Jaunākais izdevums

1.aprīlī atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva divu eiro apmērā. Šogad caurlaižu automātos pie iebraukšanas Jūrmalā Priedainē un Vaivaros ar skaidru naudu norēķināties vairs nevarēs – tajos būs iespējams maksāt tikai ar karti vai bezkontakta maksājumu līdzekļiem.

Skaidras naudas norēķini, iebraucot pilsētā, atcelti, lai veicinātu ātrāku caurlaižu iegādi. Skaidras naudas norēķini bieži rada kavēšanos caurlaižu punktos – monētas mēdz iesprūst, kā arī reizēm automātos tiek iemesti nepiemēroti priekšmeti, kā rezultātā automāti uz laiku pārstāj funkcionēt.

Ar skaidru naudu par caurlaidi joprojām varēs samaksāt caurlaižu automātos pilsētā: pie lielveikala “Rimi” Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Pašvaldība aicina braucējus caurlaides iegādāties elektroniski pilsētas portālā vai ar “Mobilly” starpniecību.

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā, līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā var iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Lai neaizmirstu iegādāties caurlaidi, ir iespējams pieteikties atgādinājuma saņemšanai e-pastā. Ja transportlīdzeklis būs iebraucis Jūrmalā un tam nebūs iegādāta caurlaide, piereģistrētajā e-pastā tās pašas dienas vakarā laikā no plkst.19.00 līdz plkst.23.30 tiks nosūtīts atgādinājums, lai varētu paspēt iegādāties caurlaidi un nebūtu jāsaņem sods.

Pieejamas arī ilgāka termiņa caurlaides: 7, 30, 90 dienām un visam periodam. Caurlaide transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām 7 dienām maksā 10 eiro, 30 – 31 eiro, 90 dienām 55 eiro, visam periodam – 107 eiro. Transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām maksa par caurlaidi ir attiecīgi 12, 43, 110 un 213 eiro.

Autostāvvietas Jūrmalas pilsētas teritorijā vietās, kur atļauta autotransporta novietošana, ir bez maksas, izņemot privātās autostāvvietas.

Iebraukšanas nodeva nav jāmaksā elektromobiļiem un transportlīdzekļiem, kuri pielāgoti vadītājam invalīdam (tiem caurlaide nav nepieciešama).

No nodevas samaksas atbrīvoti arī transportlīdzekļi, kas pārvadā I grupas invalīdus, bērnus invalīdus, kā arī invalīdus, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bet šādā situācijā pirms iebraukšanas Jūrmalā ir vai nu jāreģistrē iebraukšana portālā epakalpojumi.jurmala.lv, vai, iebraucot pilsētā, pašvaldības policijas dežūrdaļā Dubultu prospektā 2 Dubultos. Pati persona ar invaliditāti (I grupas invalīds vai invalīds ar apgrūtinātu pārvietošanos) var noformēt bezmaksas caurlaidi visai sezonai vienam savam īpašumā, valdījumā vai turējumā reģistrētam transportlīdzeklim portālā epakalpojumi.jurmala.lv bez maksas. Bezmaksas caurlaides pienākas arī Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku īpašumā vai turējumā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Lai to noformētu, personai, kurai piešķirts Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka statuss, jāaizpilda pieteikums un kopā ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecības kopiju jāiesniedz domē, nosūtot pa pastu vei e-pastā.

Caurlaižu iegādes kontrole ir pilnībā automatizēta. Videotehniskās ierīces fiksē iebraukušo transportlīdzekļu reģistrācijas numuru, un vēlāk datubāzē tiek pārbaudīts, vai transportlīdzeklim iebraukšanas dienā līdz plkst.23.59 ir iegādāta caurlaide. Sods par caurlaižu režīma neievērošanu ir 50 eiro.

Iebraukšanas maksa Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā ir spēkā 25 gadus. Nodeva par iebraukšanu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā noteikta saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.aprīļa Jūrmalā tiks atjaunota iebraukšanas maksa visu gadu, turklāt caurlaides cenu plānots noteikt dārgāku nekā līdz šim - trīs eiro apmērā dienā, lēmuši Jūrmalas pilsētas domes deputāti.

Pašlaik vienas dienas caurlaide iebraukšanai Jūrmalā ir divi eiro, līdz ar to pieaugums caurlaides cenai sasniegs 50%.

Kā skaidroja pašvaldībā, iebraukšanas maksa Jūrmalā tika noteikta 1996.gadā, un tās apmērs tajā laikā bija 1 lats ( 1,42 eiro). Pēdējo reizi iebraukšanas maksas apmērs Jūrmalas īpaša režīma zonā tika mainīts 2014.gadā, to nosakot 2 eiro. Ņemot vērā to, ka ik gadu kūrortpilsētā pieaug satiksmes intensitāte, kas rada trokšņa un gaisa piesārņojumu, secināts, ka caurlaides apmērs maksa 2 eiro apmērā nav pietiekami stimulējošs līdzeklis apvedceļa vai videi draudzīgāka transporta izmantošanai. Tāpat tika ņemta vērā kopējā ekonomiskā izaugsme šajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) parakstījis rīkojumu par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes sasitošo noteikumu darbības apturēšanu saistībā ar nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu pilsētā un nodevas piemērošanas perioda paildzināšanu no pieciem mēnešiem līdz kalendāram gadam, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

30.septembra domes sēdē pašvaldības deputāti lēma no 2022.gada 1.aprīļa noteikt iebraukšanas maksu visa gada garumā, turklāt caurlaides cenu nosakot trīs eiro apmērā līdzšinējo divu eiro vietā.

Plešs atgādina, ka ministrija bija aicinājusi domi pārskatīt šo lēmumu, tomēr domes veiktie grozījumi saistošajos noteikumos nepamatoja nodevas paaugstināšanu un tās piemērošanas nepieciešamību visa gada garumā. "Diemžēl dome nav izvērtējusi tūrisma nozares intensitātes, tranzīta satiksmes plūsmas, kā arī gaisa piesārņojuma mijiedarbību. Nav arī izvērtēta sasitošo noteikumu kopēja nepieciešamība un sabiedrības intereses, tādēļ ministrija ir izdevusi rīkojumu par pašvaldības sasitošo noteikumu darbības apturēšanu," skaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada pavasara iebraukšanai Jūrmalā caurlaides būs nepieciešamas visu gadu, informē Jūrmalas dome.

Šādu ieceri atbalstījuši Jūrmalas domes Transporta un mājokļu jautājumu komiteju sēdes deputāti.

Caurlaides iebraukšanai Jūrmalā līdz šim bija vajadzīgas no aprīļa sākuma līdz septembra beigām.

No nākamā gada 1.aprīļa, kad tiks atjaunota iebraukšanas maksa Jūrmalā divu eiro apmērā par dienu, to plānots iekasēt visu gadu.

No šī gada 1.oktobra līdz nākamā gada 1.aprīlim iebraukšana Jūrmalā vēl būs bez maksas.

Noteikumus iecerēts mainīt, lai mazinātu tranzīta plūsmu cauri Jūrmalas pilsētai un veicinātu apvedceļa - Ventspils šosejas - izmantošanu.

Kā skaidro pašvaldība, satiksme Jūrmalā ik gadu kļūst intensīvāka. Pārdoto vienas dienas caurlaižu skaits ik gadu pieaug. Savukārt ārpus vasaras sezonas palielinās tranzīta satiksme cauri pilsētai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strīdi kūrortpilsētā uzkarst

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome un uzņēmēji vērš uzmanību, ka mainījusies pludmales kafejnīcu saskaņošanas procedūra, kas var novest pie tā, ka kūrortpilsētas uzņēmēji paliek bez biznesa, bet atpūtnieki – bez ierastajām kafejnīcām. Taču atbildīgās iestādes ir citās domās.

Jūrmalas dome jau vairāku gadu garumā iznomā uzņēmējiem pludmales nomas nogabalus, kuros tiek realizētas dažādas būvniecības ieceres, bet galvenokārt tās ir vasaras pludmales kafejnīcas ar dažāda veida labiekārtojuma elementiem. Tā kā visa pludmales daļa atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpās aizsargjoslas teritorijā, tad saskaņā ar LR Aizsargjoslu likuma 36. panta 2. daļu šādas vasaras kafejnīcas uzbūve jāsaskaņo ar attiecīgo Valsts vides dienesta (VVD) reģionālo vides pārvaldi, kas izvērtē šādas būves ietekmi uz vidi un izsniedz atzinumu.

"Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, visām būvniecības iecerēm VVD pieprasa saņemt tehniskos noteikumus, kā arī saskaņojumu Būvniecības informācijas sistēmā, kas apliecina Tehniskajos noteikumos izvirzīto prasību ievērošanu projekta dokumentācijā, un, ja būves tehniskie parametri mainās (samazinās vai palielinās), tad tiek piemērota sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kuras sagatavošanai no uzņēmēja tiek pieprasīts iesniegt biotopu izpētes atzinumu un ģeologa atzinumu, kā arī VVD pārbauda atbilstību Jūrmalas Teritorijas plānojumā noteiktajām prasībām, kas pēc būtības ir Būvvaldes tiešā kompetence," komentē Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības politikas jautājumos Ņikita Ņikiforovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Premium auto segments Baltijā piedzīvojis izaugsmi

Db.lv, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā apjoma auto tirgus segmentu ilgstoši ietekmēja pusvadītāju trūkums, tikmēr premium tirgus turpināja augt, īpaši palielinoties elektrisko automobiļu pieprasījumam, informē “Porsche centrs Rīga” vadītājs Ivars Norvelis.

Statistikas un auto tirgus izpētes uzņēmuma “DataCenter” informācija liecina, ka 2021. gadā reģistrēto vieglo automobiļu skaits pieaudzis par 10,3% salīdzinājumā ar 2020. gadu. Pērn Baltijā reģistrēts 64 531 jauns automobilis, bet vēl gadu iepriekš - 58 501.

Premium segments ir audzis divas reizes straujāk nekā tirgus kopumā - pērn reģistrētas 8113 automašīnas, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2020. gadā, kad visā Baltijā tika reģistrēti 6726 premium segmenta auto.

Visstraujāk jauno automobiļu tirgus pērn audzis Igaunijā - tur 2021. gadā jaunas automašīnas reģistrētas par 18,4% vairāk nekā 2020.gadā, pēc tam seko Lietuva un Latvija attiecīgi ar 6,6% un 6,2% pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone aicinājusi uzņēmēju, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības deputātu Andri Čudu kļūt par Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru. Jaunajā amatā A.Čuda stājas 6.jūnijā.

“Andra Čudas uzņēmējdarbības pieredze un iegūtās zināšanas pašvaldības darbā būs ļoti noderīgas jaunajā parlamentārā sekretāra amatā, nodrošinot Ekonomikas ministrijas un Saeimas sadarbību likumdošanas procesā. Kopā, komandā, mēs varēsim izdarīt vairāk un ātrāk, lai pārvarētu šī brīža ekonomiskos izaicinājumus, mazinātu reģionālo nevienlīdzību un celtu mūsu tautsaimniecības konkurētspēju,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

A.Čudam ir maģistra grāds ekonomikā. Latvijas Universitātē studējis starptautisko biznesa vadību un Rīgas Stradiņa universitātē - uzņēmējdarbības vadību. No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ievēlēts Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domē, kur līdz šim, kā deputāts darbojās Finanšu, Attīstības, Izglītības un Kultūras komitejās. Kopš 2001.gada vadījis ģimenes uzņēmumu SIA “Jūrmalas Mežaparki”, kur pamatā nodarbojies ar saimniecības darbu vadīšanu un ražošanas procesu organizēšanu. “Nacionālā apvienība” Jūrmalas nodaļas biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ielikts pamatakmens jaunai sporta zālei, kas būs daļa no jaunās Aspazijas pamatskolas kompleksa un nodrošinās mūsdienīgas un daudzveidīgas sportošanas iespējas Jūrmalas bērniem un jauniešiem, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Skola atrodas Lielupē, Aizputes ielā 1a, un ēku kompleksu plānots pabeigt nākamā gada vasarā.

Sporta zāles ēka būs 2180 kvadrātmetru plaša, iekļaujot pašu sporta zāli, ģērbtuvju, tualešu, gaiteņu un rekreācijas telpas. Multifunkcionālā sporta zāle būs izmantojama rokas bumbas, florbola, volejbola un basketbola spēlēm. Tajā izvietos teleskopiskās tribīnes ar 250 skatītāju sēdvietām.

Līdzās sporta zālei tiks veidota plaša āra sportošanas zona: tiks ierīkots sintētiskā seguma mini futbola laukums 40x20 metru platībā, divi pludmales volejbola laukumi, daudzfuncionāls sporta laukums ar gumijas segumu, uz kura varēs spēlēt basketbolu, volejbolu un citas sporta spēles. Tāpat paredzēti seši 60 metrus gari skriešanas celiņi, tāllēkšanas bedre un lodes grūšanas laukums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Jūrmalā, Aizputes ielā 1a, sāks Lielupes pamatskolas ēkas pārbūvi un sporta zāles būvniecību, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līgumu par Lielupes pamatskolas ēku kompleksa izbūvi pašvaldība noslēgusi 22.martā ar iepirkumu konkursa kārtībā izraudzīto būvuzņēmēju - piegādātāju apvienību "Litana&Torensberg", projekta īstenošanas termiņš ir 14 mēneši no būvniecības darbu uzsākšanas.

Lielupes pamatskolas ēkas pārbūvēs, veidojot vienotu skolas ēku kompleksu ar diviem mācību korpusiem trīs stāvos un piebūvi sporta zālei ar sporta laukumu. Risinājumā paredzēts izveidot mūsdienīgu, ergonomisku skolu līdz 500 audzēkņiem. Jaunā skola būs viena no modernākajām izglītības iestādēm Jūrmalā. Jaunajās ēkās atradīsies Jūrmalas Aspazijas pamatskola, kas izveidota, apvienojot Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolu ar Jūrmalas Alternatīvo skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja algu palielināšanu domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekiem, komiteju vadītājiem un deputātiem, tās neiesaldējot, kā atsevišķās citās pašvaldībās un valsts iestādēs.

Priekšlikumu iesaldēt algas izteica partijas "Saskaņa" deputāti.

Lēmumprojekts paredz arī noteikt atalgojumu domes komiteju vadītāju vietniekiem, kas līdz šim nebija algoti amati.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, līdz ar šīm izmaiņām domes priekšsēdētājs 2021.gadā varētu saņemt 3732 eiro mēnesī, kas ir par 178 eiro vairāk nekā pērn.

Rīgas vicemēriem algas palielinātos par 156 eiro un būtu 3281 eiro mēnesī, domes komiteju priekšsēdētājiem algas palielinātos par 124 eiro un būtu 2614 eiro mēnesī, bet deputātu atalgojums pieaugtu par 58 eiro un būtu 1230 eiro mēnesī.

Komiteju vadītāju vietnieku atalgojums paredzēts 1230 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā pabeigta 91 gadus senā Ķemeru ūdenstorņa pārbūve – tornis atjaunots tā vēsturiskajā veidolā, 42 metru augstumā ierīkota skatu platforma, informē Jūrmalas dome.

Līdz pavasarim ūdenstornī tiks iekārtota pastāvīgā ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi. Durvis apmeklētājiem ūdenstornis un 20 hektāru plašais atjaunotais Ķemeru kultūrvēsturiskais parks vērs nākamā gada pavasarī.

Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kurā saglabāta tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – un kurš darbosies kā publiski pieejams skatu tornis.

Būvdarbi tornī ir pabeigti, patlaban torņa ekspozīcijas iekārtošana, ko plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Ūdenstorņa pirmajā stāvā tiks izveidots tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā būs ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi, savukārt trešajā stāvā un uz torņa jumta ir ierīkotas skatu platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajam koncertdārzam "Pūt, vējiņi!" Jūrmalas parkā, Liepājā simboliski atzīmēti spāru svētki, informē Liepājas dome.

Šobrīd ir pabeigta aptuveni puse no plānotajiem darbiem.

Jaunais koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" tiek veidots par mūsdienīgu kultūras telpu, kas būs pieejama iedzīvotājiem. Tur varēs rīkot brīvdabas pasākumus un koncertus lielākam apmeklētāju skaitam nekā līdz šim, kā arī tiks nodrošināti komfortablāki apstākļi gan māksliniekiem, gan skatītājiem.

Nojaukti agrāk estrādi aptverošie žogi un barjeras, koncertdārzu integrējot Jūrmalas parka teritorijā un sasaistot ar pludmales piekrastes zonu, kā arī pārplānoti laukumi un celiņi, lai nodrošinātu pilnīgu vides pieejamību. Norit teritorijā paredzēto celiņu izbūve. Tiek izbūvēts nožogojums ap skatuvi, lai nodrošinātu kontrolētu koncertu apmeklējumu. Ēkai tiek montēti logi un durvis, kā arī top jumta metāla konstrukcijas. Līdz vasaras sākumam plānots pilnībā pabeigt jumta konstrukciju izbūvi virs skatītāju centrālās daļas sēdvietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome līdz 2021.gada 30.jūnijam pagarinās periodu, kurā āra kafejnīcām un ielu tirgotājiem nebūs jāmaksā pašvaldības nodeva par ielu tirdzniecību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Iepriekš pašvaldība no nodevas samaksas par ielu tirdzniecību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu publiskās vietās uzņēmējus bija atbrīvojusi līdz 2020.gada 31.decembrim, taču pašlaik iecerēts termiņu pagarināt līdz 2021.gada 30.jūnijam.

2020.gadā Jūrmalā līdz šim izsniegtas 174 tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas atļaujas 101 komersantiem. 2019.gadā Jūrmalā kopumā tika izsniegtas ap 220 ielu tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas atļaujas.

Tāpat uzņēmēju atbalstam arī plānots lemt par nomas maksas atvieglojumu perioda pagarināšanu tiem komersantiem, kuri nomā nekustamo īpašumu vai zemi no pilsētas domes un kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kauguru parkā par 9,64 miljoniem eiro sākta Jauniešu mājas būvniecība

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguru parkā Jūrmalā uzsākta jauniešu mājas izbūve, kurā būs telpas jauniešu aktivitātēm, multifunkcionāla zāle pasākumiem, jumta terase ar āra kino vietu.

Jauniešu māja atrodas topošajā Kauguru parkā, kas tiek izbūvēts 3,8 hektāru platībā Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā. Plānots, ka jauniešu mājas darbība tiks vērsta uz interešu izglītību, kā arī jauniešu nodarbinātības veicināšanu. Daļa no jauniešu mājas tiks nodota komersantiem ēdināšanas un aktīvās atpūtas pakalpojumu sniegšanai.

Parka izbūves darbi sākti šā gada aprīlī, un tos plānots pabeigt līdz nākamā gada vasaras beigām.

Kauguru parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam jūrmalnieku un pilsētas viesu iecienītajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēs skeitparku 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem izbūvēs rotaļu laukumus kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Merks" noslēgusi līgumu ar Jūrmalas domi par pilsētas atpūtas parka un jauniešu mājas būvniecību Kauguros, informē Jūrmalas dome.

Ieceri plānots īstenot divās kārtās – vispirms labiekārtojot parka teritoriju un otrajā kārtā izbūvējot jauniešu māju. Projekta kopējās izmaksas, atbilstīgi noslēgtajam būvdarbu līgumam ir 6,7 miljoni eiro, īstenošanas termiņš – 14 mēneši no būvniecības darbu uzsākšanas.

Parku 3,8 hektāru platībā veidos Kauguru apkaimē, teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu. Tas būs piemērots iedzīvotājiem atpūtai, sportiskām aktivitātēm un publisku pasākumu rīkošanai, jauniešu interešu un profesionālās ievirzes apmācību organizēšanai u.c.

Parkā paredzēts arī izbūvēt jauniešu māju, un daļa no tās tiks nodota komersantiem ēdināšanas un aktīvās atpūtas pakalpojumu sniegšanai. Plānots, ka jauniešu mājas saimnieciskā darbība tiks vērsta uz interešu izglītību, kā arī jauniešu nodarbinātības veicināšanu tādos iespējamos darbības veidos kā ēdināšanas pakalpojumu, profesionālo un zinātnisko pakalpojumu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākti aktīvi darbi pie autostāvvietu izbūves Zolitūdē, Imantā un Pļavniekos - šo apkaimju iedzīvotājiem būs pieejamas 519 bezmaksas autostāvvietas, informē Rīgas domē.

Zolitūdē autostāvvietu izbūve notiek Rostokas ielā, posmā no Zolitūdes līdz Jāņa Endzelīna ielai. Plānots, ka darbi varētu ilgt aptuveni četrus mēnešus, bet pēc to pabeigšanas iedzīvotājiem būs pieejamas vairāk nekā 90 labiekārtotas un ērtas bezmaksas stāvvietas, tai skaitā trīs stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Savukārt Pļavniekos autostāvvietu izbūve notiek A. Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai. Arī šeit darbus plānots veikt četru mēnešu garumā, pēcāk iegūstot aptuveni 260 jaunas stāvvietas, tostarp 15 stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Tostarp Kurzemes prospektā, Slokas ielas posmā un posmā no Bebru ielas līdz Jūrmalas gatvei, būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt kopā 169 autonovietnes, tajā skaitā deviņas autonovietnes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būvdarbu pabeigšana Imantā plānota 2021. gada būvdarbu sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras” organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2022, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “ThreeCube”. Skolēni radījuši ar 3D printeri drukājamas dažādu rotaļu tēlu figūras. Tās kopā ar aplikāciju “C-app” ļaus sākumskolas vecuma bērniem saistošā veidā apgūt dažādus mācību priekšmetus, piemēram, matemātiku, angļu valodu vai latviešu valodu.

Uzņēmumu izveidojuši četri skolēni no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un konkursā uzņēmums saņēma arī titulu “Latvijas labākais tehnoloģiju SMU”. Šo titulu piešķir labākajam “Junior Achievement Latvia” un “Printful” SMU tehnoloģiju un inovāciju programmas dalībniekam, kas programmas ietvaros radījis dzīvotspējīgāko tehnoloģijās balstīto produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektromobilitātes uzņēmums Fiqsy uzsācis darbību Liepājā, kur turpmāk būs pieejami gan koplietošanas skrejriteņi, gan elektriskie automobiļi, informē uzņēmumā.

Ar Fiqsy koplietošanas e-auto būs iespējams veikt braucienus ne tikai Liepājā un tās apkārtnē, bet arī ceļot starp Liepāju, Rīgu un Jūrmalu – uzsākt braucienu vienā pilsētā un pabeigt citā.

"Tagad esam par vienu soli tuvāk tam, lai elektromobilitāte būtu pieejama ne tikai Rīgā un tās apkārtnē, bet visā Latvijā. Attīstot elektromobilitāti un koplietošanu, varēsim atslogot pilsētas no auto, padarot gaisu tīrāku un pilsētas – pievilcīgākas dzīvošanai," teic Māris Avotiņš, Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks.

Pašlaik Latvijā ir trīs pilsētas, kas veicina elektriskā autotransporta lietošanu. Liepājā pilsētas pašvaldības maksas stāvvietās elektromobiļus var novietot bez maksas. Rīgā elektroauto arī var bez maksas novietot Rīgas Satiksmes pārvaldītajās autostāvvietās, kā arī tiem ir atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Savukārt Jūrmalas pilsētas dome elektriskajiem automobiļiem ir atcēlusi maksu par iebraukšanu pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kauguros, sākti darbi labiekārtota atpūtas parka un jauniešu mājas būvniecībai. Parks ar jauniešu māju plānots 3,8 hektāru platībā teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu.

Parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm tiks izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem tiks izbūvēti rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Zaļās zonas veidos 61% no kopējās parka teritorijas, tiks ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtos arī pikniku zonu gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Veidojot parka labiekārtojumu, tiks iestādīti gandrīz 400 skuju kokaugu, tajā skaitā gandrīz 200 kalnu priedes, kadiķi, vairāk nekā 1300 lapu kokaugu, tostarp mandeles, lazdas, rododendri, hortenzijas, grimoņi, spirejas, kā arī vairāk nekā 2000 dažādu ziemciešu stādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ, 20.aprīlī, darbu Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra amatā sāks Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika, paredz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) virzītais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Minēto rīkojuma projektu Pavļuts virzīs izskatīšanai tuvākajā valdības sēdē.

Vakcīnu iepirkumu dēļ amatu zaudē VM valsts sekretāre  

Saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem,...

Nepieciešamība iecelt jaunu VM valsts sekretāru radās pēc ministra lēmuma zemākā amatā pārcelt līdzšinējo valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško. Šāds lēmums pieņemts pēc pārbaudes un disciplinārlietas saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus.

Rīkojumu par Mūrmanes-Umbraško pārcelšanu zemākā amatā Pavļuts parakstījis trešdien. Iepriekš Pavļuts paziņoja, ka Mūrmane-Umbraško saņems arī rājienu.

Dreikai ir ilggadēja pieredze valsts un pašvaldības iestāžu darbā. Pavļuta ieskatā viņas kompetences un prasmes ir būtiskas, lai sasniegtu VM stratēģiskos mērķus sabiedrības veselības labā, savukārt Dreikas juridiskās zināšanas palīdzēšot arī uzlabot un sakārtot lēmumu pieņemšanu ministrijā.

Dreika pauda, ka veselības nozares cilvēki jau vairāk nekā gadu strādā ārkārtējā situācijā. Saspringtajā darbā stratēģisku lēmumu pieņemšanu atvieglotu skaidra un visiem saprotama sistēma, pie kuras viņa sola stingri pieturēties, krīzes risināšanā iesaistot visus ministrijas resursus.

Līdz tiks apstiprināts jauns Veselības inspekcijas vadītājs, šos pienākumus pildīs Veselības inspekcijas vadītāja vietniece veselības aprūpē Anita Slokenberga.

Mūrmane-Umbraško līdz ar Pavļuta parakstīto rīkojumu no 20.aprīļa tiks pārcelta uz vakanto Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka amatu.

Dreika Veselības inspekciju vadījusi kopš 2017.gada 1.novembra. Viņai ir pieredze vadošos amatos starptautiskās kapitālsabiedrībās, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, piemēram, Nacionālajā veselības dienestā, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā, Jūrmalas pilsētas domē, AAS "ERGO Latvija". Dreika absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot diplomu tiesību zinātņu specialitātē. Viņai ir arī maģistra grāds sabiedrības vadībā un uzņēmējdarbības vadībā.

Kā ziņots, Pavļuts bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem "BioNTech/Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams.

Ministrija par šo jautājumu bija rosinājusi pārbaudi, pēc kuras Pavļuts rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško.

Disciplinārlietā pret Lācbergu netika konstatētas viņa prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai.

Lai gan pirmajā dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," iepriekš sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Vēlāk martā intervijā Latvijas Televīzijai Pavļuts pavēstīja, ka ir nolēmis rosināt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.

Komentāri

Pievienot komentāru