Ekonomika

Papildināta - Vācijas prezidents pirmoreiz atzīst savu kļūdīšanos par Krieviju

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Šteinmeiers pēdējās dienās tika kritizēts par to, ka nebija komentējis pats savus kļūdainos spriedumus, sevišķi ārlietu ministra amatā. Tagad viņš pateicis, ka atbildība par karu Ukrainā gulstas uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Šteinmeiers paskaidroja, ka viņa spriedumu pamatā bija uzskats, ka Putins nepieļaus savas valsts pilnīgu ekonomisku, politisku un morālu izputēšanu savas impēriskās bezprātības dēļ. "Es kļūdījos, tāpat kā citi," sacīja Šteinmeiers.

Vācijas prezidents uzsvēra, ka Krievija Putina vadībā "neatgriezīsies pie pirmskara status quo".

Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Melniks svētdien pārmeta Šteinmeieram apšaubāmus politiskos sakarus ar Krieviju. "Šteinmeieram attiecības ar Krieviju bija un paliek kaut kas fundamentāls, pat svēts, neatkarīgi no notiekošā," publikācijā vācu laikrakstā "Tagesspiegel" norādīja Melniks.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka ukraiņu tautas, valodas, kultūras nav un tādēļ arī nav valsts, viņš piebilda. "Šteinmeiers, šķiet, arī piekrīt idejai, ka ukraiņi patiesībā nav cilvēki," pieļāva vēstnieks.

Pirmdien komentējot Šteinmeiera paziņojumu par savu kļūdu atzīšanu, Melniks sacīja: "Šie vārdi bija svarīgi. Ne jau mums, bet vāciešiem un pašam prezidentam." Viņš pauda uzskatu, ka kļūdu atzīšana ir pirmais solis uz to, lai neatkārtotu šādas kļūdas.

Otrdien Ukrainas vēstnieks turpināja kritizēt Šteinmeieru, Vācijas raidsabiedrībai "Deutschlandfunk" norādot, ka "līdzīgi daudziem maniem tautiešiem es vēlētos, lai prezidents ne tikai pauž nožēlu, bet arī kā valsts vadītājs pieprasa, ka federālā valdība mācās no Bučas slaktiņa un citu zvērību mācībām, ko mēs Ukrainā pieredzam katru dienu un nakti".

Viņš precizēja, ka tas nozīmē stingrākas sankcijas un energoresursu embargo.

Šteinmeiers otrdien atkārtoti pauda pārliecību, ka "Putina vadībā Krievija neatgriezīsies normālā ikdienā".

Kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma Vācija ir kritizēta par atturību sankciju ieviešanā pret Krieviju, jo īpaši energoresursu embargo noteikšanai, jo valsts lielā mērā paļaujas uz Krievijas gāzi un naftu.

Vācija ir atteikusies no gadu desmitiem ilgušās politikas ierobežot bruņojuma eksportu un ir piegādājusi Ukrainai ieročus, lai gan ir atteikusies piegādāt, piemēram, tankus un iznīcinātājus.

Nesen Berlīne tomēr piekrita Ukrainai piegādāt Čehijas armijas izmantotus Vācijā ražotus tankus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti Pasaules kausa ceturtdaļfinālā piekāpjas Vācijai

LETA, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel veiksmīgi turpina paplašināt savu tīklu Eiropā un jūlijā atver jaunu viesnīcu Esenē (Vācija) RAMADA BY WYNDHAM ESSEN, informē Mogotel.

Ramada būs trešā zīmola Wyndham Hotels & Resorts viesnīca, kuru pārvaldīs Mogotel. Vēl divas viesnīcas šā līguma ietvaros sāka darbu 2022.gada sākumā: Minhenē (Vācija) tika atvērta četru zvaigžņu biznesa viesnīca Wyndham Garden Munich Messe, bet Vroclavā (Polija) – piecu zvaigžņu viesnīca Wyndham Wroclaw Old Town Hotel.

Projektu realizē uzņēmums MV Hotels – Rīgā populārā zīmola Wellton Hotels īpašnieks.

"Tā būs pirmā RAMADA Esenē un pirmā RAMADA, ko pārvalda Mogotel. Mēs ar pārliecību varam runāt par veiksmīgu mūsu darba attīstību Vācijā. Pēc kompānijas STR Global pētījumu datiem mūsu pirmā viesnīca Minhenē piecu mēnešu laikā apsteidza konkurentus pēc vidējiem ieņēmumiem diennaktī uz vienu numuru (RevPAR). Tuvākajā laikā plānojam Vācijā atvērt vēl citus projektus," stāsta uzņēmuma Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Citrus Solutions vadības komandā darbu sākuši Eniks un Saušs

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā ik gadu uzbūvēto jauno mājokļu skaits līdz 2026.gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu varētu samazināties par 35%, prognozē pētniecības organizācija "Euroconstruct", brīdinot par vērienīgu mājokļu trūkumu turpmākajos gados.

"Euroconstruct" prognozes liecina, ka 2026.gadā Vācijā tiks pabeigti vien 175 000 mājokļu jeb par 95 000 mazāk nekā 2023.gadā.

Tikai Zviedrijā no 19 izanalizētajās Eiropas valstīm tiek prognozēts straujāks pabeigto dzīvokļu skaita kritums nekā Vācijā.

"Jaunu mājokļu būvniecība Vācijā bieži vien vairs nav iespējama, galvenokārt būvniecības un finansēšanas izmaksu straujā pieauguma dēļ. Politiķi pagaidām vēl nav uzlabojuši pamatnosacījumus," skaidro izpētes institūta "Ifo" būvniecības eksperts Ludvigs Dorfmeisters.

Eksperti uzskata, ka bez nodokļu samazinājumiem un mērķtiecīgām subsīdijām 2027.gadā Vācijā trūks aptuveni 830 000 dzīvokļu.

"Būvniecība šobrīd ir būtībā neiespējama. Ikviens, kurš šodien veiks būvniecību, bankrotēs," norāda Centrālās nekustamo īpašumu komitejas vadītājs Andreass Materns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

THE CATCH FAMILY restorāns Berlīnē – November Brasserie – pērn kļuvis par pirmo latviešiem piederošo ēdināšanas uzņēmumu, kas iekļauts Michelin ceļveža ieteikto restorānu sarakstā, stāsta Aleksandrs Slobins, THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs un dibinātājs.

Lai gan restorānu November Brasserie atvērām vien pērnā gada jūnijā, īsā laikā tam izdevās sasniegt ne tikai lieliskus biznesa rādītājus, bet arī gūt Michelin atzinību, par ko es ļoti priecājos, atzīmē A.Slobins. Augstu vērtēju arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu aicināt Michelin veikt gastronomijas izpēti Latvijā, jo tas noteikti varētu palīdzēt mūsu valstij piesaistīt jaunus tūristus, spriež A.Slobins. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz labu ēdiena pasniegšanas vietu, tāpēc pieļauju, ka kāds no augstākā līmeņa vietējiem restorāniem varētu ne tikai saņemt atzinību un tikt iekļauts Michelin ceļvedī, bet pat pretendēt uz zvaigzni, prognozē THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs, norādot, ka šāds novērtējums nāks par labu ne tikai konkrētajam restorānam, bet arī visai nozarei kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātā patēriņa krīze Vācijā draud negatīvi ietekmēt Latvijas biznesu

Db.lv, 02.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēki seko ekonomikai

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centienos ierobežot koronavīrusa omikrona paveida izplatību Vācija nākamo nedēļu laikā noteiks ierobežojumus attiecībā uz privātu pulcēšanos un slēgs klubus, bet lieli publiski pasākumi notiks bez skatītāju klātbūtnes, pavēstīja kanclers Olafs Šolcs.

Par pasākumiem zemju un federālās valdības vienojās sanāksmē otrdien, un tie stāsies spēkā ne vēlāk kā 28.decembrī.

Vienkopus privātos pasākumos varēs sanākt ne vairāk kā desmit cilvēki, neieskaitot par 14 gadiem jaunākus bērnus, un tas attieksies arī uz vakcinētajiem un pārslimojušajiem.

Vīrusa jaunā paveida dēļ Vācijai jārēķinās ar Covid-19 gadījumu jaunu vilni, sacīja Šolcs.

"Tā nebeigsies tik drīz, kā mēs cerējām," izsakoties par pandēmiju, norādīja kanclers.

"Es īsi pirms Ziemassvētku brīvdienām labprātāk jums sniegtu pozitīvākas ziņas," pēc sanāksmes žurnālistiem sacīja Šolcs. "Mēs visi esam trausli un noguruši. Bet tas nepalīdz. Mums atkal ir jābūt kopā un daudzos gadījumos jāievēro distance."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība vēlas gandrīz uz diviem gadiem saglabāt rezervē ogļu spēkstacijas, lai izvairītos no elektroenerģijas trūkuma gadījumā, ja pēkšņi samazinātos dabasgāzes piegādes no Krievijas, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī Vācija nolēma būtiski samazināt energoresursu importu no Krievijas. No Krievijas gāzes piegādēm Vācija plāno pilnībā atteikties 2024.gadā.

Taču Vācijas valdība bažījas, ka Maskava varētu pēkšņi pārtraukt dabasgāzes piegādes, reaģējot uz sankcijām, ko Rietumi, tai skaitā Vācija, piemērojuši Krievijai.

Valdības izstrādātais likumprojekts paredz, ka ogļu spēkstacijas, ko bija plānots slēgt, tiek saglabātas darba kārtībā.

Vācijai jau ir vairākas citas spēkstacijas, kas var tikt aktivētas ārkārtējā situācijā.

Valdības preses pārstāve skaidroja, ka tas ir nozīmīgs lēmums, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un saspringto situāciju enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenas. Kā intereses pārstāv "mūsu" Ekonomikas ministrija un valdība?

Kristīne Lazdoviča, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadošā pētniece un docente, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Citās valstīs Covid-19 riskus ļauj kontrolēt pašiem uzņēmējiem

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas farmācijas uzņēmums AS “Kalceks”, paplašinot savu klātbūtni vienā no lielākajiem Eiropas tirgiem – Vācijā, ir noslēdzis ilgtermiņa produktu izplatīšanas līgumu ar pieredzējušo Austrijā bāzēto Vācijas uzņēmumu “EVER Pharma”, informē “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Sadarbības līgums ar “EVER Pharma” paredz piecu kardioloģijas, centrālās nervu sistēmas, onkoloģijas atbalsta aprūpes terapeitisko grupu produktu izplatīšanu Vācijā, tā faktiski dubultojot šajā valstī aktīvi tirgoto “Kalceks” produktu skaitu.

“Slimnīcu produktu segments, kurā darbojamies gan mēs, gan arī “EVER Pharma”, pēdējos gados ļoti strauji aug visā Eiropā. Vācijas tirgū esam pārstāvēti kopš 2019. gada, un šis, mūsuprāt, ir ļoti piemērots brīdis savu pozīciju nostiprināšanai un piedāvātā produktu klāsta paplašināšanai. Tādēļ esam gandarīti, ka turpmāk varēsim sadarboties ar pieredzējušu partneri, kas ir slimnīcu segmenta līderis ar izcilu reputāciju. Mēs redzam lielisku sinerģiju starp mūsu Vācijas portfeli un “EVER Pharma” produktiem,” skaidro “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Vācijā oktobrī palielinājusies līdz 10,4% salīdzinājumā ar 10% septembrī, tādējādi reģistrēts jauns visu laiku augstākais līmenis, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Turklāt inflācijai kāpums fiksēts trešo mēnesi pēc kārtas.

Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 10,1%.

Viens no galvenajiem faktoriem cenu kāpumam oktobrī bijis enerģijas cenu pieaugums par 43%, kā arī pārtikas produktu cenu sadārdzināšanās par 20,3%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Vācijā oktobrī palielinājās par 0,9%.

Toties patēriņa cenas Vācijā atbilstoši Eiropas Savienības saskaņotajam patēriņa preču indeksam (HICP) oktobrī gada griezumā palielinājušās par 11,6%, bet mēneša salīdzinājumā - par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā šogad varētu tikt slēgti vēl 9000 veikalu, ņemot vērā darbības izmaksu pieaugumu un patērētāju pirktspējas samazināšanos, brīdina valsts mazumtirdzniecības nozares asociācija HDE.

HDE norāda, ka mazumtirdzniecības veikalu skaits Eiropas lielākajā ekonomikā samazinās jau vairākus gadus, un koronavīrusa pandēmija šo tendenci tikai paātrināja, jo aizvien vairāk pircēju preču iegādēm sākuši izmantot interneta veikalus.

Asociācijas dati liecina, ka laika periodā no 2020.gada līdz 2022.gadam Vācijā uz visiem laikiem tika slēgti 11 000 veikalu gadā. Pat no 2015.gada līdz 2019.gadam vidēji valstī katru gadu tika slēgti 5000 veikalu.

Turklāt jaunākās prognozes liecina, ka šogad tiks slēgti vēl 9000 veikalu, tādējādi Vācijā saglabāsies 311 000 veikalu, salīdzinot ar gandrīz 373 000 veikalu 2015.gadā.

HDE šo situāciju vērtē kā ļoti satraucošu, jo "bez veiksmīgas mazumtirdzniecības pilsētu centru nākotne ir neskaidra."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas darba devēji un arodbiedrības iebilst pret tūlītēju Eiropas Savienības (ES) aizliegumu importēt dabasgāzi no Krievijas, uzstājot, ka tas nozīmētu rūpnīcu slēgšanu un darbavietu zaudēšanu Eiropas lielākajā ekonomikā.

"Straujš gāzes embargo novedīs pie ražošanas zaudēšanas, slēgšanas un tālākas deindustrializācijas un ilgtermiņa darbavietu zaudējuma Vācijā," pirmdien kopīgā paziņojumā apgalvoja Vācijas darba devēju asociāciju konfederācijas BDA priekšsēdētājs Rainers Dulgers un arodbiedrību konfederācijas DGB priekšsēdētājs Reiners Hofmans.

Paziņojums izplatīts laikā, kad ES līderi izskata jaunas sankcijas Krievijas enerģētikas sektoram pēc tam, kad 7.aprīlī bloks nolēma no augusta aizliegt Krievijas ogļu importu.

Ukrainas līderi uzstāj, ka Krievijas enerģētikas eksporta ieņēmumi ļauj Maskavai finansēt karu Ukrainā.

Tomēr atteikšanās no Krievijas energoresursiem varētu būt sarežģīta, jo 27 ES valstīs 40% patērētās dabasgāzes un 25% naftas iepērk no Krievijas. Enerģētikas analītiķi norāda, ka atteikšanās no dabasgāzes varētu būt vissarežģītākā, jo lielākā daļa tiek saņemta pa gāzesvadiem no Krievijas, savukārt sašķidrinātās dabasgāzes piegādes lielā pieprasījuma pasaulē dēļ ir ierobežotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnas spiediena dēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika

LETA--BNS/LRT, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Lietuvu vērsto Ķīnas ekonomisko spiedienu izjūt visas Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus, tādēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika, uzsvērusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Kā viņa norādījusi pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas ekonomikas un klimata ministrijas parlamentāro valsts sekretāri Francisku Brantneri, Lietuva un Vācija ir vienisprātis, ka konflikts ar Pekinu jārisina, Eiropas Savienībai runājot vienā balsī.

"Nonācām pie atziņas, ka būtībā šis konflikts [ar Ķīnu] skar visu Eiropas kopējo tirgu, tāpēc ir svarīgi saglabāt Eiropas vienotā tirgus integritāti arī ilgākā laikā," žurnālistiem Seimā sacījusi ministre.

"Izeju no šīs situācijas iespējams rast, vienīgi runājot vienotā Eiropas balsī, jo sarežģītā situācijā nonākuši ne tikai Lietuvas uzņēmumi, bet arī integrētā Eiropas tirgus kompānijas, kurām ir partneri Lietuvā. Ceram, ka Vācija aktīvi atbalstīs pašreizējās ES prezidētājvalsts Francijas iniciatīvu pēc iespējas drīzāk izstrādāt jaunu spiediena novēršanas instrumentu, ko varētu izmantot īpašās situācijās, piemēram, gadījumā, kas līdzinās mūsu pašreizējai situācijai attiecībās ar Ķīnu," izteikusies Armonaite. "Tas ir svarīgi ne tikai Lietuvai, bet arī Vācijai, kas ir mūsu svarīgākā tirdzniecības partnere un aktīva investore."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Starp ES dalībvalstīm nav vienprātības par reakciju uz enerģijas cenu kāpumu

LETA--DPA, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmes bloka dalībvalstu vidū pieņemas spēkā domstarpības par labāko reakciju uz pieaugošajām enerģijas cenām.

Vācija ir noskaņota pret reformām ES enerģijas tirgū.

Dokumentā, kurā Vācija izklāstījusi savu nostāju šajā jautājumā, norādīs, ka tā piekrīt Eiropas Komisijas (EK) nesenajai analīzei,

ka enerģijas cenu pieaugums esot saistīts ar ārējiem globālās ekonomikas faktoriem, nevis ES enerģijas tirgus struktūru.

Tāpēc Vācija nevar atbalstīt pasākumus, kas konfliktē ar iekšējo gāzes un elektroenerģijas tirgu, piemēram, elektroenerģijas vairumtirdzniecības reformu.

Dokumentu parakstījušas vēl astoņas ES valstis: Austrija, Igaunija, Somija, Dānija, Īrija, Luksemburga, Lietuva un Nīderlande.

Pagājušajā nedēļā Spānija, Francija un vairākas citas Es dalībvalstis pauda viedokli, ka nepieciešama plašāka rīcība no ES puses, reaģējot uz pieaugošajām enerģijas cenām 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru