Jaunākais izdevums

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu atstājis Vitautss Šidlausks, bet padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku, savukārt padomes priekšsēdētājs Darius Zubas atkārtoti iecelts līdzšinējā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 21.maijā.

SIA «Lielzeltiņi» dibināta 1994.gadā, un tā ir otrs lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 075 200 eiro un tas pilnībā pieder Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu grupai «Linas Agro Group».

SIA «Lielzeltiņi» pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlijam līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas bija par 16,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas bija 12 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam samazinājies par 9,3% jeb 3,466 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 33,642 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ievērojami samazinājusies. Tā 2017./2018. finanšu gadā bija 183 tūkstoši eiro, kas bija par 82,1% jeb 839 tūkstošiem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

2016./2017. finanšu gadā SIA «Lielzeltiņi» strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka SIA «Lielzeltiņi» guvis ieņēmumus 21,475 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 8,1% salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu) no broileru un broileru gaļas pārstrādes produktu pārdošanas, savukārt no kombinētās lopbarības un kviešu realizācijas gūti ieņēmumi 12,167 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 11,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Veiktas izmaiņas Putnu fabrika Ķekava padomē

Db.lv, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» padomes priekšsēdētājs atkārtoti pārapstiprināts amatā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieks Vitautas Šidlauskas amatu atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Putnu fabrika Ķekava» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšys, bet uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Tādas pašas izmaiņas 21.maijā reģistrētas AS «Putnu fabrika Ķekava» māsas uzņēmuma SIA «Lielzeltiņi» padomē.

AS «Putnu fabrika Ķekava» dibināta 1991.gadā, un tas ir vadošais putnu audzēšanas un putnu gaļas izstrādājumu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro un kopš 2013. gada rudens uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Lietuvas koncerns «Linas Agro Group».

Pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 62,057 miljonu eiro apmērā, kas bija par 11,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - tie pieauguši līdz 695 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baldere-Sildedze un Saveļjeva pieprasa sasaukt Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulci

LETA, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze un Maligina meita Nika Saveļjeva pieprasījušas sasaukt Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulci.

Sapulci nolemts sasaukt, pamatojot to ar vēlmi «novērst trešo personu negodprātīga tiesību izlietojuma rezultāta radītās sekas, kas izpaužoties kā akcionāra tiesību piedalīties uzņēmuma pārvaldē prettiesiska ierobežošana un zaudējumu nodarīšana Olainfarm», liecina Balderes-Sildedzes un Saveļjevas pieprasījums Olainfarm valdei un padomei.

Akcionāru ārkārtas sapulces darba kārtībā prasīts iekļaut arī lemšanu par prasības celšanu pret pašreizējo «Olainfarm» padomes priekšsēdētāju Pāvelu Rebenoku, viņa vietnieci, vēl vienu Maligina mantinieci, vecāko meitu Irinu Maliginu, padomes locekli Mārtiņu Krieķi, valdes priekšsēdētaju Oļegu Gregorjevu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) varētu izrādīt interesi par jurista Mārtiņa Krieķa esamību zāļu ražotāja «Olainfarm» padomē, sacīja «Olainfarm» bijušais padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.

Viņš pauda viedokli, ka Krieķis atrodas tiešā interešu konfliktā. «Droši vien, ka KP varētu par šo izrādīt interesi, jo Krieķa kungs ir zāļu ražotāja AS »Grindeks« līdzīpašnieka un padomes priekšsēdētāja Kirova Lipmana kunga piederoša uzņēmuma valdē. Tā informācija varētu plūst visādos veidos,» atzina Kalviņš.

Kalviņš gan nekomentēja, vai Lipmans būtu ir ieinteresēts «Olainfarm».

Runājot par savu turpmāko sadarbību ar «Olainfarm» pēc izmaiņām uzņēmuma padomē, Kalviņš sacīja, ka viņa sadarbība ar «Olainfarm» ir beigusies. «Latvijas Organiskās sintēzes institūtam ir zināmas līguma saistības, bet es neesmu iesaistīts nevienā no viņu projektiem,» norādīja Kalviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

«Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Valdībai šobrīd stingri jāievēro fiskālā disciplīna

Db.lv, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, ko valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara ( VTBI) izstrādei 2019.-2021. gadam, informē padomes pārstāvji.

Vienlaikus padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.

«Padome vērš uzmanību, ka ekonomika ir tik acīmredzami tuvu ekonomiskās aktivitātes cikla pašai virsotnei, ka šobrīd nedrīkst pieļaut makroekonomikas prognozes, kas varētu radīt iespējamu fiskālās telpas paplašināšanu. Pašlaik ir laiks īstenot fiskālos ierobežojumus, nevis atvieglojumus,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, inflāciju, potenciālo IKP pieaugumu un IKP deflatoru, kā arī izlaižu starpības samazinājumu 2019. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālā padome: Vērojama fiskālās politikas ekspansija, kas neatbilst labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem

Dienas Bizness, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības.

Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un pirmdien Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Kā norāda padomes eksperti, Valdībai būtu nepieciešams realizēt plānus efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), jo patlaban plānošanas dokumentos tālāka termiņa mērķos valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP tiek nepārtraukti pārskatīts ar augšupejošu tendenci.«Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Taču Padome uzskata, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu. Jo ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika attīstās strauji, bet radušies jauni riski negatīvām izmaiņām

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina saņēmušas mantojuma apliecības, tādējādi mantojums ir oficiāli sadalīts, aģentūrai LETA sacīja «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

Rebenoks atzīmēja, ka juridiski mantojums ir sadalīts - visas meitas ir izņēmušas mantojuma apliecības. «Faktiski mantinieces tagad ir kopīpašnieces - katra māja pieder trijiem, katra akcija pieder trijiem. Respektīvi, viss pašlaik ir kopīpašums. Tādēļ tagad trijiem mantiniekiem ir jāparaksta vienošanās par mantojuma sadali,» skaidroja Rebenoks.

Jautāts, vai uzņēmumā tagad ir jāgaida, kad šīs trīs mantinieces vienosies, Rebenoks norādīja, ka «Olainfarm» nekas nav jāgaida. Viņš atzīmēja, ka uzņēmums ir rīcībspējīgs un tā vadība ir rīcībspējīga.

Savukārt, runājot par Irinas Maliginas lomu kopējā mantojuma aizgādniecībā, Rebenoks skaidroja, ka viņas aizgādņa funkcija ir beigusi eksistēt, jo «mantinieces mantojuma apliecības ir izņēmušas. Tagad katrs mantinieks var rīkoties patstāvīgi», taču tas neizslēdz nepieciešamību pēc kopīgiem lēmumiem, kas nākotnē attieksies uz uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Irina Maligina atcelta no Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes

LETA, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada mirušā uzņēmēja Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina atcelta no medikamentu ražotājas AS «Olainfarm» lielākā akcionāra SIA «Olmafarm» valdes, liecina «Firmas.lv» informācija.

Valērija Maligina līdzmantinieču un meitu Nikas Saveļjevas un Annas Emīlijas Maliginas pārstāvis advokāts Haralds Velmers aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši līdzmantinieku vairākuma lēmumam, šā gada 2.janvārī veiktas izmaiņas «Olmafarm» valdē.

Par «Olmafarm» vienīgo valdes locekli Irinas Maliginas vietā iecelta Milana Beļeviča, kura iepriekš bijusi «Olainfarm» padomes locekle.

«Olmafarm» kapitāldaļas starp Valērija Maligina mantiniecēm ilgstoši netika sadalītas, bet Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka kopš 2018.gada 6.novembra akcionāri ir Nika Saveļjeva (33,33%), Anna Emīlija Maligina (33,33%) un mirušais Valērijs Maligins (33,33%).

«Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA sacīja, ka šīs izmaiņas «Olainfarm» darbību nekādā veidā neietekmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maligina meita vērsusies LZAP par Rebenoks & Vilders partneru iespējamu interešu konfliktu saistībā ar Olainfarm

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina, kurš mira pērn decembrī, meita Nika Saveļjeva vērsusies Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (LZAP), lūdzot izvērtēt advokātu biroja «Rebenoks & Vilders» partneru iespējamu interešu konfliktu «Olainfarm» mantojuma lietā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošais iesniegums LZAP.

Iesniegumā norādīts, ka mantojuma lietā «Rebenoks & Vilders» advokāts Mārtiņš Krieķis pārstāvēja Maligina sievu Elīnu Maliginu, kura testamentu apstrīdēja tiesā, jo viņa tajā nebija pieminēta.

Savukārt šogad augustā Pāvels Rebenoks un Krieķis vērsās pie Saveļjevas māsas Irinas Maliginas piedāvājot sniegt juridisko palīdzību, noslēdzot jaunu vienošanos par juridisko palīdzību, kā arī, izmantojot Irinas Maliginas kā mantojuma aizgādnes pilnvaras, pārņemt kontroli pār «Olainfarm» grozot SIA «Olmafarm» statūtus, kā arī nomainot «Olainfarm» padomi un veicot izmaiņas tās valdes sastāva.

Iesniegumā norādīts, ka šādā rīcībā saskatāms klajš interešu konflikts. Tāpat Saveļjeva iesniegumā norādījusi, ka pēc tam, kad Irinas Maliginas intereses sāka pārstāvēt «Rebenoks & Vilders» sākās darbības, ko viņa vērtē kā reiderismu. Saveļjeva piebilda, ka vērsusies Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) saistībā ar minētajiem notikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maligina: Izmaiņas SIA Olmafarm valdē ir prettiesiskas un ir apstrīdētas

Db.lv, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā ir noticis prettiesisks mēģinājums atcelt Irinu Maliginu no «Olainfarm» lielākā akcionāra - SIA « Olmafarm» valdes, lomentējot reģistrētās izmaiņas AS «Olainfarm» lielākā akcionāra SIA «Olmafarm» valdē, norāda AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētāja vietniece Irina Maligina.

«Pretlikumīgās darbības ir apstrīdētas Uzņēmumu reģistrā un tiesībsargājošās institūcijas jau ir uzsākušas izmeklēšanu, vai notikušais uzņēmumu reģistrā ir atsevišķu darbinieku neprofesionālas rīcības rezultāts, vai arī tām ir koruptīvs raksturs,» teikts viņas paziņojumā.

«Veiktās izmaiņas ir pretrunā ar Olmafarm statūtiem, kas nosaka, ka izmaiņas valdē var veikt tikai ar trīs ceturtdaļu akcionāru balsojumu. Šāds balsojums nav noticis, un līdz ar to izmaiņas valdē neatbilst statūtiem. Līdz pat 2. janvārim, kad tika veiktas izmaiņas LR Uzņēmumu reģistrā, 100% Olmafarm kapitāldaļu īpašnieks bija Valērijs Maligins,» norāda I. Maligina.

«Šobrīd varam uzskatīt, ka tas ir tikai kārtējais mēģinājums gadu mijā ar netīrām metodēm ietekmēt Latvijas farmācijas uzņēmuma Olainfarm darbu. Jau iepriekš pret uzņēmumu tika izvērsta melnā komunikācijas kampaņa, bija mēģinājumi uzņēmumu pārņemt reiderisma ceļā. Pateicoties uzņēmuma komandas profesionālajam darbam, visi šie uzbrukumi tika novērsti un uzņēmums pērn spēja pat nozīmīgi kāpināt finanšu rādītājus, tādējādi veiksmīgi turpinot V.Maligina iecerēto Olainfarm attīstības vīziju,» saka I. Maligina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu aizturētas četras personas

LETA, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar notika procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", ir aizturētas četras personas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir milzīgs apjoms materiālu.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī - Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa noraidījusi Olainfarm akciju apķīlāšanu un balsstiesību izmantošanas liegumu

LETA, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lūdz uzsākt kriminālprocesu saistībā ar reiderismu uzņēmumā Olainfarm

Lelde Petrāne, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze un Nika Saveļjeva ir iesniegušas iesniegumus tiesībsargājošajām institūcijām ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu saistībā ar reiderismu uzņēmumā Olainfarm, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu.

Par to liecina ceturtdien izplatīts paziņojums.

Nika Saveļjeva un Signes Balderes-Sildzedzes meita Anna Emīlija Maligina ir 2017. gada decembrī mirušā Valērija Maligina mantinieces, kam katrai pieder viena trešā daļa no kopējā mantojuma, tostarp akcijas a/s Olainfarm.

Iesniegumos izteikts aicinājums aizsargāt uzņēmuma, akcionāru un mantinieču intereses, jo pēdējo dienu notikumi akciju sabiedrībā Olainfarm liecinot par ļaunprātīgu un negodprātīgu kontroles pārņemšanu pār šo uzņēmumu. «Prettiesiskā ceļā a/s Olainfarm vadībā ir nonākušas personas ar apšaubāmu reputāciju un kriminālu sodāmību Latvijā, kuri neslēpj savas iespējas ar koruptīvām metodēm ietekmēt tiesas un izmeklēšanas institūcijas. Ir pamats uzskatīt, ka uzņēmuma kontroles pārņemšanas mērķis ir tā aktīvu izvešana un uzņēmuma atsavināšana kādai trešajai ieinteresētai pusei par cenu, kas ir ievērojami zemāka par tirgus cenu,» uzsvērts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdībai draud iespēja krist otrā galējībā, atbalstot tos, kas krīzē necieš

Db.lv, 05.03.2021

Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, it sevišķi centienus uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks un efektīvāks. Padomes ieskatā ir sasniegts mērķis atbalsta apjoma palielināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 23. oktobrī pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu.

2018. gada 23. oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par valsts līdzekļu (apropriācijas) pārdali no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» uz citām Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammām 4 561 470 eiro apmērā, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu «Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā» kopumā 1 031 641 eiro apmērā.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas nosaka, ka budžeta izdevumi pārsniedz valsts budžeta izdevumu maksimālo apmēru vai samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus, Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" dalībnieki nolēmuši no amata atsaukt uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, informēja uzņēmumā.

Kā uzsver uzņēmuma pārstāvji, neskatoties uz to, ka pārkāpumi Gulbja rīcībā nav konstatēti, "Tet" padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to "Tet" dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu.Lēmums stājas spēkā piektdien, 4.decembrī.

Dalībnieku sapulce izvērtējusi situāciju saistībā ar prokuratūras uzrādītajām apsūdzībām Gulbim un vēl četrām personām. Pēc "Telia Company" pārstāvju ierosinājuma "Tet" padome iepriekš vienbalsīgi atbalstīja neatkarīga starptautiska uzņēmuma piesaisti, lai veiktu izpēti par uzņēmuma darbinieka rīcību pirms 12 gadiem noritējušajā televīzijas virszemes apraides ieviešanas konkursā un tam sekojošo līgumu slēgšanu ar infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti jautājuma risināšanai

Guntars Kokorevičs, «Tīrīga» padomes priekšsēdētājs un «Clean R» īpašnieks, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru