Vispieprasītākie dzīvokļi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir vienistabas un divistabu dzīvokļi. Iegādāto dzīvokļu vidējā platība ir 55-60 m², kas atspoguļo plašāku tendenci Eiropas Savienībā, kurā novērojama vēlme dzīvot kompaktākos mājokļos. Pieaugot pieprasījumam pēc pilnībā aprīkotiem, ērtiem un stilīgiem dzīvokļiem, var rasties izaicinājums iekārtot īres dzīvokli tā, lai tas atbilstu dažādu cilvēku vajadzībām. IKEA uzņēmumu interjera dizainere Ilga Liberte dalās risinājumos, kurus iespējams izmantot, lai pielāgotos īrnieku mainīgajām vajadzībām.

Izvēlies universālu krāsu paleti

Lai ļautu īrniekiem personalizēt telpu, vienlaikus saglabājot īpašuma vizuālo vienotību, uzņēmumu interjera dizainere iesaka izvēlēties neitrālu un pievilcīgu krāsu paleti. Sāc ar neitrālu bāzi – baltiem, pelēkiem vai siltiem smilškrāsas toņiem. Šie toņi nodrošina mierīgu, universālu fonu, kas papildina dažādus interjera stilus, ļaujot īrniekiem viegli pievienot personiskus akcentus, neizjaucot kopējo vizuālo harmoniju.

“Izvēlies mēbeles neitrālās krāsās, lai nodrošinātu to elastīgu pielietojumu un ilgtermiņa lietojamību. Balta, pelēka vai bēša krāsa rada atturīgu pamatu, kas piemērots dažādiem īrnieku stiliem. Piemēram, lieliska izvēle ir dīvāni pelēkos vai smilšu toņos. Tādas tekstila preces kā spilveni vai pledi gaiši zilā vai zaļā krāsā nodrošina atsvaidzinošu akcentu, vienlaikus saglabājot vizuālo līdzsvaru,” iesaka uzņēmumu interjera dizainere Liberte.

Latvijas koka mēbeļu eksports pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu pieaudzis par 5,7%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotie dati.

Koka mēbeles septiņos mēnešos no Latvijas izvestas 114,339 miljonu eiro vērtībā, tostarp uz Dāniju 31,541 miljona eiro vērtībā, kas ir 27,6% no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 7,1% vairāk nekā 2024.gada septiņos mēnešos. Pērn septiņos mēnešos Dānijas īpatsvars koka mēbeļu eksportā bija 27,2%.

Uz Vāciju koka mēbeles šogad septiņos mēnešos izvestas 11,08 miljonu eiro vērtībā, kas ir samazinājums par 3,6% salīdzinājumā ar 2024.gada septiņiem mēnešiem, bet uz Zviedriju - 10,157 miljonu eiro vērtībā, kas ir līdzīgā līmenī kā gadu iepriekš. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 9,7% (pirms gada - 10,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,9% (pirms gada - 9,4%).

Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas. Mājsaimniecības atkritumus šķiro 79 % iedzīvotāju, un tas ir labi, jo tas ir daudz.

Ne tik labi – pēdējos gados šis rādītājs nav mainījies, un tas nozīmē, ka faktiski esam sasnieguši griestus un turpmāka šķirošanas izaugsme var izrādīties izaicinoša. Priecē galvenā motivācija šķirot – rūpes par vidi, uz ko norāda divas trešdaļas aptaujāto. Tas ļauj cerēt, ka, vēl vairāk attīstoties infrastruktūrai un jau kopš bērnības veidojoties izpratnei par šķirošanu, varbūt panāksim, ka nākotnē atkritumus šķiros ja ne gluži visi, tad vismaz visi tie, kuri šobrīd sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Vairāk konteineru – vairāk šķirotāju

Mēdz teikt, ka dabūt 20 % šķirotāju ir vienkārši, bet 80 % jau ir maksimums. Ar katru procentpunktu pieaugums ir lēnāks. 79 % ir gandrīz griesti, it sevišķi bezmaksas šķirošanas sistēmā, kas ir iespēja samazināt izmaksas par nešķirotajiem atkritumiem. Kā zināms, nauda ir spēcīgs motivators. Un tomēr pat taras depozīta sistēmai, maksājot taustāmu naudu par katru nodoto pudeli, izdodas nodrošināt tikai 91–92 % atdevi. Tā notiek daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Arī tad, ja šķirošanas konteinerus uzstādītu ik pa 100 metriem, vienmēr atradīsies kāds, kurš pat par naudu būs pārāk slinks, lai atnestu savu dzēriena pudeli atpakaļ no meža.Tomēr nešķirotāju, kuri kā galveno šķērsli min konteineru nepieejamību, kļūst arvien mazāk, un tā ir laba zīme. Viņu skaits pēdējo četru gadu laikā ir sarucis par 16 procentpunktiem, kas liecina par divām pozitīvām tendencēm: infrastruktūra ir attīstījusies, un šis arguments cilvēkiem nav bijis tikai aizbildinājums. Tātad var cerēt, ka arī tie 60 % nešķirotāju, kuri apgalvo, ka šķirotu, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami atkritumu šķirošanas konteineri, ar laiku patiešām to darīs.

Lai jebkuros laikapstākļos varētu pievērsties aktīvai izklaidei, vari izveidot savu spēļu un izklaides telpu mājās pat ierobežotā platībā. Galvenais ir ideja, zināšanas, vēlme izmēģināt ko jaunu un rūpīga plānošana.

Iztēlojies un izplāno savu spēļu istabu!

Padomā, kādu noskaņu vēlies radīt — vai tā būs vieta, kur iederēsies biljards, mūsdienīgs datorspēļu stūrītis, vai galda spēļu zona ģimenes vakariem. Pirms iegādājies mēbeles vai tehniku, svarīgi precīzi saprast, ko tieši vēlies. Bez laba plāna viegli pārtērēt budžetu vai nepabeigt iesākto.

Izvēlies piemērotāko vietu — tā var būt brīva guļamistaba, bēniņi, pagrabs vai pat daļa no viesistabas. Latvijas dzīvokļos bieži vien jādomā radoši, kā iekārtot kompaktu spēļu zonu, risinot jautājumus par pieejamo vietu, aprīkojuma izmēru un iespējām telpas paplašināt nākotnē.

Darba vides dizains pēdējo gadu laikā ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku produktivitāti, apmierinātību un labbūtību. Mūsdienās biroja telpa ir daudz vairāk nekā vienkārša darba vieta - tā ir radošuma un sadarbības centrs. Darba vides dizains turpina attīstīties, apvienojot jaunas tehnoloģijas, ilgtspējīgus risinājumus un cilvēkcentrētu pieeju. Sekot līdzi šīm tendencēm un integrēt tās biroja plānojumā nav tikai modes lieta - tas ir stratēģisks solis uzņēmuma attīstībā. Pārdomāta un labi izstrādāta vide uzlabo darba pieredzi, piesaista un notur talantus, kā arī veicina veselīgāku un elastīgāku darba kultūru.

Tehnoloģijas un dizains

Tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu biroju sastāvdaļu, un 2025. gadā dizains kļūst vēl ciešāk saistīts ar viedajiem risinājumiem. Mēbeles ar integrētu ierīču uzlādi, viedie rakstāmgaldi ar automātisko augstuma regulēšanu, personalizējamas darba vietas un telpu rezervācijas sistēmas palīdz optimizēt darba vidi. Arī datu analītika ienāk interjera plānošanā - sensori un viedās ierīces analizē telpas lietojumu, apgaismojumu, gaisa kvalitāti un trokšņu līmeni, pielāgojot darba vides apstākļus reāllaikā. Tehnoloģiju un dizaina kombinācija padara biroju ne tikai ērtāku, bet arī energoefektīvāku un viedāku.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "Melnajā sarakstā" iekļauti astoņi uzņēmumi, kuri nav izpildījuši savas saistības pret patērētājiem - SIA "Longo Latvia", SIA "Baltic World", SIA "BigTour Tickets", SIA "Māja elpo", SIA "JA Mēbeles", SIA "vienmer.lv", SIA "Kalisart" un SIA "Rocket Science", informē PTAC.

Institūcijā norāda, ka attiecīgie uzņēmumi nav nodrošinājuši līgumam atbilstošas preces vai pakalpojumus, nav ņemtas vērā prasības par atteikuma tiesību izmantošanu, nav atmaksājuši samaksāto naudu un nav izpildījuši Patērētāju strīdu risināšanas komisijas pieņemto lēmumu.

Tostarp PTAC min, ka "Longo Latvia" patērētājam piegādāja līguma noteikumiem neatbilstošu automašīnu un neatmaksāja samaksāto naudu, "Baltic World", kas pazīstams kā "Anex Tour", sniedza līgumam neatbilstošu tūrisma pakalpojumu, par kuru patērētājs nesaņēma naudas atmaksu, bet "BigTour Tickets" neatmaksāja naudu par ceļojumu, kas nenotika.

Tajā pašā laikā "Māja elpo" uzstādīja līguma prasībām neatbilstošu ventilācijas sistēmu un neatgrieza patērētājam samaksāto naudu, "JA Mēbeles" nepiegādāja pasūtīto dīvānu un naudu neatmaksāja, "vienmer.lv" neievēroja patērētāja atteikuma tiesības, līdz ar to samaksātā summa netika atgriezta, bet "Kalisart", pārdodot bērnu ratus, ierobežoja patērētāja atteikuma tiesību izmantošanu, savukārt "Rocket Science" pārdeva līgumam neatbilstošus apavus, bet patērētājam netika nodrošināta to maiņa.

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Latvijā meža nozares produkciju šogad pirmajos četros mēnešos ieveda 350,294 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža nozares produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 58,5% (2024.gada pirmajos četros mēnešos - 52,8%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 205,064 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2024.gada pirmajiem četriem mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība ir pieaugusi par 21,5%.

Tostarp apaļie kokmateriāli 2025.gada pirmajos četros mēnešos importēti 48,84 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 57,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, zāģmateriāli ievesti 43,695 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 20,5% vairāk, finieris - 17,469 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 3,6% mazāk, bet kurināmā koksne - 13,351 miljona eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk.

Rietumu Banka ir piešķīrusi papildu 11,4 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA Riga Retail Park, kas ir tirdzniecības centra “Sāga” īpašnieks.Šis ir jau otrais aizdevums projekta attīstībai.

Uzņēmums 2023. gadā saņēma Rietumu Bankas kredītu 48 miljonu eiro apmērā, kas bija viens no lielākajiem banku sektora darījumiem Latvijā tajā gadā.

Finansējuma apmērs palielināts, ņemot vērā Riga Retail Park veiksmīgo darbību un labos finanšu rezultātus. Uzņēmums uzrādīja pārliecinošu izaugsmi – 2024. gadā apgrozījums sasniedza 9,01 miljonu eiro, uzrādot pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmuma veiksmīgie finanšu rādītāji atspoguļojas arī dinamiskā tirdzniecības centra “Sāga” attīstībā, kuram ir piesaistīti nomnieki un iznomātas visas pieejamās tirdzniecības telpas.

“Mēs redzam, ka “Sāga” sevi ir pierādījusi kā ilgtspējīgs, labi pārvaldīts un pieprasīts tirdzniecības centrs. Tā kvalitāte, plašais pakalpojumu klāsts un atrašanās vieta strauji augošā Rīgas apkaimē nodrošina stabilu izaugsmes potenciālu. Rietumu Banka ar gandarījumu turpina sadarbību ar Riga Retail Park, atbalstot projektus, kas veicina ekonomisko aktivitāti un uzlabo dzīves kvalitāti,” norāda Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Ikdienā bieži sastopamies ar vienu un to pašu jautājumu – kur likt lietas, kurām mājoklī vai birojā trūkst vietas? Dzīves temps kļūst aizvien straujāks, mūsu īpašumā nonāk arvien vairāk mantu. Ja dzīvokļa skapji ir pilni, balkons izskatās pēc noliktavas vai biroja dokumentu kaudzes krājās un ir par daudz, tad risinājums ir pavisam vienkāršs – mantu glabātuves SAFE BOX.

Šis pakalpojums ir piemērots ikvienam – gan ģimenēm un privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuriem vajadzīgs elastīgs un drošs risinājums mantu, preču vai arhīva uzglabāšanai.

Kā mantu glabātavas palīdz mājsaimniecībām?

Mūsdienu mājokļi bieži vien ir kompakti, un tajos svarīgs ir katrs kvadrātmetrs. Mantu glabātava kļūst par mājokļa turpinājumu – papildu vietu, kur droši uzglabāt visu, kam ikdienā trūkst vietas.

•⁠ ⁠Remonts vai interjera maiņa – ja vajadzīgs telpu atbrīvot no mēbelēm vai tehnikas, tās droši var pārvietot uz SAFE BOX, lai mājās darbi ritētu viegli un raiti.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Apdrošinot nekustamo īpašumu, daļa privātmāju īpašnieku joprojām galvenokārt parūpējas par dzīvojamo ēku un tajā esošo iedzīvi. Taču statistika rāda, ka viensētās atjaunošanas darbi bieži vien nepieciešami pavisam citām lietām – labiekārtojuma konstrukcijām.

Pēkšņo vētru, spēcīgo lietavu un arī sadzīvisku negadījumu dēļ cieš žogs ap teritoriju, terase, siltumnīca vai batuts. Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotie dati rāda, ka labiekārtojumam nodarīto postījumu vidējās izmaksas ir 1305 eiro, un neapdrošinātajos īpašumos saimniekiem tās jāsedz no savas kabatas.

Vēja brāzmas gaisā pacelta siltumnīca piezemējas uz teritoriju iežogojošās sētas, salaužot tās dēļus kā skalus. Batuts apgāžas, atraujas no zemes un aizlido kaimiņu mājas pagalmā. Vētrā nolauzts koks uzgāžas uz pirts jumta, izsitot tajā caurumu. Ilgstošas lietavas appludina terasi vai lapeni, sabojājot tajā esošās dārza mēbeles. Vai malkas kravu atvedušās kravas automašīnas vadītājs pārrēķinās, manevrējot šaurajā pagalma iebrauktuvē, un izgāž žoga vārtus. Šie ir tikai daži no daudziem simtiem līdzīgu aprakstu, kādus BTA atlīdzības pieteikumos saņem no Nekustamo īpašumu apdrošināšanas klientiem. Īpaši daudz tādu ienāk pēc spēcīgām vētrām, kādas Latvijā aizvadītajos gados piedzīvotas nepatīkami bieži.

2025. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.

2025. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 3. ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 35 dienas, bet nav skaidrs, vai tā stāsies spēkā, vai arī tās ieviešana vēlreiz tiks atlikta, tāpat arī tas, kādas prasības būs jāspēj izpildīt mežsaimniekiem un liellopu audzētājiem.

Pašlaik spēkā ir norma, kura paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Tiesa, ir šaubas par Atmežošanas regulas prasību izpildi, jo ES līmenī neesot veikti visi atbilstošie mājasdarbi, turklāt vairākas valstis, tostarp Latvija, vēlas, lai tās tiktu klasificētas kā tādas, kurām nav nekādu risku mežu izciršanai, tāpat ir piedāvājums vienkāršot šīs regulas prasības mazajiem saimniekiem.

To, kāds būs risinājums, rādīs laiks, taču pēc vairāku nozaru aptaujāto uzņēmēju domām ES līmenī ir radīts haoss, kas veido neprognozējamu situāciju tiem, kuri strādā attiecīgajās sfērās.Jāatgādina, ka jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās ES Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt riskus, ka produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, tiek realizēti ES tirgū vai eksportēti no tā, tādējādi mazinot ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tiem, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikro uzņēmumiem. Tas nozīmēja, ka no 2025. gada 1. jūlija pilnīgi visiem uzņēmumiem būs jāspēj izpildīt regulas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem, kas iegūti no koksnes, palmu eļļas, sojas, liellopu gaļas, kakao, kafijas, kaučuka (piemēram, riepas, mēbeles, šokolāde, kartons, papīrs).

Atsaucoties uz augošo pieprasījumu, “Skanstes City” ir oficiāli atklājis savu jauno konferenču centru Skanstes ielā 50. Projekta mērķis ir ne tikai nodrošināt modernus un elastīgus apstākļus kvartāla nomniekiem, bet arī kļūt par nozīmīgu centru Rīgas uzņēmējdarbības vidē.

Jaunais centrs atbilst mūsdienu prasībām darba un pasākumu vajadzībām — tas piedāvā augstas kvalitātes audio un video risinājumus, aprīkotu studiju podkāstu ierakstiem, interaktīvas prezentāciju sistēmas, videokonferenču iespējas, kā arī ātru un drošu Wi-Fi savienojumu. Telpu izmēri pielāgoti dažādām norisēm, kas ļauj uzņemt no 8 līdz 80 viesiem, padarot tās piemērotas gan nelielām biznesa sapulcēm, gan plašākiem pasākumiem. Pielāgojamā konfigurācija nodrošina maksimālu ērtību dažādām vajadzībām, savukārt tehniskā infrastruktūra, gaisa kvalitāte un ergonomiskās mēbeles papildina komfortu ikvienam ilglaicīgam pasākumam.

“Mūsu mērķis bija izveidot jaunu un precīzu produktu konferenču un sapulču telpu piedāvājumā, kas sevī ietver gan atbilstošas ietilpības un aprīkojuma sanāksmju telpas, gan papildinošas lounge un kafijas zonas, palīgtelpas. Par visu tika padomāts - augstvērtīgs tehniskais Audio/Video aprīkojums, ‘vulkāniskais’ dizains, atbilstoši klimata un akustiskie risinājumi, kas kopumā rada mājīgu un patīkamu vidi jebkuram pasākumam. Tādēļ esam gandarīti, ka projekts ir izdevies atbilstoši iecerētajam un esam priecīgi par nomnieku aktīvo interesi rezervējot telpas. Arī šis projekts ir daļa no Skanstes City modernizācijas cikla, kura ietvaros viss biroju centra komplekss tiek pārveidots vienotā modernā biznesa vidē.” norāda “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

Koka logu un durvju ražotāja SIA "Staļi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 8,228 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 859 622 eiro, kas ir 3,2 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

"Staļi" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka kompānija nodarbojas ar koka logu un durvju, sagatavju, mēbeļu plātņu un kokskaidu granulu ražošanu. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādām kā Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Itālija, Vācija un citām.

Produkcijas realizācijas kritumu pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, kompānijas vadība skaidro ar pircēju nedrošību sakarā ar nenoteiktību pasaulē.

FOTO: Krīze Staļos ir aiz muguras

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana...

Vadības ziņojumā teikts, ka 2025.gadā pēc 2024.gada otrās puses krīzes "Staļi" aktīvi atjaunojuši gan sadarbību ar iepriekšējo gadu klientiem, gan ieguvuši jaunus, tai skaitā aktīvi atgriežoties Latvijas tirgū un uzrunājot sadarbībai lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā, kā arī paplašinot klientu loku Skandināvijā (Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā) koka logu un durvju ražošanā un piegādē.

Kompānijas vadība norāda, ka 2025.gadā ir izdevies panākt pēcapmaksas sadarbības atjaunošanu ar būtiskākajiem piegādātājiem logu un durvju izejmateriāliem. Tāpat arī baļķu piegāde šobrīd tiek saņemta no piegādātājiem ar pēcapmaksas termiņu.

"Staļi" vadība informē, ka 2025.gadā ir atvērti trīs interneta veikali - Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Atvēršanas procesā ir vēl veikali Vācijā un Somijā.

Tāpat "Staļi" aktīvi strādā pie iepriekšējo gadu reklamāciju novēršanas, kas ļauj atjaunot klientu uzticību un atsākt pārtrauktās sadarbības ar klientiem.

Uzņēmuma vadība informē, ka kokskaidu granulu segmentā tiek strādāts, izmantojot pilnu ražošanas iekārtu jaudu, un ir pieaugošs pieprasījums gan vietējā tirgū, gan Eiropā. 2025.gadā sākti darbi pie šķeldas granulu ražošanas atjaunošanas, plānojot paplašināt granulu klāstu, papildus kokskaidu granulām tirgū piedāvājot arī no šķeldas ražotas granulas.

Šobrīd "Staļi" saskata pozitīvu tendenci atsevišķu izejmateriālu cenu samazināšanā no piegādātājiem, piemēram, kurināmā materiāls, celulozes šķeldas un citiem. Minētais ļauj pozitīvi prognozēt stabilu apgrozījuma pieaugumu un arī peļņu turpmākā nākotnē.

"Staļi" pašlaik redz arī pieaugošu pieprasījumu pēc līmētas koka plātnes un brusas, kas būtiski palielinājies arī 2025.gadā. Minētā iemesla dēļ plātņu ražošana, kas tika pārtraukta 2024.gada jūlijā, 2025.gada martā atjaunota un šobrīd šie ražošanas apjomi pieaug ar plānu tos atjaunot iepriekšējā apjomā.

Patlaban regulāri tiek saņemti jauni pasūtījumi no eksporta tirgiem, teikts vadības ziņojumā. "Staļi" pašlaik apgūst arī jaunus tirgus šajā produktu segmentā - 2024.gadā veiktas piegādes uz Dāniju jaunam klientam, kas ražo mēbeles, kā arī 2025.gadā norit sarunas par sadarbības sākšanu/atjaunošanu ar klientiem, kuriem sadarbība bija vai tika plānota 2024.gadā.

Saistībā ar pieaugošu aktivitāti logu un durvju segmentā un lielākiem pasūtījumiem ko "Staļi" noslēdza ar klientiem 2024.gada janvāra un februāra laikā, kompānijas vadība prognozē, ka plātņu un brusu ražošanas jaudas pieaugs vel vairāk sakarā ar logu pasūtījumiem.

"Staļi" apgrozījums 2023.gadā bija 19,307 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 2,715 miljoni eiro.

"Staļi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,418 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Ilze Dambe.

Kas notiek ar kokmateriāliem pēc tam, kad tie ir kļuvuši par būvgružiem? Un kā vismaz daļai izlietoto kokmateriālu var piešķirt otro dzīvi?

Patiesību sakot, tādu vienotu koka būvgružu nemaz nav, jo visi šīs kategorijas būvgruži iedalās divās lielās grupās – izlietotās koka paletes, kuras dažādos būvniecības darbos uzkrājas ievērojamos apjomos, un paši koka būvgruži, kas ir izlietotie koka dēļi, logu rāmji un dažādi modernie mēbeļu plātņu materiāli, kuros koka putekļi vai skaidas sajauktas ar epoksīdu sveķiem vai citiem materiāliem. Galvenais mehānisms, kā būvnieki un būvgružu savācēji tiek motivēti savākt koka būvgružus ir ražotāja atbildības sistēma jeb RAS. Tā ir sistēma, kuras būtība ir nodrošināt, ka preču ražotāji un tirgotāji sedz atbildību par savu produktu un iepakojuma radītajiem atkritumiem, organizējot to savākšanu, pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, tādējādi samazinot dabas resursu nodokļa (DRN) slogu un veicinot aprites ekonomiku. Vienkārši skaidrojot – ražotājiem, kas ar savu darbību rada atkritumus tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai no tā atbrīvotos vai samazinātu, tiem jāpiedalās ražotāja atbildības sistēmā. ŠĪ sistēma attiecas arī uz celtniekiem un – ja uzņēmums ir pievienojies ražotāja atbildības sistēmai un izpilda tās prasības, tad DRN var nemaksāt pilnā apjomā vai arī nemaksāt nemaz.

Šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pieauga par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šā gada deviņos mēnešos pieaugums ir 1,7% pret pērnā gada deviņiem mēnešiem.

Deviņu mēnešu IKP faktiskajās cenās sasniedza 30,8 miljardus eiro, bet šā gada 3. ceturksnī IKP bija 11,2 miljardi eiro. Iepriecinošākais fakts, ka lielāko ieguldījumu IKP izaugsmē 3. ceturksnī veido tieši apstrādes rūpniecības nozare. Nepatīkamākais, ka importa izaugsme apsteidz eksporta apjomu pieaugumu.

Apstrādes rūpniecība - izaugsmes priekšgalā

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtības izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi.Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība auga par 7,3%, ko ietekmēja palielinājums 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - pievienotā vērtība pieauga par 9,2% un pārtikas produktu ražošanā – par 10,7%.

Izkārtne ar ikonisko "Twitter" putniņa logo, kas tika noņemta no sociālo mediju kompānijas bijušā galvenā biroja Sanfrancisko, kad Īlons Masks pārņēma šo kompāniju un pārdēvēja to par "X", ir pārdota izsolē par vairāk nekā 34 tūkstošiem ASV dolāru.

Izsoļu nams "RR Auction", kas specializējies "retu un kolekcionējamu priekšmetu" pārdošanā, paziņoja, ka 254 kilogramus smagā izkārtne ar izmēriem 3,7 metri reiz 2,7 metri tika pārdota par 34 375 dolāriem. Izsoļu nams nenosauca pircēju.

Masks iepriekš bija pārdevis izsolēs citus "Twitter" artefaktus - gan izkārtnes un piemiņas lietas, gan tik ikdienišķus priekšmetus kā virtuves iekārtas un biroja mēbeles.

Šajā izsolē par ievērojamām summām tika pārdotas arī citas tehnoloģiju vēstures relikvijas. Dators "Apple-1" ar aksesuāriem tika nosolīts par 375 tūkstošiem dolāru, Stīva Džobsa 1976.gadā parakstīts "Apple Computer Co." čeks - par 112 054 dolāriem, bet pirmās paaudzes četru gigabaitu viedtālrunis "iPhone" neatvērtā iesaiņojumā - par 87 514 dolāriem.

Dailes teātrī atklāta atjaunotā Jaunā zāle, kuras pārbūve izmaksāja nedaudz virs 5 miljoniem eiro.

Skatuves pārredzamība, skaņas, sēdvietu izvietojuma un gaisa apmaiņas kvalitāte būs ievērojami labāka, nekā iepriekš. Otrs svarīgākais pārbūves ieguvums ir tas, ka Jaunās zāles ietilpība palielināsies no līdzšinējām 150 vietām līdz 340 vietām. Tas ir izdevies, pateicoties gan zāles paplašinājumam uz aizmuguri, gan jaunizbūvētajam balkonam.

Un trešais ieguvums ir pašam teātrim. Telpu pārbūves risinājumi ļāvuši izveidot arī jaunu un plašu mēģinājumu zāli lielās skatuves izrāžu mēģinājumiem. Kādreizējās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4. stāva telpas ir apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kurš izmēra ziņā ir līdzīgs Lielās zāles skatuvei.

Bērza saplākšņa apstrādes nozarē šogad lielākais pieprasījums bija kravas automašīnu grīdu detaļām un betonēšanas sistēmu veidnēm, aģentūrai LETA pastāstīja SIA "Troja" valdes priekšsēdētājs Jānis Biķis.

Tomēr viņš norādīja, ka bērza saplākšņa tirgus ir specifisks, un tas var atšķirties no kopējā kokapstrādes tirgus.

"Troja" galvenie klienti ir industriālie uzņēmumi, un kompānija eksportē aptuveni 97% no saražotās produkcijas caur AS "Latvijas finieris" meitasuzņēmumiem galvenokārt Eiropā. Šogad lielākie uzņēmuma noieta tirgi bija Vācija un Turcija.

Tāpat Biķis minēja, ka pozitīvas tendences vērojamas eksportā uz Turciju, Spāniju un Zviedriju, kur eksporta apmēri pieauguši gandrīz uz pusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

"Ja 2024.gadā mēs piedzīvojām apjomu samazinājumu, tad šogad esam atgriezušies 2023.gada līmenī, kas ļauj skatīties nākotnē ar piesardzīgu optimismu," akcentēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.