Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi sabiedrības Vitol Netherlands B.V. iesniegumu atļaujas saņemšanai AS «Latvijas Kuģniecība» galīgā akciju atpirkuma veikšanai.

Sabiedrība Vitol Netherlands B.V., tieši pieder 97,06% AS «Latvijas Kuģniecība» balsstiesīgo akciju.

Sabiedrībai Vitol Netherlands B.V pieder 182 367 467 AS «Latvijas Kuģniecība» dematerializētas uzrādītāja akcijas ar balsstiesībām (A kategorijas akcijas), kā arī 399 999 830 vārda akcijas papīra formā ar balsstiesībām (B kategorijas akcijas).

20.12.2017. AS «Latvijas Kuģniecība» akcionāru sapulcē pieņemts lēmums par AS «Latvijas Kuģniecība» akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Līdz ar to galīgais akciju atpirkums tiek veikts saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 81. panta ceturto daļu.

Ieraksta datums akciju galīgajai atpirkšanai ir 10. darba diena, skaitot no dienas, kad sabiedrība Vitol Netherlands B.V., ir publicējis oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 82. panta septīto daļu.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir EUR 0,71.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas kuģniecība palielinās pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas

LETA, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apgabaltiesa noraida Vestbalt pārsūdzību par prasības nodrošināšanu civilprocesā pret Latvijas kuģniecību

LETA, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa vakar noraidīja SIA «Vestbalt» pārsūdzību par prasības nodrošināšanu civilprocesā pret AS «Latvijas kuģniecība» (Kuģniecība), aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Tiesas kolēģija atzinusi, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir pieņēmusi lietas apstākļiem atbilstošu lēmumu, bet blakus sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai. Lēmums nav pārsūdzams.

Vestabalt tiesā prasa no Latvijas kuģniecības piedzīt 101 000 eiro

Jau ziņots, ka tagad tiks lemts par tālāko civilprocesa skatīšanas gaitu Ziemeļu rajona tiesā.

«Vestabalt» cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret «Latvijas kuģniecību» (Kuģniecība), lūdzot atzīt par noslēgtu starpniecības līgumu starp abām pusēm un piedzīt no «Latvijas kuģniecības» starpniecības maksu 101 000 eiro apmērā, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvijas kuģniecība» palielinājusi pamatkapitālu par 164 miljoniem eiro, un tagad tas ir 344 000 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāls līdz šim bija 180 000 000 eiro. AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas akcijas un pamatkapitālā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves.

Visas jaunemitētās akcijas ieguvis uzņēmuma vienīgais akcionārs Nīderlandē reģistrētā kompānija «Vitol Netherlands B.V.».

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas ceturtdien 22.februārī.

Šis ir otrs apjomīgais AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāla palielinājums nepilnu trīs mēnešu laikā. 2017.gada 8.decembrī uzņēmums palielināja pamatkapitālu par 120 miljoniem eiro. Tādējādi īsā laika periodā AS «Latvijas kuģniecība» kopumā palielinājusi pamatkapitālu par 284 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Vestabalt» cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret AS «Latvijas kuģniecība» (Kuģniecība), lūdzot atzīt par noslēgtu starpniecības līgumu starp abām pusēm un piedzīt no «Latvijas kuģniecības» starpniecības maksu 101 000 eiro apmērā, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

«Latvijas kuģniecība» paziņojumā norāda, ka prasību neatzīst un ir iesniegusi paskaidrojumus tiesai.

Prasība pret «Latvijas kuģniecību» tiesā saņemta 31.augustā, bet 8.septembrī tika noraidīts «Vestbalt» iesniegums par prasības nodrošināšanu, aģentūru LETA informēja Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas pārstāve Una Zīraka. Viņa arī norādīja, ka «Vestbalt» šo prasības nodrošināšanas noraidījumu pārsūdzēja.

Pārsūdzību 31.oktobrī skatīs Rīgas apgabaltiesā. Pēc šīs tiesas sēdes tiks lemts par tālāko civilprocesa skatīšanas gaitu Ziemeļu rajona tiesā.

Nekustamo īpašumu pārvaldītājs «Vestabalt» dibināts 2001.gadā, Uzņēmuma pamatkapitāls ir 85 365 eiro, un tas pieder Aldim Plaudim (95,6%) un Līgai Uzkalnei (4,4%). Kompānija pērn strādāja ar 3,95 miljonu eiro apgrozījumu un guva 81 662 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reorganizēta AS Ventspils nafta, mainot nosaukumu uz AS Latvijas kuģniecība

Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Ventspils nafta" mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", liecina "Lursoft" dati.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka vakar veikta kādreizējās AS "Latvijas kuģniecība" reorganizācija, to pievienojot AS "Ventspils nafta", reorganizācijas ceļā iegūstošajam uzņēmumam nomainot nosaukumu.

Reorganizācijas ceļā pievienotais uzņēmums 2018.gadā apgrozīja 1,83 milj.EUR un nopelnīja 1,12 milj.EUR.

Savukārt kādreizējā AS "Ventspils nafta", kas kopš vakardienas mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", 2018.gadā apgrozīja 57,12 tūkst.EUR un gadu noslēdza ar 13,33 milj.EUR apgrozījumu. Savukārt konsolidētais apgrozījums veidojis 8,9 milj.EUR, bet zaudējumi - 14,15 milj.EUR.

Izziņā pieejamā informācija rāda, ka AS "Latvijas kuģniecība" sniegusi ziņas, ka tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FKTK atļauj Vitol Netherlands B.V. veikt AS Latvijas kuģniecība galīgo akciju atpirkšanu

Zane Atlāce - Bistere, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akcionāram Vitol Netherlands B.V. veikt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība galīgo akciju atpirkšanu.

Tā kā Vitol Netherlands B.V. pieder vairāk nekā 95% no akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība balsstiesīgo akciju skaita un AS Latvijas kuģniecība akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums par akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, Vitol Netherlands B.V. ir tiesības veikt akciju sabiedrības galīgo akciju atpirkšanu.

Vienas akcijas cena galīgajā atpirkšanā ir noteikta 0.71 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecelta jauna AS «Latvijas kuģniecība» padome, atkārtoti amatos ieceļot piecus līdzšinējos padomes locekļus, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Latvijas kuģniecība» padome sastāv no astoņiem locekļiem. Amatos pārvēlēti līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Vladimirs Eggers, kā arī padomes locekļi Olga Kurenkova, Varvara Maksimova, Nafiseta Negouča un Aleksej Tarasovs.

Trīs no līdzšinējiem padomes locekļiem atbrīvoti no amatiem. Darbu padomē neturpinās Christopher James Kernon, Andrea Clare Schlaepfer un Dzmitry Yudzin.

Viņu vietā no jauna AS «Latvijas kugņiecība padomē iecelti Natasa Mikiene, kura turpmāk būs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietniece, kā arī padomes locekļi Guy Richard Skern un Konstantins Zaščerinskis.

AS »Latvijas kuģniecība« reģistrēta 1991.gadā un tās pamatdarbība ir naftas produktu, ķīmisko vielu un naftas pārvadāšana, izmantojot vidēja un handy izmēra tankkuģu floti. Uzņēmuma vienīgais akcionārs ir Nīderlandē reģistrētā kompānija »Vitol Netherlands B.V.«.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība joprojām cer 2018.gadā strādāt ar peļņu, saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

«Mēs uz to ceram vienmēr, un tas attiecas uz jebkuru uzņēmumu. Tomēr šogad liek vilties frakts likmes. Pusgada finanšu datus mēs paziņosim augusta beigās, tādēļ pašlaik es vēl nevaru runāt par konkrētiem skaitļiem. Vienlaikus, neraugoties uz neapmierinošajām frakts likmēm, mēs spējam pildīt savas saistības, kas ir vissvarīgākais,» sacīja Kirkups.

FOTO: Latvijas kuģniecība par 4,2 miljoniem eiro pārdevusi savu biroja ēku Elizabetes ielā

Pēc viņa teiktā, nākotnē situācijai frakts likmju tirgū vajadzētu uzlaboties. «Ņemot vērā to, ko mēs redzam kuģu būves tirgū, nākotnē situācijai vajadzētu uzlaboties. Tas nav vienīgais aspekts, no kura ir atkarīgas likmes. Piemēram, tās būtiski atšķiras no kuģu reisa garuma. Ja ir jāved krava no Ventspils uz Čīli, tad nav daudz kuģu, kuri to spētu, un frakts likmes attiecīgi ir augstas. Ja ir īss reiss no Ventspils uz Sanktpēterburgu, tad pieejami ir daudzi kuģi un likmes ir zemas. Tāpat daudz ir atkarīgs no naftas tirgus un no tā, uz kurieni un no kurienes tiek transportēta nafta. Ietekme ir arī sezonāliem faktoriem. Piemēram, bargu ziemu laikā kuģu kustība ir kavēta un likmes aug. Tas ir visai sarežģīts tirgus, kuru ietekmē daudzi faktori,» klāstīja Latvijas kuģniecības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība valde nolēmusi veikt kompānijas reorganizāciju, liecina publikācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Pieņemts lēmums veikt reorganizāciju, uzņēmumu Latvijas kuģniecība pievienojot AS Ventspils nafta.

Kreditori prasījumus var pieteikt AS Latvijas kuģniecība viena mēneša laikā.

Jau ziņots, ka šā gada februārī AS Latvijas kuģniecība akcijas tika izslēgtas no Nasdaq Riga biržas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas investīciju pārvaldības sabiedrības Lords LB Asset Management fonds Lords LB Special Fund V bijušā Preses nama teritorijā Rīgā investēs vairāk nekā 200 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Lords LB Asset Management preses pārstāvis Vītauts Matulēvičs.

Zemesgabalu 5,8 hektāru platībā kopā ar tajā esošajām ēkām uzņēmums par 16,8 miljoniem eiro iegādājies no AS Latvijas kuģniecība. Tas būs lielākais biroju telpu attīstības projekts Baltijas valstīs, un viens no pirmajiem uzņēmuma soļiem reģionālās paplašināšanās virzienā.

«Tā kā mūsu fondu aktīvi un to apmēri konsekventi turpina pieaugt, mēs meklējam jaunus investīciju virzienus. Šis projekts Rīgā ir viens no pirmajiem soļiem, veicot investīcijas citā ģeogrāfiskajā tirgū nekustamo īpašumu attīstības jomā. Tā ir uzņēmuma pirmā investīcija komerciālā nekustamā īpašuma attīstībā ārpus Lietuvas,» informēja Lords LB Asset Management direktors Doms Kačinsks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība valde, pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. pieprasījumu, ārkārtas akcionāru sapulces darba kārtībā iekļāvusi jautājumu par uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulcē, kas notiks 20.decembrī, plkst. 15, tiks lemts, vai pārtraukt kotēt un izslēgt no regulētā tirgus – AS Nasdaq Riga Baltijas Oficiālā saraksta visas 200 miljonuuzņēmuma uzrādītāja akcijas.

Pēc paziņojuma Nasdaq Riga valde nolēma piemērot uzraudzības statusu AS Latvijas kuģniecība.

Birža uzraudzības statusu piemēro saskaņā ar biržas noteikumiem par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos, kas nosaka, ka biržai ir tiesības piemērot uzraudzības statusu, ja tuvāko 6 mēnešu laikā ir plānotas darbības, kuru rezultātā emitenta finanšu instrumenti tiktu izslēgti no regulētā tirgus.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma SIA «LSC» (iepriekš zināms kā SIA «LSC Shipmanagement») vienīgais īpašnieks Nīderlandē reģistrētā kompānija «Vitol Netherlands B.V.» palielinājusi uzņēmuma pamatkapitālu par diviem miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «LSC» nodrošina AS «Latvijas kuģniecība» koncernam un ārējiem klientiem piederošo tankkuģu tehnisko uzraudzību.

Līdz šim SIA «LSC» pamatkapitāls bija 3 400 000 eiro, savukārt 12.oktobrī komercreģistrā ierakstītas izmaiņas, kuras liecina, ka uzņēmuma pamatkapitāls tagad ir 5 400 000 eiro. Uzņēmuma dalībnieki nav mainījušies, un tā vienīgais īpašnieks pēc pamatkapitāla palielināšanas joprojām ir «Vitol Netherlands B.V.», kam pieder arī visas AS «Latvijas kuģniecība» akcijas.

2017.gadā SIA «LSC» apgrozījums pieauga līdz 3,711 miljoniem eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 159 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 32 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,178 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā AS «Latvijas kuģniecība» meitas uzņēmums SIA «LSC Shipmanagement» (LSCSM) papildinājis savu pilnā tehniskajā pārraudzībā esošo floti ar jaunbūvi - kuģi «Asphalt Synergy», kas ir pirmais bitumena tankeris LSCSM flotē un viens no lielākajiem asfalta transportēšanas kuģiem pasaulē.

Tā kopējais garums ir 175 m, platums – 30 m, bet kravnesība - 37 000 t.

«Šis ir divdesmit sestais kuģis mūsu tehniskajā pārvaldībā esošajā flotē, un līdz ar to esam paplašinājuši mūsu pakalpojumus, tagad spējot pārvadāt arī asfalta produktus un attiecīgi piesaistot jaunus klientus un sadarbības partnerus,» flotes papildinājumu komentē AS «Latvijas kuģniecība» valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

Tankeris «Asphalt Synergy» būvēts Ķīnā kuģu būves kompānijā «Avic Dingheng Shipbuilding Co.». Iepriekšējais LSCSM flotes papildinājums notika pērnā gada jūnijā, kad tehniskajā pārvaldībā tika pieņemts tankkuģis «Elandra Falcon».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Antverpenē AS «Latvijas kuģniecība» meitasuzņēmums «LSC» papildinājis savu pilnā tehniskajā pārraudzībā esošo floti ar kuģi «Asphalt Splendor», kas ir jau otrais bitumena tankeris LSC flotē.

Tā kopējais garums ir 175 m, platums – 30m, bet kravnesība – 37 000 t.

«Turpinām paplašināt savu tehniskajā pārraudzībā esošo floti, kas savukārt nozīmē jaunas iespējas, lai sniegtu plašāku pakalpojumu klāstu mūsu klientiem un ieinteresētu arvien jaunus sadarbības partnerus,» atzīmē AS «Latvijas kuģniecība» valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

Tankeris «Asphalt Splendor» būvēts Ķīnā kuģu būves kompānijā «Avic Dingheng Shipbuilding Co» 2015. gada decembrī. . Šis ir jau divdesmit septītais kuģis LSC tehniskajā pārvaldībā. Iepriekšējais LSC flotes papildinājums notika šī gada 9. janvārī, kad LSC flotē tika pieņemts bitumena tankeris «Asphalt Synergy».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka, viena no lielākajām finanšu tirgus dalībniecēm, pēc uzņēmējdarbības modeļa maiņas plāno aktīvi strādāt Latvijā un Eiropā, saglabājot savu nišu – uzņēmumu apkalpošanu.

Rietumu Bankas Valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss pastāstīja, kādus klientus banka uzrunās un kādas iespējas viņiem piedāvās.

Rietumu Bankas jaunais biznesa modelis paredz būtisku uzmanību veltīt darbam ar vietējiem klientiem. Tomēr Latvijā jau ir divi desmiti banku, un daļa no tām ir liela mēroga starptautiskas struktūras. Kā jūs domājat ar tām konkurēt?

Patiesi, konkurence Latvijas finanšu tirgū ir sīva. Tomēr tā izpaužas galvenokārt retail segmentā, kur bankas ar ārzemju kapitālu aptver ap 70 % tirgus. Jāatzīmē, ka tas ir tomēr zemāks rādītājs nekā Igaunijā un Lietuvā, kur šis tirgus praktiski ir monopolizēts.

Savukārt, Rietumu Banka tieši retail pakalpojumu jomā konkurēt neplāno. Lai kā mainītos stratēģija, mēs paliekam nišas banka, kas vispirms apkalpo uzņēmējdarbības jomu, kur mums ir daudz priekšrocības un stiprās puses. Svarīgākā no tām, manuprāt, ir tā, ka mēs izprotam biznesu un protam personiski sadarboties ar klientiem. Mēs spējam viņus uzklausīt un sadzirdēt, pieņemt nestandarta idejas, piedāvāt individuālus risinājumus. Nestrādājam pēc standartizētiem modeļiem, un tas ir mūsu spēks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

BlueOrange Bank martā pārtraukusi sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem

LETA, 11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«BlueOrange Bank» martā pārtraukusi sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem, pavēstīja «BlueOrange Bank» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja Ingrīda Šmite.

«Apzinoties Latvijas finanšu tirgus situācijas nopietnību un reputācijas riskus, mēs jau pirms četrām nedēļām paši, vēl nesagaidot oficiālās izmaiņas likumdošanā, sākām čaulas kompāniju samazināšanu. Aizvadītajā mēnesī mēs esam pārtraukuši sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem,» sacīja Šmite.

Tāpat viņa norādīja, ka bankas biznesa modeļa maiņa nav vienas dienas vai viena mēneša darbs. Vērojot straujo tehnoloģiju attīstību un paredzamās izmaiņas finanšu tirgū, iekšējās diskusijas par biznesa modeļa maiņu «BlueOrange Bank» sāka 2015.gadā. Savukārt 2016.gadā banka sāka pastiprinātu darbu pie jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes Eiropas, Baltijas valstu un arī Latvijas tirgum, tos aktīvi sākot piedāvāt 2017.gadā. «Jauno biznesa modeli un darbības stratēģijas maiņu apliecinājām, nomainot arī bankas zīmolu,» piebilda Šmite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps

Lelde Petrāne, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējā Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku - Pāvels Rebenoks.

V. Zeps ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Eiropas studijās. Pašreiz studē biznesa vadību Banku augstskolas doktorantūrā, kā arī pasniedz lekcijas Inovācijas finansēšanā un Inovācijas vadīšanā Rīgas Tehniskajā universitātē, Banku Augstskolā un Ventspils Augstskolā.

Pašreiz ir Rīgas domes deputāts un deputātu frakcijas "Latvijas attīstībai" vadītājs. Bijis ES iniciatīvas (investīciju fonda) "InnoEnergy" vadītājs Latvijā. Ir izstrādājis un vadījis virkni projektu, kas saistīti ar inovācijas ieviešanu, riska kapitāla investīciju piesaisti, tehnoloģisko izstrādņu piemērošanu tirgum un komercializāciju, kā arī jaunu tehnoloģisku start-up uzņēmumu veidošanu. V.Zeps ir vadījis vairākus elektronikas un IT uzņēmumus, kā arī strādājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, piedaloties nacionālās inovācijas sistēmas izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Ventspils un Liepājas ostām savienojumus ar Zviedriju un Vāciju nodrošinošā zviedru kuģniecība Stena Line gan rēķinās ar citiem pārvadājumu maršrutiem un transporta veidiem nākotnē, taču par draudu savam biznesam tos neuzskata.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktoru Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Kā iespējamā arktiskā ceļa attīstība var ietekmēt SL darbību?

Arktiskais ceļš, protams, ir konkurētspējīgs ar dienvidu maršrutu attāluma dēļ. Taču gan tagad, gan nākotnē, pat izkūstot ledājiem, tas ir nesalīdzināmi sarežģītāks. Pie noteiktiem apstākļiem tam gan ir nākotne. Tas, ka Krievija attīsta šīs ziemeļu teritorijas, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma netika izmantotas, un būvē tur militārās bāzes, nenotiek tāpat vien. Šī reģiona resursi aizvien nav apgūti. Šobrīd no Āzijas līdz Eiropai konteiners pa jūru tiek vests ap 45 dienas, pa dzelzceļu aptuveni 15 dienas. Jautājums, cik ātri un kvalitatīvi to var izdarīt pa ziemeļu koridoru. Ja cenas ziņā tas būs konkurētspējīgs ar vilcienu, grūti pateikt, kas attīstīsies vairāk. SL darbību Baltijas jūrā gan tas daudz neietekmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija, kā SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) akcionārs, ir apstiprinājusi Nominācijas komisijas izvirzīto Andra Linuža kandidatūru EDzL valdes locekļa amatā ar 2017.gada 4.decembri uz pieciem gadiem.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Darba devēju konfederācijas mājas lapā ievietoto sludinājumu ievietoto sludinājumu tika saņemti 12 pieteikumi SIA Eiropas dzelzceļa līnijas valdes locekļa amatam.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu, viens no viņiem atsauca savu pieteikumu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jūrmalas viesnīcas steidz atgūt savu spozmi

Elīna Pankovska, 19.07.2017

Pagājušajā gadā pēc rekonstrukcijas durvis vēra viesnīca «Daina», tomēr vēl notiek atsevišķu viesnīcas daļu remontdarbi.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tūristu pieplūdumu viesnīcas Jūrmalā steidz atgūt savu spozmi un glanci

Puse no Jūrmalas naktsmītnēs nakšņojošajiem tūristiem šā gada pirmajā ceturksnī bijuši no Latvijas, otra puse - viesi no ārvalstīm. Tūristu skaits pilsētā pieaudzis par 31,3%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. No kopējā valstī uzņemto ārvalstu tūristu skaita Jūrmalu par savu galamērķi izvēlējušies 6,6%, līdz ar to pilsēta ir otrs populārākais ārvalstu tūristu galamērķis pēc Rīgas. Galvenie iemesli tūristu izvēlei par labu Jūrmalai ir veselības uzlabošanas iespējas, kūrortārstniecības un SPA pakalpojumi, kā arī konferenču rīkošanas iespējas. Līdz ar to viena no svarīgākajām Jūrmalas biznesa jomām ir saistīta tieši ar viesnīcām un to attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidēji valstī tūristi naktsmītnēs pavada divas naktis, bet Jūrmalā - trīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pārmaiņu procesu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, SIA Maxima Latvija ir paplašināta valde, kurā pienākumus pildīs uzņēmuma augstākā vadība, informē uzņēmumā.

Līdz šim Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. No šā gada 1.septembra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs (CEO – Chief Executive Officier) būs uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers, bet uzņēmuma operacionālā vadītāja (COO – Chief Operating Officier) Kristīne Āboltiņa un komercdirektors (CCO – Chief Commercial Officier) Viktors Troicins būs valdes locekļi.

Šā gada sākumā Maxima Grupe uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija tika izveidota arī padome, bet šobrīd visos uzņēmumos paplašinātas arī valdes.

Andris Vilcmeiers uzņēmumu Maxima Latvija vada kopš 2015.gada septembra. Viņš iepriekš bijis AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs, kā arī lauksaimniecības uzņēmuma Lielzeltiņi vadītājs. Pirms tam viņš darbojies arī loģistikas un tranzīta nozarē, ieņemot vadošus amatus uzņēmumos – Venstpils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas termināls, LatRosTrans, kā arī darbojoties investīciju pārvaldes biznesā. Pēc vadības zinību un finanšu izglītības grāda iegūšanas Latvijas Universitātē, karjeru sācis auditorkompānijā PricewaterhouseCoopers Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Precizēta: Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro

LETA, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru