Lauksaimniecība

Papildināts ar foto - Gulbeniete sākusi īstenot arbūzu biznesa plānu

Lelde Petrāne, 11.07.2013

Jaunākais izdevums

Pavisam netālu aiz Gulbenes pilsētas robežām skatam paveras paprāvs tīrums, kurā aug dažādu šķirņu arbūzi. To saimniece ir gulbeniete Tatjana Ābeltiņa, kura arbūzus audzē zem klajas debess, pavasarī gan tos pārklājot ar plēvi, un plāno novākt aptuveni tonnu ražas, raksta reģionālais medijs Dzirkstele.

Tas noskaidrojis, ka T. Ābeltiņa pirmo gadu iemēģina roku arbūzu audzēšanā. Jau kopš decembra par arbūziem un to audzēšanu tika ievākta informācija gan internetā, gan arī dažādos žurnālos un laikrakstos. «Tad rakstīju biznesa plānu, pēc kura arī vadījos. Tika veikti aprēķini, vai man tas atmaksāsies vai ne. Skaitļi bija labvēlīgi, un tā process sākās,» stāstījusi T. Ābeltiņa un piebildusi, ka pirms nopietna arbūzu audzēšanas biznesa uzsākšanas Vidzemē šis ir tāds vairāk pētniecisks darbs, izmēģinājums un prakse.

«Man ir iekārtota sava arbūziņa dienasgrāmata, kurā tiek pierakstīta stādu dīgstība, ražība. Rudenī tiks veikta analīze, statistika un tad, savukārt, tiks veikti attiecīgie darbi nākotnē. Ja viss būs labi, tad nākamgad tīrums, kurā audzēšu arbūzus, būs krietni vien lielāks,» stāstījusi T. Ābeltiņa.

Arbūzu sēklas esot pirktas gan tepat mūsu veikalos, gan arī nākot no Krievijas. Kopumā tīrumā aug 12 šķirņu arbūzi. Tīrumā tika iestādīti vairāk nekā 300 arbūzu stādu, bet ražojošie ir vairāk nekā 250 stādi. Uz viena stāda esot vidēji trīs arbūzi. Šobrīd samērā palieli jau ir izauguši aptuveni 170 arbūzi. Ražas laikā sagaidāmi dažāda izmēra arbūzi, sākot no 2 kilogramiem līdz pat 10 un 15 kilogramiem. Arbūzi būs dzelteni, oranži, rozā un sarkani, ar sēklām un bez sēklām.

T. Ābeltiņa Dzirkstelei prognozējusi, ka pirmā arbūzu raža būs jūlija beigās, augusta sākumā. Tīrumā augot arī melones, bet tās neesot attaisnojušas cerības.

T. Ābeltiņa biznesa portālam db.lv atsūtīja sava arbūzu lauka fotogrāfijas. Viņa stāstīja: «Tie dēlīši ar cipariem nozīmē - šķirnes numurs un stādu daudzums. Sarkanās līmlentes uz lokiem apzīmē arbūzu skaitu uz viena stāda (uz viena stāda vidēji jābūt 4 arbūziem), šādā veidā vieglāk kontrolēt arbūzu ražīgumu.»

Tumši zaļie arbūzi ir šķirne sugar baby/ Citrulus edulis/ - agrīna šķirne, izaug līdz 5kg, mīkstums koši sarkans ar maz sēklām. Šiem arbūziem ir tikai 2 nedēļas, gatavību sasniegs apmēram pēc 3 nedēļām.

Dzeltenie strīpainie arbūzi - šķirne Zloto Wolicy H - dzeltena miza, oranžīgs mīkstums, izaug līdz 6 kg.

Gaiši zaļie strīpainie - šķirne Crimson sweet - vidēji agri, izteiktu strīpu uz mizas, ļoti saldi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Piedzīvojot lielu pieprasījumu, vietējā arbūzu audzētāja kāpina apjomus

Dienas Bizness, 29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arbūzu audzētāja Tatjana Ābeltiņa pērn izaudzējusi pusotru tonnu arbūzu, bet šogad cer uz krietni lielāku ražu. Arbūzi tāpat kā pērn augs zem klajas debess, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Tieši tāpat kā pagājušajā gadā pavisam netālu aiz Gulbenes pilsētas robežas paveras tīrums, kurā arī šogad tiks audzēti vairāku šķirņu arbūzi. Arbūzu audzēšanai T. Ābeltiņa pievērsās pagājušajā gadā. Arbūzi patiešām arī izauga, arī pieprasījums tiem bijis liels. Šogad arbūzi tiek audzēti jau trīs reizes lielākā platībā. Lai zeme tiktu racionālāk izmantota, arbūzu audzēšana notikšot pēc jaunas metodes.

«Tas būs savā ziņā eksperiments,» Dzirkstelei sacījusi T. Ābeltiņa un piebildusi, ja uz konkrēto platību parasti tiek stādīti 1000 stādi, tad viņa stādīs uz pusi vairāk. Kopumā tiks iestādīti 2300 arbūzu stādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Arbūzu Rasēns

Db.lv, 04.01.2019

Arbūzu Rasēns piens tapis pēc veiktās fokuss grupas pētījuma bērnu vidū (5-14 gadu jauna mērķauditorija), kas sniedza savus komentārus. Uzņēmuma pārstāvji novērojuši, ka jaunā paaudze biežāk izvēlas tieši netradicionālas garšas, kas ir eksotiskākas un jaunas Latvijas tirgum.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Food Union ražotnē Rīgā, Bauskas ielā, kur top piena dzēriens Rasēns ar arbūzu garšu.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union pērn rudenī paplašināja bērnu iecienītā zīmola Rasēns sortimentu ar jaunu produktu – arbūzu pienu 200 ml iepakojumā.

Jaunajā Rasēns sastāvā ir Latvijā ražots piens un arbūzu piedeva.

Kā liecina dati, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Food Union palielinājis kopējo Rasēns piena dzērienu noietu Latvijas tirgū par 15%. Vislielākais pieaugums ir vērojams Rasēns pieniem ar šokolādes un zemeņu garšu – 2018. gadā patērētāju pieprasījums pēc tiem audzis par 17%. Pieprasījums pēc Latvijā ražotiem piena dzērieniem audzis arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, jo īpaši liels pieprasījums ir pēc zemeņu Rasēna, pārdošanas apjomam pieaugot par 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Grib arbūzu padarīt par Latvijas ogu

Dienas Bizness, 10.06.2015

Arta Ķūša audzētos arbūzu stādus no vēja sargās rudzi, sildīs plēve un padzirdīs pilienu sistēma.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo ogu – arbūzu – var izaudzēt arī Latvijas klimatiskajos apstākļos, pārliecina zemnieki, kuri to pieradinājuši. Rucavnieks Artis Ķūsis ar arbūziem vēlas bagātināt mūsu pierasto produktu klāstu un ķeras tiem klāt ar vērienu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tagad ir īstais laiks stādīt ārā, par siltumnīcā izlolotajiem arbūzu dēstiem pagājušajā nedēļā sacīja Artis Ķūsis. Eksotiskās ogas viņš audzē trešo gadu. Sākumā veikta izpēte. «Papētīju un sapratu, ka Latvijā to var izdarīt, un kāpēc ne?» Ideja bijusi jau sen, «bet ne tādos apmēros». «Redzu, ka Latvijā pašmāju produkcija ir dikti ierasta, visu laiku viens un tas pats.» Tāpēc nobriedusi vēlme pameklēt ko jaunu.

Par pašu galveno labas ražas nosacījumu Artis teic: jāmāk tikt pie smukiem, veselīgiem stādiem. «Ja stādi ir pašvaki, tad tur nekas nav.» Tos divās siltumnīcās audzē pats no Francijā pasūtītām sēklām. Sēj aprīļa beigās, un viss maijs paejot darbos siltumnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī dzīvojot Lielbritānijā, gulbeniete Agnese Kivkucāne izjūt saikni ar dzimto Latviju, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Gulbeniete Agnese Kivkucāne jau 10 gadus dzīvo un strādā Lielbritānijā, bet, par spīti visam, viņas sirds tik un tā pieder Latvijai.

Agnese stāsta, ka sākotnēji ārzemēs bija ieplānots palikt trīs mēnešus un braukt atpakaļ, bet laiks palidoja vēja spārniem un viņi nolēmuši palikt vēl nedaudz ilgāk. «Pēc astoņiem mēnešiem devāmies uz Latviju, bet ne jau uz palikšanu, kā bija iepriekš ieplānots, bet gan pēc dēliņa.» Lielbritānijā skolā Agneses dēlu Krišu iekārtot palīdzējis kāds trimdas latvietis un aktīvs Daugavas Vanagu biedrs. «Tajā skolā Krišs bija pirmais latvietis. Lai gan bērns nezināja angļu valodu, skolotāji bija ļoti pretimnākoši un izpalīdzīgi,» atceras Agnese. Pati Agnese darbu šajā valstī esot atradusi diezgan ātri. Kad sākusi strādāt, šķitis, ka tas ir ļoti viegls un labi apmaksāts darbs. «Es vienkārši sēdēju pie galda un liku rāmīšos skolas fotogrāfijas. Diemžēl tas bija tikai sezonas darbs. Vēlāk sāku jau strādāt apģērbu noliktavā. Tur mani neapmierināja darba stundas un arī alga, tādēļ nācās aiziet. Sāku meklēt darbu nakts maiņā, jo no rītiem bija jāved uz skolu Krišs, bet pēcpusdienā jāizņem. Noalgot auklīti bija ļoti dārgi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas pensiju 2. līmeņa augstās komisijas maksas – vai pakalpojums ir pārāk dārgs?

Finanšu analītiķis Kaspars Spāre, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Rīgas Doma tornis

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Iebalso savu favorītu «Biznesa Tīģeris 2014» finālā!

Dienas Bizness, 21.05.2014

Žūrija: (No kreisās puses) Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere; Daiga Kiopa, SIA Lursoft valdes locekle; Jānis Kossovičs, 2013. gada konkursa «Biznesa Tīģeris» uzvarētājs; Vita Zariņa, b/a Turība Dr.oec., Prof. Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne; Sanita Igaune, laikraksta Dienas Bizness ziņu redaktore;

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Arbūzu raža rucavnieka saimniecībā padevusies laba

Dienas Bizness, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arbūzu raža, par spīti laika apstākļiem, rucavnieka Arta Ķūša saimniecībā arī šogad padevusies laba, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tās novākšanai viņš pirms pāris nedēļām sociālajos tīklos aicināja talciniekus un jau nolasīto produkciju izlika publiskai aplūkošanai.

Šonedēļ šī milzu kaudze jau aizceļojusi pie potenciālajiem pircējiem veikalu tīklos. Artis stāsta, ka pārlieku lielā mitruma dēļ šoruden samazinājies arbūzu uzglabāšanas laiks – pēc pusotras divām nedēļām tie var sākt bojāties.

Eksperimentējot ar šķirnēm, viņš sapratis, kuras Latvijā ir vērts audzēt. «Ja grib, visu var izdarīt. Galvenais ir gribēšana,» viņš ar darbu apliecinājis agrāk sacīto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šajā sezonā ir ziņots par iespējamiem saindēšanās gadījumiem pēc arbūza ēšanas Krievijā un Ukrainā, Pārtikas un veterinārais dienests uzskata, ka nav iemesla bažām par Latvijā iegādājamo augļu kvalitāti, vēsta laikraksts Diena.

Nav iemesla domāt, ka šīs arbūzu partijas, kas varēja izsaukt saindēšanos Ukrainā vai Krievijā, ir nonākušas pie mums, laikrakstam pastāstījusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. Dienests šogad neesot saņēmis nevienu sūdzību par arbūzu neatbilstību nekaitīguma prasībām, neesot arī ziņots, ka kāds Latvijā būtu saindējies, ēdot šos augļus.

Ārvalstu medijos minēts, ka saindēšanos varētu būt izraisījušas arbūziem pievienotās ķimikālijas vai krāsvielas nolūkā nogatavināt augļus.

T. Marčenkova ieteikusi iedzīvotājiem iegādāties augļus un dārzeņus legālajās tirdzniecības vietās, novērtējot to izskatu - par to vieglāk pārliecināties, ja auglis ir sagriezts. PVD pārstāve atzinusi, ka arbūzi var saturēt nitrātus. ES nav noteikta to norma šiem augļiem, taču uzglabāšanas laikā tie sadalās, turklāt ir maz iespējams uzņemt pārāk lielu devu ar arbūziem, uzskata T. Marčenkova, kā ticamāko saindēšanās iemeslu ārzemēs minot pesticīdus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 07.09.2018

1. Biroju ēkas jaunbūve un pārbūve Mūkusalas ielā 42

Projektētājs: SIA «OUTOFBOX» un SIA «Mūsu projekts»

Pasūtītājs: SIA «Mūkusalas Biznesa Centrs»

Būvētājs: SIA «Pro Dev»

Autori: arhitekti Pēteris Bajārs, Dace Ržepicka, Līga Vanaga, Ieva Lūse, Sabīne Vecvagare, Jekaterina Smirnova, būvkonstruktors Artjoms Samarins

Foto: Aivars Siliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru