Jaunie regulatoru noteikumi bankām, kas tiek pieņemti, lai stiprinātu finanšu sistēmu, rada nekārtību pasaules banku sektorā, uzskata Blackstone Group vadītājs Stefans Švarcmans.

Viņš uzsver, ka patlaban pasaulē ir banku krīze, un Bāzele III noteikumi samazina banku sistēmas visā pasaulē, raksta Bloomberg.

Blackstone pārstāvis norāda, ka bankas ierobežo kreditēšanu un samazina biznesus, atgūstoties no 2008. gada finanšu krīzes, kā arī meklē veidus, kā izpildīt Bāzele III kapitāla un svērto aktīvu rādītājus. Jaunie noteikumi ir regulatoru mēģinājums izvairīties no finansiālā sektora šokiem pēc tam, kad ASV un Eiropas valstīm nācās palīdzēt aizdevējiem ar finansējumu krīzes laikā.

Eirozonas inflācija ir vien 0,3%, bet bezdarba līmenis turas 11,5%, kas ir tuvu rekordaugstam līmenim. Otrajā ceturksnī izaugsme reģionā apstājās, un noskaņojuma rādītāji kopš Krievijas un Rietumvalstu sankciju ieviešanas ir pasliktinājušies.

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Latvijā strādājošām bankām, sekojot stingrākām prasībām, varētu būt jāpiesaista papildus līdzekļi.

Pērnā gada vidū Eiropas Komisija publicēja priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai un regulai, kas nosaka jaunas prasības banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību pašu kapitāla aprēķinam, kapitāla pietiekamībai, aizņemto līdzekļu īpatsvaram un likviditātei, nākotnē ieviešot starptautisko finanšu sektora uzraudzības standartu Bāzele III. Regulas priekšlikums paredz ieviest likviditātes seguma rādītāju īstermiņa likviditātes nodrošināšanai un stabila finansējuma rādītāju ilgtermiņa regulējumam. Tomēr laiks vēl ir gana, jo līdz 2015. gadam ir paredzēts novērošanas periods, kura gaitā tiks izvērtēta nepieciešamība veikt korekcijas.

Stingrāka finanšu risku kontrole no valsts un Eiropas regulatoru puses prasa lielus ieguldījumus no bankām un finanšu organizācijām. Bankas un finanšu institūcijas jau tagad sastopas ar arvien stingrāku un stingrāku kontroli no regulatoru puses, kas noved pie lielākiem apjomiem atskaišu sagatavošanā. Nākotnē prasības tikai augs. Tādējādi vairākas bankas apsver iespēju maksimāli standartizēt un automatizēt regulatoru atskaišu veidošanu, pielietojot speciālus risinājumus.

Nesenās finanšu krīzes rezultātā patlaban pasaulē, tostarp, Eiropā, tiek ieviesti aizvien vairāk jauni standarti un nosacījumi, kā padarīt bankas drošākas, tomēr, no otras puses, tas uzliek bankām papildus administratīvo slogu, jo tām jātiek galā ar daudzām jaunām prasībām, ieviešot tās salīdzinoši īsos termiņos, kā arī iesniedzot neskaitāmas jaunas atskaites un datus. Eiropas tai skaitā arī Latvijas lielākās bankas jau pavisam drīz nonāks stingrākā - Eiropas Centrālās bankas – uzraudzībā, savukārt Bāzele III nosacījumi liks tām palielināt kapitālu (piemēram, samazinot dividendes) vai samazināt risku (piemēram, pārdodot kādu no struktūrām). Kā liecina Wolters Kluwer Financial Services aplēses, Bāzeles III ieviešanas rezultātā ievērojami augs datu apjoms, kas jāiesniedz regulatoriem. Gan vienotajā pārskatā, gan finanšu būs jāiesniedz vairāki tūkstoši datu. Jau patlaban ir skaidrs, ka bankām, būs ļoti grūti iekļauties regulatora norādītos termiņos, lai nodotu visas nepieciešamas atskaites, un bankas, kurām nav automātiskās kalkulācijas sistēmas, nespēs noteiktajā termiņā šīs atskaites iesniegt, stāsta Wolters Kluwer Financial Services eksperti.

Eiropas Centrālā banka, sākot uzraudzīt finanšu sektoru vienotās valūtas reģionā, lielākajām bankām veiks stresa testus, iecerējusi eirozonas lielākajām bankām likt turēt vismaz 8% lielu kapitāla buferi, atsaucoties uz anonīmu avotu, raksta Bloomberg.

ECB liks bankām kapitālu 7% apmērā no riska svērto aktīvu un vēl 1% papildus kapitālu lielākajām bankām.

ECB sāks uzraudzīt eirozonas bankas, lai izvairītos no parādu krīzes atgriešanās. Pirmais solis būs 124 banku bilanču pārbaudes, un šīs darbības varētu likt vairākām bankām meklēt papildus kapitālu.

Galvenais parametrs, kas nosaka, cik daudz bankām būs kapitāls jāpalielina, būs atkarīgs no tā, kā ECB mēra banku aktīvu riska pakāpi, taču šīs vadlīnijas ECB vēl nav publicējusi, un tās var atšķirties no tām, kā bankas to mēra patlaban. Tas sarežģī aprēķinus, kuras bankas patlaban neizpilda ECB kapitāla prasības.

Ņemot vērā pašreizējos Bāzele III standartus, 19 vājākajām bankām šis rādītājs ir virs 8%, un zemākais ir Commerzbank – 8,4%.

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja atvieglojusi pretrunīgi vērtētos jaunos Bāzeles nosacījumus, kas veidoti, lai mazinātu banku paļaušanos uz parādu.

Sviras rādītājs (leverage ratio) tika mainīts pēc tam, kad veikta banku datu analīze, skaidro Bāzeles Banku uzraudzības komiteja. Tāpat mainīts likviditātes rādītājs.

Bankas iepriekš norādīja, ka stingrāku nosacījumu ieviešana var bremzēt ekonomikas izaugsmi un kreditēšanu. Tādas starptautiskas bankas kā BNP Paribas SA, Bank of America Corp un Citigroup pēc tam, kad pērnā gada jūnijā tika publicēts noteikumu melnraksts, norādīja, ka nepieciešams to mīkstināt, jo savādāk tas ietekmēs ekonomikas izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu, sadārdzinot valdību parādu, kā arī veicinās banku vēlmi investēt riskantākos aktīvos.

Sākot ar gada nogali Eiropas Savienības bankām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām stāsies spēkā papildus kapitāla prasības, kuru mērķis ir novērst krīzes izgaismotās nepilnības un stiprināt finanšu sistēmu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

27. jūnijā ES Oficiālajā vēstnesī tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (CRD IV) un regula nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ar ko groza Regulu Nr. 648/2012 (CRR), kas ievieš ES likumdošanā starptautisko banku uzraudzības standartu Basel 3.

CRDIV jāpārņem nacionalajā likumdošanā un jāsāk piemērot ar šā gada 31. decembri. CRR prasības ir piemērojamas, sākot ar 2014. gada 1. janvāri.

Kredītiestādes ir daudz labāk sagatavotas iespējamo nākotnes šoku pārvarēšanai, nekā tas bija 2008. gada finanšu krīzes laikā, kad lielai daļai kredītiestāžu bija nozīmīgas finanšu saistības pret nesaistītām finanšu iestādēm sindicēto kredītu veidā, Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes pārskatā norāda eksperti.

Turklāt Latvijas dalība eiro zonā sniedz iespēju izmantot ECB piedāvātos monetārās politikas instrumentus likviditātes nodrošināšanai. Tomēr jāņem vērā, ka, pasliktinoties nefinanšu sabiedrību finanšu stāvoklim, darbības optimizācijas nolūkos tās varētu izvēlēties tikai kādu no lielajām kredītiestādēm savas darbības apkalpošanai.

Tādējādi mazās kredītiestādes varētu zaudēt daļu iekšzemes klientu noguldījumu. Tomēr stresa testu rezultāti liecina, ka mazās kredītiestādes nav kritiski atkarīgas no iekšzemes klientu noguldījumiem. Arī kredītiestāžu klientiem piešķirtās kredīta brīvdienas būtiski neietekmēs to finanšu plūsmas, ja neakumulēsies vēl papildu šoki. Nozīmīga loma šoku mīkstināšanā ir valdības atbalstam tautsaimniecībai.

Bankām, kas apkalpo nerezidentu noguldījumus, būtiski palielinās banku darbības stabilitātes prasības .

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paredzējusi bankām, kurās nerezidentu noguldījumi pārsniedz 20% no aktīviem, noteikt stingrākas likviditātes prasības. Šobrīd minimālā prasība, kas raksturo bankas spēju segt klientu īstermiņa prasības, ir 30%, bet turpmāk atsevišķām bankām tā varētu sasniegt 60%, liecina FKTK un banku teiktais.

Tas no vienas puses nozīmē, ka bankām vairāk naudas jātur likvīdos aktīvos, tostarp dažādos vērtspapīros, bet no otras puses – bankas varēs izsniegt mazāk naudas kredītos. Šobrīd vairumam nerezidentus apkalpojošām bankām ir augsti likviditātes rādītāji, kas pārsniedz pat 70%, daļa šo banku kredītus aktīvi neizsniedz, bet daļa, sevišķi lielākas bankas atbalsta arī naudas aizdošanu tautsaimniecībai. FKTK par šo prasību paaugstināšanu bija sākusi domāt jau pirms kāda laika (saistībā ar Basel III), un tam nav saistības ar pēdējā laikā izteiktām bažām par nerezidentu noguldījumiem no Eiropas Komisijas puses, DB norādīja FKTK.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Norvik banka neto ienākumi bija 30 miljoni eiro (tajā pašā laikposmā 2015.gadā – 23,8 miljoni eiro), kā rezultātā pirmajā pusgadā gūtā peļņa bija 7,7 miljoni eiro (2015.gadā – 5,8 miljoni eiro), informē bankas pārstāvji.

Klientu noguldījumu apmērs uz 30. jūnijā bija 727,2 miljoni eiro.

Bankas kopējais aktīvu apjoms uz 2016.gada 30.jūniju sasniedza 904,4 miljonus eiro; kredītu portfelis 2016.gada jūnija beigās sasniedza 236,4 miljonus eiro; 2016.gada pirmajā pusē emitēto subordinēto obligāciju apmērs bija 9,4 miljoni eiro; likviditātes rādītājs, pārskata perioda beigās bija 62,27% (2015.gada 31.decembrī – 64.22%).

Kā norāda Norvik Bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, banka ievēro likviditātes vadības stratēģiju, kas paredz sabalansētu ieguldījumu atdeves un riska līmeni, vienlaikus saglabājot tādu rezervju līmeni, kas pārsniedz minimālās likviditātes rezervju prasības (minimālais pieprasītais likviditātes rādītājs ir 50%).

Latvijas banku sistēma mierīgi izturētu, ja vienas dienas laikā no nerezidentu kontiem tiktu izņemti vairāki simti miljonu latu, apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, vaicāts par sekām šāda scenārija gadījumā.

Viņš skaidroja, ka no nerezidentu noguldījumiem - apmēram sešiem miljardiem latu - liela daļa naudas ir ieguldīta «gana uzticamās bankās Rietumeiropā un Amerikā», kā arī pasaules valstu vērtīgākajos vērtspapīros.

FKTK ir identificējusi, ka nerezidentiem ir iespēja «jebkurā brīdī dot komandu» izņemt naudas līdzekļus no bankām, un to, ka šis nerezidentu apkalpošanas modelis prasa atbilstošus pasākumus. Līdz ar to šo līdzekļu likviditātes prasības bankām ir stingri noteiktas, uzsvēra Zakulis.

«Tāpēc nerezidentus apkalpojošās bankas uztur vairāk nekā divas reizes augstāku līdzekļu likviditātes rādītāju, kas nodrošina un ļauj klientus apkalpot arī tad, ja daļa no viņiem nolems pārvietot savus līdzekļus,» skaidroja FKTK vadītājs.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Šogad turpinājās ES jauno regulējošo prasību ieviešana, kas vērsta uz banku sektora stiprināšanu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Sākot ar šo gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko pretciklisko kapitāla rezerves normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem. Pretcikliskā kapitāla rezerve ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka bankas ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpo kā sava veida drošības spilvens bankām, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī pienākot grūtākiem laikiem. Šobrīd pretcikliskā kapitāla rezerves norma ir noteikta 0% līmenī, taču nākotnē, atsākoties aktīvākai kreditēšanai, šī pretcikliskā kapitāla prasība bankām varētu arī tikt paaugstināta.

ABLV banka un tās lielākie akcionāri šā gada 3.maijā Eiropas Savienības Tiesā iesnieguši pieteikumu, kurā lūdz izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda bankas akcionārus pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju, informē bankas pārstāvji.

Banka uzsver, ka iesniegumi tiesai neaptur lēmumu par likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska bankas, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.

Eiropas tiesas izvērtējums ir svarīgs arī skaidrībai par tiesisko regulējumu, jo īpaši pēc tam, kad ECB un VNV lēmumus jau asi kritizējusi Luksemburgas komerctiesa. Arī Vienotā noregulējuma valdes pārstāvja komentāri Eiropas Parlamenta sēdē norādīja, ka šī institūcija pieļauj, ka tās lēmums, iespējams, bija balstīts uz kļūdainu tiesiskās pozīcijas izpratni.

ABLV bankas advokāti komentē: «Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde.»

Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka Latvijas piešķirtie atbalsta pasākumi AS Reverta (bijusī AS Parex banka) un AS Citadele banka atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu, un līdz ar to ir slēgusi savu padziļināto izmeklēšanu. Pamatojoties uz Latvijas sniegto papildinformāciju, Komisija tostarp secināja, ka pasākumi bija nepieciešami, lai saglabātu Latvijas banku sistēmas stabilitāti un veiktu bankas Reverta pienācīgu noregulējumu.

Komisija 2014. gada aprīlī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu šādu papildu nepaziņotu atbalsta pasākumu, ko Latvija piešķīrusi AS Reverta un AS Citadele banka, atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu, papildus tiem, kas apstiprināti banku pārstrukturēšanas nolūkos:

• subordinēts aizdevums, kas piešķirts Parex ar sākotnējo dzēšanas termiņu 7 gadi, pārsniedzot apstiprināto 5 gadu maksimālo termiņu, un papildu 18 mēnešu dzēšanas termiņa pagarinājums; kā arī

• Parex bankai un pēc tam bankai Reverta piešķirts likviditātes atbalsts, kas pārsniedz Komisijas apstiprināto maksimālo apjomu.

AS Baltic International Bank šā gada pirmajā ceturksnī turpināja īstenot jau 2016. gada rudenī pieņemto, uz atbildīgām investīcijām vērstu stratēģiju, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Banka 2017. gada laikā īstenoja būtiskus riska samazināšanas pasākumus, un, izvērtējot šā gada pirmo mēnešu notikumus Latvijas banku sektorā, riska samazināšanai un klientu diversifikācijai pievērsta īpaša uzmanība.

Baltic International Bank biznesa modelis balstās uz kapitāla pārvaldīšanu un investīciju pakalpojumiem, un bankas mērķis ir palielināt biznesa apjomus stratēģiski izvēlētajā virzienā, vienlaikus turpinot īstenot risku mazināšanas aktivitātes atbilstoši likumdošanas prasībām.

Darbs ar prioritārajiem biznesa virzieniem pakāpeniski nes pozitīvus rezultātus - 2018. gada 1. ceturksnī bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 432 miljonus eiro, un aktīvu pārvaldīšanā apjoms 2018. gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 63,37 miljonus eiro. Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu apjoms 2018. gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 132,09 miljonus eiro, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2017. gada beigās.

AS Baltic International Bank 2018. gada 4. ceturkšņa finanšu sniegums ir pārspējis pirmo trīs 2018. gada ceturkšņu kopējo rezultātu, informē bankas pārstāvji.

2018. gads bija bankas pārmaiņu un optimizācijas gads, jo bankas vadība sekmīgi ieviesa izmaksu efektivizācijas un ieņēmumu palielināšanas plānu. Kopējais klientu līdzekļu apjoms sasniedza 499 miljonus eiro, un pārvaldīšanā esošo aktīvu apjoms 2018. gada 4. ceturkšņa beigās bija 74,34 miljoni eiro.

Pozitīvi vērtējama arī brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu apjoma dinamika – 2018. gada 4. ceturkšņa beigās tā sasniedza 178 miljonus eiro, kas ir par 47% vairāk nekā 2017. gada beigās. Banka turpina iedzīvināt jauno biznesa stratēģiju, kas balstīta uz klientiem ar investīciju vajadzībām un potenciālu.

«Šobrīd situācija finanšu sektorā Latvijā un pasaulē ir izaicinoša. Lai sasniegtu bankas stratēģisko mērķi – kļūtu par ilgtspējīgu investīciju banku un turpinātu būt stabils sadarbības partneris Baltijā un Eiropā saviem klientiem, bankai ir jāstrādā divos virzienos. Pirmkārt, mums pašiem ir jābūt maksimāli efektīviem un konkurētspējīgiem savā darbībā. Esam ieguldījuši jaunas digitālas infrastruktūras izveidē un investīciju pakalpojumu izstrādē un ieviešanā, piemēram, korporatīvo obligāciju emisijas organizēšanā un Klientu servisa uzlabošanā. Savukārt otrs virziens ir mērķtiecīga sadarbība ar valsts institūcijām un Finanšu nozares asociāciju, lai kopīgā dialogā panāktu Latvijas finanšu nozares atbilstību starptautiskiem standartiem un atjaunotu tās reputāciju un stabilitāti. Tikpat svarīgi ir uzturēt saikni ar saviem klientiem Latvijā un starptautiskajos tirgos, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu,» uzsver Viktors Bolbats, atzīmējot, ka «bankas biznesa stratēģiskie darbības principi paliek nemainīgi – nodrošināt atbilstīgu un caurspīdīgu darbību, kā arī sniegt individuālās apkalpošanas pakalpojumus, koncentrējoties uz ilgtspējīgām investīcijām balstītā pieejā».

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Izstrādāts finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016.gadam. Dokumenta mērķis ir veicināt stabilu finanšu sektoru, kas atbalsta un sekmē ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.

Plānā iekļauti mērķi un veicamie uzdevumi šādās jomās: kredītiestāžu sektors, kapitāla tirgus, pensiju fondi, tiesu sistēma, valsts atbalsta programmas, alternatīvie finansējuma veidi, finanšu pratība.

Dokumentā norādīts, ka Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Septembra beigās Latvijā darbojās 20 bankas un deviņas ārvalstu banku filiāles. No kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedz 69,8%, dominējot Skandināvijas investoru ieguldījumiem, kas veido 52% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.

Saeimā iesniegto priekšlikumu – paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem «čaulas» uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu.

FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā «ofšoru nodokļa» ieviešanā:

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija – apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis risks tiek pārnests uz plašāku klientu loku (rezidentiem).

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?