Finanšu ministrija (FM) vēlas plašākas pilnvaras, jo pretējā gadījumā tā nespēj analizēt, kontrolēt un ietekmēt citu ministriju un pašvaldību tēriņus. Tāpat finanšu ministram ir par maz tiesību rīkoties, ja valstī ieņēmumu kļūst mazāk nekā plānots, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Tādēļ ministrijai vajagot plašākas pilnvaras. M. Bičevskis norāda, ka pilnvaru paplašināšana būtu saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda rīkojumu paplašināt FM un paša ministra pilnvaras.

M. Bičevskis uzskata, ka apstākļos, kad plānotie ieņēmumi krīt un ir risks, ka nebūs avota, no kā segt izdevumus, finanšu ministrs nevarot strauji rīkoties. "Finanšu ministram tiek plānots piešķirt papildu tiesības ātri apturēt noteikta veida izdevumus, ziņot par to Saeimas Budžeta komisijai un premjerministram un tad lemt par tālāko rīcību. Tā var būt dažāda, piemēram, ierobežot izdevumus īstermiņā, strauji gatavot budžeta grozījumus, iespējams, vēl kāds rīcības veids," stāsta M. Bičevskis.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis pēc šī amata atstāšanas vēlas pievērsties uzņēmējdarbībai.

Bičevskis asociācijas prezidenta amatā ir kopš 2011.gada maija un vadīs organizāciju vēl līdz 17.novembrim.

Organizācijas vadītājs sacīja, ka pieci ar pusi gadi, kas pavadīti asociācijas prezidenta amatā, ir ilgākais darba stāžs kādā no institūcijām, kur līdz šim strādāts. «Šis ir ilgstošākais darba līgums, kāds man bijis. Vajag pārmaiņas, lai attīstītos,» sacīja Bičevskis.

Pašlaik viņš vēlas vairāk pievērsties «īstai uzņēmējdarbībai». «Tuvākajos gados gribu skatīties vairāk uz komercdarbību, nevis uz publisko politiku. Gribu sajust uzņēmējdarbības tendences, līdzdarboties un reāli ieguldīt uzņēmējdarbībā, nevis tikai runāt parlamenta vai valdības līmenī par lieliem politikas uzstādījumiem,» sacīja Bičevskis. Viens no iespējamiem darbības virzieniem būs arī savs bizness, taču par iecerēm sīkāk Bičevskis nestāstīja, piebilstot: «Tādas lietas paziņo tad, kad ir ko paziņot.»

Vairāki Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumi uzlabot hipotekāro kredītu ņēmēju tiesības attiecībā pret kredīta devējiem nebalstās pārbaudītos faktos vai pat ir populistiski, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

TM darba grupa ir konstatējusi vairākas nepilnības hipotekāro kredītu izsniegšanas tiesiskajā regulējumā, no kurām cietēji ir kredīta ņēmēji. Lai uzlabotu kredītu ņēmēju aizsardzību pret likumu nepilnībām, TM rosina izstrādāt jaunu likumu par hipotekāro kreditēšanu, bet hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu kā atsevišķu nodaļu iestrādāt likumprojektā par patērētāju kreditēšanu.

Darba grupa secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnības patlaban skar tikai vienu kredītņēmēju grupu - patērētājus. Visneaizsargātākie ir tie kredītņēmēji, kuri ņem aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai.

Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis aizliedzis Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) pieņemt jebkādus lēmumus par jaunas ēkas iegādi vai būvniecību VNĪ vajadzībām līdz brīdim, kamēr būs noskaidroti precīzi lietas apstākļi. Tikmēr (VNĪ) valdes priekšsēdētājam Mārim Kaijakam jāsniedz paskaidrojumi.

Reaģējot uz izskanējušām ziņām, Bičevskis lūdza VNĪ sniegt konkrētu informāciju, kad, kādā veidā un ar kādiem lēmumiem ēkas celtniecība vai iegāde tikusi plānota, kā arī kādi lēmumi līdz šim jau pieņemti. Ministrijas valsts sekretārs arī uzdeva VNĪ valdes priekšsēdētājam Kaijakam paskaidrot, vai un kādā veidā bija plānots piemērot publiskā iepirkuma procedūras.

Līdz precīzu lietas apstākļu noskaidrošanai Bičevskis deva rīkojumu VNĪ nepieņemt nevienu Bičevskis prasa skaidrojumus un pagaidām liedz VNĪ pirkt jaunu ēkujBičevskis prasa skaidrojumus un pagaidām liedz VNĪ pirkt jaunu ēkuaunu lēmumu un neveikt jebkādas darbības šajā jautājumā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanas nebūt nav devusi to gaidīto efektu, jo kritums tieši no PVN nodokļa ieņēmumiem ir vislielākais, tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Viņš gan vērsa uzmanību, ka decembrī veiktās nodokļu izmaiņas vesela virknei nodokļu ir devušas labākus rezultātus nekā iepriekš prognozēts, bet PVN ieņēmumi ienāk daudz mazāk nekā cerēts, kas galvenokārt, saistīts ar tautsaimniecības aktivitāti – iedzīvotāju un uzņēmuma patēriņa kritumu.

„Līdz ar to mums šobrīd ir ļoti jādomā par papildus pasākumiem, kas vērsti vai nu uz izdevumu samazināšanu, vai ieņēmumu palielināšanu,” sacīja M. Bičevskis.

Viņš atzīmēja, ka valstī būtu būtiski veikt papildus pasākumus arī analizēšanas spēju stiprināšanai, jo līdzšinējā prognozēšana nav devusi iespēju vidējā termiņā paļauties uz datiem uz kādiem tiek balstīts valsts budžets. Savukārt to varētu panākt sadarbojoties Finanšu un Ekonomikas ministrijas un dažādiem ekspertiem.

Zemāko punktu ekonomikā Latvija jau sasniedza laiku atpakaļ. To apliecina tas, ka IKP aug, kā arī vērojams rūpniecības un eksporta pieaugums jau vairāk nekā divus ceturkšņus, raidījumā 900 sekundes norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Tomēr eksporta pieauguma tempi un arī rūpniecība vairs nav tik strauja, jo ražošanas izmaksas sadārdzinās un tas arī iespaido eksportu. Līdz ar to ir jārada investoriem labvēlīga vide, lai viņi ieguldītu līdzekļus Latvijā un veicinātu ražošanu un līdz ar to arī eksportu.

Intervijā M.Bičevskis arī atzīmēja, ka jāveicina un jāatbalsta finanšu tirgus attīstība, kā arī, lai vecinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, jāatrod sadarbības veids starp valdību un finanšu sektoru. Viņš piebilda, ka šī tautsaimniecības sektora attīstība būs ļoti svarīga kopumā, savukārt bankas ir parādijušas, ka to plāni Latvijā ir ilgtermiņa.

Finanšu ministrs Einārs Repše nav oficiāli izteicis priekšlikumu samazināt valsts budžeta izdevumus vēl par 250 miljoniem latu.

To LNT raidījumam 900 sekundes apgalvoja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Jau ziņots, ka pēc valdības lēmuma samazināt izdevumus par 275 miljoniem latu tika izplatīta informācija, ka E.Repše pieļāvis iespēju, ka izdevumus nāksies «apcirpt» vēl par 150 miljoniem latu. Finanšu ministrija jau pirms valdības debatēm ir ierosinājusi valsts izdevumus samazināt par 450 miljoniem latu, norādīja M.Bičevskis. «Vakar es par 250 miljoniem latu ministru neesmu dzirdējis runājam. Viens teica, ka otrs teica,» izteicās M.Bičevskis.

Valsts budžeta grozījumos, ko valdība plāno apstiprināt 1. jūnijā, būs iestrādāts nodokļu kritums pret gada sākumā plānoto par 15 – 20 %.

Intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis paziņoja, ka no tiem «trim miljardiem ar kapeikām», ko valsts cerēja iekasēt nodokļos, netiks iekasēti 450 miljoni latu. M.Bičevskis atzina, ka visstraujākais ieņēmumu samazinājums ir no uzņēmuma ienākumu nodokļa, bet tam ir objektīvs iemesls, jo daudzi uzņēmēji saņēmuši nodokļa atvieglojumus. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pēc īslaicīga krituma atgriezušies pagājušā gada līmenī.

Neskatoties uz publiski izskanējušo informāciju, ka Saeimas kuluāros tiek apspriesta iespēja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski nomainīt ar Vienotībai lojālāku personu un viņu pašu «aizrotēt» uz citu ministriju, tas tomēr nenotikšot.

Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace apgalvoja, ka Bičevskis un finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") ir pārrunājuši šo situāciju un vienojušies par viņa turpmāku darbību FM.

Bičevskis aģentūrai LETA šorīt telefonsarunā atteicās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem, norādot, ka šādiem mērķiem ir izveidota FM Komunikācijas nodaļa. Savukārt FM Komunikāciju daļa atbildēs uz aģentūras LETA jautājumiem bija ļoti kodolīga, norādot, ka «viss FM kolektīvs patlaban ir koncentrējies uz nākamā gada budžeta gatavošanu».

Savukārt Vilks ar sava preses sekretāra Alekša Jarocka starpniecību medijiem izplatītajā paziņojumā skaidro, ka pašlaik nākamā gada valsts budžeta sagatavošana ir prioritārais uzdevums, kam tiek veltīta visa ministrijas kapacitāte un resursi, tādēļ baumām par FM administratīvās vadības maiņu neesot pamata.

Valsts nekustamās mantas pārvaldītājs Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nolēmis tērēt 6 miljonus LVL jaunas ēkas iegādei vai būvēšanai, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Valsts kontrole pauž neizpratni, kāpēc valsts uzņēmums, kas nav pildījis savas saistības pret valsti un nav atmaksājis vairāk nekā 7 miljonus latu valsts budžetā, atrod gandrīz tikpat lielu summu, lai būvētos. Turklāt šie darbi uzticēti valsts uzņēmuma meitas kompānijai, kas rada bažas, par līdzekļu nokontrolētu izlietojumu, jo uz to neattiecas iepirkumu likums.

Nekā Personīga ziņo, ka, lai miljonu vērto īpašumu apsaimniekotājs varētu pats sev izkārtot jaunu ēku, pirmie priekšdarbi jau izdarīti. Slepus no sabiedrības acīm 11. februārī izdarīti grozījumi statūtos, kas paredz ieguldīt meitas kompānijas VNĪ Investīcijas pamatkapitālā 6 miljonus latu.

Pašlaik tiek izskatīti vairāki varianti pievienotās vērtības nodokļa (lielākais valsts pamatbudžeta finansētājs) likmju iespējamām izmaiņām, tā šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atzina, ka viena no iespējām ir pārskatīt samazinātās PVN likmes normas, vai nu ceļot pašreizējo 5% PVN likmi līdz 9%, vai arī līdz 18 % likmei palielināt tiem darījumiem, kuros tā ir 0 %. Db par šādā iespējām rakstīja 28.11. 2008. gada numurā. Pēc M. Bičevska teiktā vēl viens risinājums ir 18% PVN pamatlikmi palielināt par 2-3%, pretī skatot jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iespējamu samazināšanu. Db jau 1.12.2008. rakstīja, ka Lietuvas jaunās valdības plāns paredz samazināt IIN likmi no pašreizējiem 24 % līdz 20 %, vienlaikus paaugstinot PVN likmi no 18 % līdz 20 % varētu būt iegansts ko līdzīgu īstenot arī Latvijā.

Par Parex bankas jauno prezidentu varētu kļūt pašreizējais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja finanšu ministrs Atis Slakteris.

"Domāju, ka viņš būtu piemērota kandidatūra, viņš nebūs jāinstruē, kā rīkoties tālāk," uzsver A. Slakteris. Viņš arī uzsvēra, ka jaunā prezidenta un bankas valdes galvenais uzdevums būs pēc iespējas ātrāk atrast bankai stratēģisko investoru.

Banku klientiem nav iemesla uztraukumam, un Bankas Baltija scenārijs atkārtoties nevar, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija vērtē bankas ikdienas režīmā, nekā tas notika Bankas Baltijas laikā, pārliecināts ir A. Slakteris.

Jau šonedēļ Saeimas Budžeta komisija izskatīšanai parlamenta plenārsēdē virzīs likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» grozījumus, kas nepieciešami, lai Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis vienlaikus varētu ieņemt arī a/s Parex Banka padomes priekšsēdētāja amatu.

Grozījumi paredz likumā noteikt, ka valsts amatpersonas var ieņemt amatus valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās un ir saņēmušas atļauju savienot šos amatus ar valsts amatpersonas amatu. M. Bičevskim un citām valsts amatpersonām, kas kādreiz nākotnē varētu ieņemt šādus amatus, šādās kapitālsabiedrībās nebūs atļauts gūt ienākumus. Minētos grozījumus otrdien atbalstīja Saeimas Budžeta komisija, kas nolēmusi, ka Saeimai tie jāpieņem steidzamības kārtā.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka 8. novembrī valdība pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru valstij piederošās Hipotēku un zemes bankas īpašumā nonāks 51 % a/s Parex Banka akciju.

Zaudējumi AS Parex bankā būs cena, ko valsts samaksās par finanšu sektora glābšanu un par to, ka 2009.gada pirmajā ceturksnī neapstājās maksājumu sistēma, uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka tas, ka valsts Parex bankas glābšanā būs cietusi zaudējumus, jau pietiekami sen godīgi tika atzīts. Tomēr, viņaprāt, pašlaik nav jēgas saukt kādu iespējamo zaudējumu ciparu, ko varēs ieraudzīt vien tad, kad būs pārdota AS Citadeles banka un Parex banka būs tikusi galā ar saviem uzdevumiem.

Bičevskis atzina, ka 2008.gada nogalē bijusi pilnīga pārliecība, ka Parex banku vajag glābt. Arī tagad, atskatoties atpakaļ, Bičevskis domā, ka rīcība vienmēr ir prognozējams risks, bet bezdarbībai ir daudz neprognozējamākas sekas.

«Neko nedarot, riski, ka tas līdzi varētu paraut vēl vairākas bankas, būtu ievērojami augstāki. Brīdi, ja pēc trim mēnešiem mēs nonāktu pie Īslandes vai Īrijas cipariem, negribētu piedzīvot,» atzina bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Finanšu ministriju analizē iespējas uzlabot likumdošanu, lai kredītu restrukturizācijas gadījumos, kas varētu ietvert arī daļēju pamatsummas atlaišanu, ne klientam, ne bankai nebūtu jāmaksā nekādi papildu nodokļi.

To pastāstīja asociācijas jaunais prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Patlaban, ja banka atlaiž kādu daļu kredīta, likumdošana to uzlūko kā dāvinājumu, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāja ienākuma nodoklis.

Viņš gan uzsvēra, ka šādi jauninājumi attiektos tikai uz tiem kredītņēmējiem, kuri maksimāli atbildīgi attiekušies pret savām saistībām, bet krīze ierobežojuši viņu iespējas.

«Pat ja bankas no savas puses gribētu atlaist daļu kredīta, tas ir apgrūtinoši, jo par to vēl jāsamaksā nodoklis. Protams, naudas dāvināšana neuzlabos tiesisko vidi, tāpēc šādi gadījumi tiks vērtēti individuāli,» teica Bičevskis.

Pusotrs gads ir pārāk neilgs periods, kurā parādnieks var norakstīt savus parādus, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, sarunā ar Latvijas Radio komentējot Saeimas Tautsaimniecības komisijā izskatāmos maksātnespējas procesa atvieglojumus.

Priekšlikums paredz, ka neatkarīgi no summas, kādu fiziskā persona ir parādā, saistības varēs dzēst gada līdz pusotra laikā, savukārt tie parādnieki, kuri būs parādā līdz 5000 latu lielas summas, nevarēs tikt atzīti par maksātnespējīgiem.

M. Bičevskis norādīja, ka ir jābūt taisnīgumam un samērīgumam un tik ātra parāda norakstīšana neatbilst priekšstatiem par tiem. Bičevskis skaidroja, ka reizēm fiziska persona, kuras parādi bankām ir 3000 latu lieli, nespēj par tiem norēķināties, jo darba alga ir neliela un pastāv vēl arī citi parādi.

Tāpat viņš pauda, ka jābūt lielai atšķirībai starp tādām situācijām, kad runā par mājsaimniecībām, kurām ir vai nu vienīgais mājoklis, vai arī vispār nav nekustamā īpašuma un personām, kuras ir gājušas uz daudz lielākiem riskiem un tām mantības ziņā ir pilnībā cits stāvoklis.

Šodien par komercbanku intereses pārstāvošās Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) jauno prezidentu pilnsapulce ievēlēja līdzšinējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db.lv uzzināja asociācijā.

LKA pilnsapulce uz trijiem gadiem vēlēja jaunu vadītāju, jo līdzšinējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons nolēma atkārtotam termiņam nekandidēt. M.Bičevskis stāsies amatā 1. maijā, līdz kuram darbu turpinās T. Tverijons.

T.Tverijons ir pirmais un 18 gadus bijis vienīgais LKA vadītājs, kurš nolēmis «aiziet otrajās rindās, padzīvot mierīgāk». Pilnvaru termiņa beigas bijis vienīgais iemesls komercbanku asociācijas prezidenta pārvēlēšanai.

M.Bičevskis jau iepriekš paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

Gadījumā, ja starptautiskās institūcijas atteiks aizdevumu Latvijai, mums nav alternatīva turpmākās attīstības plāna. To intervijā Db atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičev­skis. Tomēr joprojām netiek sniegtas atbildes ne par to, cik īsti naudas Latvija grib aizņemties, ne arī to, cik ilgā laikā tā būs jāatdod.

Ir skaidrs, ka Latvijas valdība vēlas aizņemties vairākus miljardus eiro no SVF un citiem starptautiskajiem tirgiem. Par cik lielām summām īsti ir runa?

Esam izdarījuši pirmo darbu, uzņēmēju valodā to sauc par biznesa plānu. Esam to sagatavojuši un par to vienojušies. Naudas devēji pieņem lēmumu par to, cik liela ir šā plāna vērtība, un tikai tad, kad viņi būs pieņēmuši lēmumus par iespējamā atbalsta apjomiem un savstarpējām sakarībām starp naudas iespējamo aizdevēju listi, mēs varēsim par to runāt. Mēs esam pilnībā atvērti, ļoti labi zinām, kādas ir mūsu vajadzības, kuras no tām ir primārās, kuras - sekundārās.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs pašreizējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db apstiprināja šībrīža asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Bičevski Komercbanku asociācijas prezidenta amatam esot izraudzījusies asociācijas padome, taču uzrunājis pašreizējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, kurš asociāciju vada jau 18 gadus, bet nu izlēmis atkārtotam termiņam nekandidēt, ziņo Leta.

Bičevskis neformāli esot piekritis kandidēt šim amatam, tomēr paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

2008.gada jūnijā Bičevskis sāka pildīt Finanšu ministrijas valsts sekretāra pienākumus. Kopš 2004.gada viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet pirms tam Bičevskis bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Bičevskis arī kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un kādu laiku bijis Saeimas deputāts. Bičevskim ir augstākā juridiskā izglītība, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Ministriju valsts sekretāru un viņu vietnieku uzturēšana nodokļu maksātājiem pagājušajā gadā izmaksājusi gandrīs 3 miljonus latu, aplēsis laikraksts Diena.

Šogad nodokļu maksātājiem augstākās ierēdniecības uzturēšanai būšot jātērē mazāk, jo ministriju augstākajiem ierēdņiem noteikti atlīdzības griesti - valsts sekretāru alga nedrīkst pārsniegt 2 852 latus uz papīra, valsts sekretāru vietnieku — 2 094 lati.

Laikraksts aprēķinājis, ka visdārgākā nodokļu maksātājiem pērn bijusi Zemkopības ministrijas (ZM) augstākās ierēdniecības uzturēšana — gadā kopumā valsts sekretāres un piecu viņas vietnieku algošana prasījusi vairāk nekā 377 tūkstošus latu.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua pērn ik mēnesi uz papīra saņēmusi 6 532 latus, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis 6 043 latus, bet Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss 5 217 latus.

Nav iespējams skaidri prognozēt, kāda Latvijā turpmāk būs inflācija, un kad varēs ieviest eiro, intervijā laikrakstam Dienas Bizness sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Viņš gan pauda bažas, ka administratīvi regulējamās cenas šajā rudenī uz inflāciju varētu atstāt iespaidu, kas liktu tai atkal palielināties.

Tāpat M.Bičevskis atturējās no prognozēm, kad Latvijā varētu ieviest vienoto eiro valūtu. "Paust par to prognozes būtu tikpat bezjēdzīgi kā prognozēt, kāda nākamgad būs inflācija," viņš sacīja.

Visu interviju lasiet šodien, 16. jūlijā, laikrakstā Dienas Bizness. Laikraksta abonenti rakstu PDF formātā var lasīt, klikšķinot šeit.

Parex bankas prezidentam Nilam Melngailim piederošās firmas Riga Capital (RC) kļūšana par vienu no bankas konsultantiem bijis viens no N.Melngaiļa nosacījumiem, piekrītot kļūt par bankas vadītāju, raksta laikraksts Diena.

"Tas bija viņa nosacījums, ka viņš nāk ar savu komandu," jautāts, kāpēc N.Melngailim piederošā RC kļuvusi par Parex konsultantu, laikrakstam teicis FM valsts sekretārs, Parex īpašnieces valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka valsts pilnvarnieks Mārtiņš Bičevskis. Tas arī esot pamats RC piesaistīšanai, kuras pienākumos ir gan palīdzība bankas stabilizācijas programmas izstrādē, gan bankas sagatavošanā pārdošanai. RC pakalpojumus apmaksās Parex. Līgums ar firmu vēl nav noslēgts, jo neesot panākta vienošanās par samaksu. M.Bičevskis prognozēja, ka tas varētu notikt šonedēļ. Taujāts, vai tas nebūs interešu konflikts, ja N. Melngailis kā bankas prezidents slēgs līgumu ar sev piederošo firmu par konsultāciju pakalpojumu pirkšanu, M. Bičevskis teica, ka par līgumu lemšot Parex padome, "ja vajadzēs, arī Hipotēku banka". Līguma nosacījumus un RC pakalpojuma cenu M. Bičevskis līdz tā noslēgšanai nav atklājis.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Ēnu ekonomikas apkarošanā nekādi brīnumi nenotiks, un pārmaiņas būs pakāpeniskas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

«Kamēr mēs nenoticēsim sev un nesapratīsim, ka nekāda laimes lāča jeb brīnuma nebūs, tikmēr nekas nemainīsies. Ir vien jādara ikdienas darbs, un pārmaiņas būs pakāpeniskas,» teica Bičevskis.

Viņš sacīja, ka pašlaik ir izveidojusies paradoksāla situācija, «kas nebūt nav nekas neparasts un ir savā ziņā arī loģiska atbilde uz krīzi». «Proti, no vienas puses, mēs sakām, ka vairs neuzticamies valstij un mēģinām tikt paši ar sevi galā, savā ziņā - aizmirst valsti. Bet, no otras puses, mēs pārliecinoši lietojam visus publiskos pakalpojumus, lai kādi tie arī būtu. Turklāt par tiem vēl gānāmies. Tā mūsu nevēlēšanās salikt šīs divas puses kopā ir ļoti liela. Taču ir jāsaprot, ka publiskie pakalpojumi būs vāji, ja mēs tos nefinansēsim. Tā ir loģika, kura mums ir jāapzinās,» klāstīja FM valsts sekretārs.

«Mēs visu laiku atminamies mūsu lielo problēmu, kļūdu, kad straujas izaugsmes laikā mēs neuzkrājām, atšķirībā no mūsu ziemeļu lēnajiem kaimiņiem igauņiem, kuri lēnā garā uzkrāja pietiekami lielu naudas apjomu savā valsts kasē, un krīzes brīdī viņiem bija sava nauda, ko tērēt. Un šobrīd mums atkal ir izaugsme un mēs atkal neuzkrājam.»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Runājot par valdības darbu attiecībā uz budžeta veidošanu Bičevskis norāda: «Labā ziņa ir, ka ir pietiekami skaidri no paša sākuma uzlikti kaut kādi spēles noteikumi par to, cik liela ir fiskālā telpa. Sliktā ziņa ir, ka nodokļu pusē, ieņēmumu pusē valdība jau šobrīd ir atkāpusies no iepriekš plānotā un iepriekš solītā.»

«Ir vairāki piemēri,» saka Bičevskis: «Ja mēs runājam par iedzīvotāju ienākumu nodokli - kaut gan visos valdības dokumentos mēs redzējām, ka valdība solīja darbaspēka nodokļus mazināt un mazināt, un mazināt, tad šobrīd mēs atsakāmies no šiem solījumiem par labu vai nu citu izdevumu finansēšanai vai papildus jaunu izdevumu finansēšanai.»