Pārtika

Prezentēs atpazīstamības zīmi, kas norādīs uz 100% Latvijā audzētu un ražotu vistas gaļu

Lelde Petrāne, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

No Latvijas tirgū nopērkamās vistas gaļas ap 46% jeb 16 tūkstoši tonnu tiek importēts no ārvalstīm. Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi izveidojuši atpazīstamības zīmi.

Tā apliecināšot vistas gaļas «vietējo izcelsmi, kvalitāti, uzturvērtību un vistu audzēšanā ievēroto augstāko biodrošību».

Plašāka informācija par šo ieceri gan tikšot sniegta tikai 12. janvārī plānotajā preses konferencē.

AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi Latvijas tirgū 2013.gadā pārdeva 21 tūkstoti tonnu vietējās produkcijas, kas ir vairāk nekā puse no kopējā patēriņa.

PF Ķekava šobrīd strādā 600 darbinieki. Uzņēmums ražo vairāk nekā 240 dažādus vietējas izcelsmes produktus. SIA Lielzeltiņi nodrošina darbu 430 darbiniekiem, ražojot vairāk nekā 50 dažādus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts - Ķekava un Bauska mītam par hormoniem vistas gaļā liek pretī jaunu zīmi

Lelde Petrāne, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dietoloģe Lolita Neimane veic eksperimentu un secina - vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties Putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas. Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un PF Ķekava līdzīgs reklāmsauklis – «bez antibiotikām un hormoniem» – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču zīmju aizsardzība

Linda Reneslāce - ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pieprasījuma kāpumu Latvijā aizvien vairāk zemnieku saimniecību pievērsušās mājputnu audzēšanai

Tādējādi pircējiem tiek dota izvēles iespēja – iegādāties bioloģisku vai konvenciāli audzētu putnu gaļu. Uzrunāto zemnieku saimniecību saimnieki atzīst, ka pagaidām mājputnu audzēšana ir nišas nodarbe, bet tai ir liels potenciāls, tostarp arī eksportā. Konkurentu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tomēr pircēju vismaz pagaidām pietiek visiem. «Mazajai Latvijai saimniecību daudzums, kurās audzē mājputnus, ir pietiekams, katrs no mums ir atradis savu nišu, kur produkciju realizēt. Ja saimniecību kļūtu daudz vairāk, būtu jādomā par eksportu,» lēš z/s Kalvāni īpašniece Brigita Savina.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) ieviesīs jauna dizaina konceptu uzņēmumam piederošajā specializētajā veikalu tīklā Ķekava.

Jaunā dizaina koncepta ietvaros visos Ķekava veikalos tiks rekonstruētas iekārtas un aprīkojums, kā arī izvietota papildu informācija par vistas gaļas izcelsmi.

«Jau šobrīd iedzīvotājiem Ķekava veikalos piedāvājam tikai Latvijā audzētu un pārstrādātu vistas gaļu. Kopumā jaunā dizaina koncepta ieviešanā 25 veikalos divu gadu laikā esam paredzējuši investēt ap 300 tūkstošiem eiro,» sacīja Andris Vilcmeiers, AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

Pirmais jaunā dizaina koncepta Ķekava veikals atvērts Mildas tirdziņā, E.Birznieka-Upīša ielā. Līdz 2015.gada beigām jauno konceptu plānots ieviest vēl piecos firmas veikalu tīkla Ķekava veikalos. Pāreju uz jauno veikalu tīkla konceptu pilnībā plānots pabeigt tuvāko divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā būs divi gadi, kopš SIA A.K.S. Grupa Alsviķu pagastā pievērsusies vistu audzēšanai. Lai gan uzņēmuma pamatnozare jau daudzus gadus ir kokapstrāde, laiks tiek atrast arī vistkopībai, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Uzņēmuma īpašniece Kristīne Vindela atzīst, ka doma par vistu audzēšanu bijusi jau sen, bet netika īstenota. Piedzimstot mazākajai meitiņai, abi ar vīru sapratuši, ka tas ir īstais mirklis ieceres īstenošanai. «Meita atteicās ēst veikalā pirktās vistu olas. Arī man ir ļoti izteikta smaržu izjūta, nevaru ieēst veikalā pirktās vistu olas, jo tām ir izteikts zivju un izmantotās barības aromāts. Cepot šīs olas, visa māja sāk smaržot pēc zivīm... Sākām ar domu pamēģināt savām vajadzībām un iegādājāmies septiņas vistas Madonas audzētavā. Tās bija divas pērļu vistiņas, divas Andalūzijas zilās - skaistas, zilganpelēku spalvu vistas - un trīs Kučinskaja Jubiļeinaja, » stāsta K.Vindela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mārtiņš Rītiņš: Ja es par savu darbu prasu naudu, tad man ir jādod pašu labāko

Didzis Meļķis, 11.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās raudzes gaļas lopu audzēšana Latvijā pagaidām notiek salīdzinoši nedaudz un gandrīz tikai eksportam, jo vietējā patēriņā pat neliela cenas starpība aizvien ir noteicošā

Situācija gan ir cerīga, jo līdz ar slow food jeb ekoloģiskās pārtikas kustības izvēršanos aug cilvēku informētība, mainās arī patēriņa paradumi. Par labu visiem ar pārtiku saistītajiem biznesiem Latvijā arī nāktu, ja kāds restorāns iegūtu Michelin zvaigzni, klāsta restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Kad vien satieku singapūriešu draugu un Latvijas kādreizējo goda konsulu Sevu Tiamu Lovu, mūsu saruna neizbēgami nonāk pie regulārā jautājuma – kāpēc gan jums Latvijā nepāriet no plaša patēriņa lopkopības uz augstākās klases gaļas lopiem? Nesen to jautāju jums – cik tas varētu būt reāli, un jūs bijāt absolūti pozitīvi noskaņots. Kas ir pamatā jūsu optimismam?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gada preču zīmes 2018 apbalvojumus saņem Printful un Pupuchi

Zane Atlāce - Bistere, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā Eiropas Savienībā šī gada 12. oktobrī stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, kas paredz vienota papildu degvielas marķējumu ieviešanu Eiropā.

Jaunās etiķetes būs gan uz degvielas bākas vāciņa transportlīdzekļiem, kuri tiks ražoti sākot no šī gada oktobra, gan transportlīdzekļa rokasgrāmatās, kā arī degvielas uzpildes stacijās un automašīnu tirdzniecības vietās.

Tā kā jaunā direktīva par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu stāsies spēkā šī gada 12. oktobrī, transportlīdzekļu ražotāji un degvielas uzpildes stacijas sāks izvietot etiķetes pārejas periodā pirms šī datuma.

AS Virši-A Biznesa attīstības vadītājs Lauris Kalve norāda, ka degvielas uzpildes stacijās etiķetes būs redzamas gan uz pistoles, gan uz degvielas sūkņa, un etiķešu dizains būs tāds pats kā tām, kas atrodas uz jaunajiem transportlīdzekļiem un to rokasgrāmatās – vienīgi izmēri atšķirsies. «Jaunās etiķetes būs kā papildinājums jau esošajai informācijai uz degvielas sūkņiem un pistolēm – degvielas mazumtirgotāju izmantotie un ieviestie degvielu nosaukumi vai zīmoli saglabāsies,» stāsta L. Kalve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sumināti konkursa «Gada preču zīme 2017» uzvarētāji, informē Patentu valde. Labāko preču zīmju titulus ieguva Mārtiņa Barkāna ģimenes vīna darītavas uzņēmums SIA «Abavas dārzi» un videi draudzīgs uzņēmums SIA «Labie koki».

Suminot pērnā gada reģistrēto preču zīmju īpašniekus, apbalvojumi tika piešķirti divās nominācijās: «Gada preču zīme – Latvijai» un «Gada preču zīme – pasaulei».

Laureātu diplomus saņēma SIA «Baltic Dairy Farm» un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Laureāti saņēma simpātiju un speciālbalvas. Patentu valdes Simpātiju balvu nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrija par reģistrēto preču zīmi «LATVIJA 100. ES ESMU LATVIJA», kas kļūs par šī vēsturiskā laika liecību, apvienojot Latvijas valsts simtgadei radītos un veltītos darbus.

Savukārt lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā – LTRK – savu Simpātiju balvu piešķīra AS «Latvijas Maiznieks» par reģistrēto preču zīmi «ĪSTENĀ» – preču zīmi, kas ir cieši saistīta ar mūsu tautas vērtībām, nacionālo lepnumu un tradīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VID pētīs, vai ārvalstu dārzeņus un augļus neuzdod par vietējā tirgū audzētiem

Žanete Hāka, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras periodā Latvijas tirgos gan ārvalstu tirgotāji cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, gan arī Latvijas tirgotāji tirgo no kaimiņvalstīm ievestu preci, taču maldīgi uzdod to par pašu izaudzētu.

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, kā arī norāda uz to, ka ievesto dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) arī šogad pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos un nakts tirdzniecības vietās.

VID informē, ka tās fiziskās personas, kuras tirgo pašaudzētu produkciju - piemājas saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un ogas, un kuru ienākumi no to pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un tām nav jāizmanto kases aparāts. Saimniecisko darbību var nereģistrēt un kases aparāts nav jāizmanto arī tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no savvaļas velšu vākšanas (sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana, no 2015.gada 3.jūnija – arī parka vīngliemežu ieguve), ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā. Tomēr šīm personām ir jāspēj pēc pircēja pieprasījuma izsniegt stingrās uzskaites kvīti, kā arī jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Marinēti vistas gaļas produkti Putnu fabrikā Ķekava

Žanete Hāka, 18.09.2015

Šajā kūtī atrodas dējējvistas. Tajā visu laiku tiek uzturēta vienmērīga temperatūra – 21 grāds. Vistas baro noteiktā laikā – katru rītu plkst.7. Kopumā vistas guļ septiņas stundas.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz portāls db.lv ciemojās AS Putnu fabrika Ķekava, lai aplūkotu vistas gaļas produktu izgatavošanas procesus šajā kompānijā.

Kopumā uzņēmumā patlaban aug vidēji 1,2 miljoni vistu dažādos vecumos, stāsta AS Putnu fabrika Ķekava Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Bikse.

Ražošanas teritorija ir liela – kopā 102 hektāri – tajā atrodas gan inkubators, gan dējējvistu, gan gaļas vistu kūtis, gan ražošanas cehi un noliktavas. AS Putnu fabrika Ķekava ir pilna cikla ražošanas uzņēmums, kas mūsdienās Eiropā ir sastopams reti, jo audzējot jaudu putnus piegādā vairāki audzētāji no tuvākās apkārtnes.

Putnu fabrika Ķekava pēdējo gadu laikā ražošanā un putnu audzēšanā veikusi būtiskas investīcijas, un patlaban primāri ir palielināt kautuves jaudu, kā arī renovēt putnu kūtis. Salīdzinoši – Lietuvā kopumā var izaudzēt putnu gaļu 112% apjomā no vietējā pieprasījuma – lai paliktu pašiem un vēl paliktu pāri, savukārt Latvijā no pieprasījuma iespējams izaudzēt aptuveni 60%, taču produktus arī eksportējam, stāsta I. Bikse. Latvijā tiek realizēti 72% Putnu fabrika Ķekava saražotās vistas gaļas, savukārt 28% uzņēmums eksportē. Galvenais uzņēmuma eksporta tirgus ir Zviedrija, kur lielākais pieprasījums ir pēc vistas filejām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta ar foto: Ieguldot 500 tūkstošus eiro, atvērts pirmais KFC Rīgā

Žanete Hāka, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā atklāts pirmais ātrās apkalpošanas restorāns KFC (Kentucky Fried Chicken), kura izveidē investēti 500 tūkstoši eiro, informē UAB Cibus Restaurants vadītājs un KFC un Pizza Hut franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs Sigurdurs A. Sigurdsons.

Ātrās apkalpošanas restorāns izvietots divos stāvos 300 kvadrātmetru platībā.

Vistas gaļu uzņēmums patlaban iegādājas lielākajā Baltijas vistas gaļas pārstrādes uzņēmumā, taču sarunas notiek arī ar Latvijas lielāko vistas gaļas ražotāju, stāsta S. A. Sigurdsons.

Patlaban uzņēmējam pieder pieci KFC restorāni un trīs Pizza Hut restorāni Baltijas valstīs un septiņi Pizza Hut Somijā.

Nākotnē uzņēmums plāno atvērt jaunus restorānus Rīgā, un patlaban tiek meklēta vieta. Pirmā restorāna vietas atrašana beigusies veiksmīgi, jo tas īpašums atrodas tieši blakus Galerijai Centrs.

Līdz gada beigām blakus KFC plānots atvērt Pizza Hut restorānu, arī tā izveidē tiks ieguldīti 500 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs Lielzeltiņi šogad plāno palielināt pārdošanas apmērus Skandināvijas tirgū, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Adijāns.

«Mēs eksportējam uz Zviedriju, Somiju. Zviedrija ir viens no mūsu lielākajiem klientiem ar augstākajām kvalitātes prasībām. Eksportējam produkciju arī uz Nīderlandi un Franciju, attiecīgi, eksporta valstu loks ir diezgan plašs. Taču pamata lieta, uz ko mēs pašlaik koncentrējamies, ir Skandināvija. Sekojam līdzi Latvijas tirgus tendencēm un vēlamies piedāvāt pašreiz eksportam ražotos produktus - ceptu vistas gaļu - arī vietējiem pircējiem,» sacīja Adijāns, piebilstot, ka nākotnē uzņēmums ir iecerējis ieiet arī jaunos eksporta tirgos, piemēram, sākt produkcijas realizāciju Norvēģijā.

Viņš norādīja, ka Lielzeltiņi šogad plāno realizēt arī vairākus investīciju projektus, tostarp rekonstruēt putnu novietnes, uzlabojot labturības un vides prasības. «Esam plānojuši investīcijas pārstrādes cehā - augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, iegādājoties jaunas iekārtas, lai paplašinātu produktu sortimentu. Faktiski, plānojam arī pakāpenisku autoparka nomaiņu. Investīciju projekti kopumā ir diezgan daudz, strādājam pie tā, lai mēs tos varētu pakāpeniski īstenot,» sacīja Adijāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 24.aprīlī sākas Rail Baltica projektam veltīts divu dienu starptautisks pasākums Rail Baltica Global Forum 2017 - Building A New Economic Corridor, kura laikā skatīs Rail Baltica ekonomisko potenciālu, iepirkumu politiku un organizāciju.

Forumu organizē RB Rail AS, trīs Baltijas valstu kopuzņēmums, ar trīs projekta nacionālo ieviesējorganizāciju – Rail Baltic Estonia, Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica statyba atbalstu.

Abu dienu pasākumu norisi ikvienam interesentam iespēja vērot tiešsaistē interneta vietnē railbaltica.org/forum.

Pirmā pasākuma diena veltīta diskusijām par Rail Baltica infrastruktūras potenciālo iespēju kļūt par katalizatoru jauna ekonomiskā koridora izveidē. Pasākuma laikā pirmo reizi prezentēs Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Turklāt pasākumā runās par biznesa un pasažieru interesi ne tikai par Rail Baltica projektu, bet arī par citiem līdzīgiem šāda līmeņa projektiem Eiropā. Pasākumā piedalīsies augsta līmeņa amatpersonas un viedokļu līderi no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, ES Komisijas un Parlamenta. Foruma otrā diena jeb Projekta piegādātāju diena, 25. aprīlis, būs īpaši veltīts projekta iepirkumu tēmai, un tajā piedalīsies turpat 200 uzņēmumi no 18 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) svaigā vistas gaļa saņēmusi Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi Kvalitatīvs produkts jeb Zaļā karotīte, informē uzņēmumā.

Zaļās karotītes zīme apliecina, ka PF Ķekava svaigās gaļas produkcija tiek ražota Latvijā, izmantojot vietējās izejvielas, un atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem.

Norāde Zaļā karotīte būs izvietota uz kopumā 14 PF Ķekava svaigās gaļas produktu veidiem, kuru skaitā ir svaigs cālis, cāļa krūtiņas fileja, cāļu šķiņķīši, cāļu spārniņi un pusspārni, cāļu kājas, muguras un stilbiņi. Putnu gaļa ir 100% audzēta un pārstrādāta Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

«Esam gandarīti, ka PF Ķekava produkcijas augstā kvalitāte ir novērtēta nacionālā līmenī. Mūsu veiktais pētījums rāda, ka vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ir būtiska pārtikas produktu izcelsmes valsts, un informāciju par to viņi meklē, pirmkārt, uz produktu iepakojuma. Tādēļ vizuāla norāde uz produkta ir ne tikai apliecinājums tā augstajai kvalitātei, bet orentieris pircējiem, lai atpazītu un izvēlētots Latvijā ražotus pārtikas produktus. Uz PF Ķekava svaigās gaļas norāde Zaļā karotīte būs izvietota kopā ar mūsu pašu ieviesto atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķekava ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā investēs 7,4 miljonus eiro

LETA, 18.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā šogad investēs 7,4 miljonus eiro, informēja Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrjus Prankevičs.

Par galveno mērķi šogad Ķekava noteikusi augstākās kvalitātes vistas gaļas ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum.

Prankevičs norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī pilnībā rekonstruēta svaigās gaļas līnija un kautuve. Šogad un nākamgad kopumā plānots ieguldīt vēl sešus miljonus eiro, lai veiktu vērienīgu pārbūvi broileru kūtīs un rekonstruētu ražotni. Šogad uzņēmums arī strādā pie jaunām produktu līnijām gan vietējam, gan eksporta tirgum, kurā uzņēmums iegūst arvien spēcīgākas pozīcijas.

«Šogad esam izstrādājuši divas jaunas līnijas un līdz gada beigām plānojam palielināt kopējo ražošanas apjomu par 10%,» stāsta Prankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Svētku cienasta sarūpēšanā palīgā nāk šefpavāri: Marinēta vista ar gurķu-jogurta mērci

Sagatavojusi Linda Zalāne, 22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fabiāns de Frīss restorāna Terra šefpavārs

Marinēta vista ar gurķu-jogurta mērci

Sastāvdaļas:

500 g vistas filejas (vai vistas stilbiņu)

2 ķiploku daiviņas

valrieksta izmēra ingvers

1 laims

1 citrons

1 apelsīns

1 tējkarote maiga karija

100-150 ml sojas mērces

Gaļas pagatavošana:

Sagriež vistas fileju palielos gabalos. Norīvē miziņu laimam, citronam un 1/2 apelsīna, liek blenderī kopā ar pārējām marinādes sastāvdaļām, sajauc. Iemarinē vistu, atstāj uz nakti ledusskapī. Cep vai grilē, kā ierasts.

Sastāvdaļas mērcei:

1/2 gurķis

300 g grieķu jogurta

dažas lapiņas kinzas

1 ķiploka daiviņa

citrona sula

jūras sāls

pipari

olīveļļa

Mērces pagatavošana:

Uz rupjas rīves sarīvē gurķi, pieber mazliet sāls, atstāj uz vienu stundu. Tā kā 95% no gurķa sastāva ir ūdens, pēc stundas var izspiest lieko ūdeni. Vēl pēc stundas paspiež gurķa gabaliņus ar roku, lai izspiestu vēl mazliet ūdens, ievieto atsevišķā bļodā. Paralēli samaisa jogurtu ar pārējām sastāvdaļām, pieber sāli un piparus. Ja grieķu jogurts ir par biezu, var pievienot mazliet piena. Iemaisa gurķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Iepazīstina ar piecu dažādu valstu Ziemassvētku tradicionālajiem ēdieniem

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā top?: Pica Rīga vistas filejas pica

Dienas Bizness, 16.02.2018

Vistas filejas picas sastāvdaļas ir karija mērce, pizzarella, picas sieru mikss, šampinjoni, sīpoli, marinēta kukurūza, konservēti ananāsi, spināti, marinēta grilēta paprika, vistas fileja.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Pica Rīga dibināta 2016.gada janvārī. Sākotnēji uzņēmums pieņēma tikai pasūtījumus, taču tad atvēra arī picēriju Rīgā, Strēlnieku ielā.

Tiesa gan, pasūtījumi aizvien kopējos pārdošanas apjomos dominē, taču piektdienas vakaros un sestdienās arī picērija ir pārpildīta, cilvēki zvana, lai rezervētu vietu, taču viss jau ir pilns, stāsta kompānijas īpašnieks Normunds Bērziņš.

Patlaban Pica Rīga piedāvājumā ir vairāk nekā desmit picas, picu piedāvājums ik pa laikam tiek pārskatīts, taču lielākoties saglabājas stabils. Starp interesantākajām picām uzņēmuma klāstā ir melnā pica ar mīdijām, kā arī pica ar strausa gaļu. Pirms kāda laika no piedāvājuma izņemts viens picas veids, kurā bija iekļauta liellopu gaļa, paipalu olas un citas sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru