Papildināts - Ķekava un Bauska mītam par hormoniem vistas gaļā liek pretī jaunu zīmi 

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

Lelde Petrāne, 2015. gada 13. janvāris plkst. 13:15

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Runājot par vistas gaļas pieprasījumu Latvijā, abi ražotāji, atsaucoties uz pasūtītu pētījumu, atklāja, ka noteikti trīs iemesli, kādēļ cilvēki atturas no vistas lietošanas uzturā. Tie ir: vēlme patērēt Latvijā ražotu produktu, ko ne vienmēr var iegādāties un atpazīt; bažas par vistas gaļā esošajiem augšanas hormoniem; iebildumi pret vistu audzēšanas un turēšanas apstākļiem.

Patlaban no Latvijā nopērkamās vistas gaļas tikai 54% jeb 19 tūkstoši tonnu ir Latvijā audzētu putnu gaļa. 46% jeb 16 tūkstoši tonnu vistas gaļas tiek importēts no Eiropas Savienības un citām pasaules valstīm, piemēram, Brazīlijas un Taizemes. Kā skaidroja AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers, tā kā ES izceļas ar ļoti striktiem noteikumiem, tas sadārdzina ražošanas izmaksas. Arī Zemkopības ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka Eiropas Savienības valstis nekad nevarēs konkurēt ar kvantitāti. Vienīgais, ar ko var konkurēt, ir gaļas kvalitāte.

Tieši to ar jauno zīmi vēlas uzsvērt abi putnu gaļas ražotāji. «Zīme 100% Latvijā audzēts dzīvnieks apliecina, ka gaļai izmantotais dzīvnieks ir dzimis, audzis un arī pārstrādāts Latvijā, ievērojot visas likumdošanas prasības,» akcentēja A. Vilcmeiers. Tā, piemēram, Latvijas svaigo vistas gaļu pēc nopirkšanas pirms gatavošanas nevajagot pat mazgāt, ja vien pirms tam ar nazi neesot griezta Brazīlijas vista, jokoja A. Vilcmeiers.

Vēlāk gan viņš paskaidrioja, ka Brazīlijas gaļu svaigā veidā Latvijā diez vai iespējams nopirkt. Parasti tā Latvijā sasaldētā veidā nonāk pie pārstrādātājiem un restorāniem. Latvijā var nopirkt svaigu vistas gaļu, kas ievesta no Polijas, Lietuvas un Igaunijas.

Preses konferences laikā gan samulsumu izraisīja jautājums, vai veikalos, kas marķēti ar zīmolu Bauska, var iegādāties arī gaļu, kas nav iegūta no Latvijā audzētiem putniem. Lielzeltiņu valdes priekšsēdētājs Māris Adijāns atzina, ka veikalu ķēde nav ražotāja īpašumā, tādēļ tas nevar būt simtprocentīgi pārliecināts par to, ko dara sadarbības partneris. Tomēr pašlaik noritot darbs pie tā, lai šo jautājumu sakārtotu. M. Adijāns uzsvēra, ka viņi nekad neesot stimulējuši sadarbības partneri maldināt patērētājus.

Turklāt no 2015.gada 1.aprīļa stāsties spēkā regula 1337/2013 par izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu svaigai, atdzesētai un saldētai cūkgaļai, aitu, kazu un mājputnu gaļai.

Jaunā zīme 100% Latvijā audzēts dzīvnieks būs izvietota uz visas zīmolu Ķekava un Bauska produkcijas - gan svaigās vistas gaļas, gan pārstrādātās produkcijas, kopskaitā ap 240 produktiem. Abi ražotāji aicina tai pievienoties ikvienu Latvijas gaļas nozares uzņēmumu, kas ražošanā izmanto Latvijā audzētu dzīvnieku gaļu atbilstoši normatīvajām prasībām.

Putnu gaļas patēriņš regulāri pieaug. Prognozes liecina, ka pasaulē līdz 2022.gadam tas pieaugs par aptuveni 9%, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz cūkgaļas un liellopu gaļas patēriņa pieauguma prognozes (3-4%). Vidējais putnu gaļas - vista, tītars, paipala u.c. - patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā ir apmēram 20 kilogrami, bet pasaulē - 15 kilogrami. Latvijā gadā tiek patērēts vidēji 21 kilograms putnu gaļas uz vienu iedzīvotāju. Vairāk nekā 90% iedzīvotāju regulāri uzturā lieto vistas gaļu. No viņiem 63% vistas gaļu ēd vismaz reizi nedēļā vai biežāk.

PF Ķekava ir vienīgais putnu gaļas ražotājs Latvijā, kas nodrošina pilnu ražošanas ciklu – no cāļu izšķilšanās līdz gatavam produktam. Savukārt SIA Lielzeltiņi inkubējamās olas, no kuriem pati izšķil cālīšus, iepērk no PF Ķekava.

AS Putnu fabrika Ķekava aug vairāk nekā 1,2 miljoni cāļu. Gaļas iegūšanai audzē selekcionētu vistu šķirni Ross 308, kas speciāli šķirnei pielāgotos audzēšanas apstākļos teju 2 mēnešu laikā sasniedz 2,2 - 2,5 kg svaru. 2014. gadā saražotās produkcijas apjoms pārsniedz 18 900 tonnas (gaļa un subprodukti).

SIA Lielzeltiņi ir otrs lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Pastāvīgi audzē 0,5 miljonus cāļu. Arī Lielzeltiņi gaļas iegūšanai izmanto Ross 308. Saražotās produkcijas apjoms 2014. gadā bija 9600 tonnas (gaļa un subprodukti).

PF Ķekava un SIA Lielzeltiņi esošajās kūtīs vistas dzīvo brīvi un pārvietojas pa pakaišiem. To blīvums uz vienu kvadrātmetru ir 37kg. Eiropas Savienības regulas nosaka, ka putnu blīvums uz vienu kvadrātmetru nedrīkst pārsniegt 39 kg. Kūtīs ir noteikta gaisa temperatūra un apgaismojums, kas atbilstoši diennakts stundai, tiek regulēts, lai vista varētu gulēt septiņas stundas dienā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2015. gada 12. janvāris plkst. 9:56

Zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis šogad plāno apgūt Latīņamerikas valstu tirgu...

2015. gada 12. janvāris plkst. 8:53

Uzkrauta Latvijas vēsturē lielākā pārtikas kviešu krava eksportam un piedzīvots postošākais...

2015. gada 10. janvāris plkst. 14:21

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut Orkla ASA un AS Gutta, SIA...

2015. gada 09. janvāris plkst. 10:54

No AS Limbažu siers valdes aizgājusi Melita Tidriķe, liecina Lursoft dati....

2015. gada 08. janvāris plkst. 18:05

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien pēc būtības izskatīja civillietu, kurā Vācijas uzņēmums Tchibo...

2015. gada 08. janvāris plkst. 15:16

Latvijā lielākais graudu pārstrādes uzņēmums Dobeles dzirnavnieks divu gadu laikā par 30%...

2015. gada 08. janvāris plkst. 12:17

No Latvijas tirgū nopērkamās vistas gaļas ap 46% jeb 16 tūkstoši tonnu...

2015. gada 08. janvāris plkst. 11:12

Šā gada finanšu rādītājus AS Brīvais Vilnis plāno noturēt 2014.gada līmenī, liecina...

2015. gada 08. janvāris plkst. 9:17

Pasaule aizvadītajā desmitgadē ir ļoti mainījusies un mārketings līdz ar to, bet...

2015. gada 08. janvāris plkst. 8:18

Latvijas alus darītavai Bauskas alus aizvadītais gads ir bijis labāks nekā 2013.gads,...