Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Apkopojot datus, Lursoft ir secinājis, ka pēdējos gados visvairāk maksātnespēju pasludināts nekustamo īpašumu, tirdzniecības un celtniecības nozarēs.

Taču straujš lēciens bijis arī fizisko personu maksātnespēju lietās. Ja 2008.gadā maksātnespēja pasludināta tikai vienai fiziskajai personai, tad pērn to skaits sasniedzis jau 53, kas ir 2,4% no visām pasludinātajām lietām. Lai arī šis gads vēl nav noslēdzies, ir fiksēts jauns fizisko personu maksātnespējas rekords, proti, līdz 1.septembrim pasludinātas 99 maksātnespējas, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā pērn kopumā, liecina Maksātnespējas reģistra dati.

Pēdējie gadi bijis īpaši smags pārbaudījums arī tirdzniecībā trādājošajiem uzņēmumiem, jo gandrīz trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kuriem pasludināta maksātnespēja, kā pamatdarbības nozari norādījuši vairumtirdzniecību vai mazumtirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Pērn maksātnespēja pasludināta 670 tirdzniecības nozares uzņēmumiem, savukārt šogad to skaits ir 461, kas ir par 18,5% vairāk nekā 2008.gadā kopumā.

Lai novērstu turpmāko netaisnību un negodīgu konkurenci lauksaimniecības nozarē, lauksaimnieki aicina platību maksājumus piešķirt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet nedrīkst maksāt par bioenerģijai audzētajām kultūraugu platībām.

Par to liecina Latvijas Zemnieku Federācijas (LZF) veiktā aptauja. Lauksaimnieki viennozīmīgi atbalsta platību maksājumus piešķirt vienīgi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet ne kukurūzas vai citu kultūraugu subsidēšanai, kas netiek audzēti ne pārtikai, ne lopbarībai.

«Bioenerģijas ražošana ir cita nozare un tās jautājumi ir jārisina citai nozarei, nevis pārtikas ražošanas sektoram. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka sabiedrība bioenerģijas ražotnes subsidē divkārtīgi – caur paaugstinātiem elektroenerģijas maksājumiem, jo Latvenergo biogāzu ražotnēs saražoto elektroenerģiju iepērk par trīskāršu cenu, un caur platību maksājumiem lauksaimniekiem. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku priviliģētā situācija ir izraisījusi nopietnas sekas lauksaimniecības nozarē un Latvijas laukos – pretēji Eiropas Komisijas uzstādījumam, ka bioenerģijas ražotnēs tiek izmantoti lauksaimniecības atkritumi, Latvijā tūkstošiem hektāru platībās tiek audzēta zaļā masa speciāli šīm ražotnēm, atņemot zemi pārtikas ražošanai, turklāt ražotnēm vistīkamākā kultūrauga kukurūzas ilgstoša audzēšana noplicina Latvijas auglīgās zemes, kas varētu tikt izmantotas pārtikas ieguvei. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku finansiālās priekšrocības, pārsolot zemes nomas cenas, tādējādi negodīgā konkurencē atņemot nomas zemes ilggadējiem pārtikas ražotājiem, iznīcina lauku saimniecības un sekmē lauku iztukšošanos - tās iznīcina Latvijas laukus,» teikts LZF izplatītajā paziņojumā.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Pamatojoties uz jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes pieņemto lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, kā arī ņemot vērā, ka Balva atrodas likvidējamas sabiedrības statusā, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēma izslēgt AAS Balva no LTAB biedru sastāva.

Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, šobrīd LAAS Balva turpina pildīt visas savas saistības un OCTA izmaksas tiek veiktas, bet gadījumā, ja tiks pasludināta kompānijas maksātnespēja, apdrošināšanas atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots OCTA garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī, tai skaitā regulāri tiek veiktas izmaksas CSNg cietušajiem, kuri cietuši no neapdrošināta transportlīdzekļa. Līdz 2008. gada pavasarim OCTA garantijas fondā līdzekļi pamatā tika uzkrāti no apdrošinātāju veiktajām vienreizējām iemaksām un regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem no OCTA prēmijām. Šobrīd OCTA garantijas fonda līdzekļu papildinājums veidojas no LTAB regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem, ieņēmumiem no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Ja AAS Balva līdzekļi obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību izmaksām aptrūksies un izmaksas apdrošinātāja klientiem būs jāsedz no Garantijas fonda, sekas vēlāk jutīs visi autoīpašnieki, prognozē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Trīsarpus mēnešu laikā no AAS Balva līdzekļiem OCTA atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 1,9 miljoni latu, liecina LTAB dati. Šobrīd apdrošinātājs atrodas likvidācijas procesā un turpina pildīt savas saistības, tāpat pastāv iespēja, ka AAS Balva apdrošināšanas portfeļa daļa tiks nodota citai apdrošināšanas kompānijai, tomēr, kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, gadījumā, ja tiks pasludināta AAS Balva maksātnespēja, OCTA atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA Garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots Garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī. Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Ar tiesas lēmumu 18. martā sākta SIA Vidzemes granulas bankrota procedūra, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

SIA Vidzemes granulas dibinātas 1999. gadā, tās ietilpa Baltijas Bioenerģijas grupā, kurai piederēja kapitāldaļas kokskaidu granulu ražotnēs Latvijā - Gaujas granulas, Kurzemes granulas, Vidzemes granulas un Zemgales granulas, AS Hanza Graanul Igaunijā, kā arī kapitāldaļas veselā virknē kompāniju ar dažādu mērogu un darbības rezultātiem - SIA Bio enerģija fonds (100%), SIA Baltijas bioenerģijas siltums (100%), SIA Salas rēdereja (100%). Uzņēmums Kurzemes granulas Ventspilī samazinājis šīs grupas ietekmi un turpina darboties, pārējās grupas kokskaidu granulu ražotnēs ražošana faktiski nenotika jau 2008. gadā. Pērn 29. decembrī maksātnespējas process pasludināts arī SIA Baltijas bioenerģijas grupa.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrēti 7434 nodrošinājumi, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 16,76% vairāk, savukārt, attiecinot pret 2011.gadu, kāpums veido 29,02%, liecina Lursoft dati.

Pastāv vairāki gadījumi, kad pēc nodrošinājuma reģistrēšanas tiek apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai pasludināta tā maksātnespēja. Lursoft dati rāda, ka 2013.gadā 546 uzņēmumiem pēc tam, kad ticis reģistrēts nodrošinājums, apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 72 pēc nodrošinājuma piemērošanas ierosināta maksātnespēja. 243 uzņēmumiem maksātnespēja bijusi pasludināta vēl pirms nodrošinājuma piemērošanas.

Analizējot vidējo vecumu uzņēmumiem, kuriem pēdējo gadu laikā ir reģistrēts nodrošinājums, Lursoft dati parāda, ka pastāv tendence uzņēmumu vidējam vecumam pieaugt. Ja vēl 2011.gadā uzņēmums, kuram piemērots nodrošinājums, bijis sasniedzis vidēji 6,9 gadus, tad pērn to vidējais vecums pieaudzis jau līdz 7,7 gadiem, kas ir gandrīz par gadu.

ASV aktīvu pārvaldes kompānijas "Apollo Global Management" meitasuzņēmums "Apollo Funds" iegādāsies vairākuma akcijas Igaunijas kokskaidu granulu ražošanas un bioenergijas kompānijā "Graanul Invest", kurai ir vairāki meitasuzņēmumi Latvijā, trešdien paziņoja "Apollo Global Management".

Darījumam, kuru paredzēts pabeigt šogad, vēl nepieciešams konkurences uzraugu apstiprinājums.

""Apollo" mums būs pieredzējis stratēģiskais investors, kuram ne tikai ļoti labi pazīstams mūsu bizness, bet kurš arī ļoti labi saprot šodienas bioenerģijas jomas sarežģītību un iespējas palielināt vērtību," norādījis "Graanul Invest" vadītājs Rauls Kirjanens.

"Apollo Global Management" ir 1990.gadā dibināta aktīvu pārvaldes kompānija, kas pārrauga aktīvus apmēram 460 miljardu ASV dolāru vērtībā dažādās pasaules valstīs.

"Graanul Invest" ir Eiropā lielākais kokskaidu granulu ražotājs, un darbojas bioenerģijas un atjaunīgās enerģijas ražošanā, mežsaimniecībā un biomateriālu attīstīšanā. Grupas māteskompānijas ir Kirjanenam piederošā "Biofuel" ar 50,6% akciju un Andersam Andersonam piederošā "Neoinvesteeringud" ar 39,4% akciju.

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā AS Rīgas siltums (RS) sasteigti virza uzņēmuma reorganizāciju, kuras rezultātā iespējams būtisks siltuma tarifa kāpums Rīgā, teikts EM paziņojumā.

Šādi secinājumi radušies, iepazīstoties ar RS valdes sniegto informāciju par SIA Rīgas bioenerģijas investīciju projektu (divu katlumāju Rīgā - Rencēnu ielā 16 un Vietalvas ielā 5) realizāciju un pirmā pusgada darbības rezultātiem pēc katlumājas Rīgā, Rencēnu ielā 16, nodošanas ekspluatācijā.

EM nominētais pārstāvis RS padomē Kaspars Lore arī iepriekš vairākkārt paudis bažas par RS investīciju projekta SIA Rīgas bioenerģija lietderīgumu un potenciālo konkurētspēju.

Šobrīd uzņēmuma valde sagatavojusi priekšlikumu reorganizācijas ceļā SIA Rīgas bioenerģija pievienot RS un līdz ar to pārņemot a/s Rīgas Bioenerģija uzņemtās kredītsaistības 24,5 miljonu eiro apmērā. Lai izpildītu kredītsaistības un atgūtu katlumājas izveidē vēl papildu ieguldītās investīcijas 9 miljonu eiro apmērā, paredzams, ka uzņēmums varētu palielināt siltumenerģijas cenu Rīgā. EM norāda, ka pēc šādas reorganizācijas izsekojamība investīciju atmaksai praktiski nebūs iespējama.

UAB Palink, kas pārvalda Iki, Iki Express un Iki Cento veikalus Lietuvā un Latvijā, pagājušā gada konsolidētie ieņēmumi bez PVN) bijuši 636,9 milj. eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2010.gadā.

Savukārt Palink peļņa no pamatdarbības 2011.gadā sasniegusi 30,4 milj. eiro. Tie ir labākie rezultāti firmas 20 gadu pastāvēšanas laikā.

«Šis ir bijis veiksmīgākais gads Palink vēsturē, un mēs paredzam vēl lielākus panākumus 2012. gadā,» stāsta Palink ģenerāldirektors Marsels Harasti.

Pērn Palink akcionārs REWE Group apstiprināja jaunu investīciju plānu Baltijas valstīs 173 milj. eiro apmērā. M.Harasti informē, ka investīcijas lielākoties tiks izmantotas, lai atvērtu jaunus veikalus un pārbūvētu esošos. Pagājušajā gadā uzņēmums atvēra astoņus jaunus veikalus Lietuvā un vienu veikalu Latvijā. Šogad Lietuvā paredzēts atvērt 11, bet Latvijā – trīs jaunus veikalus.

Lietuvas Palink viens no lielākajiem akcionāriem REWE Group iesniedzis oficiālu sūdzību Eiropas Komisijā par Latvijas Maksātnespējas likumu, kā arī maksātnespējas procesu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Sūdzības mērķis ir uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju. «Ja likums, kas pārkāpj Eiropas tiesību aktus, un pretlikumīgā situācija netiek atsaukti, juridiskās sekas būs Eiropas Kopienu Tiesas piemērotas smagas finansiālas sankcijas,» norādīts SIA Palink izplatītajā paziņojumā.

REWE Group uzskata, ka Maksātnespējas likums pārkāpj pašreizējos Eiropas Savienības tiesību aktus un Eiropas Savienības pamattiesību hartu. Līdz ar to tuvāko dienu un nedēļu laikā finansiāli veselīgam uzņēmumam varētu draudēt izpārdošana. Paziņojumā arī uzsvērts, ka divas nedēļas Palink cīnoties pret savu aktīvu atsavināšanu.

Jāatgādina, ka REWE Group iepriekš nosūtīja oficiālu arī vēstuli Eiropas Savienības iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Mišelam Barnjē. Šajā vēstulē tika izteikts aicinājums komisāram sazināties ar Latvijas valdību, saistībā ar SIA Palink maksātnespēju. REWE Group uzsvēra, ka notiekošais pārkāpjot tiesiskuma principus.

Augstākās tiesas lēmums par tiesas sprieduma apturēšanu apliecina, ka SIA Palink maksātnespēja tika pasludināta nepamatoti.

Tā, komentējot Augstākās tiesas Senāta lēmumu virzīt izskatīšanai ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja Arvīda Kalniņa protestu par tiesas spriedumu, ar kuru šā gada 5.janvārī pasludināta veikalu tīklu Iki un Cento operatora SIA Palink maksātnespēja, vērtē UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Harasti. Viņš arī uzsver, ka uzņēmums novērtē Augstākās tiesas operatīvo rīcību, apturot šī, pēc Palink vadības domām, nelikumīgā sprieduma turpmāko darbību.

Pašreiz SIA Palink galvenā prioritāte ir saglabāt uzņēmuma saimniecisko darbību bez jebkādiem pārtraukumiem, un mēs paļaujamies, ka arī pārējās lietā iesaistītās puses respektēs šādu tiesas lēmumu, tā M. Harasti. Jāatgādina, ka ar Rīgas Kurzemes rajona tiesas šā 5.janvāra spriedumu tika apmierināts Sergeja Guščina pieteikums un pasludināts SIA Palink maksātnespējas process. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Gundega Rozmisa. Ģenerālprokuratūra iesniedza protestu par šo spriedumu, lūgdama to atcelt materiālo un procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu dēļ.

Balstoties uz būvuzņēmuma SIA Landekss iesniegumu, Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu par iespējamo krāpšanas faktu un mantu piesavināšanos, ko veicis veikalu tīklu Iki un Cento operators SIA Palink, DB informēja Landekss.

Uzņēmuma valdes loceklis Kaspars Žābaks, uzskata, ka šis policijas lēmums vēlreiz apliecinot, ka SIA Landekss bija pamatots iemesls ierosināt SIA Palink maksātnespēju, jo tieši šie fakti bijuši pamatā parādam un iesniegumam par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Savukārt SIA Palink uzsver: «Mūsuprāt, tas ir izmisīgs SIA Landekss mēģinājums novērst uzmanību no nelikumībām SIA Palink maksātnespējas procesā un aizkavēt maksātnespējas procesa izbeigšanu.» Paziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā, ka strīds ar SIA Landekss noticis 2008. gadā, SIA Palink nesaskata citu iemeslu, kāpēc SIA Landekss tikai tagad lūdz izmeklēšanas iestādēm izmeklēt šo lietu.

Kopš apdrošināšanas sabiedrības Balva maksātnespējas pasludināšanas brīža, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) no Garantijas fonda jau izmaksājis 0,69 milj EUR tiem CSNg cietušiem, kuri trīs gadu laikā kopš apdrošināšanas sabiedrībai Balva anulētas licences nebija saņēmuši visu sev pienākošo OCTA atlīdzību izmaksu.

Likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības Balva maksātnespēja tika pasludināta šā gada 6.jūlijā pēc LTAB iesniegtā pieteikuma. «Par šādu soli izšķīrāmies, jo uzņēmuma maksātnespējas ierosināšana ļaus ātrāk pabeigt atlikušo aktīvu realizāciju, kas tiek darīts gan maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības Balva (MAAS Balva) atlīdzību saņēmēju, gan visas OCTA nozares dalībnieku interesēs,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Atbilstoši OCTA likumam, gadījumos, kad tiek pasludināta kāda tirgus dalībnieka maksātnespēja, izmaksas CSNg cietušajiem tiek segtas no LTAB Garantijas fonda, tādēļ no maksātnespējas uzsākšanas brīža LTAB ir apzinājis un personīgi uzrunājis tos CSNg cietušos, kuri joprojām no MAAS Balva nebija saņēmuši visu sev pienākošo atlīdzību. «Lielāko daļu no Garantijas fonda izmaksām, kas veiktas kopš sabiedrības maksātnespējas pasludināšanas brīža, veido maksājumi valsts iestādēm - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (0,31 milj. EUR) un Nacionālajam veselības dienestam (0,13 milj. EUR), kā arī citām apdrošināšanas sabiedrībām (0,20 milj. EUR),» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs.

Nereti dzirdēts, ka fiziskās personas, kuras vēlas atbrīvoties no saviem parādiem, pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ar savu dzīvesbiedru noslēdz laulāto mantisko attiecību līgumu, paredzot, ka visi ģimenes īpašumi un manta pieder otrai pusei.

To, vai šāda prakse mūsdienās tiešām ir izteikta un cik aktīvi uz šādu rīcību ir Latvijā dzīvojošie, centies noskaidrot Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka 2014.gadā maksātnespēja pasludināta 148 fiziskajām personām, kurām bijis noslēgts laulāto mantisko attiecību līgums, kas veido nedaudz vairāk nekā 11% no kopējā pērn pasludināto procesu skaita. Lai arī maksātnespēju skaits pēdējo trīs gadu laikā stabili turējies virs 1000 pasludināto procesu un līdz ar to arī bijis lielāks skaits maksātnespējīgo fizisko personu, kurām bijis iepriekš noslēgts laulību līgums, to īpatsvaram kopš 2011.gada bijusi tendence sarukt.

Krievijas uzņēmums Holiday Malta Ltd pieteicis SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs maksātnespēju, liecina Maksātnespējas aģentūras interneta mājaslapā pieejamā informācija. Tūrisma aģentūras vadītājs apliecina, ka saistības pret pieteikuma iesniedzēju tiek segtas un procesam nav pamata.

Prasība iesniegta Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

Kā liecina Db TOP 500 dati, šis uzņēmums ir trešā pēc apgrozījuma lielākā tūrisma aģentūra Latvijā. 2008. gadā tā sasniedza 6.8 milj. Ls apgrozījumu un 4.35 tūkst. Ls peļņu.

Tūrisma aģentūras Kolumbs vadītājs Guntis Učelnieks uzsver, ka iesniegtā pretenzija ir nepamatota. Šis gadījums ir kārtējais piemērs tam, ka strīdus situāciju viena no iesaistītajām pusēm mēģina atrisināt, nepamatoti piesakot maksātnespēju.

Latvijas tiesu prakse pēdējā laikā rāda, ka arī lieliem un starptautiskiem uzņēmumiem tiek nepamatoti pieteiktas maksātnespējas, lai izmantotu spēka pozīcijas savstarpējās pārrunās, skaidro G.Učelnieks. To apliecina fakts, ka katru dienu Latvijā vidēji 50 – 100 uzņēmumiem tiek ierosināta maksātnespēja, viņš piebilst.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.