Jaunākais izdevums

KS Holding, nekustamo īpašumu uzņēmums, kura līdzīpašinieki ir “Kesko”, Artūras Rakauskas un “Zabolis Partners”, pārdeva Rīgā esošo tirdzniecības centru “Ozols”, šogad Baltijas tirgū ienākušajam investīciju fondam “Titanium”.

Tas ir pirmais “Titanium” pirkums Latvijā. “Newsec in the Baltics” darījumā pārstāvēja pārdevēju.

30 000 kvadrātmetru lielais tirdzniecības centrs “Ozols” ir “Kesko-Senukai” lielākais veikals Latvijā, kas šobrīd arī kalpo kā “K-Senukai” galvenais e-veikala saņemšanas punkts Rīgā. T/C “Ozols” ir īpašs ar savu unikālo iezīmi- kompleksa vidū augošu dižozolu. Īpašumam tika piešķirts BREEAM In-Use “Very Good” atzinuma sertifikāts.

“KS Holding” īpašumu iegādājās 2016. gadā un veica apjomīgu pārbūves projektu, mainot novecojušo tirdzniecības centra “Azur” koncepciju par pilnīgi jaunu DIY veikalu, kā arī paplašinot īpašuma kopējo platību. Īpašuma ilgtermiņa īrnieki ir “K-Senukai” un lielveikals “RIMI”. Īpašumu iegādājās Somijas “Special Mutual Fund Titanium Baltic Real Estate”.

Kā norāda “Newsec” darījumu vadītājs Baltijā, Andrius Švolka, mazumtirdzniecības nekustamie īpašumi Baltijā joprojām ir ļoti pieprasīti gan vietējo, gan starptautisko investoru lokā. Šis īpašums atbilst lielākajai daļai prasību kuras ir svarīgas no investoru perspektīvas, piemēram, jaunbūve, stipri vadošie īrnieki (“K-Senukai” un “Rimi”), kas darbojas elastīgos segmentos (DIY un pārtikas preces), gari īres termiņi, BREEAM sertifikāts, laba atrašanās vieta utt.

“Newsec” – starptautiska nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrība, kas 1994. gadā dibināta Zviedrijā, darbojas septiņās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas Valsts svētkus, šā gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā Rīgā, New Hanza teritorijā iestādīts Latvijai simbolisks koks – liela izmēra ozols.

Piedaloties nekustamā īpašuma attīstīja Pillar komandai un ainavu būvniecības uzņēmuma Alejas projekti, SIA speciālistiem, ozols iestādīts New Hanza teritorijā, skvērā starp kultūrtelpu Hanzas Perons un topošo New Hanza A klases biroja ēku Mihaila Tāla ielā 1.

Iestādītais purva ozols (Quercus palustris) ceļu uz Latviju mērojis no kokaudzētavas Vācijā. Tā augstums ir 12 metri un platums 6 metri. Šī ozola suga ir izplatīta Latvijā un tie var sasniegt 22 metru augstumu, tā lapojums ir tradicionāli zaļš, savukārt rudenī tas iekrāsojas no sarkana līdz sarkanbrūnam.

“Ozols ir nozīmīga teritorijas labiekārtojama projekta daļa, tieši tādēļ izvēlējāmies tā stādīšanai dienu, kas Latvijai un mums ir īpaši nozīmīga. Arī vietai ir nozīme, jo New Hanza veidojam tā, lai ikviens tajā justos piederīgs – strādājot, dzīvojot un atpūšoties. Tikpat svarīgas kā ielas un ēkas ir arī telpa starp tām ar pārdomātu un funkcionālu labiekārtojumu,” atzīmē Edgars Milūns, Pillar Capital, AS valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes izmantošanu mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, enerģētikā, rekreācijā Latvijā ietekmēs ne tikai ES Zaļais kurss, bet arī vides politika, ar to saistīti lēmumi Briselē un Latvijā, kā arī sabiedrības un zemes īpašnieku savstarpējās attiecības.

Tādas atziņas skanēja 7. starptautiskajā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konferencē Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos. Energoresursu lieta “Būtiskākie jautājumi: kā izmantojam zemi; cik efektīvi to darām; ko uz tās ražojam; kāds ir tās potenciāls? Tie ir būtiski it īpaši situācijā, kad Latvijā joprojām ir zeme, kas neražo neko, vienlaikus ir cīņa par zemi kā ražošanas līdzekli,” uzsvēra Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš atgādināja, ka ir iespēja auglīgās neapsaimniekotās zemes platības izmantot lauksaimniecības vajadzībām, bet nabadzīgo augšņu platības izmantot mežsaimniecības vajadzībām. Ir vēl arī trešā iespēja: patērētājs – ekosistēmu pakalpojumi, bet tiem vēl nav tirgus cenas, un diemžēl runa ir par kompensācijām. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos viena no aktuālākajām tēmām ir enerģētika. Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā 2021. gadā bija 193 petadžouli (PJ), kas ir par 4,9% vairāk nekā 2020. gadā. “Kopējā energoresursu patēriņa struktūrā pēdējos gados turpina palielināties atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

"SME Finance” rada viena klikšķa tehnoloģiju uz ieņēmumiem balstīta finansējuma saņemšanai

Sadarbības materiāls, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance”, kas nodrošina jaunas izaugsmes finansējuma iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, noslēdzis partnerības vienošanos ar Baltijā lielāko tiešsaistes tirdzniecības platformu “PHH Group”, kurā ietilpst arī tirdzniecības centrs internetā 220.lv. Partnerības ietvaros “SME Finance” iegūs tirdzniecības platformas pārdevēju apgrozījumu datus. Šāds atvērtās finanšu integrācijas modelis būtiski atvieglos uz ieņēmumiem balstītu finansējuma (revenue-based financing) bez ķīļas izniegšanu ne tikai 220.lv platformas pārdevējiem, kurā darbojas vairāk nekā 4000 uzņēmēju, piedāvājot vairāk nekā 2 miljonus preču, bet arī citiem tiešsaistes tirdzniecības platformu uzņēmumiem.

Partnerības ietvaros “SME Finance” ir izsniegta tūlītēja atļauja piekļūt pārdevēju apgrozījumu vēsturei, kas nepieciešama pieteikumu izvērtēšanai. Tas sniedz “SME Finance” iespēju apstrādāt tirgotāja datus un izsniegt finansējumu uz laiku līdz trim mēnešiem tajā pašā dienā. Savukārt “PHH Group” platformu pārdevēji var ātri saņemt nepieciešamo finansējumu, nemeklējot finansējumu trešo pušu platformās, bet, saņemot uz ieņēmumiem balstītu finansējumu tajā pašā platformā, kurā veic uzņēmējdarbību. Kā arī aizdevuma procenti tiek iekasēti tikai par faktiski izmantoto aizdevuma daļu, nevis visu pieteikuma iesniedzējam pieejamo summu.

“Finanšu tehnoloģijas attīstās gaismas ātrumā un tas arī mums rada nepieciešamību attīstīties līdz ar mūsdienīgām inovicācijām, un nākt klajā ar jaunām idejām, kas padarīs klientu pieredzi labāku, ātrāku un vienkāršāku. Taču tas nav paveicams bez ciešas savstarpējās uzticības, un partnerība ar “PHH Group” tam ir lielisks piemērs. Pateicoties Eiropas Savienības atvērtās finansēšanas aktiem un mūsu iegultajai publisko lietojumprogrammas saskarnei (API), “PHH Group” dati tiek nodoti mums vien ar vienu klikšķi. Un, tā kā lēmums par aizdevumu ir balstīts uz reāliem tirdzniecības datiem, ikviens ir aizsargāts no jebkāda pārmērīgas paplašināšanas riska. Tas ievērojami atvieglo aizdevuma izniegšanas procesu un uzlabo divu paaudžu klientu servisu – gan mūsu, gan mūsu partneru,” skaidro “SME Finance” Latvijas filiāles vadītājs Jānis Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Titanium plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Baltijā

Db.lv, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas investīciju kompānija Titanium ir uzsākusi strauju ekspansiju Baltijas valstīs un tuvāko gadu laikā plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šā gada nogalē uzsāka sava Baltijas nekustamo īpašumu portfeļa veidošanu, iegādājoties pirmos divus tirdzniecības centrus Latvijā un Igaunijā. Novembrī par vairāk nekā 40 miljoniem eiro Rīgā tika nopirkts tirdzniecības centrs Ozols, savukārt pirms tam oktobrī Titanium iegādājās Viimsi Market ēku Tallinā.

Pārdots tirdzniecības centrs Ozols Rīgā  

KS Holding, nekustamo īpašumu uzņēmums, kura līdzīpašinieki ir “Kesko”, Artūras Rakauskas...

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šobrīd risina sarunas vēl par vairāku īpašumu iegādi un portfeļa paplašināšanu, kas nodrošinātu fonda ambīcijas tuvāko gadu laikā izaugt par vienu no lielākajiem nekustamo īpašumu investoriem Baltijā gan privātajā, gan publisko pakalpojumu sektorā.

“Izveidojot Titanium Baltijas nekustamo īpašumu fondu, par primāro mērķi izvirzījām kvalitatīvu komercīpašumu iegādi ar labiem nomas līgumiem. Otrs virziens, kurā redzam lielu potenciālu, ir sadarbība ar valsts un pašvaldību sektora institūcijām, kas iedzīvotājiem sniedz sabiedriskos pakalpojumus. Titanium portfelī šobrīd ir gandrīz 150 valsts sektora īpašumi visā Somijā – klīnikas, pansionāti, bērnudārzi u. c. Mēs uzskatām, ka šajā nekustamo īpašumu segmentā ir liels izaugsmes potenciāls arī Baltijas valstīs," teic Titanium nekustamo īpašumu portfeļa vadītājs Sīms Rozentāls (Siim Rosenthal).

Pēc S. Rozentāla domām, šāds sadarbības modelis ļauj daudz efektīvāk izmantot valsts un pašvaldības līdzekļus, ieguldot budžeta līdzekļus vairāk cilvēkos un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, nevis ēku celtniecībā un apsaimniekošanā. Šis modelis jau plaši tiek izmantots Somijā, kur tas ir pierādījis savu efektivitāti.

“Agrāk investīcijas ēkās veidoja ļoti ievērojamu daļu Somijas pilsētu un pašvaldību budžetos, savukārt tagad priekšroka tiek dota telpu nomai un investīcijām publisko pakalpojumu nodrošināšanā. Pašvaldībām pašām vairs nav jāiegulda ievērojami budžeta līdzekļi ēku būvniecībā un tādejādi atbrīvojas finansējums, ko ieguldīt iedzīvotājiem svarīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanā.”

Titanium Oyj ir Somijas finanšu un investīciju kompānija, kuras pārvaldītie aktīvi 2021. gada jūnija beigās veidoja 1,4 miljardus eiro. Titanium lielākais speciālais ieguldījumu fonds ir Special Mutual Fund Titanium Care Real Estate, kas investē veselības aprūpes un labklājības nozares nekustamajos īpašumos Somijā (fonds aktīvi šobrīd veido 652 miljonus eiro).

Jaunizveidoto Titanium Baltijas nekustamo īpašumu pārvalda Titanium Oyj meitasuzņēmums Titanium Rahastoyhtiö Oy. Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonda pirmie iegādātie īpašumi Baltijā ir tirdzniecības centrs Viimsi Market Igaunijā un 30 000 kvadrātmetru lielais tirdzniecības centrs Ozols Rīgā, kam ir BREEAM vides sertifikāts. Tā galvenie nomnieki ir Kesko-Senukai veikals un Rimi hipermārkets, savukārt citos un mazākos nomas īpašumos ietilpst Hesburg ātrās ēdināšanas ķēde, Benu aptieka un vairāki citi mazumtirgotāji.

Savukārt Viimsi Market ir desmit nomnieki, no kuriem lielākie ir lielveikals Rimi un Vīmsi pašvaldības bibliotēka. Centrs uzbūvēts 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmssvētku laikā iedzīvotāju aktivitāte tirdzniecības centros un internetā ir augsta, atklāja aptaujātie nozares pārstāvji.

Tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce pauda, ka precīzus datus par decembri pagaidām nevar sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies, tomēr jau tagad vērojamas pozitīvas tendences.

"Ja vērtējam apmeklētāju plūsmas rādītājus, tad precīzus datus par decembri pagaidām nevaram sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies. Taču jau skaidri redzam pozitīvu tendenci, kurai piekrīt arī mūsu nomnieki – ņemot vērā, ka jau decembra pirmajās divās nedēļās sasniedzām aizvadītā gada teju visa decembra rezultātu, mēneša beigās rādītāji būs vēl augstāki. Savukārt, ja atskatāmies uz novembri, kas sakrita ar brīdi, kad veikalos sāka parādīties sezonālās Ziemassvētku preces, pircēju plūsma tad bija par +101% lielāka nekā 2021. gada novembrī," norāda D.Bunce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Future Retail konference fokusēsies uz tehnoloģiju inovācijām tirdzniecībā

DB, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Loze & Partneri vadošais partneris Jānis Loze

Armanda Vilciņa, 23.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valstij būtu vairāk jādomā par uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un uzlabošanu, kā arī konkurētspējas veicināšanu, jo pagaidām šajā ziņā mēs būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm, norāda advokātu biroja Loze & Partneri vadošais partneris Jānis Loze.

Vairākus gadu desmitus uzņēmējdarbības vide Latvijā nav bijusi sevišķi labvēlīga, kā ietekmē mūsu biznesmeņiem ir ļoti grūti konkurēt ar komersantiem Eiropā un pasaulē, pauž J. Loze. Viņš uzskata, ka šobrīd ir pēdējais laiks saprast, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas valstij pienes naudu, – uzņēmējs ir draugs, nevis krāpnieks.

Aizstāv tiesības

Visu savu mūžu esmu strādājis par advokātu, specializējoties uzņēmēju komerctiesību jautājumos, stāsta J. Loze. “Pēdējos gados esmu bijis arī sabiedriski aktīvs – vadu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Juridisko komiteju, esmu Nacionālās stratēģijas padomes loceklis un darbojos arī citās organizācijās. Ikdienā es daudz komunicēju ar uzņēmējiem, tāpēc zinu, kādas ir viņu lielākās sāpes un problēmas. Diemžēl man jāteic, ka konkurētspējas ziņā mēs būtiski atpaliekam no citām valstīm. Rodas sajūta, ka visi likumprojekti tiek pieņemti ar domu, ka uzņēmējs grib apkrāpt valsti, taču patiesībā ir pretēji – tieši uzņēmējdarbība rada naudu. Šī situācija ir jārisina, un, lai to darītu, vajadzīga stingra politiskā nostāja,” domā advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kesko Senukai Latvia" ir pirmais būvmateriālu, dārza un mājsaimniecības preču tirgotājs Latvijā, kas savos veikalos turpina attīstīt pašapkalpošanās kasu sistēmu.

Investējot 140 000 eiro, tās ieviestas veikalos Lucavsalā un Kārļa Ulmaņa gatvē Rīgā, kā arī Loka maģistrālē Jelgavā. Pirkumus varēs apmaksāt ne tikai ar maksājumu karti, bet arī ar digitālajiem maksāšanas līdzekļiem - viedtālruni, viedpulksteni, viedo gredzenu.

2019.gada novembrī pirmā pašapkalpošanās kasu zona tika ieviesta "K Senukai" veikalā "Ozols" un kļuva par veiksmīgu pilotprojektu, lai attīstītu un ieviestu šo jauninājumu arī citos veikalos. Praksē pierādījies, ka pašapkalpošanās kases ir ērts risinājums norēķiniem gan par nelieliem, gan izmēros vai svarā lielākiem pirkumiem, piemēram, cementa maisiem, lamināta iepakojumiem, flīzēm kastēs, jo svītrkodus var nolasīt, nepaceļot iepakojumu, bet gan pietuvinot tam svītrkoda skeneri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, kas paredz, ka e-pakalpojumu sniedzējiem savos e-risinājumos ir jāatbalsta arī nacionālos eID rīkus, un "Smart-ID" izstrādātājs "SK ID Solutions" šobrīd strādā pie tā, lai papildus atbilstībai Eiropas Savienības Elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu (eIDAS) regulai iegūtu arī lokālo, ar Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu autentifikācijai, informē "SK ID Solutions" pārstāvji.

Tikmēr arī pēc 1.februāra autentifikācijas un elektroniskās parakstīšanās rīks "Smart-ID" turpinās būt pieejams kā drošs un legāls risinājums.

Likuma grozījumi paredz papildu valsts uzturēto autentifikācijas līdzekļu ieviešanu e-pakalpojumu sniedzējiem lietotāju izvēlei. Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā šobrīd pieejami divi nacionālie jeb valsts pasūtītie un uzturētie eID līdzekļi - "eParaksts" un "eParaksts Mobile". Tas nenozīmē, ka citu izstrādātāju veidotie rīki kļūst neatbilstoši, papildinās iespēju un izvēļu klāsts, un lietotājs izvēlas sev atbilstošāko.

"SK ID Solutions" Latvijas vadītāja Sanita Meijere norāda, ka uzņēmumam ir svarīgi turpināt sniegt augstas kvalitātes pakalpojumu Latvijā, kur savu uzticību pakalpojumam izrādījuši vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju, tādēļ uzņēmums investējis laiku un resursus, lai papildu atbilstībai eIDAS regulai iegūtu arī Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā vienmēr ir smags darbs, norāda akciju sabiedrības ELKO Grupa prezidents Egons Mednis.

Uzņēmējs nekad nedrīkst apstāties pie sasniegtā – vienmēr ir jāmeklē jaunas iespējas, teic E. Mednis, uzsverot, ka lielākie izaicinājumi biznesa vadībā saistās ar stratēģijas veidošanu. Uzņēmumam ir jābūt skaidrai vīzijai un virzienam, kurā doties, turklāt ir jārēķinās, ka ne vienmēr viss plānotais izdosies, atzīst E. Mednis.

“Protams, šobrīd es daudz ko darītu citādi, bet toreiz nevienam nebija ne zināšanu, ne pieredzes – varēja atļauties uzsist kādu punu, kas šodien, iespējams, nebūtu piedodams. Uzņēmējam vienmēr jābūt vēlmei un enerģijai sasniegt kaut ko vairāk, taču tajā pašā laikā jāspēj saglabāt arī uzticamību. Biznesā ir jābūt godīgam – tas ir mans moto. Ja ir kādas problēmas, par tām ir jārunā, nedrīkst kā strauss ierakt galvu smiltīs un izlikties, ka viss ir kārtībā,” domā E. Mednis, uzsverot, ka liela nozīme uzņēmumā ir arī komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Colliers prognozē investīciju darījumu apjoma samazināšanos Baltijā līdz 1,25 miljardiem eiro

LETA, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju darījumu apjoms Baltijā šogad samazināsies līdz 1,25 miljardiem eiro, otrdien "Baltic Real Estate Leaders Forum" pasākumā sacīja nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Colliers" investīciju vadītāja Baltijā Anžela Koļesņikova.

Viņa atzina, ka šī prognoze ir veikta pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, taču vienlaikus varot paredzēt, ka investoru interese nenoslāps un investīcijām plānotais kapitāls pavisam nepazudīs.

Koļesņikova norādīja, ka pērn bija vērojams iespaidīgs investīciju darījumu apjoma kāpums, sasniedzot divus miljardus eiro. Pērn trīs Baltijas valstīs veikti 402 investīciju darījumi salīdzinājumā ar 226 darījumiem 2020.gadā, kad kopējais darījumu apjoms bija 1,1 miljards eiro.

Tāpat pērn būtiski pieauga lielo darījumu skaits - ja 2020.gadā Baltijas valstīs tika veikti 11 darījumi ar komercīpašumiem ar apjomu virs 20 miljoniem eiro, tad pērn notika 24 šādi darījumi, informēja Koļesņikova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Google" paudis gatavību ieguldīt lielākas investīcijas Latvijas digitālās spējas stiprināšanā, informē Ekonomikas ministrija (EM)

Tāpēc EM, sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un nozares asociācijām turpina attīstīt sadarbību ar "Google" vairākos Latvijas tautsaimniecībai būtiskos virzienos, kā arī digitālo prasmju stiprināšanā un kiberdrošības uzlabošanā.

Kā ziņots, Trīs Jūru foruma ietvaros Rīgā, "Google" valdības lietu un sabiedriskās politikas viceprezidents Karans Bhatija (Karan Bhatia) paziņoja, ka "Google" vēlas dubultot savus ieguldījumus Centrālās un Austrumeiropas reģionā, jo Krievijas izraisītā kara Ukrainā rezultātā, civiliedzīvotāji, uzņēmēji un investori jūtas satraukti par stabilitāti, resursu pieejamību un izaugsmes iespējām Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Marketplace platformā trīs gados pārdotas preces vairāk nekā 80 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 06.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu un Somijas e-tirdzniecības uzņēmuma "PHH Group", kurā iekļaujas arī tirdzniecības centrs internetā "220.lv", izveidotajā "Marketplace" trīs gados pārdots gandrīz četri miljoni preču vairāk nekā 80 miljonu eiro vērtībā, informē uzņēmumā.

Vienlaikus šo gadu laikā ir noslēgta sadarbība ar 4000 pārdevējiem Baltijas līmenī. Plānots, ka "Marketplace" pārdošanas apjoms 2023.gadā sasniegs 100 miljonus eiro.

Kā norāda kompānijā, patlaban Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tirgos "Marketplace" platformā pārdod preces vairāk nekā 4000 dažādi pārdevēji.

"Marketplace" darbību uzsāka 2019.gada septembrī, līdz gada beigām platformas pārdošanas apjomiem sasniedzot 71 000 eiro. 2020.gadā pārdošanas apjomi platformā pieauga līdz 7,6 miljoniem eiro, 2021.gadā līdz 39,7 miljoniem, savukārt šogad partneru preces pārdotas 34,2 miljonu eiro vērtībā.

"220.lv Marketplace" pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols norādīja, ka uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir palielināt "Marketplace" darbības rādītājus visā grupā. Proti, patlaban "220.lv" partneri pārdod aptuveni 30% no visa uzņēmumu grupas apgrozījuma, savukārt nākamajos divos gados šo rādītāju plānots palielināt līdz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

MI risinājumu izmantošana biznesa praksē ir neizbēgama nākotne

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 05.10.2021

Dalies ar šo rakstu

Par tiem, kas reāli vada valsti. Sākam jaunu rakstu sēriju, ko marķēsim ar īpašu zīmogu – “Otro personu TOP 5”.

Proti, par ilgstoši kādu valsts institūciju priekšnieku vietnieku u.tml. amatos esošajiem, kuri plašākai sabiedrībai nav zināmi, bet realitātē ir tieši tie, kas ir reālie vadītāji, oficiālajai pirmajai personai atstājot bieži vien tikai reprezentācijas funkciju.

Protams, ir pamats jautāt, kāpēc mēs tā darām, kādam var rasties arī bažas, vai nepūšam “viss ir slikti” stabulēs. Nē! Lai cik tas patētiski un diemžēl arī politiski nolietoti neizklausītos, mēs tiešām mīlam savu valsti Latviju, mēs gribam, lai tā tiktu pārvaldīta arvien labāk un labāk. Un tāpēc, ja redzam kādas nepilnības vai nejēdzības, par tām neklusējam. Un neklusēsim.

Vēl 5.oktobra žurnālā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kontrole: Rēzeknes rīcībā budžeta un finanšu vadībā nav ievēroti tiesību akti

Db.lv, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru