Jaunākais izdevums

Putnu gaļas ražotājs Lielzeltiņi šogad plāno palielināt pārdošanas apmērus Skandināvijas tirgū, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Adijāns.

«Mēs eksportējam uz Zviedriju, Somiju. Zviedrija ir viens no mūsu lielākajiem klientiem ar augstākajām kvalitātes prasībām. Eksportējam produkciju arī uz Nīderlandi un Franciju, attiecīgi, eksporta valstu loks ir diezgan plašs. Taču pamata lieta, uz ko mēs pašlaik koncentrējamies, ir Skandināvija. Sekojam līdzi Latvijas tirgus tendencēm un vēlamies piedāvāt pašreiz eksportam ražotos produktus - ceptu vistas gaļu - arī vietējiem pircējiem,» sacīja Adijāns, piebilstot, ka nākotnē uzņēmums ir iecerējis ieiet arī jaunos eksporta tirgos, piemēram, sākt produkcijas realizāciju Norvēģijā.

Viņš norādīja, ka Lielzeltiņi šogad plāno realizēt arī vairākus investīciju projektus, tostarp rekonstruēt putnu novietnes, uzlabojot labturības un vides prasības. «Esam plānojuši investīcijas pārstrādes cehā - augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, iegādājoties jaunas iekārtas, lai paplašinātu produktu sortimentu. Faktiski, plānojam arī pakāpenisku autoparka nomaiņu. Investīciju projekti kopumā ir diezgan daudz, strādājam pie tā, lai mēs tos varētu pakāpeniski īstenot,» sacīja Adijāns.

Adijāns piebilda, ka precīzu šogad kompānijas attīstībā paredzēto investīciju apmēru nevar nosaukt, taču Linas Agro Group meitas uzņēmumu Putnu fabrika «Ķekava» un "Lielzeltiņi" attīstībā tuvākajos gados plāno ieguldīt līdz desmit miljoniem eiro.

Lielzeltiņi ražo vistas gaļu un vistas gaļas produktus, kā arī kombinēto lopbarību. Pēc uzņēmumā sniegtās informācijas, Lielzeltiņi pagājušajā finanšu gadā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.jūnijam strādāja ar 23 miljonu eiro apgrozījumu un 1,4 miljonu eiro peļņu.

Jau vēstīts, ka Lietuviešu uzņēmums Linas Agro Group 2013.gadā par 12,5 miljoniem eiro (8,8 miljoniem latu) iegādājās četrus putnkopības uzņēmumus Latvijā, tostarp arī Lielzeltiņus. Linas Agro Group nopirka 87% Putnu fabrika «Ķekava» daļu, 100% Broileks, 100% Cerova un 100% Lielzeltiņi akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam samazinājies par 9,3% jeb 3,466 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 33,642 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ievērojami samazinājusies. Tā 2017./2018. finanšu gadā bija 183 tūkstoši eiro, kas bija par 82,1% jeb 839 tūkstošiem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

2016./2017. finanšu gadā SIA «Lielzeltiņi» strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka SIA «Lielzeltiņi» guvis ieņēmumus 21,475 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 8,1% salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu) no broileru un broileru gaļas pārstrādes produktu pārdošanas, savukārt no kombinētās lopbarības un kviešu realizācijas gūti ieņēmumi 12,167 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 11,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Swedbank piešķīrusi vairāk nekā 11 miljonus eiro putnu gaļas produktu ražotājiem AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi, liecina Linas Agro paziņojums Nasdaq Vilnius.

AS Putnu fabrika Ķekava saņems aizdevumu 9,48 miljonu eiro apmērā, bet SIA Lielzeltiņi – 1,91 miljona eiro apmērā.

Finansējums, pēc Linas Agro teiktā, tiks izmantots putnu turēšanas vietu un infrastruktūras renovācijai, gaļas apstrādes rūpnīcas modernizācijai un jaunu iekārtu iegādei.

Investīciju programmu plānots īstenot nākamo trīs gadu laikā.

«Investīcijas mums palīdzēs palielināt produkcijas apjomus, palielināt produktu kvalitāti un pievienoto vērtību, paaugstināt efektīvu un videi draudzīgu ražošanas procesu, kā arī palielināt produktu skaitu portfelī,» saka AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi vadītājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ķekavas putnu fabrika pošas apgūt Ķīnas tirgu

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 23.09.2014

a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā vadība un lietuviešu akcionāri izstūrē Putnu fabriku Ķekava no maksātnespējas un pošas apgūt Ķīnas tirgu

2011. gada vasarā, kad pašreizējais a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers sāka strādāt uzņēmumā, tas bija smagā finansiālā situācijā, pavisam tuvu maksātnespējai. «Uzņēmumam bija lieli zaudējumi, naudas plūsma negatīva, pārdošanas apjomi samazinājās, turklāt tā brīža vadībai nebija priekšstata, kā situāciju vērst par labu. Galvenie piegādātāji atteicās piegādāt izejvielas, bija izveidojies tāds kā strupceļš, kad tie, kas ir pie stūres, īsti nezina, ko darīt, kā arī netic, ka vispār ir iespējams kaut ko darīt, lai to mainītu. Man un maniem kolēģiem vajadzēja īsā laika periodā izdomāt, kā no šīs smagās situācijas izkļūt. Sagatavojām plānu, ko prezentējām gan lielākajiem kreditoriem, gan akcionāriem, gan bankai, kā rezultātā akcionāri mani pierunāja palikt un šo plānu realizēt,» atceras A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Putnu fabrika Ķekava apvieno uzņēmumus un maina nosaukumu

Db.lv, 24.10.2023

AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Putnu fabrikas Ķekava” ir uzsākusi juridisku procesu, lai dokumentāli pabeigtu apvienošanos ar uzņēmumiem SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Procesu iecerēts pabeigt šī finanšu gada laikā jeb līdz 2024. gada jūlijam.

"Plānojot tālāku uzņēmumu attīstību, skaidri redzējām nepieciešamību stiprināt mūsu konkurētspēju un turpināt eksporta apjomu palielināšanu, tāpēc tika pieņemts lēmums radīt jaunu, starptautiskai videi piemērotu nosaukumu “Ķekava Foods”. Uzņēmuma apvienošanā saglabāsim visas darba vietas abos uzņēmumus, taču vairāki iekšējie procesi tiks efektivizēti. Apvienojot uzņēmumus, mēs samazināsim izmaksas, atmetīsim liekus darījumus uzņēmumu starpā, ietaupīsim laika resursus, kā arī samazināsim valsts institūciju prasīto birokrātisko procedūru apjomu. Turklāt pēdējo gadu laikā gan Covid-19 pandēmija, gan energoresursu straujais cenu kāpums, lai arī radīja zaudējumus, bija spēcīgs impulss attīstīt uzņēmumu produktivitāti, kas mūs ir padarījis stiprākus," stāsta AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots uzņēmuma pārstāves komentārs.)

No SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāja amatu pametis Māris Adijāns, liecina Lursoft dati.

M. Adijāns uzņēmumu vadīja kopš pērnā gada oktobra. Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā sākot ar 2. aprīli ievēlēts AS Putnu fabrika Ķekava vadītājs Andris Vilcmeiers.

Zīmolu Ķekava un Bauska mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Misiņa skaidro, ka pēc līdzšinējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Māra Adijāna lēmuma neturpināt darbu uzņēmumā, par SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāju kļuvis Andris Vilcmeiers, kurš līdz šim bija uzņēmuma valdes loceklis. Kopā ar A.Vilcmeieru darbu SIA Lielzeltiņi valdē turpinās līdzšinējie valdes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu ražošanas efektivitāti un produktu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, viens no Latvijā vadošajiem putnu gaļas ražotājiem SIA Lielzeltiņi veic izmaiņas ražošanā, informē uzņēmums.

Izmaiņu rezultātā tiks nodalītas broileru audzēšanas un produktu ražošanas funkcijas, un SIA Lielzeltiņi darbību nākotnē plānots pakāpeniski koncentrēt uz broileru audzēšanu.

Pārmaiņu ietvaros Lielzeltiņi kautuves un sadales funkcijas, kas līdz šim tika veiktas ražotnē Bauskā, tiks pakāpeniski pārnestas uz AS Putnu fabrika Ķekava ražotni Ķekavā. Pārejas process tiks uzsākts augustā.

«Pārmaiņas ražošanas struktūrā ir mērķtiecīgs solis, kas ļaus mums būtiski uzlabot abu uzņēmumu darbību un koncentrēt investīcijas, vienlaikus pilnībā izmantojot uzņēmumu ilgo pieredzi un zināšanas putnu gaļas ražošanā. Tas savukārt sniegs nozīmīgu labumu ražošanas procesu efektivitātē, darba vides uzlabošanā un veicinās iespējas attīstīt jaunus produktus. Tādējādi varēsim daudz veiksmīgāk konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū,» saka SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts - Ķekava un Bauska mītam par hormoniem vistas gaļā liek pretī jaunu zīmi

Lelde Petrāne, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu atstājis Vitautss Šidlausks, bet padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku, savukārt padomes priekšsēdētājs Darius Zubas atkārtoti iecelts līdzšinējā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 21.maijā.

SIA «Lielzeltiņi» dibināta 1994.gadā, un tā ir otrs lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 075 200 eiro un tas pilnībā pieder Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu grupai «Linas Agro Group».

SIA «Lielzeltiņi» pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlijam līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas bija par 16,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas bija 12 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs SIA Lielzeltiņi pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016. gada 1. jūlijam līdz 2017. gada 30. jūnijam, strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas ir 12 reizes vairāk, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā SIA Lielzeltiņi saražoja 13 068 tonnas broilerus, 3 516 tonnas broileru gaļas pārstrādes produktu, kā arī 65 633 tonnas kombinētās lopbarības.

Uzņēmums eksportēja produkciju aptuveni 27% apmērā no kopējā apgrozījuma, un tas investēja vairāk kā 965 tūkstošus eiro pamatlīdzekļos.

Šogad uzņēmums plāno turpināt iesākto darbu pie ražošanas procesu uzlabošanas un pilnveidošanas, kas tam ļautu kāpināt ražošanas apjomus un uzlabot ražošanas efektivitāti. SIA Lielzeltiņi arī plāno palielināt eksporta tirgus daļu, paplašināt broileru gaļas pārstrādes produktus, un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Iepriekšējā finanšu gadā, kas ilga no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam, Lielzeltiņu apgrozījums bija 31,894 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 85 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražošanas un pārstrādes uzņēmuma SIA Lielzeltiņi pārdošanas apjoms 2014.gadā pieaudzis par aptuveni 2%. Pašlaik notiek intensīvs darbs, lai modernizētu uzņēmuma ražotni un uzlabotu ražošanas efektivitāti, kas ļaus veicināt produktu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, informē uzņēmumā.

SIA Lielzeltiņi valdes loceklis Edgars Godmanis norāda, ka tiek aktīvi strādāts arī pie jaunu eksporta tirgu apgūšanas. «Būtiskas investīcijas tuvāko piecu gadu laikā paredzētas kombinētās lopbarības rūpnīcas attīstībai, palielinot ražošanas jaudu. Veiksmīgam attīstības procesam kombinētās lopbarības ražotnei īpaši svarīga ir apkārtējās vides infrastruktūras attīstība Bauskas novadā,» norāda E.Godmanis.

Pirmdien, 14.septembrī SIA Lielzeltiņi kombinētās lopbarības ražotni Bauskā apmeklēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš iepazinās ar uzņēmuma darbību un tikās ar tā vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Prezentēs atpazīstamības zīmi, kas norādīs uz 100% Latvijā audzētu un ražotu vistas gaļu

Lelde Petrāne, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas tirgū nopērkamās vistas gaļas ap 46% jeb 16 tūkstoši tonnu tiek importēts no ārvalstīm. Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi izveidojuši atpazīstamības zīmi.

Tā apliecināšot vistas gaļas «vietējo izcelsmi, kvalitāti, uzturvērtību un vistu audzēšanā ievēroto augstāko biodrošību».

Plašāka informācija par šo ieceri gan tikšot sniegta tikai 12. janvārī plānotajā preses konferencē.

AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi Latvijas tirgū 2013.gadā pārdeva 21 tūkstoti tonnu vietējās produkcijas, kas ir vairāk nekā puse no kopējā patēriņa.

PF Ķekava šobrīd strādā 600 darbinieki. Uzņēmums ražo vairāk nekā 240 dažādus vietējas izcelsmes produktus. SIA Lielzeltiņi nodrošina darbu 430 darbiniekiem, ražojot vairāk nekā 50 dažādus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielzeltiņi ražošanas apjomus audzē par 36%

Žanete Hāka, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem putnu gaļas ražotājiem Latvijā SIA Lielzeltiņi pērn saražoja 6,267 tonnas svaigas broileru gaļas un subproduktus, liecina Lursoft dati.

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, uzņēmumam izdevās kāpināt broileru gaļas pārstrādes produktu ražošanas apjomus par 36%, tiem sasniedzot teju divas tonnas.

Uzņēmuma ražoto produktu sortimentā ietilpst svaiga broileru gaļa, marinēti un grilēti broileru gaļas izstrādājumi, kā arī ātri pagatavojamo broileru gaļas izstrādājumi.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka pagājušajā gadā Lielzeltiņi apgrozīja 22,953 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2014. gadā bija mērojama ar 1,429 miljoniem eiro. Jānorāda, ka Lielzeltiņi aizvadītajā gadā ar darbavietām nodrošināja 401 darbinieku.

Turpmāk uzņēmums turpinās iesākto darbu pie ražošanas procesu uzlabošanas un pilnveidošanas, kas ļaus kāpināt ražošanas apjomus un uzlabot ražošanas efektivitāti. Kā arī Lielzeltiņu plānos ietilpst kāpināt eksporta tirgus daļu, paplašināt broileru gaļas pārstrādes produktu, t.sk, arī ātri pagatavojamo produktu sortimentu un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Veiktas izmaiņas Putnu fabrika Ķekava padomē

Db.lv, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» padomes priekšsēdētājs atkārtoti pārapstiprināts amatā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieks Vitautas Šidlauskas amatu atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Putnu fabrika Ķekava» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšys, bet uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Tādas pašas izmaiņas 21.maijā reģistrētas AS «Putnu fabrika Ķekava» māsas uzņēmuma SIA «Lielzeltiņi» padomē.

AS «Putnu fabrika Ķekava» dibināta 1991.gadā, un tas ir vadošais putnu audzēšanas un putnu gaļas izstrādājumu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro un kopš 2013. gada rudens uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Lietuvas koncerns «Linas Agro Group».

Pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 62,057 miljonu eiro apmērā, kas bija par 11,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - tie pieauguši līdz 695 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām tikai 10 no 124 Bauskas putnu fabrikas Lielzeltiņi darbiniekiem piekrituši pāriet darbā uz putnu fabriku Ķekava. Šādu informāciju laikrakstam Latvijas Avīze sniedzis Lietuvas uzņēmumam Linas Agro Group piederošo SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs An­dris Vilcmeiers.

Viņš gan ir neizpratnē par baušķenieku mazo aktivitāti, jo uzņēmumam darbinieki ir vajadzīgi gaidāmās paplašināšanās dēļ.

Laikraksts atgādina, ka jūlija beigās kļuva zināms – lai samazinātu izmaksas saistībā ar novecojušo putnu kautuvi Bauskā, augustā tiks veikta abu uzņēmumu reorganizācija, no darba atlaižot 124 Lielzeltiņu darbiniekus. Izmaiņas Vilcmeiers pamato ar to, ka Bauskas kautuves jauda ir 2000 putnu stundā, bet Ķekavā šis rādītājs ir 6000 putnu, turklāt plānots to palielināt. Turklāt Bauskas kautuve ir fiziski novecojusi, tehnoloģijas ir novecojušas un iekārtas vairs neļauj saglabāt tikpat labu temperatūras režīmu, kā tas ir Ķekavas kautuvē, kas ir jaunāka – uzbūvēta 2006. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Energoresursu cenu ietekmē zaudējumi var sasniegt deviņus miljonus eiro

LETA, 14.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu grupas, kurā ietilpst AS "Putnu fabrika "Ķekava"", SIA "Lielzeltiņi", SIA "Broileks" un SIA "Cerova" zaudējumi energoresursu cenu kāpuma ietekmē gada laikā varētu veidot deviņus miljonus eiro, pauda kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka 2022.gadā energoresursu sadārdzinājums ir ārkārtējs un iepriekš nepieredzēts.

Zaļais kurss inflācijas graujošo ietekmi trīskāršos 

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir...

"Līdz šim tik lielas cenu izmaiņas tirgū nekad nav novērotas. Dabasgāze un elektroenerģija ir sasniegušas arī vēsturiski augstākos rādītājus. Mūsu uzņēmumā cena par gāzi ir pieaugusi par vairāk nekā 600% salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, savukārt elektrības cena ir pieaugusi turpat par 200%. Balstoties uz šī brīža energoresursu sadārdzinājumu, esam veikuši aptuveno zaudējumu aprēķinu - 12 mēnešu periodā grupas uzņēmumu zaudējumi būs ap deviņiem miljoniem eiro," teica Pranckevičs.

Viņš norāda, ka elektroenerģijas krīzes saasināšanās būtiski apgrūtina visu mājputnu nozari, jo enerģijai putnu mītnēs ir tieša un būtiska ietekme uz putnu audzēšanu, novietņu ventilāciju un gaisa kvalitāti.

"Elektroenerģijas vai dabasgāzes slodzes samazināšanas risinājumi mūsu uzņēmumā nav iespējami. Ja notiek slodzes samazināšana, tiek ietekmēta visa olu inkubācijas, putnu audzēšanas, ražošanas un loģistikas ķēde. Jebkura slodzes samazināšana ietekmē visu ražošanas ciklu, tostarp galaprodukta kvalitāti un apjomu. Elektroenerģijas un dabasgāzes samazināšanas draudi ir cieši saistīti ar bioloģiskās drošības riskiem, apdraudot putnu veselību un viennozīmīgi ietekmējot arī kopējo biznesa procesu," sacīja Pranckevičs.

Viņš skaidroja, ka putnu šķirne, kuru uzņēmums audzē, paredz noteiktu temperatūras režīmu ievērošanu katrā audzēšanas posmā - no 34 grādiem cikla sākuma posmā līdz 19 grādiem cikla noslēgumā. Temperatūras režīms ir nemainīgs visa gada garumā un tā izmaiņas tiešā veidā ietekmētu putnu augšanu.

"Esam izvērtējuši savas iespējas turpināt ražošanu un esam sākuši projektēšanas darbus, lai piesaistītu ekonomiski izdevīgākos energoresursu risinājumus, tomēr nav paredzams, vai tuvākajā laikā iespējama šo projektu realizēšana. Dabasgāzes samazināšana bez alternatīviem risinājumiem ir līdzvērtīga uzņēmuma darbības izbeigšanai," pauda kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka uzņēmums attīsta saules paneļu parka izveidi, kas ne tikai ļaus būs ilgtspējīgiem, bet ļaus arī nākotnē veiksmīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar neatkarīgu energoresursu avotu. Tāpat vēl šosezon uzņēmums cer pabeigt sašķidrinātās propāna gāzes rezerves krātuvi, kas nodrošinātu putnu mītņu apsildi, ja kaut kādu iemeslu dēļ dabasgāze nebūtu pieejama.

Pranckevičs atzīmēja, ka straujais energoresursu un barības cenu sadārdzinājums atsauksies uz visas Eiropas putnkopjiem, un tā lielākā ietekme ir gaidāma 2022./2023. gada ziemā. "Būs jārēķinās ar cenu pieaugumu gāzes un citu energoresursu cenu pieauguma dēļ, tas var nozīmēt arī mazākus pārdošanas apjomus. Neviens nevar prognozēt notikumu attīstību, tāpēc tirgū saglabājas nenoteiktība un ar to saistītie riski," viņš sacīja.

Tāpat uzņēmuma vadītājs norādīja, ka "Putnu fabrika "Ķekava"" cenas ceļ minimālā līmenī, lai nosegtu izejvielu sadārdzinājumu. "Situācijā, kad aptuveni 80% ražošanas izmaksu aug gaismas ātrumā, citas iespējas, kā palielināt pārdošanas cenu, nav. Tomēr vēlamies akcentēt, ka mēs kā ražotājs ceļam cenas tikai absolūti minimālā līmenī, lai nosegtu izejvielu sadārdzinājumu, tālāk gala cenu uz plaukta veidu lielveikalu uzcenojums un pievienotās vērtības nodoklis," pauda Pranckevičs.

Jau ziņots, ka "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 30.jūnijam, strādāja ar 72,994 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās 2,7 reizes un bija 2,199 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 18,928 miljoni eiro. Kompānijas "Putnu fabrika "Ķekava" akciju kontrolpakete pieder Lietuvas holdingam "Linas Agro Group", kurā ietilpst arī "Lielzeltiņi", "Broileks", "Cerova" un "PFK Trader".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava biometāna ražotnē Bauskā plāno investēt līdz 14 miljoniem eiro

LETA, 13.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Cāļa gaļas nagetes uzņēmumā Lielzeltiņi

Žanete Hāka, 07.11.2014

Uzņēmumā sākotnēji tiek pieņemtas izejvielas, kas tiek vestas no Bauskas ražotnes. Tās pēc saņemšanas tiek glabātas divās noliktavās mīnus 18 grādu temperatūrā. Nagetes tiek ražotas no iekšējās filejas, stāsta uzņēmuma kvalitātes kontroles vadītāja Irina Zolina.

Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties broileru gaļas nagešu ražošanā uzņēmumā Lielzeltiņi.

Kompānijas pārstāvji stāsta, ka aizvien Latvijā lielāko īpatsvaru vistas gaļas pieprasījumā veido svaigā gaļa, taču, mainoties iedzīvotāju paradumiem, aizvien lielāks ir pusfabrikātu patēriņš, un nākotnē, visticamāk, šī tendence turpināsies.

Nagetes tiek ražotas 5 gadus un pēdējos 3 gados jūtams pieaugums.

Ja 2012 gadā Lielzeltiņi pārdeva desmitos skaitāmas tonnas, tad 2013 gadā, salīdzinot ar 2012 gadu, apjoms pieauga 4,5 reizes un šajā gadā atkal kāpums ir par 20%.

Kā top vistas gaļas nagetes, skaties galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajos gados ārzemju kompānijas iegādājušās vairākus nozīmīgus Latvijas pārtikas nozares uzņēmumus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielos pārtikas ražotājus pērk un pārdod, mazie paliek vietējo rokās, tā kapitāla kustību nozarē rezumē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa atbalsta lielo kompāniju ienākšanu Latvijā, jo «tas dod pozitīvu efektu ekonomikai no investīcijām un uzņēmumu attīstības».

Ne visus uzņēmumus var attīstīt tikai ar vietējo kapitālu, jo tas ir ļoti dārgi, pamato I. Šure. Tā abi Latvijas lielākie putnu gaļas ražotāji Putnu fabrika Ķekava un Lielzeltiņi vairs nepieder vietējam kapitālam, to jaunais īpašnieks ir Lietuvas holdinga kompānija. 2013. gada nogalē Konkurences padome lauksaimniecības nozares uzņēmumam AB Linas Agro Group atļāva iegādāties 87% AS Putnu fabrika Ķekava, 100% SIA Broileks, 100% SIA Cerova un 100% SIA Lielzeltiņi akcijas un daļas. Kopējā darījuma summa bija 12,5 miljoni eiro. Holdingkompānijā Linas Agro Group iekļauti 28 Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Dānijas uzņēmumi. Savukārt 2014. gada augustā norvēģu kompānija Orkla, kuras īpašumā jau bija augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva, čipsu ražotājs Latfood un igauņu saldumu fabrika Kalev, kļuva par uzņēmuma NP Foods un tam piederošo ražotāju Laima, Staburadze, Gutta un Lietuvas ātro uzkodu ražotāja Margiris īpašnieku. Līdz tam šie Latvijas uzņēmumi pastarpināti piederēja uzņēmējam Daumantam Vītolam. Šajā darījumā, kura summa netika atklāta, Orkla iegādājas 100% kapitāldaļu NP Foods uzņēmumos no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kā īpašnieki ir Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf. Maltā reģistrētās sabiedrības Nordic Partners Food Ltd. 51% akciju īpašnieks ir Latvijas uzņēmējiem piederošā AS Nordic Partners, kuras lielākais akcionārs ir Daumants Vītols, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lielzeltiņiem jāmēra energoefektivitāte

Dienas Bizness, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotajā sarakstā starp lielajiem uzņēmumiem, kam līdz šā gada 5. decembrim obligāti jāveic energoaudits, ir Bauskas novada uzņēmums «Lielzeltiņi». Uzņēmumiem ar nozīmīgu enerģijas taupīšanas potenciālu energoaudits jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par energoefektivitāti, pamato EM. «Lielzeltiņi» uz laikraksta Bauskas Dzīve jautājumu par plāniem, kā izpildīs šo prasību, atbildi vēl nav snieguši.

EM skaidro, ka energoauditu rezultāti ļaus uzņēmumiem noteikt, kā samazināt enerģijas patēriņu un izdevumus par to. EM mājaslapā em.gov.lv publicēts 272 dažādu nozaru uzņēmumu saraksts, kam energoaudits ir obligāts, kā arī sniegti ieteikumi tā izpildei.

Energoaudits obligāts uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 milj. eiro vai gada bilance kopumā pārsniedz 43 milj. eiro. Apstrādes uzņēmumi varēs saņemt valsts atbalstu ēku siltumnoturības uzlabošanai. Plānotais kopējais finansējums ir 32 milj. eiro.

Tuvu norādītajiem kritērijiem ir Iecavas novada ražotne «Balticovo». Tās valdes priekšsēdētājs Andris Platais Bauskas Dzīvei paskaidroja, ka darbinieku skaits ar filiālēm Madonā un Daugavpilī ir tuvu 250, taču uzņēmums saglabā vidējā statusu, jo tas ļauj saņemt lielāku atbalstu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas pašvaldība turpina meklēt iespējas, kā izmantot aptuveni 70 hektārus lielo platību pilsētas robežās, kurā paredzēta industriālā apbūve, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Zemgales plānošanas reģions, izmantojot Norvēģijas līdzfinansētās programmas atbalstu, noslēdzis līgumu par izpēti ar SIA «Konsorts». Par 30 tūkstošiem eiro firmai līdz septembra beigām jāizstrādā investīciju piesaistes plāni un jāizpēta tirgus Jelgavas, Jēkabpils un Bauskas novadā.

Jūlija beigās Bauskā bija ieradies SIA «Konsorts» izpilddirektors Kaspars Timofejevs un par projektu Bauskā atbildīgais Ivars Bergs. Novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks un attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone ar Rīgas speciālistiem apsprieda iespējas apgūt parka teritoriju. Oktobra beigās Bauskā paredzēta projekta vērtēšanas konference.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrikas Ķekava apgrozījums pērn pārsniedzis 69 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pērn pieaudzis par 11,6% jeb 7,2 miljoniem eiro, sasniedzot 69, 3 miljonus eiro, liecina auditoru apstiprinātais uzņēmuma pārskats par 2017./18. finanšu gadu.

«Ķekava» neto peļņa pārskata periodā sasniegusi 2,1 miljonus eiro.

Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi saražotās produkcijas apjoma un ražošanas kapacitātes palielināšana, kā arī eksporta attīstība esošajos un jaunos tirgos.

«Pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību ne tikai gaļas izcelsmei, bet arī putnu labturībai. Līdz ar to aug ražotāju atbildība un attiecīgi būtiski pieaug produktu kvalitāte. Pēdējo divu gadu laikā Ķekava investējusi 4,2 miljonus kvalitātes paaugstināšanas pasākumos un ražošanas infrastruktūrā, kā arī pirmie Baltijā esam ieviesuši ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt veselīgus putnus un piedāvāt pircējam produktu ar marķējumu Audzēts bez antibiotikām. Esmu patiešām lepns, ka investīciju un darba rezultātā veiksmīgs gads bijis visiem Linas Agro uzņēmumiem Latvijā un īpaši esmu gandarīts par Ķekava finanšu sniegumu,» teic AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima Latvija vadīs līdzšinējais putnu fabrikas Ķekava vadītājs Andris Vilcmeiers

Dienas Bizness, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MAXIMA GRUPĖ, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā, informē, ka mainās uzņēmuma SIA MAXIMA Latvija vadība. No 7.septembra uzņēmumu vadīs Andris Vilcmeiers. Viņš amatā nomaina Jeļenu Kondrašovu, kura uzņēmumu vadīja gandrīz divu gadu garumā, un kura turpinās savu karjeru uzņēmumā Akropolis LV, kur, pievienojoties komandai, pildīs valdes locekles pienākumus un attīstīs Akropoles tirdzniecības centru Rīgā, teikts paziņojumā medijiem.

«Pēdējie divi gadi MAXIMA Latvija nav bijuši viegli. Esmu pateicīga Jeļenai, ka viņa sarežģītā brīdī uzņēmās uz saviem pleciem atbildību un prasmīgi kopā ar uzņēmuma vadības komandu nostabilizēja uzņēmuma darbību. Šobrīd MAXIMA Latvija uzsāk jaunu attīstības posmu, un jaunās vadības galvenie mērķi būs – nodrošināt pēctecību kompānijas darbībā, īstenot stratēģiskos darbības plānus, kas dotu stabilu izaugsmi konkurējošā vidē, kā arī veidot efektīvu piegāžu ķēdi un stiprināt profesionālu darbinieku komandu. Tāpat svarīgi būs turpināt iesāktos darbus uzņēmuma iekšienē - jauno vērtību ieviešanu un jaunas organizācijas kultūras veidošanu,» norāda MAXIMA GRUPĖ, UAB ģenerāldirektore Neringa Janavičiūte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru