Citas ziņas

Pasaules hokejs Latvijā — pārbaudījums sporta organizācijas nozarei

Db.lv, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Konferences laikā tika apspriesti būtiski temati, kā atbalsts hokeja attīstībai Latvijā, turnīra organizācijas komitejas darbs, infrastruktūras sagatavošanas izaicinājumi, kā arī pārbaudījumi sporta un pasākumu organizācijas nozarei.

Infrastruktūras panākumi

Turnīra orgkomitejas vadītājs un SIA “Hokeja akadēmija” valdes loceklis Edgars Buncis atzīst, ka arī Starptautiskās Hokeja federācijas pārstāvji ir izbrīnīti par Latvijā paveikto. “Mēs jau savstarpējās sarunās smejam, ka pēc Rīgā sarīkotā čempionāta vairs nebūs divus gadus iepriekš jāpieņem lēmums, kur norisināsies nākamais pasaules čempionāts. Latvija parādījusi, ka visus sagatavošanās darbus var veikt 106 dienās,” saka Buncis, kurš kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem nosauc finansiālo pusi. “Orgkomitejai un IIHF, kas dod lielāko finansējuma daļu, ļoti īsā laikā vajadzēja vienoties par čempionāta izmaksām.” “BITE” IKT infrastruktūras nodrošinājumam pasaules čempionātā ir bijusi būtiska nozīme, un šā gada čempionāta organizatori ir jāpaslavē par ātro internetu – tāds vēl nevienā citā čempionātā neesot bijis, atzīst teju ikviens akreditētais čempionāta žurnālists.

“Pandēmija ir ieviesusi neskaitāmus izaicinājumus, taču tā nav ietekmējusi mūsu atbalstu IIHF pasaules čempionātam hokejā 2021. Mēs “BITĒ” esam gandarīti, ka varējām palīdzēt šī atšķirīgā čempionāta organizēšanā, nodrošinot nepieciešamo IKT infrastruktūru, kas ir vitāli svarīga, lai čempionātam varētu seko līdzi cilvēki visā pasaulē,” norāda “BITE Latvija” mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

Pārbaudījumi pasākumu organizācijas nozarei

Diskusijā par augstākā līmeņa starptautisku sporta sacensību norisi Covid-19 apstākļos piedalījās Latvijas pieredzi ieguvušie Aigars Nords, “Rimi Rīgas maratona” organizators, un Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Pārbaudījumi sporta un pasākumu organizācijas nozarei kļuva par aktuālu tiešraides konferences tēmu. “Lielākais sarežģījums šobrīd ir tas, ka visi pasākumi neatkarīgi no to formas, satura un veida, kā notiek, no epidemioloģiskajiem riskiem un iespējām pielāgoties ir sabāzti vienā maisā, izejot no pieņēmuma, ka visos pasākumos cilvēki ierodas vienā laikā, sakoncentrējušies vienā vietā un pārvietojas absolūti neprognozējami. Bet tā nav. Visvienkāršākais ir visu aizliegt, bet nozare jau ir pierādījusi, ka var un ir gatava strādāt pandēmijas apstākļos, lai pasākumi varētu norisināties epidemioloģiski droši. Dialoga rezultātā šādus risinājumus var atrast. Ir jābūt valdībā cilvēkiem, kuri spēj iedziļināties katras nozares specifikā. Es saprotu, ka tas nav vienkārši un valdībai pašlaik ir daudz citu problēmu, bet mums ir jāiet uz priekšu un ir jārod risinājumi,” stāsta “Rimi Rīgas maratona” organizators Aigars Nords.

Pilnu sarunas ierakstu var noskatīties šeit:

Rīga un Latvija uz pasaules sporta skatuves: Latvijas ieguvumi

Pēc Latvijas Hokeja federācijas (LHF) viceprezidenta Viestura Koziola teiktā, pasaules čempionāta budžets ir mainīgs lielums – precīzi skaitļi būšot zināmi tikai pēc tā beigām. Patlaban kopējās izmaksas tiek lēstas vismaz 15,6 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 13,4 miljonus eiro veido pasaules čempionāta sarīkošana, papildus aptuveni divi miljoni aizies ar Covid-19 saistītajiem izdevumiem, lai nodrošinātu tā dēvēto burbuļu darbību, un 200 tūkstošus eiro veido IIHF kongresa izdevumi.Visos iepriekšējos čempionātos organizatoriem lielākie ienākumi bija no pārdotajām biļetēm. Rīkotājvalstu federācijas ar biļešu pārdošanu vienmēr cer nopelnīt, lai pēc tam iegūto naudu investētu hokeja attīstībā. Mums ienākumu sadaļā ir ap 300 tūkstošiem eiro sponsoru naudas. Liels paldies mums ir jāsaka par piešķirto valsts atbalstu, kas ir 3,65 miljoni eiro. Bez šī atbalsta mēs nebūtu ieguvuši tiesības rīkot abu grupu spēles Rīgā. Vēlreiz pārliecinājos, ka kopīga mērķa labad varam būt vienoti. Visi iesaistītie valsts dienesti mums patiešām izrādīja pretimnākšanu. Rīgas dome piešķīra 526 tūkstošus eiro. Tomēr gala iznākumā ir 11 124 000 eiro deficīts. Šo sadaļu sedza Starptautiskā Hokeja federācija, kas ir bezprecedenta gadījums – nekad iepriekš IIHF to nebija darījusi.

Kā zināms, pagājušajā gadā pasaules čempionāts Šveicē nenotika, un starptautiskā hokeja saime nevarēja atļauties čempionātu nerīkot divus gadus pēc kārtas. Tāpēc arī IIHF izšķīrās par vairāk nekā 11 miljonu eiro ieguldīšanu čempionāta sarīkošanā. Un deviņdesmit procenti no šīs summas dažādos veidos ieplūdīs Latvijas ekonomikā un tiks iztērēti šeit uz vietas. Pavisam neliela daļa tiek maksāta ārvalstu kompānijām,” norāda Viesturs Koziols.

Aprēķini liecinot, ka pasaules čempionātu neklātienē skatās 1,5 miljardi pasaules iedzīvotāju, kuri vismaz 15 minūtes pavada pie televizora ekrāna, vērojot PČ. “Es pat nevaru iedomāties, kāda naudas summa būtu jāiztērē, lai Latvija atpazīstamības nolūkos iegūtu tik lielu auditoriju!” ieguvumus turpina uzskaitīt Koziols. “Tomēr vislielākais mūsu ieguvums ir tāds, ka ar pasaules čempionāta sarīkošanu esam izglābuši starptautisko hokeja sabiedrību. Jā, mums bija konkurenti Slovākija un Dānija, bet es uzdrošināšos apgalvot, ka tas tika darīts ar nolūku, lai mums nosistu izmaksas atsevišķās pozīcijās. Varbūt tas mums lika mobilizēties un piesaistīt valsts atbalstu, bet, manuprāt, 100 dienu laikā noorganizējot pasaules čempionātu, būsim sasnieguši Ginesa rekorda cienīgu panākumu.

Pilnu sarunas ierakstu var noskatīties šeit:

Šā gada čempionātam “burbuļa” apstākļos, bez ierastās atmosfēras un skatītājiem arēnās, stingrā režīma principos nebija tik lielas ažiotāžas kā parasti. Tomēr gada gaidītākais sporta notikums Latvijā aktualizējis pasākumu nozarei svarīgus jautājumus, izgaismojot arī konsekvences trūkumus valdības pieņemtajos lēmumos attiecībā uz pasākumu organizācijas nozari Covid-19 apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas krastā, Lejupes ielā 5, Rīgā, svinīgā ceremonijā tika oficiāli atklāts Latvijā lielākais, privātais sporta komplekss LNK Sporta parks.

Parka pirmās kārtas teritorija, kas šodien tika atklāta, ir 65 000 m2. Tajā ietilpst divi dabīgā zālāja futbola laukumi ar kopējo platību 16 448 m2 un viens iesildīšanās laukums ar dabīgo zālienu 1350 m2 platībā. 4 mūsdienīgi futbola laukumi ar mākslīgo segumu 13 851 m2 platībā, divi pludmales tenisa un volejbola laukumi 678 m2 platībā, kā arī ģērbtuves, stāvlaukums un labiekārtota teritorija.

Jau tagad, pēc pirmās kārtas atklāšanas LNK Sporta parkā varēs notikt dažāda līmeņa futbola sacensības - sākot ar Latvijas futbola virslīgu un beidzot ar nacionālo izlašu spēlēm. Savukārt pēc otrās kārtas izbūves tas būs piemērots arī starptautisko sacensību rīkošanai. Investīcijas parka pirmajā kārtā ir 10 miljoni eiro, vēl 15 plānots ieguldīt kompleksa otrajā un trešajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadības grupā uzņēmēju un nodarbināto atbalstam 15.aprīlī panākta vienošanās par atbalstu sporta nozarei fiksēto izdevumu zaudējumu kompensācijai, informē Ekonomikas ministrijā.

Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai valsts novirzīs astoņus miljonus eiro. Atbalsta saņēmējs varēs pretendēt uz vienreizēju fiksētu maksājumu, kas nepārsniegs 1,8 miljonus eiro.

Paredzams, ka atbalstam varēs pieteikties līdz šā gada 30.maijam. Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

“Iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri šobrīd ir slēgti. Tie ir bijuši slēgti vairākkārt kopš pandēmijas sākuma. Pēc ideālā scenārija, ko kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa, individuālās sporta nodarbības iekštelpās varēs atsākt ātrākais maijā, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 250. Līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sporta nozari sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa. Sporta klubos darbinieku skaits ir mazs, savukārt telpu platības ir lielas. Tāpēc esam izstrādājuši atbalsta programmu Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumu ietekmētajai sporta nozarei, kas nozarei kompensēs radušos zaudējumus,” skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz valsts atbalstu pieteikušies 109 tirdzniecības un sporta centri, par 16,7 miljoniem eiro

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana tirdzniecības un sporta centru atbalsta programmās. Uz valsts atbalstu Covid 19 seku mazināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajās programmās pieteicās 24 tirdzniecības un 85 sporta centri par kopējo atbalsta summu 16,7 miljonu eiro apmērā. No kuras uz 9,8 miljonu atbalstu pretendē tirdzniecības centri, bet uz 6,9 miljonu eiro atbalstu sporta centri.

Kopumā ar valdības lēmumu tirdzniecības centru atbalsta programmai no valsts budžeta tika piešķirti 20 miljoni eiro, bet sporta centriem 8 miljoni eiro. Tirdzniecības centru atbalsta programmā saņemti iesniegumi par atbalstu no 32 tūkstošiem eiro līdz pat 983 tūkstošiem eiro, bet sporta centru atbalsta programmā saņemti pieteikumi par atbalstu no 1400 līdz 518 tūkstošiem eiro. Līdz šim atbalsts jau izmaksāts trīs tirdzniecības centriem par 512 tūkstošiem eiro un septiņiem sporta centriem par 542 tūkstošiem eiro.

Atbalsts tirdzniecības centriem paredzēts kā vienreizējs grants Covid-19 krīzes radīto ierobežojumu skartajiem komersantiem un to varēs izlietot īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas ienākumu krituma kompensācijai. Šo atbalstu varēs izmantot, lai segtu operacionālās izmaksas – komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nomas maksājumus, saistībmaksājumus, kas sevī ietver arī kredītmaksājumu veikšanu, ārpakalpojumu izmaksas un aptver laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021.gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona ielā 99C Izglītības un zinātnes ministrijai jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecībai.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, Rīga valstij nodos īpašumu, ko veido zeme 8897 kvadrātmetru platībā un neizbūvēta jaunbūve. Lēmuma projekts paredz, ka, īstenojot jaunās halles būvniecību, īpašuma tiesības ir jānostiprina uz valsts SIA “Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions” vārda.

Šā gada 18.martā Ministru kabinets nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto projektu par jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecības projektu Rīgā un piešķīra finansējumu 13,65 miljonu eiro apmērā.

Projekts paredz komandu sporta spēļu halles (t.s. „Basketbola mājas”) ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 3000 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem ar piegulošo sporta infrastruktūru (ģērbtuves, sporta medicīna, neliela sportistu dienesta viesnīca, autostāvvieta) projektēšanu un būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vēl viena Lemon Gym diennakts sporta kluba izveidē investē 750 000 eiro

Db.lv, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada pavasarī durvis vērs jauns “Lemon Gym” sporta klubs Rīgā, Grostonas ielā. Telpu iegādē un sporta kluba iekārtošanā uzņēmums investējis 750 000 eiro.

Uzņēmumā informē, ka šis būs viens no lielākajiem ķēdes sporta klubiem Latvijā. “Esam patiesi lepni, ka neskatoties uz sarežģītajiem pandēmijas apstākļiem, turpinām paplašināties, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstākās kvalitātes sporta klubus par pieejamu cenu. Jaunā sporta kluba platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetri, tā interjers tiks veidots atbilstoši jaunam konceptam, savukārt papildu trenažieru zālei klientiem būs pieejama pirts un arī grupu nodarbības, kas šobrīd pieejamas četros no sešiem sporta klubiem,” stāsta Impuls LTU valdes priekšsēdētāja Ingrida Damuliene.

Globālā pandēmija ir veicinājusi vairāku paradumu maiņu, tostarp arī to, kurus laikus cilvēki velta sportošanai. Ja pirms pandēmijas, cilvēki labprāt sportoja pēc darba laika, šobrīd tendences rāda, ka cilvēki labprāt vēlētos sportot agri no rīta vai pat nakts stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sportists Kristaps Porziņģis un vietējais sporta aizsargekipējuma ražotājs BLINDSAVE kopā izveidojuši jaunu sporta zīmolu - GAMEPATCH, kas nodarbosies ar funkcionālo sporta apģērba ražošanu basketbolam un citiem sporta veidiem.

Uzņēmums izmantos unikālu Latvijā radītu tehnoloģiju, kas līdz šim sevi ir pierādījusi kā inovāciju veiksmes stāsts pasaulē un kuru produkciju labi jau pazīst florbola, basketbola un handbola pasaulē. Jaunā zīmola izveide kopā ar Kristapu Porziņģi dos iespēju attīstīt šīs inovācijas jaunā līmenī un vēl vairāk Latvijas vārdam izskanēt sporta pasaulē, norāda uzņēmums.

"Ikvienam sportistam ir svarīgi uz laukuma justies droši un pārliecinoši. Es ieguldu lielu darbu, stiprinot savu ķermeni, taču papildus drošību dod arī pareizi izvēlēts ekipējums. GAMEPATCH izstrādātais aizsargekipējums spēj pasargāt spēlētājus no neveiksmīgām sadursmēm, kritieniem un traumām, tāpēc šāda veida produkti kļūs arvien nozīmīgāki. Turklāt, spēlējot Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), kur pieaug ātrums un fiziskā spēle, ir daudz spēlētāju, kuri ikdienā jau izmanto šāda veida produktus. Esmu drošs, ka GAMEPATCH ļaus Latvijas vārdam izskanēt sporta ekipējuma pasaulē," komentē Kristaps Porziņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas ieviešanu pamatā paredz saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas ar no šī gada 11.oktobra līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek zaļajā režīmā, izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu.

Attiecībā uz veikaliem, lai novērstu situācijas, kad veikalos nav iespējams adekvāti nodalīt plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tai skaitā pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā. Savukārt nedrošā vidē var tirgot tikai noteiktās pirmās nepieciešamības preces. Tāpat lielie veikali nevarēs strādāt brīvdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sporta klubu pārstāvji: Sliktāk vairs nevar būt!

Db.lv, 25.03.2021

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija informē, ka nozares apgrozījums 2021.gadā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī, kas jau ir sarkanā gaisma luksoforā.

Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota praktiski visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī.

“Sliktāk vairāk nav kur! Runājot veselības ministra žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams. Valdībai ir steidzami jāpieņem lēmums – sekot citu valstu pieredzei un ļaut sportam pastāvēt. Pasaules piemēri ir pierādījuši, ka arī pandēmijas apstākļos var nodrošināt gudru un vienlaikus drošu sportošanu gan iekštelpās, gan ārā,” norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas pauž neizpratni par aizliegumu strādāt

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas nozares un sporta nozares pārstāvji vērsušies visās iespējamās institūcijās, lūdzot ļaut tām strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, izstrādājuši nepieciešamos drošības protokolus, un, lai arī daudzviet nozares pārstāvji ir uzklausīti un ir pausts atbalsts, valdības lēmumi nozari dzen aizvien dziļāk ēnu ekonomikā, pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda nozaru asociāciju pārstāvji.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone pauda, ka valdības pašreizējie lēmumi par ierobežojumiem sabiedrībai kopumā nodara lielāku ļaunumu nekā sniedz ieguvumus. Pēc viņas sacītā, Ministru kabineta "nepamatotie, neargumentētie un bieži vien nesaprotamie lēmumi" ir kaitējums tiešā veidā Latvijas ekonomikai un lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ierobežojumu dēļ cieš sabiedrības mentālā un fiziskā veselība, palielinās bezcerības sajūta, depresija, alkoholisms un pieaug pašnāvību skaits.

Vienlaikus pabalstus ne vienmēr var saņemt tie, kuriem tie visvairāk nepieciešami. "Diezgan bieži skaistumkopšanas nozarei tiek pārmests, ka mēs nemaksājam nodokļus, bet ne jau mēs šo nodokļu sistēmu esam piedāvājuši valstij. Valsts ir piedāvājusi mums šo nodokļu sistēmu, mēs to izvēlamies, un nodokļus pēc šīs sistēmas arī attiecīgi maksājam. Tajā brīdī, kad ir jāizmaksā pabalsti, mums tiek uzsvērts, ka mēs esam zagļi, ka mēs kaut ko neesam pildījuši pret valsti," situāciju raksturoja Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ielikts pamatakmens jaunai sporta zālei, kas būs daļa no jaunās Aspazijas pamatskolas kompleksa un nodrošinās mūsdienīgas un daudzveidīgas sportošanas iespējas Jūrmalas bērniem un jauniešiem, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Skola atrodas Lielupē, Aizputes ielā 1a, un ēku kompleksu plānots pabeigt nākamā gada vasarā.

Sporta zāles ēka būs 2180 kvadrātmetru plaša, iekļaujot pašu sporta zāli, ģērbtuvju, tualešu, gaiteņu un rekreācijas telpas. Multifunkcionālā sporta zāle būs izmantojama rokas bumbas, florbola, volejbola un basketbola spēlēm. Tajā izvietos teleskopiskās tribīnes ar 250 skatītāju sēdvietām.

Līdzās sporta zālei tiks veidota plaša āra sportošanas zona: tiks ierīkots sintētiskā seguma mini futbola laukums 40x20 metru platībā, divi pludmales volejbola laukumi, daudzfuncionāls sporta laukums ar gumijas segumu, uz kura varēs spēlēt basketbolu, volejbolu un citas sporta spēles. Tāpat paredzēti seši 60 metrus gari skriešanas celiņi, tāllēkšanas bedre un lodes grūšanas laukums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divus gadus visi Latvijas sporta klubi un fitnesa centri strādājuši ar būtiskiem zaudējumiem, valsts atbalsts nav spējis uzņēmējiem kompensēt pat pusi no zaudētā.

To DB norāda Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs. Viņš uzsver, ka, lai gan šobrīd sporta klubu klienti pamazām atgriežas zālēs, attīstības ziņā šī nozare ir atmesta apmēram desmit gadus atpakaļ.

Līdz 2019. gadam mēs piedzīvojām dinamisku izaugsmi, taču šobrīd situācija ir kritiska – sporta klubi cieš milzīgus zaudējumus, bet daļa fitnesa treneru ir spiesti strādāt pelēkajā zonā, teic G. Kuzņecovs.

Daži slogu neiztur

Sporta klubu uzkrātie zaudējumi pēc grantu izmaksas šobrīd vidēji ir 80%, bet atsevišķiem uzņēmējiem tie sasniedz pat 97%, atzīmē G. Kuzņecovs. “Šis periods ir bijis ļoti sarežģīts, un redzam, ka izaicinājumi joprojām turpinās. Šobrīd intensīvi strādājam ar Ekonomikas un Finanšu ministriju, lai uzņēmēji varētu saņemt papildu atbalstu, jo apgrozījuma kritums ir bijis ļoti būtisks. Līdz šim saņemtais valsts atbalsts nav kompensējis pat pusi no zaudētā, taču tajā pašā laikā jāatzīst, ka, ja tā nebūtu pavisam, izdzīvot būtu bijis daudz grūtāk, sevišķi pandēmijas sākumā. Kopumā pēdējo divu gadu laikā sporta zāles vairāk ir bijušas ciet nekā vaļā. Ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, nevar noliegt, ka mūsu valstī ierobežojumi ir bijuši ļoti stingri, piemēram, sporta klubiem tika atļauts atsākt darbu ievērojami vēlāk nekā citās valstīs – tikai īsi pirms Līgo svētkiem. Tā kā vasara bija ļoti karsta, klientu skaits bija niecīgs – klubu piepildījums proporcionāli noteiktajiem ierobežojumiem 15 kvadrātmetri uz vienu personu sasniedza vidēji 15–20%, šobrīd labākajā gadījumā tas ir 80%. Ja salīdzina šos ciparus ar laiku, kad sporta klubiem nebija noteikts klientu skaita ierobežojums uz kvadrātmetriem, tad piepildījums ir vēl ievērojami mazāks – maksimums 30 līdz 40%. Tas nozīmē, ka pirmspandēmijas līmenis vēl ne tuvu nav sasniegts,” secina G. Kuzņecovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ministru kabinets (MK) lēmis par virkni izmaiņām, kas atvieglo sporta sacensību un amatieru treniņu norisi, sākot ar 15.jūniju, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Atļautas sporta sacensības ārtelpās, ko organizē Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas vai to juridiskie biedri. Sacensību organizatoriem jāievēro noteiktie epidemioloģiskie drošības pasākumi.

Ārtelpu sporta sacensības klātienē turpmāk drīkstēs vērot skatītāji, kuri uzrāda sadarbspējīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu. Sacensību rīkotāji ir atbildīgi par skatītāju plūsmas organizēšanu un kontrolēti atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām.

Darbu organizētā un kontrolētā veidā drīkstēs atsākt arī iekštelpu sporta norises vietas, piedāvājot treniņus (nodarbības) personām, kuras varēs uzrādīt derīgu sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Atbilstoši minēto sertifikātu veidiem atšķirsies arī pakalpojumu sniegšanas noteikumi un epidemioloģiskās drošības prasības. Ja pakalpojums tiks sniegts personām, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19 (nodrošinot, ka arī personāls atbilst minētajām prasībām), tad papildus nosacījumi nebūs jāievēro. Savukārt, ja pakalpojumi tiks sniegti testētām personām vai vienā telpā atradīsies dažādu sertifikātu turētāji (testēti, izslimojuši, vakcinēti), tad būs jāievēro papildus nosacījumi par telpas platību uz vienu personu, telpas noslodzi, treniņgrupu lielumu, treniņa ilgumu, u.c. Nodarbību rīkotāji ir atbildīgi par noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu nometnes varēs organizēt klātienē grupās līdz 20 dalībniekiem, savukārt izlaidumi drīkstēs notikt klātienē ārpus telpām līdz 40 cilvēkiem vienas klases/grupas ietvaros. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas apstiprināti valdībā.

Klātienē ārpus telpām ir atļauts rīkot pasākumus pirmsskolas izglītības pakāpes noslēgumā un izglītības dokumenta pasniegšanai pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes noslēgumā. Svinīgajā pasākumā vienas klases vai grupas ietvaros drīkst piedalīties līdz 40 cilvēkiem (izglītojamie kopā ar izglītības iestādes nodarbinātajiem). Pavadošās personas vienas mājsaimniecības ietvaros drīkst atrasties atstatus no svinīgā pasākuma norises zonas.

Izlaidumu norises laiks nedrīkst pārsniegt 2 stundas. Ja pasākuma laikā nav iespējams ievērot divu metru distanci, klātesošie lieto mutes un deguna aizsegus.

Izglītības iestādes pienākums ir nodrošināt epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu pasākuma norises vietā - labi redzamā vietā jābūt izvietotai informācijai par piesardzības un drošības prasībām, jānodrošina vismaz 2 metru attālums starp izglītojamo pavadošo personu mājsaimniecībām, jākontrolē un jāregulē pasākuma dalībnieku plūsma, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos ejās un novērstu pasākumu dalībnieku drūzmēšanos. Savukārt tuvinieki un draugi jauniešus sveic pēc svinīgā pasākuma daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku labumi papildus algai jau kļuvuši par mūsdienīgu uzņēmumu “must-have”, taču tikpat svarīga, kā to esamība, ir to atbilstība darbinieka interesēm un iespējām. Sava uzņēmuma pieredzē par darbinieku bonusa – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformas “Stebby” izmantošanu dalās elektroenerģētikas un automātikas uzņēmums “ABB”.

Plašs pakalpojumu klāsts un ērta pārvaldība

““Stebby” sākām izmantot aptuveni pirms diviem gadiem. Jau pirms tam meklējām iespēju nodrošināt darbiniekus ar sporta pakalpojumiem, taču tā kā mūsu darbinieki dzīvo dažādās pilsētās un viņu intereses ir ļoti atšķirīgas, tas bija izaicinošs uzdevums, lai atrastu visiem piemērotu risinājumu. Turklāt mūsu uzņēmums ir daļa no Baltijas grupas, un bija nepieciešams tāds rīks, kas derētu visām trīs Baltijas valstīm. Tā kā “Stebby” darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un caur to iespējams saņemt sporta un labsajūtas pakalpojumus pie dažādiem uzņēmumiem, tas bija lieliski piemērots un ideāli atbilda mūsu izvirzītajām prasībām. “ABB” darbinieki to izmanto diendienā, un ieguvumus izjūt kā uzņēmums, tā darbinieki. Uzņēmumam tā ir ērtā sistēma, kas ļauj procesus pārvaldīt elektroniski, un nav nepieciešams iesniegt drukātus čekus vai veikt citas laikietilpīgas manuālas darbības. Savukārt darbiniekiem tā ir platformas elastība, kas sniedz iespēju izvēlēties starp virkni sporta nodarbību, neierobežojot sevi tikai ar viena konkrēta pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu,” stāsta Līga Rulle, “ABB” finanšu kontroliere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, paplašināts sporta klubs "MyFitness" tirdzniecības centrā "Galleria Riga", informē "Galleria Riga" pārstāvji.

Tirdzniecības centrā esošais sporta klubs paplašināts jau otro reizi. Pirmo reizi 2017.gadā atvērtā 1430 kvadrātmetrus lielā "MyFitness" paplašināšana notika 2019.gadā, kopējo sporta kluba platību palielinot līdz 1800 kvadrātmetriem. Līdz ar otro paplašināšanos pašlaik sporta kluba kopējā platība ir 2280 kvadrātmetri.

Pušu kopējie ieguldījumi sporta kluba paplašināšanā sasniedz vairāk nekā pusmiljonu eiro.

""Galleria Riga" esošajā "MyFitness" esam atklājuši Latvijā pirmo koncepta boksa studiju "BoxBox", kā arī "Relaxone", kas ir īpaša zona relaksācijai pirms vai pēc treniņiem, kurā pieejama hidromasāža un ruļļu masāža. Turpinām sekot līdzi tendencēm fitnesa nozarē un saskatām potenciālu tālākai attīstībai, proti, arī trešajai "Galleria Riga" "MyFitness" sporta kluba paplašināšanai," teic "MyFitness" valdes loceklis Erki Torns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas biedri pamazām atsākuši vērt vaļā sporta klubus, tomēr pastāv liels risks, ka atsevišķi nozares uzņēmumi varētu pārtraukt darbu pavisam, aģentūrai LETA atzina asociācijas valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

"Mēs atveramies ar ļoti lielu risku, ka varam neizdzīvot," teica Kuzņecovs, piebilstot, ka ir svarīgi, lai šā brīža apstākļos netiktu pārtraukts sporta zālēm paredzētais valsts atbalsts.

Tāpat viņš atzīmēja, ka sporta klubu reģistratūrā strādājošās personas, kuras nav vakcinētas, varētu strādāt pēc līdzīga principa kā darbinieki tirdzniecības vietu kasēs - maskās un aiz norobežojošās sienas.

Viens no sporta klubiem, kas darbu iekštelpās atsāka otrdien, 15.jūnijā, bija "Lemon Gym", klientiem atverot trīs no kopumā sešiem sporta klubiem.

"Lemon Gym" Latvijas reģiona vadītājs Jevgenijs Beļakovs aģentūrai LETA sacīja, ka 15.jūnija dienas pirmā puse noritēja bez tehniskām ķibelēm. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka apmeklētāju skaits bija būtiski mazāks nekā ierastos apstākļos. Pārsvarā klienti bija ar vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātiem, bet bija arī klienti, kuri pārslimojuši Covid-19 un ar nesen veiktiem negatīviem Covid-19 testiem.

Komentāri

Pievienot komentāru