Šodien laikrakstā

Pašvaldību vadītāju deklarācijas: Truksnis pērn aizdevis vairāk nekā nopelnījis

Lāsma Vaivare, 12.05.2014

Gatis Truksnis

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

G. Truksnis sarunā ar DB ir visai lakonisks, norādot - naudu aizdevis privātpersonai, izmantojot uzkrājumus.

Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados dāsni aizdevis arī Liepājas mērs U. Sesks, ar kura pērnā gada finanšu darbību vēl nav iespējams iepazīties. No 2012. gada deklarācijas redzams, ka kopumā gadu gaitā viņš aizdevis 486,8 tūkst. eiro. Tas bijis iespējams gan iepriekš veiktu darījumu, gan uzkrājumu dēļ.

Dzīvo parādos

Sen notērēti ir Rīgas mēra Nila Ušakova uzkrājumi, jau vairākus gadus liekot pilsētas galvai dzīvot parādos. Turklāt 2012. gadā par vairāk nekā 14 tūkst. eiro palielinātās parādsaistības, kas nu sasniedz teju 66 tūkst. eiro, viņam neizdodas būtiski deldēt, liecina deklarācija. Proti, pērn viņa parādsaistības sarukušas par nepilniem 2,7 tūkst. eiro. Ņemot vērā, ka 2013. gadā viņš kopumā nopelnījis 76,6 tūkst. eiro, savu saistību segšanai viņš atvēlējis vien 3,5% no gada ienākumiem. Parādus Rīgas mērs uzkrājis, veidojot politisko karjeru. 2006. gadā, kļūstot par Saeimas deputātu, viņa parādi bija 11 tūkst. eiro, turklāt tos bija iespējams segt ar uzkrājumiem, kas bija 14 tūkst. eiro lieli.

Lielāko tiesu N. Ušakova pērnā gada ienākumu veido samaksa par darbu Rīgas brīvostas valdē – 48,7 tūkst. eiro gadā, mēra alga ir ievērojami mazāka – 27,9 tūkst. eiro. Tiesa, par domes vadīšanu viņš saņem vairāk nekā jebkurš viņa amata brālis citās lielajās pilsētās, secināms no deklarācijām. Ilggadējais Jelgavas mērs Andris Rāviņš mēra amatā pērn nopelnījis 30,6 tūkst. eiro, Valmieras mērs Inesis Boķis – 30,1 tūkst. eiro, Jēkabpils galva Leonīds Salcevičs – 28,2 tūkst. eiro, bet Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs – 26,6 tūkst. eiro. Vēl mazāk par domes vadīšanu pērn nopelnījis Daugavpils domes vadītājs Jānis Lāčplēsis – 11,9 tūkst. eiro –, taču jāņem vērā, ka pašvaldībā pēc divu gadu prombūtnes Saeimā viņš atgriezās tikai līdz ar pērnā gada 1. jūnijā notikušajām vietvaru vēlēšanām. Par mēru viņš atkārtoti tika ievēlēts 1. jūlijā. Jāatgādina, ka viņš šo amatu ieņēma no 2009. gada 28. septembra, kad amatā nomainīja Rihardu Eigimu, līdz 2011. gada 24. martam, kad viņu gāza no amata un vietā ievēlēja Žannu Kulakovu.

Jāpiebilst, ka vairāki lielo pilsētu vadītāji dzīvo «no plikas algas», piemēram, A. Rāviņš, kurš 2013. gadā papildus algai saņēmis 524 eiro lielu pabalstu no VSAA, līdz šim vairākus gadus izticis ar algu vien. Arī I. Boķa ienākumus no 2010. gada faktiski veido tikai pašvaldības maksātā darba alga. Savukārt vairākiem citiem mēriem dažos simtos līdz mazliet virs tūkstoša eiro mērāmas summas gadā ienes arī katrs uzņēmums, kura kapitāldaļu turētāja pārstāvis mērs ir.

Tērējas juristiem

Vienu no mazākajām mēru algām – 17,3 tūkst. eiro - pērn saņēmis Ventspils domes ilggadējais vadītājs Aivars Lembergs. Mēra alga gan veido vien niecīgu daļu no viņa ikgadējiem ienākumiem. Ievērojami lielākus ienākumus A. Lembergs gūst Ventspils brīvostas pārvaldē, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā, Ventspils attīstības aģentūrā, Biznesa attīstības asociācijā. Arī a/s Valters un Rapa ik gadu papildina mēra kabatu ar ap 90 tūkst. eiro.

Kopumā viņš 2013. gadā deklarējis ienākumus 308,9 tūkst. eiro apmērā, tas gan ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados, kas skaidrojams ar būtiski samazinātiem ienākumiem no paša vadītās Biznesa attīstības asociācijas. Šī asociācija kopš 2010. gada A. Lembergam nodrošinājusi nemainīgus ienākumus 187,8 tūkst. eiro apmērā, bet pērn tie pēkšņi sarukuši par 140 tūkst. eiro un bijuši vien nepilni 47 tūkst. eiro. Biznesa attīstības asociācijas 2013. gada pārskats liecina, ka tās apgrozāmo līdzekļu apjoms sarucis teju piecas reizes. Savukārt 2011. gadā teju dubultlielus ienākumus – kopumā tika deklarēti 846,3 tūkst. eiro – nodrošināja meita Līga Lemberga. Viņa tēva ienākumus papildināja par 400 tūkst. eiro.

Starp lielo pilsētu mēriem A. Lembergs uzvar ne vien lielāko pelnītāju, bet arī lielāko parādnieku kategorijā. Viņa oficiāli deklarētās parādsaistības jau vairākus gadus tiek norādītas nemainīgi lielas - 14,6 milj. eiro. Viņa deklarācijā, atšķirībā no vairāku citu lielo pilsētu vadītāju atskaitēm, redzami arī darījumi, kas pēdējos gados gan lielākoties saistīti ar juristu darbu apmaksāšanu. Pērn juridiskiem pakalpojumiem viņš tērējis 54,9 tūkst. eiro, 2012. gadā – 89,9 tūkst. eiro, vēl gadu iepriekš – vairāk nekā 551 tūkst. eiro, liecina DB aprēķini, izmantojot deklarācijās pieejamo informāciju.

Radinieku firmai

Kopumā lielo pilsētu vadītājiem gan 2013. gads, gan vairāki iepriekšējie gadi no saimnieciskā viedokļa ir bijuši visai rāmi, piemēram, A. Rāviņa deklarācijā pēdējais nopietnais pirkums ir 2011. gadā par 6,7 tūkst. eiro iegādātais auto Volvo S80, L. Salcevičam – 2009. gadā par 43,6 tūkst. eiro iegādāts dzīvoklis Rīgā, kas lika domnieka parādsaistībām pieaugt līdz 31,8 tūkst. eiro. Tiesa, nu jau tās sadeldētas līdz 16 tūkst. eiro.

Nekādas vērā ņemamas aktivitātes kopš 2009. gada, kad viņš stājās pie Rēzeknes domes vadības grožiem, nav rodamas arī A. Bartaševiča deklarācijā. Tā gada deklarācija vēl uzrāda 196,2 tūkst. eiro lielas dividendes, kas iepriekšējā gadā gūtas no SIA Latgalija, kuras kapitāldaļas mēram iepriekš piederēja, bet pēc tam parādās vien alga par darbu domē, Latgales plānošanas reģionā un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, kur viņš ir diplomdarbu pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs.

Tomēr miers ir mānīgs, jo nevar teikt, ka A. Bartaševičs būtu ļoti attālinājies no uzņēmuma – tas pieder viņa sievai, brālim un tēvam, liecina Lursoft informācija. 2012. gadā tas apgrozījis 2,85 milj. eiro. Uzņēmums darbojas celtniecības nozarē un, kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, tas regulāri uzvar Latgales pašvaldību iepirkumos, tai skaitā Rēzeknē, par ko iepriekš izpelnījies arī oponentu kritiku. A. Bartaševičs gan iepriekš medijos izteicies, ka nekā dīvaina firmas dalībā pašvaldības konkursos nav, tiek ievēroti likumi, turklāt firma nebūt neuzvar visos iepirkumos. DB aplēses liecina, ka kopš 2009. gada uzņēmums ticis pie 22 Rēzeknes pilsētas domes vai tās uzņēmumu pasūtījumiem. Šogad vien Latgalija uzvarējusi jau trīs pašvaldības iepirkumos, tai skaitā par domes foajē telpu remontu vairāk nekā 34 tūkst. eiro vērtībā. Pie ievērojami lielākiem kumosiem kompānija tika 2011. gadā, kad uzvarēja pašvaldības 893,7 tūkst. eiro vērtajā konkursā par Maltas 1. un 2. vidusskolas un Kaunatas vidusskolas ēku renovāciju, un 2009. gadā, kad tika pie pašvaldībai piederošās SIA Rēzeknes slimnīca iepirkuma par ēkas iekšējo renovāciju, tā līgumcena bija 763,6 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru