Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

Finanšu ministrija (FM) vēlas plašākas pilnvaras, jo pretējā gadījumā tā nespēj analizēt, kontrolēt un ietekmēt citu ministriju un pašvaldību tēriņus. Tāpat finanšu ministram ir par maz tiesību rīkoties, ja valstī ieņēmumu kļūst mazāk nekā plānots, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Tādēļ ministrijai vajagot plašākas pilnvaras. M. Bičevskis norāda, ka pilnvaru paplašināšana būtu saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda rīkojumu paplašināt FM un paša ministra pilnvaras.

M. Bičevskis uzskata, ka apstākļos, kad plānotie ieņēmumi krīt un ir risks, ka nebūs avota, no kā segt izdevumus, finanšu ministrs nevarot strauji rīkoties. "Finanšu ministram tiek plānots piešķirt papildu tiesības ātri apturēt noteikta veida izdevumus, ziņot par to Saeimas Budžeta komisijai un premjerministram un tad lemt par tālāko rīcību. Tā var būt dažāda, piemēram, ierobežot izdevumus īstermiņā, strauji gatavot budžeta grozījumus, iespējams, vēl kāds rīcības veids," stāsta M. Bičevskis.

Vairāki Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumi uzlabot hipotekāro kredītu ņēmēju tiesības attiecībā pret kredīta devējiem nebalstās pārbaudītos faktos vai pat ir populistiski, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

TM darba grupa ir konstatējusi vairākas nepilnības hipotekāro kredītu izsniegšanas tiesiskajā regulējumā, no kurām cietēji ir kredīta ņēmēji. Lai uzlabotu kredītu ņēmēju aizsardzību pret likumu nepilnībām, TM rosina izstrādāt jaunu likumu par hipotekāro kreditēšanu, bet hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu kā atsevišķu nodaļu iestrādāt likumprojektā par patērētāju kreditēšanu.

Darba grupa secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnības patlaban skar tikai vienu kredītņēmēju grupu - patērētājus. Visneaizsargātākie ir tie kredītņēmēji, kuri ņem aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis pēc šī amata atstāšanas vēlas pievērsties uzņēmējdarbībai.

Bičevskis asociācijas prezidenta amatā ir kopš 2011.gada maija un vadīs organizāciju vēl līdz 17.novembrim.

Organizācijas vadītājs sacīja, ka pieci ar pusi gadi, kas pavadīti asociācijas prezidenta amatā, ir ilgākais darba stāžs kādā no institūcijām, kur līdz šim strādāts. «Šis ir ilgstošākais darba līgums, kāds man bijis. Vajag pārmaiņas, lai attīstītos,» sacīja Bičevskis.

Pašlaik viņš vēlas vairāk pievērsties «īstai uzņēmējdarbībai». «Tuvākajos gados gribu skatīties vairāk uz komercdarbību, nevis uz publisko politiku. Gribu sajust uzņēmējdarbības tendences, līdzdarboties un reāli ieguldīt uzņēmējdarbībā, nevis tikai runāt parlamenta vai valdības līmenī par lieliem politikas uzstādījumiem,» sacīja Bičevskis. Viens no iespējamiem darbības virzieniem būs arī savs bizness, taču par iecerēm sīkāk Bičevskis nestāstīja, piebilstot: «Tādas lietas paziņo tad, kad ir ko paziņot.»

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis aizliedzis Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) pieņemt jebkādus lēmumus par jaunas ēkas iegādi vai būvniecību VNĪ vajadzībām līdz brīdim, kamēr būs noskaidroti precīzi lietas apstākļi. Tikmēr (VNĪ) valdes priekšsēdētājam Mārim Kaijakam jāsniedz paskaidrojumi.

Reaģējot uz izskanējušām ziņām, Bičevskis lūdza VNĪ sniegt konkrētu informāciju, kad, kādā veidā un ar kādiem lēmumiem ēkas celtniecība vai iegāde tikusi plānota, kā arī kādi lēmumi līdz šim jau pieņemti. Ministrijas valsts sekretārs arī uzdeva VNĪ valdes priekšsēdētājam Kaijakam paskaidrot, vai un kādā veidā bija plānots piemērot publiskā iepirkuma procedūras.

Līdz precīzu lietas apstākļu noskaidrošanai Bičevskis deva rīkojumu VNĪ nepieņemt nevienu Bičevskis prasa skaidrojumus un pagaidām liedz VNĪ pirkt jaunu ēkujBičevskis prasa skaidrojumus un pagaidām liedz VNĪ pirkt jaunu ēkuaunu lēmumu un neveikt jebkādas darbības šajā jautājumā.

Parex bankas prezidentam Nilam Melngailim piederošās firmas Riga Capital (RC) kļūšana par vienu no bankas konsultantiem bijis viens no N.Melngaiļa nosacījumiem, piekrītot kļūt par bankas vadītāju, raksta laikraksts Diena.

"Tas bija viņa nosacījums, ka viņš nāk ar savu komandu," jautāts, kāpēc N.Melngailim piederošā RC kļuvusi par Parex konsultantu, laikrakstam teicis FM valsts sekretārs, Parex īpašnieces valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka valsts pilnvarnieks Mārtiņš Bičevskis. Tas arī esot pamats RC piesaistīšanai, kuras pienākumos ir gan palīdzība bankas stabilizācijas programmas izstrādē, gan bankas sagatavošanā pārdošanai. RC pakalpojumus apmaksās Parex. Līgums ar firmu vēl nav noslēgts, jo neesot panākta vienošanās par samaksu. M.Bičevskis prognozēja, ka tas varētu notikt šonedēļ. Taujāts, vai tas nebūs interešu konflikts, ja N. Melngailis kā bankas prezidents slēgs līgumu ar sev piederošo firmu par konsultāciju pakalpojumu pirkšanu, M. Bičevskis teica, ka par līgumu lemšot Parex padome, "ja vajadzēs, arī Hipotēku banka". Līguma nosacījumus un RC pakalpojuma cenu M. Bičevskis līdz tā noslēgšanai nav atklājis.

Zemāko punktu ekonomikā Latvija jau sasniedza laiku atpakaļ. To apliecina tas, ka IKP aug, kā arī vērojams rūpniecības un eksporta pieaugums jau vairāk nekā divus ceturkšņus, raidījumā 900 sekundes norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Tomēr eksporta pieauguma tempi un arī rūpniecība vairs nav tik strauja, jo ražošanas izmaksas sadārdzinās un tas arī iespaido eksportu. Līdz ar to ir jārada investoriem labvēlīga vide, lai viņi ieguldītu līdzekļus Latvijā un veicinātu ražošanu un līdz ar to arī eksportu.

Intervijā M.Bičevskis arī atzīmēja, ka jāveicina un jāatbalsta finanšu tirgus attīstība, kā arī, lai vecinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, jāatrod sadarbības veids starp valdību un finanšu sektoru. Viņš piebilda, ka šī tautsaimniecības sektora attīstība būs ļoti svarīga kopumā, savukārt bankas ir parādijušas, ka to plāni Latvijā ir ilgtermiņa.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanas nebūt nav devusi to gaidīto efektu, jo kritums tieši no PVN nodokļa ieņēmumiem ir vislielākais, tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Viņš gan vērsa uzmanību, ka decembrī veiktās nodokļu izmaiņas vesela virknei nodokļu ir devušas labākus rezultātus nekā iepriekš prognozēts, bet PVN ieņēmumi ienāk daudz mazāk nekā cerēts, kas galvenokārt, saistīts ar tautsaimniecības aktivitāti – iedzīvotāju un uzņēmuma patēriņa kritumu.

„Līdz ar to mums šobrīd ir ļoti jādomā par papildus pasākumiem, kas vērsti vai nu uz izdevumu samazināšanu, vai ieņēmumu palielināšanu,” sacīja M. Bičevskis.

Viņš atzīmēja, ka valstī būtu būtiski veikt papildus pasākumus arī analizēšanas spēju stiprināšanai, jo līdzšinējā prognozēšana nav devusi iespēju vidējā termiņā paļauties uz datiem uz kādiem tiek balstīts valsts budžets. Savukārt to varētu panākt sadarbojoties Finanšu un Ekonomikas ministrijas un dažādiem ekspertiem.

Zaudējumi AS Parex bankā būs cena, ko valsts samaksās par finanšu sektora glābšanu un par to, ka 2009.gada pirmajā ceturksnī neapstājās maksājumu sistēma, uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka tas, ka valsts Parex bankas glābšanā būs cietusi zaudējumus, jau pietiekami sen godīgi tika atzīts. Tomēr, viņaprāt, pašlaik nav jēgas saukt kādu iespējamo zaudējumu ciparu, ko varēs ieraudzīt vien tad, kad būs pārdota AS Citadeles banka un Parex banka būs tikusi galā ar saviem uzdevumiem.

Bičevskis atzina, ka 2008.gada nogalē bijusi pilnīga pārliecība, ka Parex banku vajag glābt. Arī tagad, atskatoties atpakaļ, Bičevskis domā, ka rīcība vienmēr ir prognozējams risks, bet bezdarbībai ir daudz neprognozējamākas sekas.

«Neko nedarot, riski, ka tas līdzi varētu paraut vēl vairākas bankas, būtu ievērojami augstāki. Brīdi, ja pēc trim mēnešiem mēs nonāktu pie Īslandes vai Īrijas cipariem, negribētu piedzīvot,» atzina bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Finanšu ministrs Einārs Repše nav oficiāli izteicis priekšlikumu samazināt valsts budžeta izdevumus vēl par 250 miljoniem latu.

To LNT raidījumam 900 sekundes apgalvoja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Jau ziņots, ka pēc valdības lēmuma samazināt izdevumus par 275 miljoniem latu tika izplatīta informācija, ka E.Repše pieļāvis iespēju, ka izdevumus nāksies «apcirpt» vēl par 150 miljoniem latu. Finanšu ministrija jau pirms valdības debatēm ir ierosinājusi valsts izdevumus samazināt par 450 miljoniem latu, norādīja M.Bičevskis. «Vakar es par 250 miljoniem latu ministru neesmu dzirdējis runājam. Viens teica, ka otrs teica,» izteicās M.Bičevskis.

Valsts budžeta grozījumos, ko valdība plāno apstiprināt 1. jūnijā, būs iestrādāts nodokļu kritums pret gada sākumā plānoto par 15 – 20 %.

Intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis paziņoja, ka no tiem «trim miljardiem ar kapeikām», ko valsts cerēja iekasēt nodokļos, netiks iekasēti 450 miljoni latu. M.Bičevskis atzina, ka visstraujākais ieņēmumu samazinājums ir no uzņēmuma ienākumu nodokļa, bet tam ir objektīvs iemesls, jo daudzi uzņēmēji saņēmuši nodokļa atvieglojumus. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pēc īslaicīga krituma atgriezušies pagājušā gada līmenī.

Sindikāts nav ieinteresēts Parex bankas nogremdēšanā, jo pretējā gadījuma tas neatgūtu savu naudu.

Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltais a/s Parex banka valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Kāpēc piekritāt kļūt par Parex bankas vadītāju? Kādi bija jūsu nosacījumi tam, lai jūs izšķirtos par šādu soli?

Izvērtējot situāciju, kā arī ņemot vērā to pieredzi, kas man ir bijusi banku jomā, darbā, piesaistot investīcijas, es sapratu — jo ātrāk notiks vadības maiņa bankā, jo lielākas ir cerības pagriezt situāciju uz labo pusi. Es piekritu šim piedāvājumam "saliekot kopā" esošo situāciju ar savu pieredzi. Nolēmu mēģināt.

Sanāk, ka darījāt to izaicinājuma pēc?

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

Parex bankas glābšanas plāns tuvojas finiša taisnei, zināms arī iespējamais jaunais bankas vadītājs - Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis. Dažu dienu laikā, strādājot pa naktīm, Latvijas otrās lielākās bankas Parex bankas akcionāru, valdības, finanšu tirgus uzraugu un valstij piederošās Hipotēku bankas izlolotais Parex bankas glābšanas plāns nonācis finiša taisnē.

Turpmāk darbs, darbs...

Jau vēstīts, ka Hipotēku banka Parex bankas akciju kontrolpaketi saskaņā ar valdības 8. novembra lēmumu iegādāsies par 2 Ls - tik lielā apmērā Hipotēku banka arī atbildēs par īpašumā esošo Parex banku. Latvijā pēc aktīviem astotā lielākā (960 milj. Ls šogad septembra beigās) banka Hipotēku banka netiks konsolidēta ar par sevi trīs reizes lielāko Parex banku, bet tā arī neuzņemsies nekādas Parex bankas saistības, par kurām banka savukārt atbildēs ar saviem aktīviem (virs 3 miljardi latu) un ieķīlāto īpašumu.

Apvienība Saskaņas centrs (SC), kas Saeimā virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēmusi ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums skaidro, ka dažas dienas pēc tam, kad SC sagatavotie grozījumi likumā nonāca Saeimā, 26.aprīlī 10 000 latu SC ziedoja bijušais Parex augsta līmeņa darbinieks Andris Riekstiņš, kurš tagad ir bijušā bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla vadītā uzņēmuma MiniCredit padomes loceklis. Dienu vēlāk 9000 latu šai pašai partijai ziedoja Kargina dēls Rems. Vēl pēc trim dienām - 30.aprīlī - 9000 latu SC pārskaitījusi arī Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova.

Apvienība no ziedotājiem neesot atkarīga, stāsta SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš apgalvo, ka likuma grozījumi tapuši, lai neļautu valdībai izsaimniekot Parex banku.

Īpašnieku mainījušas 22 iepriekš a/s Parex banka piederošas galvenokārt luksusa klases automašīnas, kas nonākušas vairāku ārzonu kompāniju un Valērija Kargina dēla firmas rokās.Valstij gar degunu aiziet 22 auto Visu pārreģistrēto mašīnu turētājs joprojām ir Parex banka, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācija. Visas mašīnas pārreģistrētas šogad.

Db neizdevās saņemt Parex bankas atbildes par iemesliem auto pārreģistrācijai. Tā kā valstij, kļūstot par bankas kontrolpaketes turētāju, īpašumā nonāktu arī bankai piederošās mašīnas, nevar izslēgt, ka šis bijis mēģinājums pasargāt dārgos spēkratus. Apkopojot dažādu lietotu auto pārdošanas interneta portālu informāciju, var secināt, ka to spēkratu vērtība, kuras nesen mainījušas īpašnieku, mērāma 0.5 - 0.6 milj. Ls.

Db jau ziņoja (11.11.2008.), ka, visticamāk, neskartas paliks arī abu līdzšinējo bankas lielāko īpašnieku un vadītāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka dārgās villas Jūrmalā, jo juridiski tās pieder citiem. Abiem baņķieriem ar saviem īpašumiem ir jāgarantē valsts sniegtais atbalsts Parex bankas glābšanā.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Latvijas Hipotēku un zemes banka sev piederošos aptuveni 85 % a/s Parex banka akciju nodos Privatizācijas aģentūras turējumā.

To žurnālistiem pēc Ministru kabineta slēgtās sēdes paziņoja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, skaidrojot, ka Privatizācijas aģentūras uzdevums būs sagatavot a/s Parex banka kapitalizāciju un bankas tālāku pārdošanu.

Skaidrojot iemeslus, kādēļ valstij piederošie teju 85 % a/s Parex banka akciju, kas līdz šim piederēja Latvijas Hipotēku un zemes bankai, tiek nodoti Privatizācijas aģentūras turējumā, M. Bičevskis norādīja, ka jau pērnā gada novembrī, kad valsts pārņēma Parex bankas kontrolpaketi, valdības lēmums paredzēja, ka banka valsts īpašumā būs ne ilgāk kā 12 mēnešus. Savukārt pašlaik tirgus situācija neesot labvēlīga Parex bankas kontrolpaketes pārdošanai, tādēļ, lai izvairītos no Parex bankas un Latvijas Hipotēku un zemes bankas bilances konsolidēšanas, Parex bankas akcijas jānodod profesionālu valsts īpašuma pārdevēju, proti, Privatizācijas aģentūras turējumā.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».