Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

«Paņemiet līdzi gultasveļu un pārtikas produktus,» man atbildēja pa telefonu, un es ar somām devos uz Ludzas autobusu. Sagaidīju autobusu, kurā ir sešdesmit vietas un kuram pie loga bija uzraksts «Norīkojuma», kas veda mani uz galvaspilsētu. Vakarā es jau biju Rīgā. Mani izmitināja, es izņēmu savas mantas, parakstīju līgumu un gatavojos darbam.

Darba devējs mums rezervēja vietas viesnīcā Prūšu nams Ķengaragā. Puse no izmitināšanas summas tiek apmaksāta, bet puse – atskaitīta no darbinieka algas. Vārdu «viesnīca» nosaukumā nevajag ņemt vērā, jo tas nav pat hostelis, tā ir kopmītne. Turklāt zemākajā līmenī, un pat manos studenta gados es tā būtu domājis.

Kopmītne mani sagaida ar zeķu un ātri pagatavojamo nūdeļu smaržu. Šādas kopmītnes parasti tiek rādītas krievu filmās. Ziniet, tad, kad tiek filmētas vietas, kur uzturas nelegālie imigranti – tadžiki vai moldāvi. Tur ir šauri, gari koridori, istabas, istabas, istabas. Vismaz es runāju par to stāvu, kurā es dzīvoju. Netīras tualetes, Indijas un Nescafe «trīs vienā» pasaule. Lētās desas pasaule. Pasaule, kurā ir kečups sarkanās plastmasas pudelēs un lētā baltmaize. Optima līnija zīmola pasaule. Viesnīca ar saplēstām dušas durvīm, kur ūdens plūst no visiem stūriem. Mazgājies un pēkšņi bāc - ūdens ir auksts. Mazgājies un pēkšņi ūdens kļūst verdošs. Tomēr neatslābsti, tu esi Prūšu nams viesnīcā.

Tā saucamā viesnīca naktī tiek slēgta un atvērta tiek sešos rītā. Ne iziet, ne ienākt. Tāda, lūk, viesnīca. Astoņi eiro diennaktī. Par šādu naudu iespējams pārnakšņot, piemēram, centrā, manā iecienītajā Central hostel, kur ir cilvēcīgi apstākļi, jauks personāls un daudzi citi bonusi. Nevienā hostelī, kurā man nācies nakšņot (un esmu redzējis tiešām pretīgus), es neesmu redzējis blusas, bet Prūšu nams viesnīcā tās bija. Es pret tām esmu ļoti jūtīgs un alerģisks, es praktiski nevarēju gulēt, man niezēja rokas, tās bija pietūkušas un pirksti pulsēja. Es vēl joprojām nespēju gulēt, atceroties alerģisko reakciju, kas klostera eksperimenta laikā mani noveda līdz slimnīcai un nevēlos to atkārtot.

Mēs nelielā istabiņā bijām pieci cilvēki. Nevaru precīzi nosaukt tās platību, taču eksperimentā uz kuģiem mēs trijatā dzīvojām telpā, kas bija divas reizes lielākas. Mēbeles – piecas gultas, saplēsts skapis, galds, pāris krēslu – un istabā vairs nav brīvas vietas. Garajā, šaurajā koridorā ir koplietošanas virtuve visam stāvam. Pieejama elektriskā plīts ar diviem riņķiem, ledusskapis, tējkanna. Divas izlietnes. Televizors. Viss. Labi, ka šeit praktiski neviens negatavo, līdz ar to rindu arī nav.

Septiņos no rīta netālu no ēkas apstājas autobuss, kas ved mūs strādāt. Uz Dreiliņiem, TOP noliktavu. Mēs tur komplektēsim pasūtījumus veikaliem. Kopā esam nedaudz vairāk kā divdesmit cilvēki. Katram no mums līdzi ir soma ar pusdienām, darba cimdiem un atstarojošu vesti. Darbiniekiem tā ir spilgti zaļā krāsā, bet brigadierim – oranža. Pie ieejas noliktavā mūs pārbauda apsardze, uzlīmē uz pusdienu produktiem uzlīmi, kas apliecina, ka tos mēs esam atveduši līdzi, nevis nozaguši. Mēs atstājam pusdienas ledusskapjos vai skapīšos, un ķeramies pie darba.

Milzīga noliktava, kurā atrodas paletes ar visām iespējamajām precēm, brigadieri pēta dokumentus preču komplektācijai. Darbinieki tās nes, krāmē un brigadieris atzīmē padarīto. «Divas pakas – uz Skrīveriem, četras – uz Ainažiem.» Mēs aktīvi skraidām, galvenais ir atcerēties, kura palete domāta kuram veikalam. Kopumā 66 paletes dažādās noliktavas pusēs. Visu iegaumēt var divās dienās. Tā visu maiņu skraidi. Kad palete ir pilna, tās augstums sasniedz divus metrus, to iesaiņo, marķē ar personīgo numuru, paraksta, aizved un liek jaunu. Liekām sarunām nav laika, ir tikai nepārtraukts darbs. Simtiem kilometru gara plēve. Ik pēc divām stundām ir kolektīvs desmit minūšu pārtraukums. Uzpīpē un atkal nepārtraukta kustība.

Kā jau rakstīju, esam vairāk nekā divdesmit cilvēki. Strādā lielākoties vīrieši no Daugavpils, galvenokārt krieviski runājoši. Ir trīs sievietes – brigadiere un divas darbinieces, kuras stiepj preces kopā ar mums. Pirmā ir sportiska, ne vecāka par divdesmit gadiem. Otrai ir nedaudz zem 40 gadiem, izbijusi mediķe. Kopā ar mums strādā arī noliktavu līdzstrādnieki, kuri saņem lielāku algu. Varu kļūdīties, bet, šķiet, vismaz divreiz vairāk.

Es ļoti sen strādāju par dārzeņu bāzes komplektētāju Buļļu ielā. Dienā strādāju izdevniecībā Fenster, bet naktī – bāzē. Braucu uz bāzi tieši no izdevniecības, ar portfeli rokās. No rīta braucu uz Purvciemu, nomazgājos un atgriezos dienas darbā. Toreiz bāzē maksāja septiņus latus par maiņu. Šajā darbā noturējos divas nedēļas. Tā tāda liriska atkāpe.

Plkst.14.00 ir pusdienas, kas ilgst pusstundu. Arī vakariņas ilgst pusstundu. Tās sākas tad, kad nokomplektētas visas preces galvenajā noliktavā. Pavakariņojam un uzpīpējam, un tad dodamies komplektēt preces uz ledusskapi. Arī tur nesam preces uz 66 punktiem. Tikai to atrašanās vieta ir pavisam cita nekā galvenajā noliktavā. Atcerēties to ir grūti, turklāt vēl vakarā pēc dienas darba.

Starp citu, neviens iepriekš nebrīdināja par darbu ledusskapī. Tāpat arī par to, ka darba grafiks nepastāv – darbs beidzas tikai tad, kad visi pasūtījumi nokomplektēti. Kolēģi stāstīja, ka pirmssvētku dienās viņi strādāja arī līdz diviem naktī. Nekas pārsteidzošs – pieprasījums tad ir lielāks un pasūtījumu vairāk. No rīta atkal jādodas uz maiņu, bet neviens nežēlojas. Tieši pretēji – pēc divpadsmitiem naktī stundas likme ir lielāka.

Paradokss. Mēs strādājam ar stundas likmi, taču līdz dienas beigām visi tik ļoti vēlas doties mājās un atpūsties, ka cenšamies strādāt ātrāk. Par papildu stundām mums ir vienalga. Starp citu, eksistē otrā elpa. Darba dienas beigās noliktavas apsargs atkal mūs pārbauda.

Vakarā kājas ir nogurušas, tās ir smagas. Es strādāju skriešanas apavos, tāpēc vēl ir daudzmaz ciešami. Taču redzēju strādniekus celtniecības zābakos. Nesaprotu, kā viņi spēj izturēt četrpadsmit stundas uz kājām. Taču cilvēki strādā, nesūdzas. Daži vakarā lieto pretsāpju medikamentus. Starp citu, ja esat slims, tad negaidīt slimības lapu, taču par apmešanās vietu slimošanas dienās ir jāmaksā pašam. Tomēr neviens nelamā vadību, ka maksā maz vai daudz prasa, vismaz es neko tādu nedzirdēju. Vienīgā sūdzība, ko izteica vairāki darbinieki – ka nevar paspēt aizdoties uz veikalu. Mēs aizbraucam uz darbu, kad veikali vēl ir ciet, bet atbraucam tad, kad veikals jau ir ciet. Pat maizi nav iespējams nopirkt. Atbrauc mājās plkst.23, pusnaktī mazgājies, mazgā drēbes, sagatavo ēdienu rītdienai un aizmiedz. Un šāds grafiks ir sešas dienas nedēļā. Sestdien tevi atved uz Rīgu, no svētdienas līdz piektdienai ir darbs, bet sestdien aizved atpakaļ uz reģiona pilsētām.

Es šo eksperimentu plānoju veikt vienu nedēļu – sešas darbdienas, taču neizdevās. Piektajā darba dienā man nācās darbu beigt jau piecos vakarā, jo sākās problēmas ar muguru. Centos to ārstēt ar medikamentiem un no rīta turpināt darbu, taču brīnums nenotika un nācās doties mājās. Problēmas sākās ne tik daudz ilgā fiziskā darba dēļ, bet vairāk – darba saldētavā dēļ, tas aktivizēja manas vecās vainas. Ja zinātu, ka jāstrādā aukstumā, sagatavotos un šīs problēmas nebūtu. Šo dienu laikā nopelnīju 98 eiro. Kompānija algu izmaksāja pat ātrāk, nekā solīts, viss tika maksāts oficiāli. Kopš manas aizbraukšanas man četrreiz zvanīja no darba un pārprasīja, vai neturpināšu ar viņiem sadarbību. Acīmredzot, viņi ir ieinteresēti piesaistīt darbiniekus. Un pie viņiem brauc. Cilvēki ir gatavi sadarboties, neskatoties uz zemo algu un citiem mīnusiem.

No Latgales braucošie cilvēki šajā darbā galvaspilsētā iekārtojušies caur aģentūru HR factor. Neskatoties uz zemo algu un citiem faktoriem. Jā, daudziem strādājošajiem šis ir pagaidu darbs. Taču nav nekā pastāvīgāka kā pagaidu. Aģentūra atradusi pieeju darbiniekiem. Tā piedāvā bezmaksas transportu līdz galvaspilsētai, bezmaksas transportu uz darbu, dažādus papildu bonusus, dzīvesvietu, piedāvā avansu uzreiz pēc pirmās darba nedēļas. Darbinieki ir sociāli neadaptīvs kontingents, kas neizprot sava darba vērtību, nespēj paši pa tiešo vienoties ar darba devēju, atrast paši dzīvesvietu un nokārtot citus jautājumus. Tāpēc viņi ir pateicīgi aģentūrai, nelamā darba devēju un ir gatavi strādāt jebkuru stundu skaitu. Darbinieki gan nav deklasēti elementi, viņi vairumā nelieto alkoholu. Vismaz, ne darba nedēļas laikā - lielu alkohola patēriņu un tādas darba stundas un fizisko slodzi savienot nav iespējams. Pēc manām domām, tas, ko piedāvā personāla aģentūra HR factor, ir verdzība. Tomēr tas ir labāk nekā, ja šie cilvēki paliktu bez darba un iztikas līdzekļiem. Es ieteiktu darba devējiem pievērst uzmanību šai aģentūrai. Tā patlaban strādā ar lielākajiem uzņēmumiem valstī - TOP, Drogas, Dobeles dzirnavnieks, Ķekavas putnu fabrika - un tie ir tikai uzņēmumi, kurus es zinu. Ja jums ir nepieciešams lēts, nekvalificēts darba spēks, tad jums jādodas tieši pie šīs aģentūras.

Es ieteiktu lielo kompāniju vadītājiem ik pa laikam paņemt atvaļinājumu un kaut vai nedēļu pastrādāt šādā darbā. Nevis, lai šokētos, bet lai iepazītu darbiniekus. Tāpat es ieteiktu viņiem arī padotos uz kādu nedēļu nosūtīt turpat, lai viņi iepazītu arī citu realitāti, un pārstātu žēloties par slikto dzīvi. Lai viņi nerakstītu tādas lietas kā «šīs zilās acis nespēj melot». Lai saprastu, ka dzīve ir dziļāka, tā ir arī citāda un nebeidzas rokas stiepiena attālumā. Lai pa labi un pa kreisi nesūdzētos par darba ļaušu nekreativitāti, kad mums aptuveni pusi no valsts veido Maxima kasieri. Starp citu, tās, kura sabruka. Bet principā nekas nav mainījies – Latgale jau izsenis skaitās izmiris reģions. Un šodien kompānijas HR factor autobusi divreiz nedēļā kursē maršrutā Rīga-Daugavpils-Rēzekne-Ludza. Un pretējā virzienā.

Noslēgšu savu rakstu ar personāla atlases kompānijas sludinājumu, kas man ļoti patika: «Šķiet, ka vasara nekad nebeigsies. Bet rudens, kā vienmēr, pienāk ar lietu un aukstumu. Esi gatavs ziemas sezonai. Pievienojies un jau pēc pirmās darba nedēļas varēsi bez uztraukuma skatīties sliktajiem laikapstākļiem tieši sejā! Tevi gaida darbs Rīgā un Rīgas rajonā. Transports no reģioniem un izmitināšana ir nodrošināta. Vakances: marķētājs, komplektētājs, krāvējs, gaļas pārstrādes ceha darbinieks. Iepriekšēja pieredze nav nepieciešama.»

Uzņēmuma komentārs:

SIA «Iepirkumu grupa» mārketinga direktore Ilze Priedīte, komentējot rakstā minētos faktus, skaidro: «Vietējais veikalu tīkls «top!» ir 20 Latvijas uzņēmējiem piederošs veikalu tīkls, kas darbojas uz partnerības principa un kopumā nodrošina darba vietas vairāk nekā 4000 darbiniekiem. Attīstot un efektivizējot darbību, partneri attīsta savu uzņēmējdarbību un individuāli organizē noliktavu un loģistikas pakalpojumus dažādās Latvijas pilsētās. Kā zināms, konkurence mazumtirdzniecības sektorā mūsu valstī ir ļoti asa, cīņa ir arī par darbiniekiem, par to piesaisti, jo īpaši Rīgas rajonā.»

«Jau kādu laiku publiskajā telpā norit aktīvas diskusijas par darba spēka trūkumu būvniecības sektorā, ēdināšanas nozarē, mazumtirdzniecības sektors nav izņēmums. Ir veikalu un noliktavu īpašnieki, kas darbinieku piesaistei izmanto ārpakalpojumus, kā rakstā minēto SIA HR Factor aģentūru, tā saucamajai outstaffing funkcijai. Tirgus situācija rāda, ka ir cilvēki, kuri izvēlas sadarbību ar aģentūrām, nevis, piemēram, ar tiešo noliktavas vai veikala īpašnieku. Cilvēkiem ir izdevīgāk, ka šīs aģentūras nodrošina transporta pakalpojumus, nodrošina naktsmītnes, kas citādi, strādājot Rīgā un Rīgas apkaimē, darbiniekam izmaksātu daudz dārgāk. Runājot par konkrēto situāciju aicinām pievienoties kolektīvam, rakstot uz uzņēmuma mājaslapā norādīti epastu, kur nodrošināti labāki algas nosacījumi. Darba ņēmējam ir izvēles iespējas - izmantot ārpakalpojuma (aģentūru) piedāvājumus vai arī konkrētā uzņēmuma darba piedāvājumus vakantajām pozīcijām. Šajā gadījumā raksta autors ir izvēlējies būt darba ņēmējs SIA HR Factor, kas ir pakalpojuma sniedzējs vienam no veikalu tīkla top! partneriem, kā arī nodrošina šādu pakalpojumu citiem Latvijas uzņēmumiem. SIA «Iepirkumu grupa» ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla «top!» pārstāvošais uzņēmums, kas veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un mārketinga aktivitātes. SIA «Iepirkumu grupa» nenodarbojas ar noliktavu apsaimniekošanu,» uzsver I. Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar tā dēvēto «Latvijas Bankas prezidenta» kriminālprocesa virzību, turpinās pirmstiesas kriminālprocess, tāpēc par šī procesa virzību šogad nav iespējams izlemt, informē procesa virzītāja Viorika Jirgena.

Sākotnēji viens no šajā kriminālprocesā apsūdzētajiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kad izmeklēšanas darbības kā procesa virzītājs veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja, bija izvēlējies izmantot savas tiesības neliecināt, tāpēc pēc apsūdzību izsniegšanas prokurore V.Jirgena pieļāva, ka līdz 2018.gada beigām viņa varēs izlemt par minētā kriminālprocesa virzību.

Pēc apsūdzības izsniegšanas iepriekš minētais apsūdzētais savu aizstāvības taktiku mainīja un šobrīd liecina par visiem lietā noskaidrojamiem apstākļiem.

V.Jirgena norāda, ka tā kā apsūdzētā pratināšana vēl nav pabeigta, kā arī jāveic citas izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar apsūdzētā sniegto liecību ticamības pārbaudi, tad joprojām turpinās pirmstiesas kriminālprocess un sīkāki komentāri šobrīd netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB kratīšanu pie Ušakova veicis iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros

Db.lv, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodienas kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā, tiesas sankcionētas kratīšanas vairākās adresēs, veicis iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros, informē KNAB.

Šobrīd nevienai personai nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

Kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, nostiprinot procesuālo darbību laikā iegūto informāciju. Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sniegs, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm, informē birojs.

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Db.lv jau rakstīja, ka KNAB darbinieki šodien veic kratīšanas pie Rīgas mēra Nila Ušakova (S), un kratīšanas notiek gan Ušakova darbavietā Rīgas domē, gan arī dzīvesvietā.

Lasi Vēl:

Papildināta - KNAB veic kratīšanu gan Ušakova darbavietā, gan mājās

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

200 000 hektāros Latvijā varētu audzēt paludikultūras

Māris Ķirsons, 02.09.2019

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola un SIA Klasmann-Deilmann Latvia izpilddirektors Andis Gredzens

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domes komiteja neatbalsta papildu naudas piešķiršanu Rīgas satiksmei

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

MADARA Cosmetics nostiprina pozīcijas un nes peļņu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā Latvijas straujāk augošais dabīgās kosmētikas ražotājs AS MADARA Cosmetics apsteidza līdzšinējos kosmētikas nozares līderus, arī vietējos konvencionālās kosmētikas ražotājus.

Sākotnēji tas pārsteidz, ņemot vērā uzņēmuma 100% fokusu uz sertificētu dabīgo kosmētiku, taču, uzklausot uzņēmuma valdes locekļa Ulda Iltnera pausto, atklājas likumsakarības starp šo panākumu, mērķtiecīgu darbu un pēdējā laika tendencēm nozarē.

10. novembrī apritēja gads, kopš AS MADARA Cosmetics akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North. Uzņēmuma vadība pirmo gadu akciju tirgū vērtē kā ļoti veiksmīgu – kļūstot par biržā kotētu uzņēmumu, AS MADARA Cosmetics izdevies ne vien piesaistīt kapitālu attīstībai, bet arī stiprināt uzņēmuma reputāciju un rosināt iedzīvotāju interesi par ieguldījumu iespējām vērtspapīru tirgū. Kļuvuši par akcionāriem, ieguldītāji no Latvijas un Igaunijas labprāt izmanto iespēju piedalīties uzņēmuma procesos, intervijā stāsta AS MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) apņēmusies pierādīt samazinātās PVN likmes nepieciešamību ne tikai augļiem un dārzeņiem, bet arī citiem produktiem, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pie šādiem secinājumiem LOSP vadība nonāca pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) speciālistu pētījuma par samazinātās PVN likmes ietekmi uz augļu un dārzeņu cenām 2018. gadā izvērtēšanas. «Mēs darīsim visu, lai samazināto PVN likmi ieviestu arī gaļai, pienam, maizei un olām,» sēdē sacīja LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

E. Treiberga entuziasma pamats nav vis skaidrība par nodokļu ieņēmumiem, kurus kā galvenos vienmēr uzsver Finanšu ministrija, bet gan tas, ka PVN samazināšanas rezultātā Latvijā cenas augļiem un dārzeņiem pērn bijušas zemākas nekā kaimiņvalstīs un krietni pieaudzis vietējo ražotāju realizētās produkcijas apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātam dzīvēm sociālos tīklos

Instagram skolas @igskolalv dibinātāja Santa Stivriņa, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Zināms, kurās Rīgas ielās veiks eksperimentu, atsakoties no sāls kaisīšanas

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ceturtdienas, 31.janvāra, eksperimentālā kārtā sešās Rīgas maģistrālajās ielās netiks veikta brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem, bet tās tikai attīrīs no sniega, informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Eksperiments tiks veikts Grostonas ielā no Skanstes virsotnēm līdz Mālpils ielai, Krāsotāju ielā, Aizsaules ielā, Kuldīgas ielā no Vīlipa ielas līdz Slokas ielai, Bukaišu ielā, Ropažu ielā no Brīvības līdz Džutas ielai.

Lai pievērstu transportlīdzekļu vadītāju uzmanību, minētajās ielās ir uzstādīti informatīvi plakāti ar norādi, ka brauktuves netiek apstrādātas ar pretslīdes materiāliem.

Eksperiments tiks veikts, lai izvērtētu, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas Rīgas transportbūvju uzturēšanas nosacījumos, skaidroja departamentā.

Pēc domes pārstāvju paustā, jau līdz šim Rīgā ar pretslīdes materiāliem tika apstrādātas tikai maģistrālās pilsētas ielas ar augstu satiksmes intensitāti un sabiedriskā transporta kustību, savukārt mazajās, rajonu nozīmes ielās, ikdienā kaisīšana netika veikta, bet caurbraucamība nodrošināta, sniegu šķūrējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Lidl veikaliem nolūkotās vietas Rīgā

Zane Atlāce - Bistere/Laura Mazbērziņa, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl Latvijā plāno atvērt vairāk nekā 10 veikalus - vismaz piecus no tiem Rīgā, bet pārējos Jelgavā, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Tukumā un Jēkabpilī, informē uzņēmumā.

Aktīvs būvniecības process pašlaik norisinās Rīgas mikrorajonā Imantā, Anniņmuižas bulvārī 77, kur Lidl veikals top bijušās autostāvvietas vietā. Pārējie Lidl veikali Rīgā taps Zolitūdē, Purvciemā, Mežciemā un Sarkandaugavā. Iespējams, vēl viens veikals būs arī Purvciemā, Deglava ielā, taču oficiāli šī adrese topošo veikalu sarakstā vēl nav norādīta. Arī paši uzņēmuma pārstāvji medijiem norādījuši, ka veikalu skaits nākotnē, iespējams, palielināsies, jo sarunas par zemes iegādi turpinās.

Lidl Lietuva valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine lēš, ka katra veikala būvniecībai pēc visu atļauju saņemšanas nepieciešami 12‒15 mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atkārtoti meklē būvnieku Laimas ražotnei Ādažos; plānotā līgumcena - deviņi miljoni eiro

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Amatpersonu deklarācijas atklāj Latvijas Bankas vadības atalgojumu

LETA, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO, VIDEO: Investējot 55 miljonus eiro, Lidl uzsāk loģistikas centra būvniecību Latvijā

Laura Mazbērziņa, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl un būvfirma Merks oficiāli uzsāk loģistikas centra būvniecību Ulbrokas ielā Rīgā. Loģistikas centra izveidē plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro.

Kā tika norādīts būvniecības uzsākšanas pasākumā, Lidl loģistikas centrs platības ziņā būs pielīdzināms sešiem Daugavas stadioniem.

«Mēs esam pieņēmuši lēmumu šeit būt un piedāvāt labas cenas Latvijas iedzīvotājiem. Patlaban esam sagatavošanās posmā. Tas nodrošinās ātru preču piegādi Lidl veikalos visā Latvijā, tādējādi piedāvājot konkurētspējīgas cenas. Centrs radīs arī vairākus simtus jaunu darba vietu, kā arī sadarbības iespējas transporta un kravu pārvadājumu uzņēmumiem, sniedzot ieguldījumu Latvijas ekonomikā,» sacīja Radostins Rusevs-Peine, Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā.

Kopējā loģistikas centra platība ir 47 tūkstoši kvadrātmetru. Būvniecība paredz noliktavas un blakus esošās administrācijas ēkas izveidi ar atbalsta iekārtām un infrastruktūru. Celtniecība uzticēta SIA Merks un noslēgtā projekta līgumcena ir 42,5 miljoni eiro (neskaitot PVN), bet aptuveni 15 miljonus eiro uzņēmums plāno investēt iekārtu iegādē. Būvdarbus paredzēts sākt 2018. gada oktobra beigās, un tos iecerēts pabeigt 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai

Db.lv, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru