Citas ziņas

Papildināta - Pērn pelnošākie Latvijas uzņēmēji - Arnis Riekstiņš, Oļegs Fiļs un Argods Lūsiņš

NOZARE.LV, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Pelnošākie Latvijas uzņēmēji 2012.gadā bija informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Arnis Riekstiņš, finanšu nozarē strādājošais Oļegs Fiļs un degvielas nozarē strādājošais Argods Lūsiņš, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, kā arī žurnāla Kapitāls, SIA Lursoft IT un finanšu korporācijas Laika stars pētījums.

Riekstiņš, kurš ir līdzīpašnieks bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādātājā SIA Mikrotīkls, pērn nopelnījis 8,11 miljonus latu.

AS ABLV Bank līdzīpašnieks Fiļs pērn nopelnījis 7,2 miljonus latu. Savukārt 2011.gada saraksta līderis, uzņēmuma Kurzemes degviela saimnieks Lūsiņš pērn nopelnījis 6,75 miljonus latu.

Ceturtajā vietā ar nopelnītiem 6,72 miljoniem latu sarakstā ierindojies AS Rietumu banka līdzīpašnieks Leonīds Esterkins, piektajā vietā ar nopelnītiem 6,27 miljoniem latu ierindojies otrs ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Sestajā vietā ar nopelnītiem 5,58 miljoniem latu ierindojas lauksaimniecības kompānijas AS Agrolats Holding līdzīpašnieks Jons Paškausks, septītajā vietā ar nopelnītiem 5,48 miljoniem latu - farmācijas holdinga Repharm līdzīpašnieks Josifs Apts, bet astotajā vietā ar nopelnītiem 3,98 miljoniem latu - bijušās SIA Nelss holdings līdzīpašnieks Uldis Asars.

Devītajā vietā 2012.gada pelnītāju sarakstā ar nopelnītiem 3,52 miljoniem latu ierindojies Rietumu bankas akcionārs Arkādijs Suharenko, bet desmitajā vietā ar nopelnītiem 3,22 miljoniem latu - SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi īpašnieks Armands Strods.

Sarakstu noslēdz un 100.vietā ierindojies SIA E. Gulbja laboratorija līdzīpašnieks Didzis Gavars, kurš pērn nopelnījis 456 186 latus.

Pētījuma autori norāda, ka sarakstā atrodami trīs uzņēmēji, kuri lielāko pelnītāju sarakstā ir kopš 2004.gada. Kā līderis tiek minēts Esterkins, kura peļņa pēdējos deviņos gados lēsta 53,56 miljonu latu apmērā. Viņam seko Suharenko, kurš deviņu gadu laikā nopelnījis 28,17 miljonus latu, bet trešais lielākais pelnītājs pēdējos deviņos gados ir Rīgas brīvostas stividorkompānijas Strek lielākais līdzīpašnieks Mihails Gaņevs, nopelnot 19,27 miljonus latu.

Saraksts veidots, balstoties uz Lursoft datubāzē apkoptajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem. Saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisku personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošām kapitāldaļām, bet gan 2012.gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.

Pētījuma veidotāji norāda, ka saraksts var būt nepilnīgs, jo daudzi uzņēmumi līdz pētījuma publicēšanai nebija iesnieguši uzņēmumu gada pārskatus - lielajiem uzņēmumiem tas jāveic līdz 1.augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju tiek atzīts Arnis Riekstiņš

Db.lv, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju ir atzīts uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, - tā rāda šodien klajā nākušais Dienas Biznesa izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki, kas nākamnedēļ, 9. oktobrī nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertu vērtējumu, izmantojot Lursoft informāciju, gada laikā Arņa Riekstiņa īpašumu vērtējums palielinājies par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 172 miljonus eiro. Ilggadēji TOP 100 pirmajā vietā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs nu tajā ieņem tikai trešo vietu: viņa īpašumu vērtējums dramatiski sarucis no 315 līdz 100 miljoniem eiro. Savukārt viņa kompanjons Ernests Bernis sarakstā ir vietu zemāk.

Kopumā Latvijas turīgāko cilvēku pirmais desmitnieks tagad izskatās šādi:

1. Arnis Riekstiņš (172 miljoni eiro)

2. Leonīds Esterkins (120 miljoni eiro)

3. Oļegs Fiļs (100 miljoni eiro)

4. Ernests Bernis (98 miljoni eiro)

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī joprojām baņķieri

Dienas Bizness, 19.10.2017

SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde, Miljonāru topa autors Lato Lapsa

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bagātākie cilvēki un lielāko dividenžu saņēmēji ne tikai savās kabatās ieskaita miljonos mērāmas summas, bet arī samaksā valstij nodokļu veidā vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus eiro. Atklāti runāt par saviem samaksātajiem nodokļiem gatavs ir tikai retais miljonārs, tomēr ir dati, pēc kuriem var aprēķināt summas, ko Latvijas turīgākie samaksājuši valsts budžetam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju 2017.gada desmit mēnešos desmit lielākie nodokļu maksātāji privātpersonas kopā nodokļos samaksājušas 6,58 miljonus eiro. Netiek gan atklāts, kas ir šīs personas, tomēr ir dati, pēc kuriem var nojaust, kas ir šie maksātāji.

Ir skaidrs, ka 10% kapitāla pieauguma nodoklis jāmaksā tiem, kas saņem dividendes. Lielākās dividendes šogad no sev piederoša uzņēmuma Transact Pro 10,99 miljonu eiro apmērā saņēma Marks Moskvins, tātad nodokļos samaksāja vismaz 1,09 miljonus eiro. Nodokļus vismaz pusmiljona eiro apmērā pērn samaksājusi SIA Belam Rīga līdzīpašniece Ludmila Kaca.

Visiem desmit Latvijas bagātākajiem cilvēkiem tika jautāts, cik viņi šogad un cik pērn samaksājuši nodokļos. Atklāti stāstīt par samaksātajiem nodokļiem ir gatavi tikai abi Latvijas bagātākie cilvēki un AB.LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kā arī Mārcis Martinsons, kura nozīmīgākais uzņēmums ir simtprocentīgi piederošais SIA MM investīcijas, kā arī kuram pieder pa 50% SIA BE Projekts un SIA Profs Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas bagātāko cilvēku vārdi.

Miljonāru tops ir balstīts uz Lursoft publiski pieejamiem datiem, un to speciāli Dienas Biznesam ir apkopojis un izveidojis Lato Lapsa.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljoniem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro. Miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem. Tas norāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām ir bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baņķiera mūža projekts

Monta Glumane, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

“Ja esi 15 gadus veltījis ēku atjaunošanai, tad cilvēkiem tas

ir jārāda. Lai viņi nelien pāri žogam, bet cēli ienāk pa vārtiem un priecājas par paveikto,”

domā Nurmuižas saimnieks Oļegs

Fiļs ar draudzeni Kristīni.

Foto: Matīss Markovskis

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža projektam - Latvijas lielākā muižas kompleksa Nurmuižas atjaunošanai, kurā drīzumā durvis vērs restorāns - krogs un viesnīca.

Talsu novada Laucienes pagastā esošo muižas kompleksu baņķieris iegādājās 2004. gada beigās, un aizvadītā gada nogalē apritēja 15 gadi, kopš tur uzsākta renovācija. "Tas, kāpēc iegādājos tieši šo muižas kompleksu, ir garš stāsts, bet īsumā viss ir vienkārši. Pirms 15 gadiem biju krietni jaunāks, ar darbu un ģimenes apstākļiem viss bija labi. Sāku interesēties par Latvijas vēsturi un pamanīju, ka Latvijā ir ap 1000 pilīm, muižām, pusmuižām. Sāku pētīt to vēsturi, iedvesmojos un vispirms apskatījos pavisam citas muižas un ēkas. Pēkšņi man piezvanīja un teica: "Oļeg, tev jāredz!"" atceras O.Fiļs.

Muižas kompleksu veido 33 ēkas, un savulaik Nurmuižas pilij piederēja 17 000 hektāru zemes. O.Fiļs joko, ka šodien tas ir viss Laucienes pagasts. Dažas no ēkām sākotnēji pat nebija pamanāmas un bija ļoti nolaistas. Iepriekšējie īpašnieki Firksu dzimta, kuri šo īpašumu mantoja, nespēja to pārvaldīt, nemaz nerunājot par to, ka viņiem nebija finansiālu līdzekļu muižas kompleksa renovācijai. Tiesa, Firksu dzimta joprojām regulāri sazinās ar tagadējo īpašnieku, izsakot viņam lielu pateicību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Fiļs pērn nopelnījis 18 795 370 eiro. Pētījuma autori norāda, ka Fiļs joprojām izbauda finanšu krīzes izdzīvotāja statusa finansiālos rezultātus - viņam kopā ar kompanjoniem piederošā kredītiestāde pērn ir dubultojusi peļņu līdz 43,7 miljoniem eiro. Banka, kas veiksmīgi pārcieta ekonomisko krīzi un sekmīgi turpina izaugsmi, pērn atvēra meitasbanku Luksemburgā, kā arī turpina ilgtermiņa depozītus aizstāt ar obligācijām, tādējādi 2013.gada beigās investoru īpašumā atradās ABLV Bank obligācijas 308,4 miljonu eiro vērtībā.

Savukārt Bernis nopelnījis 18 791 000 eiro. Pētījumā teikts, ka Bernim ir zemāka vieta šajā topā, jo viņam pieder arī 80% SIA Jūras avots, kas jau vairākus gadus strādā ar zaudējumiem. Tikmēr ABLV Bank darbība ir pārliecinoša un, spriežot pēc pašreizējiem datiem, Bernim nodrošinās vietu starp lielākajiem pelnītājiem arī nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

DB klubs: Latvija iekritusi vidējā līmeņa slazdā

Daiga Laukšteina, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir «gulējusi» ap 20 gadu, tāpēc ārvalstu investoru piesaistē vēl joprojām ir jaunpienācējas un atpalicējas statusā

Tā uzskata AS ABLV Bank līdzīpašnieks, viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem Latvijā Oļegs Fiļs, kurš šī gada pirmajā Dienas Biznesa uzņēmēju kluba pasākumā iepazīstināja ar savu redzējumu par Latvijas ekonomisko situāciju salīdzinājumā ar citām valstīm. 2016. gadā jāieskrienas ar pievilcīgu piedāvājumu starptautiska maza un vidēja biznesa atvēršanai ES, jo ar lielām korporācijām jau nokavējām, viņš saka.

«Gandrīz viss, par ko es runāšu, ir citās valstīs, bet nav pietiekami izplatīts Latvijā,» iesāk O. Fiļs. Pēc viņa domām, pēdējos 20 gadus, attīstoties no zemākā līmeņa uz vidējo, uzkrātais privātais un valsts kapitāls uz kopējā Eiropas fona nav īpaši liels. Līdz ar to ārvalstu investīcijas un to piesaiste ir vitāli svarīgas, mēģinot valstij attīstīt ekonomiku un pretendēt uz lielākiem ieņēmumiem budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Miljonāru saraksta priekšgalā joprojām Fiļs un Bernis

LETA, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Fiļa bagātība gada laikā augusi par 64 miljoniem eiro, sasniedzot 299 miljonus eiro. Arī Berņa bagātība gada laikā augusi par 64 miljoniem eiro, sasniedzot 296 miljonus eiro.

Šogad trešo vietu saglabājis AS Rietumu banka lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins, kura īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par 114 miljoniem eiro, sasniedzot 256 miljonus eiro.

Ceturtajā vietā ierindots otrs lielākais Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko, kura īpašumu vērtība gada laikā augusi par 58 miljoniem eiro, sasniedzot 131 miljonu eiro.

Savukārt piektajā vietā ierindojies kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kura īpašumu vērtība gada laikā nav mainījusies un ir saglabājusies 80 miljonu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvijas bagātākie cilvēki kļūs vēl par 14 miljoniem latu turīgāki

Žanete Hāka, Ieva Mārtiņa, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV akcionāru sapulcē nolemts dividendēs izmaksāt 16,4 miljonus latu jeb 122,5 latus uz akciju, liecina bankas paziņojums.

Tādējādi Latvijas bagātākie cilvēki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis kļūs vēl par aptuveni septiņiem miljoniem latu bagātāki katrs.

Jau vēstīts, ka pēc žurnāla Kapitāls aplēsēm E.Berņa bagātība 2012. gadā tika lēsta 105 milj.Ls apjomā, bet O. Fiļa - 108 milj. Ls apjomā.

Jāpiebilst, ka pagājušais gads ABLV Bank bija veiksmīgs, turpinājās izaugsme visos galvenajos darbības virzienos, kā rezultātā ABLV Bank guva peļņu 16,5 miljonu latu apmērā.

Noguldījumu apjoms bankā palielinājās par 16,6% līdz 1,87 miljardiem latu, bet aktīvu apjoms 31. decembrī bija 2,14 miljardi latu; pēc aktīvu apjoma ABLV Bank atrodas ceturtajā vietā starp Latvijā strādājošajām komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Notikušais pavelk svītru centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza.

Līdz ar pēdējā laika notikumiem ap ABLV Bank, tiek iesaldēts arī darījumu kvartāla New Hanza projekts, otrdien preses konferencē sacīja ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Skaidrs, ka notikušais pavelk svītru mūsu centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza, kur bija plānots ieguldīt līdz 1 miljardam eiro, tas viss tiek iesaldēts, sacīja O. Fiļs

Patlaban jau ir pārtraukti būvdarbi, sadarbība ar apakšuzņēmējiem, un par visiem darbiem norēķināsimies, kad būs tāda iespēja, viņš uzsvēra.

Lasi Arī:

Zaudētājos var palikt pilsēta

New Hanza projektu nākotnē varētu pārskatīt

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pērn ABLV Charitable Foundation sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,7 miljonu eiro apmērā

LETA, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation» saņēmis ziedojumus 4 674 605 eiro apmērā, bet sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,651 miljonu eiro apmērā, liecina fonda apkopotā informācija par 2017.gadā paveikto.

Fonds darbojas piecās jomās - bērni un ģimene, laikmetīgā māksla, izglītība, pilsētvide un mecenātu projekti, kuru ietvaros kopā tiek īstenotas desmit programmas.

Finansējums tika izlietots dažādās sabiedriskā labuma iniciatīvās, piemēram, bērnu un ģimeņu atbalstam tika iztērēti 230 945 eiro, kas tika izlietoti, lai iegādātos dzirdes aparātus 40 Latvijas bērniem, atbalstītu 41 nometni 1440 bērniem Latvijā, kā arī sniegtu palīdzību deviņiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bērniem.

Laikmetīgās mākslas atbalstam tika novirzīti 95 498 eiro, tostarp atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas izstāžu projekti. 100 435 eiro tika novirzīti izglītības jomai, tostarp izdotas kultūras publikācijas un atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas un kultūras izpratni veicinoši izglītības projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vanags: Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī noslēdzies nekustamo īpašumu finansēšanas darījums 28 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā AS Baltic RE Group finansiālā sadarbībā ar ABLV Bank ir investējusi vairākās vēsturiskās ēkās Vecrīgā, informēja ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Darījuma rezultātā paredzēts Kaļķu ielu padarīt par ģimenēm draudzīgu iepirkšanās ielu. Baltic RE Group AS izpilddirektors Džovanni Dalla Zonka norādīja: «Tas ir kā liels lielveikals, kas sadalīts ielas garumā.»

Ēkas tika papildus rekonstruētas un pielāgotas atbilstoši jauno nomnieku, pazīstamu zīmolu pārstāvju prasībām. Kopējā iznomājamā platība ir 14 000 m2 un to veido sešas ēkas - Kaļķu ielā 15, Kaļķu ielā 12/14, Kaļķu ielā 6, tāpat arī Kungu ielā 1, Krāmu ielā 2 un Šķūņu ielā 19. Kopumā ēkās paredzēta vieta 35 vietējiem un ārzemju nomniekiem.

Dž. D. Zonka uzsvēra, ka Rīga šādam darījumam izvēlēta, jo ir centrālā Baltijas valstu pilsēta ar nozīmīgu tūrisma potenciālu. Tāpat viņš piebilda, ka šim projektam piemēroti zīmoli būtu Zara, Tommy Hilfiger, kas orientējas uz ģimenēm. Savukārt O. Fiļs norādīja, ka iepirkšanās ielas izveide Vecrīgā būs kā alternatīva lielajiem tirdzniecības centriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saskaņošanai nodotas Nodokļu politikas stratēģijas 2015.-2018.gadam

Rita Jansone, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikai jābūt prognozējamai; Latvijā ir vajadzīgs lielāks valsts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem

Tā tika secināts Saeimas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā konferencē par nodokļu politiku Latvijā.

2014. gadā noslēdzas iepriekšējās nodokļu politikas darbības termiņš, kas tapa krīzes perioda nogalē, kad būtiskākais bija nodrošināt tautsaimniecības atveseļošanai nepieciešamo stabilitāti. Patlaban sociālekonomiskā situācija ir mainījusies, tomēr uzņēmējiem joprojām viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir nodokļu sistēmas prognozējamība. Tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija ir uzņēmusies darbu izstrādāt jaunas nodokļu politikas stratēģijas piedāvājumu.

Konferencē Kādai būt nodokļu politikai Latvijā? tika pārrunāti nodokļu administrēšanas un iekasēšanas jautājumi mēģinot atbildēt uz jautājumu - kas jādara lai 2020. gadā nosegtu iztrūkstošos 6%-7% valsts budžetā, kas radīsies ES struktūrfondu finansējuma samazinājuma rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mikrotīkls (MikroTik) ir atsācis pieņemt un izsniegt preču pasūtījumus un plāno tuvākajā laikā atgriezties pie pilnas darba kapacitātes, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma valdes loceklis Arnis Riekstiņš ir noskaņots optimistiski: «Darām visu, kas mūsu spēkos, lai ātri atgūtos. Tā kā nesen ir pabeigta jauna noliktavas ēka, strādājam, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt noliktavas darbību arī šajās telpās un uzņēmuma darbība tiktu atjaunota vajadzīgajā kapacitātē.»

Jau vēstīts, ka naktī uz 20. augustu vienā no Mikrotīkla Rīgas noliktavām notika ugunsgrēks. Cietušo nebija, taču tika iznīcināta daļa no tirdzniecībai paredzētajām precēm un ražošanas komponentēm. Šobrīd teritorijā aktīvi strādā izmeklētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas miljonāru saraksta pirmajā vietā otro gadu pēc kārtas ierindots informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, liecina Dienas Biznesa apkopojums 100 Latvijas turīgākie cilvēki. Riekstiņa bagātība lēsta 202 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie 5G tehnoloģijas attīstības, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Latvijas bezvadu iekārtu un rūteru zīmols MikroTik uzsākuši sadarbību.

Starp abu uzņēmumu ēkām izveidots bezvadu datu pārraides radiotīkla savienojums ar 5G savietojamu bāzes staciju, sasniedzot ātrumu - 10 Gigabiti sekundē (Gbps). Tas ir desmit reizes vairāk nekā līdz šim bija iespējams radiotīklā.

LMT šādu tehnoloģiju ieviesis, lai MikroTik varētu izmantot to nākamās paaudzes 5G tehnoloģijām pielāgotu iekārtu izstrādei. Tuvākajos gados šādi savienojumi būs nepieciešami lietu internetam 5G mobilajā tīklā.

«Sadarbībā ar LMT jau šobrīd varam uzsākt darbu pie 5G tehnoloģijai piemērotu rūteru izstrādāšanas, kas ļaus mums tālāk nostiprināt savas konkurētspējas pozīcijas pasaulē,» vērtē Arnis Riekstiņš, SIA «Mikrotīkls» līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas miljonāru jaunākā saraksta pirmajā vietā ierindots informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kurš gadu iepriekš bija ceturtajā pozīcijā, liecina Dienas Biznesa apkopojums 100 Latvijas turīgākie cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Likumpārkāpumi nav bagātības priekšnoteikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīti un sazvērestības teorijas, kas nāk komplektā ar absolūtu neuzticēšanos valsts institūcijām, raksturo lielas sabiedrības daļas viedokli. To apliecina arī jaunākā sabiedriskās domas aptauja, kuru veica SKDS, tajā noskaidrots, ka lielākā daļa respondentu uzskata, ka godīgā ceļā Latvijā nav iespējams kļūt bagātam.

Gribētos teikt, ka šāds viedoklis varēja dominēt mežonīgā kapitālisma laikā deviņdesmito gadu vidū un beigās. Taču vairāk nekā 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas uzskats, ka savā valstī bagāts var kļūt, tikai krāpjoties un zogot, ir visai traģisks. Šāds viedoklis, jādomā, sakņojas negatīvajā pieredzē par to, kā notika privatizācija, kas tiešām bija netīrs process, un daudzajos korupcijas skandālos. Tajā pašā laikā nav pamata uzskatīt, ka mūsdienās tikai tā var tikt pie turības. Lai tie nebūtu tikai tukši apgalvojumi, minēšu dažus piemērus, kas ir nevis izņēmumi, bet apstiprina likumsakarības.

Vispirms jau jārunā par daudzajiem Latvijas jaunuzņēmumiem, kas darbojas ar ļoti atzīstamiem finansiāliem panākumiem, kuru pamatā nav nedz blēdības ar nodokļiem, nedz kādas citas mahinācijas. Piemēram, Latvijas audio tehnoloģiju jaunuzņēmums Sonarworks, kura izstrādāto sērijas Reference programmatūru lieto vairāki tūkstoši studiju visā pasaulē, sākot no radošiem entuziastiem līdz pat augstākā līmeņa studijām, ar to darbojas tādi mūziķi kā Maroon 5, Coldplay, Lady Gaga u.c. Tas piecu gadu laikā ir piesaistījis investīcijas divu miljonu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mikrotīkls, kura līdzīpašnieks ir Arnis Riekstiņš, saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada noslēgumā Latvijas uzņēmums SIA Mikrotīkls, kas plašāk pazīstams ar zīmolu MikroTik, sniedzis nozīmīgu ieguldījumu augstākās izglītības nozarē, ziedojot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fondam 250 000 eiro vairāku inženiertehnisko jomu attīstībai.

Galvenie virzieni, kurus vēlas atbalstīt uzņēmums, ir elektronika, telekomunikācijas un datorzinātnes, kā arī RTU projekti, kas saistīti ar inženierzinātņu popularizēšanu skolēnu vidū un skolēnu zināšanu pilnveidi eksakto zinātņu jomās. Tāpat uzņēmums izlēmis sniegt materiālu atbalstu RTU Inženierzinātņu vidusskolai, kā arī ziedot iekārtas fakultāšu laboratorijām, tādējādi ievērojami uzlabojot augstskolas programmu daudzpusīgumu un palīdzot veidot modernāku studiju vidi. Ziedojumu saņem un administrēšanu nodrošinās RTU Attīstības fonds.

RTU Attīstības prorektors Artūrs Zeps uzskata, ka saņemtais ziedojums ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas augstākās tehniskās izglītības attīstībā un jauniešu intereses par inženierzinātnēm veicināšanā: «Rīgas Tehniskā universitāte augstu novērtē SIA «Mikrotīkls» piešķirto atbalstu, kas palīdzēs izveidot vairākas jaunas laboratorijas elektronikas un datorzinātņu jomā, kā arī sniegs ieguldījumu studiju procesa uzlabošanā gan no saturiskā, gan infrastruktūras viedokļa. Saņemtais atbalsts palīdzēs piesaistīt jauniešus inženierzinātnēm, veicinot RTU sagatavoto speciālistu piemērotību darba tirgum, kā arī ļaus attīstīt jaunus pētniecības virzienus, tā vēl vairāk attīstot RTU un industrijas sadarbību, nodrošinot industrijai nepieciešamo zināšanu un inovāciju radīšanu un to praktisku pielietojumu dzīvē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju uzņēmums Mikrotīkls, kura līdzīpašnieks ir Arnis Riekstiņš, pērn strādāja ar 258,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa auga 1,8 reizes un bija 79,34 miljoni eiro. Uzņēmuma attīstība tiek vērsta uz jaunu produktu izstrādi un eksporta realizācijas apjoma palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank palielinājusi pašu kapitālu par 11,5 miljoniem latu

Žanete Hāka, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies ABLV Bank kārtējā akciju emisija, kuras laikā tika emitētas 6570 parastās vārda akcijas ar balsstiesībām, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pēc šīs emisijas bankas pamatkapitālu veido 127 170 parastās akcijas ar balsstiesībām un 13,4 tūkstoši personāla akcijas bez balsstiesībām, jaunās emisijas akcijas veido 5,2% no bankas balsstiesīgā pamatkapitāla.

Akciju emisija bija slēgta. Piedāvājums tika izteikts ierobežotam dalībnieku lokam. Kopējais apmaksātais pieteikumu apjoms par 1,2 miljoniem latu pārsniedza piedāvājumu, tāpēc atsevišķi pieteikumi tika apmierināti daļēji. Jaunās emisijas vienas akcijas pārdošanas cena bija 1755 lati, emisijā piedalījās 38 līdzšinējie bankas akcionāri.

Pēc emisijas noslēguma lielāko akcionāru — Oļega Fiļa, Ernesta Berņa un Nikas Bernes tiešas un netiešas līdzdalības procentuālais apmērs bankas kapitālā nav mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mērķis - tādu darbavietu radīšana, kurās samaksa ir virs vidējās

Līva Melbārzde, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai tādu darbavietu radīšana, kuru apmaksa ir virs vidējās, var ilgtermiņā stimulēt ekonomikas attīstību, IKP un valsts budžeta pieaugumu, kā arī kopējo labklājību valstī

To intervijā DB saka ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Fragments no intervijas:

Jūsuprāt, Latvijai nav izredzes būtiski palielināt ražošanas apjomus?

Latvijai ir jāatrod savs ceļš pasaules globalizācijas ietvaros. Nevar likt visu uz ražošanas kārti. Jābūt arī pakalpojumu industrijai un tad jāizvērtē, uz ko mērķtiecīgi koncentrēties, tās jomas arī vairāk attīstot. Par piemēru var minēt Apple, šīs produkcijas inovācijas, pētniecība un mārketings pārsvarā notiek ASV, kur ar to nodarbojas inovatīvi un radoši cilvēki, bet pašu aparātu ražošana notiek Ķīnā, kas ir lētā darbaspēka valsts, savukārt loģistika un distribūcija Eiropas tirgum notiek Nīderlandē, kam ir skaidras ģeogrāfiskās priekšrocības, bet servisa atbalstu nodrošina Īrija, kas mērķtiecīgi centās piesaistīt šajā segmentā lielas starptautiskas kompānijas. Jāpiebilst, ka peļņas centrs šai kompānijai atrodas Luksemburgā – daudzkārt mazākā valstī nekā Latvija –, taču ar izcilu banku sistēmu, izciliem starptautiskiem normatīviem un iedzīvotājiem, kas runā piecās un sešās valodās. Tas ir piemērs, kā valstis ir izvēlējušās un izmantojušas savas priekšrocības, dažādu ekonomisko nišu apguvē. Taču galvenais mērķis ir tādu darbavietu radīšana, kurās samaksa ir virs vidējās, tikai tādā veidā var ilgtermiņā stimulēt ekonomikas attīstību, IKP pieaugumu un kopējo labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru