Ekonomika

Strīdi kūrortpilsētā uzkarst

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.

Biznesam zaudējumi

Lai gan JAB pārstāvji Uldis Kronblūms un Guntis Grūba sarunā ar DB daudzkārt kategoriski noraidīja jebkādas aizdomas par kādām slēptām biedrības interesēm, iebilstot pret nekustamā īpašuma projektu realizāciju, tomēr vairāki uzņēmēji un to pārstāvji uzsvēra, ka JAB darbības rada virkni jautājumu, tostarp par to, kādēļ biedrība pret atsevišķiem projektiem vēršas, bet citiem būtībā līdzīgiem projektiem nekādus iebildumus neizvirza un tādējādi nereti neievelk garās tiesvedībās, kuru laikā līdz galīgajam spriedumam projekta attīstīšana faktiski tiek apturēta, kas uzņēmējiem rada gan tiešus, gan netiešus zaudējumus, jo projekta uzsākšanā ieguldītie līdzekļi uz to laiku faktiski ir iesaldēti.

Turklāt arī savu interešu aizstāvēšana tiesā prasa finanšu līdzekļus. JAB pārstāvji šīs uzņēmēju aizdomas par kādām slēptām vai savtīgām biedrības interesēm noraida kā absolūti nepamatotas, norādot, ka JAB faktiski darbojas uz brīvprātības principa un tās rīcībā nav tik lielu resursu, lai savlaicīgi atklātu visus projektus, kur, viņuprāt, varētu būt pamats aizdomām par maldināšanu saistībā ar objekta patiesajiem izmantošanas mērķiem. Tāpēc biedrība apstrīd tos projektus, kurus pamana un kuros saskata iespējamas neatbilstības normatīviem. U. Kronblūms kā piemēru pārkāpumiem būvniecības jomā Jūrmalā min jau uzbūvēto ēku Dubultu prospektā 111.

"Tas ir viens no spilgtākajiem krāpšanās gadījumiem, kurus veic Jūrmalas dome. Šeit divu individuālo dzīvojamo māju vietā ir divas kopā savienotas daudzdzīvokļu ēkas. Katrā pa pieciem dzīvokļiem. (..) Ja mēs būtu pamanījuši, tad noteikti būtu apstrīdējuši, jo šajā zemesgabalā nav atļauta daudzdzīvokļu ēku būvniecība, un noteikti būtu uzvarējuši. Teritorijas plānošana ir tieši tā mērķa dēļ, lai konkrētos rajonos tiktu ievēroti zināmi apbūves principi. Par šo gadījumu iesniedzām iesniegumu prokuratūrai, kura to pārsūtīja policijai. Policija atteica, bet esam pārsūdzējuši prokuroram," pauda JAB pārstāvis.

U. Kronblūms arī noraida publiski paustās šaubas, vai JAB vispār ir biedri, izņemot oficiāli zināmos JAB valdes locekļus, jo informācija par biedriem nav publiski pieejama. Pēc viņa stāstītā, šobrīd JAB ir vairāk vai mazāk aktīvi ap 40 biedru.

Izvēlas mazāko ļaunumu

Saistībā ar JAB aktivitātēm uzņēmēji arī norādījuši uz virkni gadījumu, kad aktīvas tiesvedības procesā JAB ir bijusi gatava atsaukt savu prasību tiesā, ar apstrīdētā projekta īstenotāju noslēdzot mierizlīgumu. Par šādiem gadījumiem ir izteiktas versijas, ka par JAB atkāpšanos no savām prasībām uzņēmējs ir arī maksājis.

Kāds uzņēmējs, kurš Jūrmalā īstenojis vairākus projektus, bet kurš nevēlējās publiski atklāt savu vārdu, atzina, ka arī viņam ir bijuši divi reāli strīda gadījumi ar JAB, kur biedrības pretenzijām neesot bijis nekāda pamata. "Tiek iesniegta prasība tiesā ar kaut kādiem izdomātiem argumentiem. JAB vārdā savākti it kā kaimiņu paraksti, kuri atsevišķās niansēs varbūt arī piekrīt (JAB pretenzijām – red.). Un prasības būtība ir par kādām neatbilstībām normatīviem anulēt būvatļauju, kur atbildētājs pat neesam mēs, bet pilsēta. Un kas ir pats bēdīgākais – pilsētas būvvalde ieņem tādu pasīvu pozīciju, bet mēs tiesā neesam nekas, nevaram pat aizstāvēt savas tiesības un pierādīt savu taisnību," pauda uzņēmējs, savā ziņā pat apgāžot JAB uzskatu, ka Jūrmalas pilsētas dome šajos strīdos nereti vairāk aizstāv investoru, nevis pilsētas iedzīvotāju intereses.

"Un arī tiesas nereti pēc noklusējuma principa ir šādu sabiedrisko organizāciju pusē, kaut arī taisnības tur nav necik. Būtībā tā ir tāda izspiešana. Un mēs abas reizes pilnīgi oficiāli maksājām – slēdzām izlīgumu, maksājām naudu, turklāt projektā neko nemainot. Un kāda šeit ir morāle? Nekāda! Samaksā naudu, un tad arī pretenziju nav!" savā pieredzē dalījās uzņēmējs, piebilstot, ka nauda, kas mērāma tūkstošos eiro, samaksāta JAB.

"Protams, tā var nedarīt (nemaksāt – red.), bet tad tas vispār draud ar to, ka būvatļaujas tiek anulētas, projekti attiecīgi tiek iesaldēti un tas viss uzņēmējam beidzas vēl sliktāk. Protams, varbūt nevajag tā darīt, bet mums jau nav citu variantu," viņš pauž, piebilstot, ka nav saprotama pašvaldības visai pasīvā attieksme šādos strīdos – neaizstāvēt ne pašvaldības un tās iedzīvotāju, ne uzņēmēju intereses, kas gatavi pilsētā un tās attīstībā ieguldīt būtiskas investīcijas.

DB lūdza uzņēmēja stāstīto komentēt JAB valdes loceklim U. Kronblūmam, kurš pauda sekojošo: "Varu atbildēt, ka šādu jūsu minēto gadījumu nav bijis. JAB nekad un nekādā veidā mierizlīgumos nav saņēmusi jebkādu kompensāciju, atkāpšanās naudu vai tiem pielīdzināmus naudas līdzekļus. Mums mierizlīgumi ir bijuši tikai divās lietās. Viens lietā Nr. A420758910 ar SIA Avadsel un Zemkopības ministriju. Otrs lietā A420524912 ar SIA Zemes fonds, kur mierizlīgumā trešā puse bija arī pašvaldība."

Tiesas noraida virkni sūdzību

Lai gan DB sarunas biedrs norādīja par uzņēmējiem nelabvēlīgiem tiesu lēmumiem, tomēr vairāki DB analizētie spriedumi JAB iniciētajās tiesvedībās liecina, ka lielā daļā gadījumu tiesas tomēr noraidījušas biedrības prasību kā nepamatotu. Turklāt nevar nepamanīt, ka teju lielākajā daļā tiesvedību JAB kā galveno argumentu savām tiesībām apstrīdēt domes apstiprinātos detālplānojumus attiecīgām teritorijām un arī konkrētās būvatļaujas projektu īstenošanai piemin vides aizsardzības jomu, kas faktiski ir vienīgā biedrības iespēja iniciēt tiesvedību atbilstoši normatīviem, tomēr nereti šī prasība tiek atzīta kā iegansts tiesvedības iniciēšanai, kam nav nekāda sakara ar konkrētajiem faktiem.

Piemēram, Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā JAB prasībā atcelt Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes izdoto būvatļauju viesu nama būvniecībai Jūras ielā 32A cita starpā norāda: "Kaut arī apgabaltiesa izvērtēja vairākus pieteicēja (JAB – red.) argumentus pēc būtības, apgabaltiesai tomēr pastāv šaubas, vai pieteikuma patiesais mērķis ir vides tiesību aizsardzība. Lietā nav pierādījumu, bet lielā mērā var piekrist trešās personas (būvniecības projekta īstenotāja – red.) paskaidrojumā norādītajam, ka daudzi pieteicēja argumenti liecina par pieteicēja vēlmi novilcināt trešās personas tiesības izmantot ar būvatļauju tai piešķirtās apbūves tiesības." Tāpat apgabaltiesa spriedumā par pamatotām atzīst projekta īstenotāja aizdomas, ka konkrētajā lietā JAB savas tiesības vērsties pret projekta īstenošanu izmanto negodprātīgi, jo faktiski pieteikums nesatur argumentāciju par būtiskiem vides tiesību pārkāpumiem, jo pieteicēja argumenti būtībā balstās uz to, ka pārsniegti plānotās ēkas tehniskie rādītāji.

Tāpat tiesa secinājusi, ka nav pierādījumu JAB izvirzītajām aizdomām, ka projekta attīstītājs paredzētā viesu nama vietā plāno būvēt mazstāvu daudzdzīvokļu ēku. Līdzīgs secinājums lasāms arī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2019. gada 16. aprīļa spriedumā JAB prasībā atcelt Jūrmalas pilsētas domes 2018. gada 26. aprīļa lēmumu par detālplānojumu zemesgabalam Jūrmalā pludmales nogabalam no 5. līnijas līdz 4. līnijai. JAB savu prasību argumentēja ar to, ka tas ir prettiesisks, jo pretēji vides tiesiskajam regulējumam atļauj apbūvi pludmalē un piekrastes joslā, un faktiskais lēmuma mērķis ir legalizēt sezonas apbūvi pludmalē un jūras piekrastes joslā, nosaucot to par īslaicīgas lietošanas būvi, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem. Pēc JAB domām, saistībā ar šo lēmumu ir saskatāmas iespējamas shēmošanas, ka katrus piecus gadus tiks saskaņota terases ekspluatācija līdz pilnīgai tās legalizēšanai. Vēl, JAB ieskatā, pastāv risks, ka pludmalē uzbūvētā terase tiks apdraudēta vētru laikā, radot vides piesārņojumu, kā arī norādīja uz vēl virkni iespējamu vides risku.

Tomēr tiesa secināja, ka detālplānojums atbilst normatīvu prasībām, kā arī konstatēja, ka lietā esošie materiāli neliecina par to, ka ar detālplānojumu tiktu pilnībā legalizēta apbūve pludmalē, kopumā secinot, ka JAB prasībā norādītie iebildumi attiecībā uz detālplānojuma saturu nav pamatoti. Rezultātā JAB prasība tika noraidīta līdzīgi kā virknē citu prasību gan par būvatļauju, gan detālplānojumu atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.aprīļa Jūrmalā tiks atjaunota iebraukšanas maksa visu gadu, turklāt caurlaides cenu plānots noteikt dārgāku nekā līdz šim - trīs eiro apmērā dienā, lēmuši Jūrmalas pilsētas domes deputāti.

Pašlaik vienas dienas caurlaide iebraukšanai Jūrmalā ir divi eiro, līdz ar to pieaugums caurlaides cenai sasniegs 50%.

Kā skaidroja pašvaldībā, iebraukšanas maksa Jūrmalā tika noteikta 1996.gadā, un tās apmērs tajā laikā bija 1 lats ( 1,42 eiro). Pēdējo reizi iebraukšanas maksas apmērs Jūrmalas īpaša režīma zonā tika mainīts 2014.gadā, to nosakot 2 eiro. Ņemot vērā to, ka ik gadu kūrortpilsētā pieaug satiksmes intensitāte, kas rada trokšņa un gaisa piesārņojumu, secināts, ka caurlaides apmērs maksa 2 eiro apmērā nav pietiekami stimulējošs līdzeklis apvedceļa vai videi draudzīgāka transporta izmantošanai. Tāpat tika ņemta vērā kopējā ekonomiskā izaugsme šajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules volejbola turnīra posms Jūrmalā – ieguvums ne tikai sportam, bet arī ekonomikai

Jānis Buks, Latvijas Volejbola federācijas prezidents, 19.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada pavasara iebraukšanai Jūrmalā caurlaides būs nepieciešamas visu gadu, informē Jūrmalas dome.

Šādu ieceri atbalstījuši Jūrmalas domes Transporta un mājokļu jautājumu komiteju sēdes deputāti.

Caurlaides iebraukšanai Jūrmalā līdz šim bija vajadzīgas no aprīļa sākuma līdz septembra beigām.

No nākamā gada 1.aprīļa, kad tiks atjaunota iebraukšanas maksa Jūrmalā divu eiro apmērā par dienu, to plānots iekasēt visu gadu.

No šī gada 1.oktobra līdz nākamā gada 1.aprīlim iebraukšana Jūrmalā vēl būs bez maksas.

Noteikumus iecerēts mainīt, lai mazinātu tranzīta plūsmu cauri Jūrmalas pilsētai un veicinātu apvedceļa - Ventspils šosejas - izmantošanu.

Kā skaidro pašvaldība, satiksme Jūrmalā ik gadu kļūst intensīvāka. Pārdoto vienas dienas caurlaižu skaits ik gadu pieaug. Savukārt ārpus vasaras sezonas palielinās tranzīta satiksme cauri pilsētai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pārorientēšanos uz vietējo iedzīvotāju, ko sekmējusi pandēmija, īpaši izteikti var manīt Jūrmalas tirgū, kurš līdz šim īpaši pievilcīgs bija ārvalstu klientiem, secina nekustamo īpašumu uzņēmums Latio.

Kūrortpilsētu par savu dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk pašmāju pircēju, kuru rocība ir augusi, un aktivitāte novērojama gan t.s. ekonomiskajā mājokļu segmentā, gan arī augstākajā cenu grupā, kurā vēl pirms apmēram pieciem gadiem vietējais pircējs nedominēja.

Tas pamudinājis Latio atvērt jaunu biroju Jūrmalas centrā. Latio Jūrmalas nodaļas vadītāja Ilze Jaungaile-Gaile atgādina, ka Jūrmalas mājokļu tirgu savulaik būtiski iespaidoja termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) – tirgus to ietekmē strauji auga, taču 2015. gadā, mainoties nosacījumiem, pirmreizēji izsniegto TUA skaits būtiski samazinājās un kritās arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. "Pircēju īpatsvars ir arī būtiski izmainījies: agrāk dominējošo ārvalstu klientu nu ir nomainījis vietējais pircējs – to novērojam visos mājokļu segmentos: gan t.s. ekonomiskajā, gan arī augstāku cenu kategorijā. Pēdējos gados tirgus ir stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojama izaugsme," viņa komentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024.gada 1.februāra iebraukšanas maksa Jūrmalas īpaša režīma zonā būs 3 eiro līdzšinējo 2 eiro vietā un iebraukšanas maksa būs spēkā visa gada garumā, kā tas bija līdz 2013. gadam.

Noteikumi kūrortpilsētā mainīti, lai mazinātu ik gadu pieaugošo satiksmes intensitāti un stimulētu braucējus izmantot videi draudzīgākus transporta veidus, informē pašvaldībā.

Caurlaižu režīms Jūrmalas kūrortpilsētā ir kopš 1996. gada, un tikai kopš 2013. gada tas bija atcelts ziemas sezonā.

Nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt elektromobiļi un CSDD reģistrētie transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam invalīdam.

Deklarēto jūrmalnieku īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem caurlaides tāpat kā līdz šim būs bez maksas. Nemainīga paliks arī ilgāka termiņa iebraukšanas caurlaižu maksa: nedēļas caurlaide 7 dienām maksās 10 eiro, mēnesim (30 dienām) – 31 eiro, trīs mēnešiem (90 dienām) – 55 eiro. Caurlaide visam gadam (365 dienām) maksās 180 eiro, kas ir 0,49 eiro dienā, pusgadam (180 dienām) caurlaide maksās 107 eiro, bet 270 dienām – 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlī atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva divu eiro apmērā. Šogad caurlaižu automātos pie iebraukšanas Jūrmalā Priedainē un Vaivaros ar skaidru naudu norēķināties vairs nevarēs – tajos būs iespējams maksāt tikai ar karti vai bezkontakta maksājumu līdzekļiem.

Skaidras naudas norēķini, iebraucot pilsētā, atcelti, lai veicinātu ātrāku caurlaižu iegādi. Skaidras naudas norēķini bieži rada kavēšanos caurlaižu punktos – monētas mēdz iesprūst, kā arī reizēm automātos tiek iemesti nepiemēroti priekšmeti, kā rezultātā automāti uz laiku pārstāj funkcionēt.

Ar skaidru naudu par caurlaidi joprojām varēs samaksāt caurlaižu automātos pilsētā: pie lielveikala “Rimi” Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Pašvaldība aicina braucējus caurlaides iegādāties elektroniski pilsētas portālā vai ar “Mobilly” starpniecību.

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā, līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā var iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 27. maijā tiks parakstīts nodomu protokols (LOI) starp Brēmenes aviācijas uzņēmumu “EVIA-AERO” GmbH un SIA "Sky Port" (lidosta “Jurmala Airport”) īpašniekiem, lai uzsāktu ceļu uz ‘’zaļās” aviācijas attīstību Latvijā.

EVIA-AERO sadarbībā ar lidostu “Jurmala Airport” plāno to pārveidot par pirmo lidostu Baltijas valstīs, kas darbojas ‘’zaļās’’ enerģijas režīmā.

Projekts ir ļoti ambiciozs, ar sākotnējiem ieguldījumiem sasniedzot vairākus desmitus miljonu eiro un radot daudzas darba vietas.

Tas ietver 50 hektāru lielas hibrīda elektrostacijas - saules elektrostacijas ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu būvniecību lidostas teritorijā, kas spētu saražot 50 megavatus elektrības. Šī elektrostacija kalpos par stūrakmeni zaļās elektroenerģijas ražošanai, kas ir ļoti svarīga videi draudzīgu elektrisko lidmašīnu lidojumiem.

EVIA-AERO plāno pakāpeniski ieviest ūdeņraža ražošanu, izveidojot uzglabāšanas iespējas un radot ūdeņraža un elektrības uzpildes stacijas. Gala mērķis ir padarīt saražoto zaļo enerģiju pieejamu ne tikai EVIA-AERO lidmašīnām, bet arī citām aviokompānijām, kas savā ekspluatācijā izmanto elektrību vai ūdeņradi. Turklāt šī infrastruktūra varētu atbalstīt arī dažādus ar bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju saistītus projektus, piedāvājot ražošanas un uzglabāšanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta, kad kosmētikas ražotājs H.A.Brieger atsāka kosmētikas Dzintars tirdzniecību, tirdzniecības apjoms ir sasniedzis teju 1 miljonu eiro, informē uzņēmums.

Savukārt mēnesi pēc nonākšanas tirdzniecībā Dzintars saules aizsardzības un ādas kopšanas sērija Jūrmala ir ierindojusies visvairāk pārdoto H.A.Brieger produktu vidū. Pirmā mēneša laikā veikalos ir nonākuši 45 000 Jūrmala produktu. Sauļošanās aizsargbalzams Jūrmala SPF 30 un nomierinošs balzams pēc sauļošanās Jūrmala SOS šobrīd ir visvairāk pārdotie H.A.Brieger produkti tirdzniecības vietās, savukārt, Dzintars e-veikalā tas ierindojas uzreiz aiz lūpu balzamiem.

"Sākot sauļošanās aizsargsērijas Jūrmala tirdzniecību, H.A.Brieger sadarbībā ar dermatoloģi dr.med. Kristīni Azarjanu sagatavoja galvenos ieteikumus par to, kā vislabāk aizsargāt un rūpēties par ādu saulainā laikā. Tas, ka vispirktākais ir sauļošanās aizsardzības balzāms ar augstu aizsardzības pakāpi Jūrmala SPF 30 mūs iepriecina, jo liecina, ka iedzīvotāji Latvijā, sākoties saulainam un karstam laikam, rūpes par ādu uztver nopietni un atbildīgi, un DZINTARS atjaunotā sauļošanās aizsardzības līnija tiek augsti novērtēta no pircēju puses," stāsta Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūrmalas pašvaldība vēlas palielināt iebraukšanas maksu un piemērot to visu gadu

LETA, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pašvaldība vēlas palielināt iebraukšanas maksu un turpmāk piemērot to visu gadu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nodots saistošo noteikumu projekts "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā".

Saistošo noteikumu projektā saglabāta pašreiz noteiktā nodevas administrēšanas kārtība, bet būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar nodevas piemērošanas perioda noteikšanu visu gadu, sākot no 2023.gada 1.novembra un nodevas apmēra izmaiņām vienai dienai. Nodevu plānots mainīt no tagadējiem 2 eiro uz 3 eiro.

Tāpat saistošajos noteikumos precizēta caurlaižu pārreģistrācijas kārtība; precizēts transportlīdzekļa īpašuma tiesību iegūšanas brīdis, piemērojot nodevas atbrīvojumu jūrmalniekiem; vienkāršota pieteikšanās nodevas atvieglojumiem, un citi nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumu skaits ar privātmājām 2020. gadā Jūrmalā ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2019. gadu, taču kopējā reģistrētā darījumu summa ir palielinājusies, ko sekmējis pieprasījuma-piedāvājuma faktors, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio dati.

Tāpat kā citur Latvijā, arī Jūrmalā lielāka pircēju interese ir par nelielām, labas kvalitātes mājām, novērojuši Latio speciālisti. Palielinājusies vēlme pirkt Jūrmalai raksturīgās koka mājas, ko sekmēja cita veida māju piedāvājuma trūkums. Tiesa, darījums ar šādām mājām notiek tikai tad, ja koka māju ir iespējams atjaunot. Ja koka ēka ir pilnībā jārestaurē, pircējs labāk izvēlas iegādāties zemi un uzbūvēt jaunu māju.

Privātās apbūves zemju darījumu skaits 2020. gadā bija būtiski augstāks nekā 2019. gadā – pieaugums par 36 %, un 2021. gadā tas turpina palielināties. Vispieprasītākie zemesgabali bija Asaros (19 % no visiem zemes darījumiem Jūrmalā pērn), tad sekoja Vaivari un Sloka, kā arī Melluži, kas ir ļoti pieprasīta apkaime arī privātmāju iegādei: 17 % visu māju darījumu notiek Mellužos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums “Wolt” no 1. februāra ēdienu un preču piegādi nodrošinās vēl vienā Latvijas pilsētā - Jūrmalā.

Sākotnēji "Wolt" piegādes Jūrmalā būs pieejamas no vairāk nekā 17 restorāniem un 8 tirdzniecības vietām.

“Pagājušā gada laikā pieprasījums pēc ēdienu un preču piegādēm “Wolt” platformā pieaudzis vairākkārt. Augot pieprasījumam, varam nodrošināt arvien plašāku pakalpojumu pieejamību. Tā pērn uzsākām darbību Liepājā, un tagad arī Jūrmalā dzīvojošajiem. Mūsu mērķis šogad ir turpināt augt un šādas iespējas piedāvāt vēl citās Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītāja Līsa Ristala.

“Ar nepacietību gaidījām brīdi, kad varēsim savas maltītes piedāvāt klientiem ar piegādi mājās, tāpēc esam ļoti priecīgi par Wolt pakalpojuma pieejamību Jūrmalā. Ņemot vērā Jūrmalas pilsētas specifiku jeb tās garumu, tieši piegāžu nodrošināšana palīdzēs mūsu gardumus padarīt vēl pieejamākus visiem Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem,” stāsta bāra “Kauguru Ezītis Miglā” pārstāve Anita Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes dēļ "outlet" ciemata "Via Jurmala Outlet Village" esošie un potenciālie nomnieki daudz piesardzīgāk pieņem lēmumus par biznesa attīstību situācijas nenoteiktības dēļ, atzina "outlet" ciemata vadītāja Annna Žigalova.

"Tas attiecas gan uz jau noslēgtajiem līgumiem, gan runājot par potenciālo sadarbību. Potenciālie nomnieki, kuri ir gatavi slēgt līgumus, nevar atbraukt. Veikalu remontdarbi, telpu pieņemšana, preču saņemšana arī ir apgrūtināta," sacīja Žigalova.

Viņa minēja, ka pašlaik kompleksā ir 70 veikalu, bet līdz gada beigām to skaits varētu palielināties līdz aptuveni 80.

Via Jurmala Outlet Village šogad plānots atvērt vēl 10 veikalus 

Augustā Via Jurmala Outlet Village divus outlet koncepta veikalus atvēris tirdzniecības tīkls...

Pēc Žigalovas teiktā, Covid-19 pandēmija ir mainījusi arī pircēju uzvedību - iedzīvotājiem nākas taupīt naudu un viņi lieki neiziet ārpus mājām.

Viņa sacīja, ka šogad modes zīmoli palika ar pērnā gada neizpārdotajām kolekcijām, un "outlet" kanāls ir pieprasīts, lai izpārdotu atlikumus.

Pēc Žigalovas teiktā, darba sākšanai Covid-19 krīzes laikā palīdzēja tas, ka mazs jauno projektu skaits tirgū paaugstināja interesi un uzmanību no patērētāju un mediju puses, kā arī no nomniekiem. Vienlaikus Covid-19 krīzes ietekmē četri veikali darbību kompleksā ir pārtraukuši.

Informāciju par "Via Jurmala Outlet Village" attīstītāja SIA "Outletico" finanšu rādītājiem pērn vai šā gada pirmajos mēnešos, Žigalova neatklāja.

Jau ziņots, ka "Via Jurmala Outlet Village" darbu sāka pērn augustā.

"Via Jurmala Outlet Village" tiek attīstīts divās kārtās, un tā kopējā teritorijas platība būs 110 000 kvadrātmetru. Pirmajā kārtā bija paredzēts atklāt veikalus, kuru kopējā platība ir 13 500 kvadrātmetru. Pēc otrās kārtas būvniecības noslēgšanās, "Via Jurmala Outlet Village" kopējā izīrējamā platība tiks palielināta līdz 21 000 kvadrātmetriem, nodrošinot tirdzniecības vietu 120 zīmolu veikaliem.

"Outlet" ciemata pirmajā kārtā investēti 27 miljoni eiro, savukārt otrās kārtas investīcijas vēl tiek apzinātas, jo projekta plāns vēl ir izstrādes stadijā. Projekta arhitektonisko risinājumu izstrādājis arhitektu biroja "Archab" arhitekts Andris Bērziņš.

Kompānija "Outletico" reģistrēta 2016.gada martā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma īpašnieki ir "Rietumu bankas" līdzīpašnieks SIA "Esterkin Family Investments" (64,5%), Andrejs Dozorcevs (28,75%), SIA "Lehmann Investment Corporation" (2%), SIA "Freims" (2%), Jūlija Mihaiļenko (1,25%) un vēl trīs dalībnieki.

Savukārt patiesie labuma guvēji ir Dozorcevs un Leonids Esterkins. 2019.gadā "Outletico" strādāja ar 377 517 eiro zaudējumiem. 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hotel Jūrmala SPA renovējusi 31 jauna dizaina numuru viesnīcas 9. stāvā, piešķirot tiem trīs jaunas kategorijas - Comfort, Premium un Junior Suite.

Dizaina numuru izveidē investēti 0,9 miljoni eiro.

Numuru renovācija ir liels uzņēmuma izaicinājums, jo remontu darbi tika veikti nepiesaistot papildu finanšu līdzekļus no ārpuses. Turklāt tie notika viesnīcai turpinot aktīvu darbību, viesiem nodrošinot netraucētu un mierpilnu spa atpūtu.

“Ir pienācis laiks kļūt modernākiem, lai piedāvātu viesiem vēl kvalitatīvāku atpūtu, jo strādājam tirgū jau gandrīz 20 gadus," teic Arne Kalbus, Hotel Jūrmala SPA ģenerāldirektors.

Viņš piebilst, ka šis ir tikai sākums lielākām viesnīcas pārvērtībām, jo rudenī sāksies nākamo viesnīcas stāvu atjaunošana.

"Šobrīd dzīvojam lielā izaicinājuma laikā, kad tūrisma nozare joprojām atgūstas no krīzes un ārvalstu ceļotāju trūkums ir jūtams, bet tas neaptur mūs augt un attīstīties," papildina Dace Šķēle, Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reorganizācijas procesā apvienos viesnīcas "Lielupe by Semarah Hotels" ēkas īpašnieku SIA "Belkom" un tā mātesabiedrību SIA "Lielupe Hotel Jurmala", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paredzēts, ka "Lielupe Hotel Jurmala" tiks pievienota savam meitasuzņēmumam "Belkom", uzņēmumiem apvienojoties. Kompāniju kreditori prasības var pieteikt mēneša laikā no paziņojumu par reorganizāciju publicēšanas dienas, proti, mēneša laikā no 2.marta.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Lielupe Hotel Jurmala" reģistrēta 2012.gada jūnijā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma vienīgā īpašniece un patiesā labuma guvēja ir Kipras valstspiederīgā Svetlana Jegorova. 2019.gadā "Lielupe Hotel Jurmala" strādāja bez apgrozījuma un 15 121 eiro zaudējumiem. Uzņēmuma 2019.gada pārskata ziņojumā teikts, ka "Lielupe Hotel Jurmala" nodarbojas ar "Belkom" pārvaldīšanu, kas, savukārt, iznomā tai piederošo viesnīcas ēku ar visu interjeru un aprīkojumu SIA "Semarah Hotel managament".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū pieredzēta pēdējo septiņu gadu laikā iespaidīgākā izaugsme: Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti īpašumi kopsummā par 99,5 miljoniem eiro, kas bija par 19,5 miljoniem eiro jeb 24,4 % lielāks apgrozījums nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tā liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Premium dzīvokļi joprojām dominē luksusa īpašumu segmentā kā pirktākie īpašumi, turklāt šajā pusgadā novērota pat par 32% lielāka interese par premium dzīvokļiem nekā pērn sešu mēnešu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle

Db.lv, 01.09.2021

Latvia Sotheby’s International Realty vecākais pārdošanas konsultants Aigars Strods.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) parakstījis rīkojumu par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes sasitošo noteikumu darbības apturēšanu saistībā ar nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu pilsētā un nodevas piemērošanas perioda paildzināšanu no pieciem mēnešiem līdz kalendāram gadam, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

30.septembra domes sēdē pašvaldības deputāti lēma no 2022.gada 1.aprīļa noteikt iebraukšanas maksu visa gada garumā, turklāt caurlaides cenu nosakot trīs eiro apmērā līdzšinējo divu eiro vietā.

Plešs atgādina, ka ministrija bija aicinājusi domi pārskatīt šo lēmumu, tomēr domes veiktie grozījumi saistošajos noteikumos nepamatoja nodevas paaugstināšanu un tās piemērošanas nepieciešamību visa gada garumā. "Diemžēl dome nav izvērtējusi tūrisma nozares intensitātes, tranzīta satiksmes plūsmas, kā arī gaisa piesārņojuma mijiedarbību. Nav arī izvērtēta sasitošo noteikumu kopēja nepieciešamība un sabiedrības intereses, tādēļ ministrija ir izdevusi rīkojumu par pašvaldības sasitošo noteikumu darbības apturēšanu," skaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā Via Jurmala Outlet Village divus outlet koncepta veikalus atvēris tirdzniecības tīkls Elkor – modes zīmolu preču veikalu Podium Outlet un Elkor Plaza Outlet.

Līdz ziemai Via Jurmala Outlet Village plānots atvērt vēl 10 veikalus, tādējādi nodrošinot 100% outlet ciemata pirmās projekta kārtas aizpildījumu, informē uzņēmuma pārstāve Gita Bute.

Pēdējo piecu mēnešu laikā outlet ciematā durvis vēruši nu jau 20 jauni veikali.

“Mēs uzskatām, ka outlet konceptam ir milzu potenciāls, ņemot vērā tendences modes preču tirdzniecībā Eiropā un pasaulē. Esam pārliecināti, ka klienti novērtēs piedāvātās apģērbu, apavu un aksesuāru kolekcijas, jo daudzas no tām ir nopērkamas tikai outlet koncepta veikalos,” saka Ronalds Feldmanis, Elkor tīkla mārketinga vadītājs.

“Augusts outlet ciematam ir dzimšanas dienas mēnesis, kas tiek atzīmēts ar lielizpārdošanu un dažādiem pasākumiem, tai skaitā ar divu nozīmīgu modes preču veikalu atklāšanu. Elkor Plaza Outlet un Podium Outlet lieliski papildina outlet ciematā jau pieejamo zīmolu klāstu, ko ļoti novērtē pircēji no visas Baltijas,” stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu operators SIA "Mogotel" maijā atvēris jaunu četru zvaigžņu viesnīcu "Rixwell Collection Seaside Hotel Jurmala", informē "Mogotel" pārstāvji.

Viesnīca atrodas Jūrmalas centrā - Jaunajā ielā, Dzintaros. Šī ir otrā "Mogotel" Jūrmalā atvērtā sezonas viesnīca (pirmā bija "Rija Eiropa Hotel Jurmala"), un otrā zīmola "Rixwell Collection" viesnīca - vēl Tallinā darbojas dizaina viesnīca "Rixwell Collection Savoy Boutique Hotel".

Viesnīcas ēka 2023.gadā tika pilnībā renovēta, un patlaban "Rixwell Collection Seaside Hotel Jurmala" piedāvā 26 skandināvu stilā ieturētus numurus.

"Mogotel" pārstāvji prognozē, ka pieprasījums pēc viesnīcu pakalpojumiem Latvijā šogad tuvosies 2019.gada līmenim, bet vēl to nesasniegs. Viesnīcu noslodze iepriekšējā līmenī varētu atgriezties 2024.gadā.

"Mogotel" valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Jeļena Stirna prognozē, ka 2023.gadā Rīgā un citās Latvijas pilsētās viesnīcu noslodze joprojām būs aptuveni 10-15% mazāka nekā 2019.gadā. Tas skaidrojams ar faktu, ne Rīgā, ne arī visā Latvijā organizētā/grupu tūrisma pieprasījums nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tāpat arī Āzijas, ASV, Kanādas un citu valstu ceļotāju interese par Eiropu vēl nav pietiekami augsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.februāra iebraukšana Jūrmalā maksās trīs eiro līdzšinējo divu eiro vietā, un caurlaižu režīms darbosies visu gadu, nevis tikai vasaras sezonā, kā līdz šim, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Noteikumus kūrortpilsētā lemts mainīt, lai mazinātu ik gadu pieaugošo satiksmes intensitāti un stimulētu braucējus izmantot videi draudzīgākus transporta veidus, skaidro pašvaldībā.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS) vienreizējās caurlaides cenas pieaugumu pamato ar apsvērumu, ka divi eiro nav pietiekams stimuls izvēlēties Jūrmalas apvedceļu vai videi draudzīgāku transportu.

Caurlaižu režīms Jūrmalā ir kopš 1996.gada, bet kopš 2013.gada tas atcelts ziemas sezonā.

Deklarēto jūrmalnieku īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem caurlaides, tāpat kā līdz šim, būs bez maksas.

Nemainīga paliks arī ilgāka termiņa iebraukšanas caurlaižu maksa. Nedēļas caurlaide septiņām dienām maksās 10 eiro, mēnesim jeb 30 dienām - 31 eiro, trīs mēnešiem jeb 90 dienām - 55 eiro. Caurlaide visam gadam jeb 365 dienām maksās 180 eiro, kas ir 0,49 eiro dienā, pusgadam jeb 180 dienām - 107 eiro, bet 270 dienām - 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group turpina papildināt savu portfeli ar jauniem objektiem. Jaunatvērtajām četru un piecu zvaigžņu viesnīcām atvēršanai Igaunijā, Vācijā un Polijā pievienojas viesnīca Rija Eiropa Hotel Jurmala.

Viesnīca atrodas blakus Dzintaru koncertzālei. “Numuru pārdošana tika uzsākta pirms viesnīcas atklāšanas, un jau divu dienu laikā piepildījums sasniedza 100%. Ievērojot, ka iepriekšpārdošanas praktiski nebija, numuru rezervēšanas ātrums pārsniedza visas prognozes. Analizējot rezervāciju skaitu, varam apgalvot, ka pieprasījums Jūrmalā augustā salīdzinājumā ar jūliju ir palielinājies par 8%. Mēs redzam, ka vairums viesu mūsu viesnīcu izvēlas garākai atpūtai, rezervējot numurus trīs naktīm un ilgāk. Pie mums brauc viesi no Baltijas kaimiņvalstīm, pēc tam reitingā seko ceļotāji no Somijas un Vācijas. Lielākā daļa viesu ir pāri vai ģimenes ar bērniem, kuri ierodas Jūrmalā kā tūristi," saka Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Komentāri

Pievienot komentāru