniecības, nekustamo īpašumu, ražošanas un izglītības nozarēs, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” dati. Šogad īpaši izceļas pārtikas ražošanas nozare, kur pieprasījums audzis par 61 %, salīdzinot ar pērno gadu. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, to galvenokārt veicina uzņēmumu vēlme paaugstināt kiberdrošību, darba procesu efektivitāti un datu pārvaldības kvalitāti.

Kopumā vispieprasītākie IKT pakalpojumi šobrīd ir tīkla un savienojamības risinājumi, tīkla drošības iekārtu noma un iekārtu administrēšana – tie kopā veido aptuveni 73 % no kopējā pakalpojumu apjoma. Turklāt tīkla drošības iekārtu noma pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi par 200 %, kas apliecina augošu uzņēmumu aktivitāti kiberdrošības risinājumu ieviešanā.

“Ražošanas nozare šobrīd ir viena no redzamākajām digitalizācijas līderēm,” skaidro Dmitrijs Ņikitins. “Uzņēmumi arvien biežāk ievieš automatizācijas un attālinātas kontroles risinājumus, kas palīdz samazināt izmaksas un nodrošināt nepārtrauktu ražošanas procesu. Īpaši izceļas pārtikas ražotāji, kur pieprasījums pēc IKT risinājumiem pieaudzis par 61 %, kas liecina par strauju pāreju uz digitāli pārvaldītām iekārtām un ražošanas uzraudzību reāllaikā – tas kļūst par ikdienas standartu modernajās rūpnīcās.”

Pēdējā laikā Baltijas kapitāla tirgū arvien biežāk redzami vietējie uzņēmumi, kas attīstībai piesaista finansējumu ar publiskajām obligāciju emisijām.

Interese ir īpaši liela par tiem, kas spēj apvienot reģionālu pieredzi ar izaugsmes plāniem starptautiskajos tirgos. Pie šādiem uzņēmumiem ierindojams arī vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding, kam šobrīd notiek publiskais obligāciju piedāvājums. Storent vienlaikus paziņojis par veiksmīgu ieiešanu Amerikas tirgū — soli, kam šobrīd seko mērķtiecīga paplašināšanās.

Baltijas finanšu konsultāciju uzņēmuma Superia partneris Lauris Balga, kurš specializējas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, uzsver, ka Storent gadījumā būtiska loma ir gan nozares dinamikai, gan izvēlētajam attīstības modelim: “Būvniecība ir globāli nozīmīga nozare, kurā būvtehnikas noma ir augošs segments. Mēdz teikt, ka būvniecības nozare ir viena no viskonservatīvākajām un pārdošanas process ir izteikti lokāls. Storent komanda kā tehnikas nomas speciālisti ir vienmēr bijuši spēcīgi digitālo risinājumu inovācijā, kas uzņēmumam kā celmlauzim ir palīdzējis augt un attīstīties gan Latvijā, gan virknē citu valstu.”

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Foto: visioncenter.lv

Brilles ir viens no populārākajiem redzes korekcijas līdzekļiem, ko visā pasaulē lieto vairāk nekā 4 miljardi iedzīvotāju. Brillēm mūsdienu cilvēka dzīvē ir nozīmīga loma, jo tās ne tikai nodrošina skaidru redzi, bet aizsargā acis no kaitīgā UV starojuma un ierīču izstarotās zilās gaismas, vienlaikus kalpojot par gaumīgu aksesuāru. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem, ir iespējama mūsdienīgu un individualizētu briļļu lēcu izgatavošana. Raksta turpinājumā noskaidro, kādas brilles redzes uzlabošanai piedāvā pasaulē atpazīstamais ZEISS zīmols!

Noslēdzoties Junior Achievement Latvia (JA Latvia) skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) inovāciju programmai #TechTrack, par labāko atzīta komanda “FreshFoot”.

Uzņēmums radījis ierīci apavu žāvēšanai un dezinficēšanai ar UV tehnoloģiju. Ierīce rūpējas gan par apavu sausumu, gan higiēnu, padarot to īpaši piemērotu aktīva dzīvesveida piekritējiem un ikvienam, kam svarīga pēdu veselība un komforts.

Uzvarētāju komandu veido Jurģis Lindbergs un Markuss Raudivs no Ropažu vidusskolas, kuri visu mācību gadu mērķtiecīgi strādāja pie savas idejas attīstības – sākot no koncepta līdz funkcionāla prototipa izveidei. Programmas laikā viņus atbalstīja mentore, Long On Capital izpilddirektore Anna Vikmane, sniedzot jauniešiem praktisku padomu un uzņēmējdarbības virziena konsultācijas.

“#TechTrack palīdz jauniešiem praktiski apgūt, kā no idejas nonākt līdz strādājošam prototipam un reālam biznesa modelim. Tas ir veids, kā mērķtiecīgi attīstīt prasmes, kas nepieciešamas inovāciju un tehnoloģiju produktu radīšanai. Latvijai ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj veidot šādus risinājumus, un tāpēc šī izglītības programma ir īpaši vērtīga,” uzsver izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Pusotra gada laikā "Startup House Riga" ēka Spīķeros jaunuzņēmumu kopienai ir kļuvusi par šauru. Šī gada rudenī daļa jaunuzņēmumu, kas ir paplašinājuši savas komandas, pārcelsies uz jaunajām telpām.

Tiem pievienosies arī daži jaunuzņēmumi, kas šobrīd nomā telpas citviet pilsētā. Savukārt uz mazākajām biroju telpām rindā jau gaida tie, kuri tikko metušies sava biznesa veidošanas izaicinājumā.

"Spēcīga kopiena, atbalsts un līdzīgi domājoši cilvēki apkārt - tā vienmēr ir bijusi viena no jaunuzņēmumu veiksmes atslēgām. No pirmās dienas mēs esam centušies uzņemties atbildību par visām ikdienas mazajām sadzīviskajām rūpēm, lai jaunuzņēmumi varētu fokusēties uz svarīgāko - sava biznesa izaugsmi. "Startup House Riga" komanda ir patiešām lepna par to, ka pusotra gada laikā mūsu kopienas uzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas 7 miljonu eiro apmērā," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?