Nekustamais īpašums

Pātaga un daži burkāniņi

Lāsma Vaivare, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Atzīstot, ka paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme ir efektīvākais graustu sakārtošanas instruments, Rīgas dome tomēr sola labumus arī īpašniekiem, kas ēkas grib uzturēt labā kārtībā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No nākamā gada Rīgā iecerēts ieviest īpašu programmu kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanai, kas ļaus konkursa kārtībā būvju īpašniekiem pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu remontdarbiem. Līdzfinansējums tiek solīts 50% apmērā no kopējā kultūras pieminekļa saglabāšanai nepieciešamā budžeta, tomēr ne lielāks par 14 tūkst. eiro būves restaurācijai un konservācijai un ne lielāks par 5 tūkst. eiro izstrādājumu restaurācijai.

Prasa 300 tūkst. eiro

Jaunās programmas iedzīvināšanai nākamā gada budžetā tiek prasīti 300 tūkst. eiro. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs norāda – ja īpašnieku aktivitāte būs lielāka, tiks meklēta iespēja finansēt darbus arī par lielāku kopsummu. Šobrīd vēl tiek diskutēts par konkursa kritērijiem, piemēram, par to, vai kultūrvēsturisku dzīvojamo namu īpašniekiem jādod lielāks punktu skaits, līdz ar to lielāka iespēja tikt pie pašvaldības līdzfinansējuma.

Viņaprāt, prioritāte būtu jādod koka māju atjaunotājiem. «Mani interesē Dzirnavu ielas sakārtošana posmā starp Strēlnieku un Antonijas ielu. Tur ir daudz koka māju, staigā tūristi, – nesaprotu, kāpēc privātīpašnieki neiegulda naudu ēku atjaunošanā, gūstot līdzīgu labumu kā Kalnciema kvartāla sakārtotāji,» pauž O. Burovs.

Rīgā ir 5277 valsts kultūras pieminekļi, no tiem 1291 ir arhitektūras piemineklis, bet 3488 – vietējas nozīmes kultūras pieminekļi, izriet no Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas datiem par 2014. gadu. Valsts kultūras pieminekļu īpašnieki var saņemt arī valsts atbalstu, taču pašvaldības ieskatā tas nav pietiekams.

Visu rakstu Pātaga un daži burkāniņi lasiet 13. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Stirāns: Situācija ar atkritumu dalīto vākšanu Rīgā ir diezgan dramatiska

Elīna Pankovska, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PPP principa ieviešana varētu dot iespēju pašvaldībai regulēt ne tikai procesus, kas notiek aiz poligona durvīm, bet arī pilsētā

Tā uzskata SIA Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, norādot, ka šobrīd pašvaldībai nav nekādas teikšanas attiecībā uz atkritumu apsaimniekotājiem un arī tarifiem, savukārt publiskās privātās partnerības (PPP) variantā rodas kopuzņēmums, kurā pašvaldībai ir iespēja regulēt procesus, un tas esot ļoti svarīgi. «Pašvaldībai nav arī jāgulda savi finanšu līdzekļi šajā pasākumā, kā arī tai paliek iespēja regulēt tarifu. Es uzskatu, ka PPP būtu viens no optimālajiem risinājumiem tieši Rīgai. Iespējams, pašvaldībai pirms 20 gadiem nevajadzēja pārdot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Hoetika, jo tad šobrīd šādi jautājumi nepastāvētu, bet laiku pagriezt atpakaļ nevar. Mēs esam piekrituši būt par publisko partneri, ja tiks izvēlēts PPP variants. Tas ir tikai loģiski, jo ikdienā strādājam ar šiem operatoriem un labi pārzinām nozari. Rīgas domei veidot kādu jaunu struktūru, nebūtu pareizi,» atzīmē I. Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav zināms ne tas, pa kurām mugurām īsti dancos nekustamā īpašuma nodokļa pātaga, ne tas, cik karstasinīgi būs tās deju ritmi.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformas cepējiem gadījies to piededzināt. Dūmu ir patiešām daudz, bet diemžēl pagaidām nav nekā, ko galdā celt. Process kopumā izstiepies kā akordeona plēšas. NĪN reformas bļodā tiek maisītas ieceres, kas zaudē aprises, diskusijai brīžiem izplūstot interneta komentāru līmenī, tādējādi ievērojami attālinoties no realitātes, kuru ļoti skaidri taču raksturo iedzīvotāju maciņi. Nodevas katram iedzīvotājam, kurš piesaukts zemesgrāmatas apliecībā, ir neizbēgams liktenis. Šīs sabiedrības daļas skats nākotnē ir neziņā tīts, ja izskanējušo risinājumu diapazons svārstās no atbrīvojuma maksāt par vienīgo mājokli līdz kadastrālo vērtību ievērojamai uzskrūvēšanai. Mudīgi jāmeklē konkrētība, citādi NĪN ļembasts draud vienā mirklī pajukt kā lauku miestā piestājuši parūsējuši karuseļi. Likmes jāspēj ielikt saprātīgos un visiem īpašniekiem skaidri saprotamos un sa-mak-sā-ja-mos rāmjos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai nenokavētu zaļās ekonomikas vilcienu, jāiesaista uzņēmēji

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu uzmanību ceļiem.

Japāņi savu olimpisko spēļu iespēju ir nolēmuši izmantot ļoti mērķtiecīgi – lai runātu par vides un energoefektivitātes jautājumiem un demonstrētu iespaidīgas tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas jomā. Viena no tām būs lielceļos iebūvēti saules enerģijas paneļi, kas tuvina Tokiju tās mērķim līdz 2030. gadam 30% no visa enerģijas patēriņa saražot no atjaunojamās enerģijas avotiem. Ja runā par elektrības ražošanu – tieši Saules enerģijai Starptautiskā Enerģētikas aģentūra tuvāko piecu gadu laikā prognozē visstraujāko izaugsmi.

Tas, ko Latvija noteikti var mācīties no japāņiem, ir skaidru, plašai sabiedrībai saprotamu, ilgtermiņa mērķu nospraušana enerģijas ražošanā. Arī tās racionālā patēriņā. Un līdzās politikas dokumentos formulētiem mērķiem enerģētikā nepieciešams vienojošs stāsts par to, kurp un kā Latvija virzās. Stāsts, kas iekļauj visus nozīmīgākos aspektus no ražošanas līdz taupībai, ir nepieciešams, lai gūtu sabiedrības atbalstu un panāktu tās iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav zināms ne tas, pa kurām mugurām īsti dancos nekustamā īpašuma nodokļa pātaga, ne tas, cik karstasinīgi būs tās deju ritmi.

Visu DB viedokli iespējams izlasīt šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāvērtē banku atbildība par savu klientu darbībām; ar laiku tām var nākties samierināties ar nodokļu administrēšanas funkciju apjoma palielināšanos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielie nodokļu parādi valsts kabatā parasti neatgriežas. Ņemot vērā troksni ap banku klientu skrupulozo anketēšanu (tas gan vairāk attiecas uz koruptīvu darījumu izskaušanu) un bankām uzlikto pienākumu kļūt vērīgākām, grūti iedomāties, kā bankām tomēr paslīd garām to klientu būtisko problēmu simptomi, kas vēlāk summējas pat desmitos miljonu mērāmos nesamaksātos nodokļos. Šo problēmu var vērtēt arī kontekstā ar šā gada aprīlī ieviestajām prasībām, ar kurām noteikts, ka kredītiestādēm Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāsniedz informācija par aizdomīgiem darījumiem un klientu anketēšanas uzsākšanu, kurās tiek «medītas» politiski nozīmīgas personas un ar tiem saistītie cilvēki. Rodas jautājums, vai un kādā mērā būtu vērtējama arī banku atbildība, kuras apkalpojušas, piemēram, arī lielos nodokļu nemaksātājus? DB skaidro, vai bankām vajadzētu ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai identificētu to klientu apdraudējumus valsts finanšu interesēm, piemēram, nodokļu parāda veidā, jo visi lielie nodokļu parādnieki vienlaikus ir arī kādas bankas klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Palmu eļļas sveiciens

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot importa pārtikas produktu sastāvu, konstatējis, ka atšķirību uzturvērtībā nav. Laboratoriski atšķirības faktiski neuzrādās. Produktu marķējumi gan atklāj diskriminācijas devu, jo importa ražotāji mēdz izmantot atšķirīgas kvalitātes izejvielas dažādiem tirgiem paredzētos izstrādājumos.

Piemēram, Latvijas veikaliem atsūtītā produktā ir pievienota palmu eļļa, bet Vācijas tirdzniecības vietu plauktos atrodamā identiska produkta sastāvā palmu eļļas vietā ir kakao sviests. Vai tiešām pie vainas reģionālās garšas īpatnības, kā to iepriekš skaidrojuši lielie pārtikas koncerni? Nē. Būtībā PVD ir konstatējis to, ka zeme ir apaļa, jo Latvijas un citu mūsu reģiona valstu pircējiem nekas no tā nav jaunums.

Manuprāt, šie secinājumi vairāk noderīgi tāpēc, ka ļoti labi iezīmē paradoksu, ar ko nākas apzināti vai neapzināti sadzīvot katram ēdējam Latvijā, Eiropā un visā globalizētajā zemeslodē. Tādi dienesti kā PVD un līdzīgi mēra kvalitāti, kuru var izteikt mērvienībās un skaitļos. Arī pircēja mēle vairs nav rādītājs, jo to gadu gaitā industrijas pātaga pieradinājusi pakļauties vienas vai otras garšas niansēm. Jo sevišķi pārtikas ražošanā ir arī «neredzamā» kvalitāte, kuru pagaidām uzraugošo iestāžu līmenī nespējam ne definēt, ne izmērīt. Cik vērtīga patiesībā ir maize, kuras cepšanā izmantoti, piemēram, ar glifosāta palīdzību žāvēti graudi? Muļķīgs jautājums? Naivs? Nē, tas ir nevis muļķīgs jautājums, bet globāls jautājums. Un glifosāts vai mononātrija glutamāts ir tikai simbols, jo netrūkst arī citu vielu, ar kurām patērētāju organismus aktīvi apgādā globālā pārtikas industrija. Dienesti aizrādīs, ka rūpīgi seko līdzi tam, lai tiktu ievērotas normas. Ja nelielu viena vai otra nāvēkļa devu pārtika satur, tas ir legāli un atbalstāmi, jo norma taču pārsniegta netiek. Kamēr pasaules kārtība ir šāda, pircējam nekas cits neatliek kā vismaz censties pārtiku iegādāties atbildīgi pret savu veselību, augsni, ūdeni, sabiedrību un pasauli kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienākums samazināt siltumnīcas efektu radošās gāzes kļuvis par Latvijas tautsaimniecības biedu; uzskatāmi pietrūkst pozitīvu, uz attīstību virzītu argumentu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā redzama satraucoša aina, kas faktiski netieši aicina sākt īstenot valsts budžeta konsolidācijas pasākumus, ja vien būtiski nepieaugs ieņēmumi

Lai arī politiķi turpina dižoties ar valsts budžeta plāna izpildes un pat pārpildes greznajām spalvām, tomēr šī gada pirmie seši mēneši uzrāda 122 miljonus eiro lielu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kritumu salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, skatoties pēc naudas plūsmas. Ir par ko aizdomāties, IKP tak pieaug un nodokļos iekasējam vairāk, bet valsts pamatbudžetā naudas ir mazāk nekā pērn. Kaut kas neticams! Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka IKP Latvijā gada laikā par 2,1% pieaudzis, lai arī tādi dzinējspēki kā būvniecība un tranzītbizness nevar lepoties ar augšupeju. Turklāt arī VID dati rāda, ka šā gada pirmajos mēnešos darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ir bijis mazāks nekā 2015. gadā. Vai sarkano lampiņu valdības panelī nedeg pārāk daudz? Vai tas ir trauksmes zvans pirms krīzes vai pie vainas bijis ES struktūrfondu pārrāvums?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vispirms produkts, tad tā stāsts

Anda Asere, 21.05.2019

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos.

Foto: Vlad Albu

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvijas Bonsai parks ļauj aizbēgt no steidzīgās ikdienas

Ilze Žaime, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inčukalna pagasta Krustiņos atrodas Latvijā vienīgais Bonsai parks, kurā ir iespējams aizbēgt no steidzīgās ikdienas, veldzējoties tējas ceremonijā un ļaujoties Japānas sajūtām. Parka dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri ar bonsai audzēšanu kā hobiju sāka nodarboties jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Bonsai ir mākslas forma, kas nāk no Āzijas un ir sevišķi izplatīta Japānā. Tā nozīmē kociņu audzēšanu podos, pielietojot kultivēšanas metodes, ar kuru palīdzību koka vai krūma izskats tiek veidots kā miniatūra kopija liela izmēra kokiem.

Iedvesma sākt nodarboties ar kaut ko tik specifisku radās pēc V. Valtera ceļojuma uz Ķīnu, kur viņš smēlās iedvesmu pēc Ķīnas tradīcijām veidotajos dārzos. Sākotnēji tā bija tikai aizraušanās un vēlme pašiem radīt un baudīt šo skaistumu.

I. Valtere atceras: «Meklējām, mācījāmies, kļūdījāmies, zaudējām utt., tas viss, protams, notiek joprojām.»

Paralēli dārza iekārtošanai, Valteru pāris sāka iepazīties ar citiem bonsai meistariem no Lietuvas, Polijas, Vācijas un galu galā arī pašas Japānas. Pamazām uz parku sāka ierasties viesi un tālāka attīstība noritēja pati par sevi. I. Valtere saka, ka tas viss notika bez striktiem nosacījumiem un konkrēta biznesa plāna. Parks tika radīts pašu saimnieku dzīvesvietā un daži šodien tajā redzamie kociņi sākti veidoti jau 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs atsevišķas pūļa finansēšanas platformas ir bumbas ar laika degli, atzina nebanku kreditētāja, kurš specializējas uzņēmumu apkalpošanā, "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Ir noteikts laiks, kad nozare spēj pašregulēties, un tad parādās kompānijas ar vājākiem ētikas standartiem un situāciju izmanto savā labā. Pašlaik pūļa finansējuma jomā pats platformas autors sevi regulē un nosaka, kas ir ētiski un kas nē. Daži to dara labi, daži to dara pieņemami un daži to dara ļoti slikti, uz krāpniecības robežas. Es te nemaz neminēšu tos, kuri jau ir pieķerti kā krāpnieki," pauda Grišins.

Ir platformas, kuras, piemēram, ļoti neskaidri atklāj savus patiesos darbības rezultātus, darījumus ar saistītajām pusēm, un visādā citādā ziņā nodrošina zemu caurskatāmības līmeni.

"Igaunijas presē šie jautājumi tiek cilāti biežāk, jo ir investori, kuri sūdzas, taču tie vienmēr ir bijuši lokāla rakstura notikumi. Daudzas platformas, kuras ir izveidotas Baltijā, pārsvarā turas uz līdzekļiem, kuri nāk no Rietumvalstīm. Kamēr skandāls nenāk no šīs puses, ietekme uz to darbību ir maz jūtama. Taču redzams, ka ir pat ne viena, bet virkne platformu, kuras slēpj vai nepatiesi norāda savus darbības rezultātus," sacīja Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībnieki šobrīd aktīvi mēģina izzīlēt to, kāda varētu būt ASV un Irānas saasinājumu attīstība. Pagaidām joprojām lielākajai daļai Volstrītā bāzes scenārijs paredz to, ka tālāki asumi būs, lai gan tie tomēr nepāraugs plašākā jaunā karadarbībā.

Tādējādi, neskatoties uz dažādiem nemierīgiem jaunumiem, gada sākums daudzām populārām akcijām ir bijis visai veiksmīgs. Turpina pieaugt, piemēram, lielo ASV tehnoloģiju līderu akciju vērtība. Apple akcijas cena kopš gada sākuma palielinājusies par 1,6%, Alphabet (Google mātes uzņēmums) pat par 4,1% līdz 1395 ASV dolāru atzīmei un Facebook - par 3,8%.

Liela daļa aptaujāto finanšu ekspertu teic, ka, ģeopolitikai esot sakarsētai, finanšu tirgū sagaidāmas palielinātas svārstības. Viedokļi par nepieciešamajām darbībām ar naudu šādos laikos gan ir visai dažādi. Visai daudzi turpina norādīt, ka jebkuru straujāku akciju atkāpšanos drīzāk derētu izmantot, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā pasaules valdības sākušas mazināt ar pandēmijas izplatīšanos saistītos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka cilvēku dzīve var sākt pakāpeniski tuvināties tam, kāda tā bija pirms Covid-19.

Daži tendenču pētnieki gan pauž pārliecību, ka dažas lietas pandēmija būs mainījusi uz neatgriešanos. Piemēram, uz palikšanu – un pat ātrāka - dažādu iemeslu iespaidā varētu būt Rietumu pasaules virzība arvien robotizētākas nākotnes virzienā.

Interesanti, ka šīs pandēmijas laikā pasaules atpazīstamību iemantojuši daži mūsu ziemeļu kaimiņu – Igaunijas - robotu ražotāji. Proti, Apvienotajā Karalistē, esot apgrūtinātai mazumtirdzniecībai, vairāki šīs valsts lielveikali, lai patērētājiem piegādātu dažādas preces, pastiprināti izmantojuši, piemēram, igauņu uzņēmuma "Starship Technologies" robotus.

Pieejamā informācija liecina, ka šādi minētā uzņēmuma ražotie autonomie roboti bez kādas fiziskas cilvēku palīdzības ar nelielu ātrumu pārvietojas pa gājēju ceļiem līdz to piegādes mērķim. Tāpat tie varot pārvarēt nelielas barjeras, piemēram, sliekšņus un ir aprīkoti ar skaļruņiem, lai vajadzības gadījumā ar cilvēkiem arī "sarunātos". Kad robots ierodies galamērķī, klienti atbloķē to glabāšanas nodalījumu ar mobilajiem tālruņiem un attiecīgi – tad saņem pasūtījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uz Cēsīm pārvācas daudzi jauni cilvēki, taču viņi ne vienmēr grib pieņemt vēsturiski izveidoto kārtību. Kā liecina dati, Cēsīs pieprasījums pēc dzīvojamās platības ir augsts, tas ir izraisījis arī cenu kāpumu, kas ne vienmēr attaisno izvirzītās vēlmes. Paredzams, ka nākotnē varētu pieaugt pieprasījums pēc jaunākiem un kvalitatīvākiem dzīvokļiem, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ģirts Beikmanis, SIA «CDzP» valdes loceklis.

Lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Cēsīs ir SIA «CDzP», kurš jau 2000. gadu sākumā katrai mājai atsevišķi veica savu finanšu uzskaiti, izdalīja uzņēmuma sniegto pakalpojumu administratīvās izmaksas. Šāda nostāja dzīvokļu īpašniekiem ļāva iesaistīties pārējo pakalpojumu izvērtēšanā un pašiem noteikt, kā tiek uzkopta teritorija un cik tiek ieguldīts mājas remontā. Rezultātā lielākajā daļā Cēsu daudzdzīvokļu namu iekšējo koplietošanas telpu uzkopšanu veic paši īpašnieki, daļa māju īpašnieku paši organizē arī sētnieka un zāles pļaušanas pakalpojumus.

Ģirts Beikmanis stāsta, ka gan namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas cenas, gan sniegto pakalpojumu apjoms starp pārvaldniekiem ir atšķirīgs. Namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksas ir no padsmit centiem par vienu kvadrātmetru līdz pat pusotram eiro. Pārsvarā katrai mājai ir noteikta sava pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa, jo dzīvokļu īpašnieki ar savu lēmumu regulē mājas remonta uzkrājumu, mājas remontos veikto investīciju atmaksas apjomu. Visbiežāk tie ir māju atjaunošanai ņemtie kredīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Inovē vai gatavojies aiziet no biznesa

Anda Asere, 02.01.2019

Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākoties uzņēmējus virza vajadzība pēc neatkarības, nevis vēlme nopelnīt vēl vienu miljonu, tā uzskata profesors Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Viņa skatījumā, visa sabiedrība iegūtu, ja jau bērniem un jauniešiem viņiem piemērotā veidā mācītu par uzņēmējdarbību un mudinātu aktivizēt uzņēmējspējas. Vairāk par mītiem saistībā ar biznesu un to, kā ieviest organizācijā inovāciju, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kas ir populārākie mīti par uzņēmējdarbību?

Viens no tiem ir par uzņēmēju kā supervaroni. Medijiem patīk šie stāsti, kur viens cilvēks pārvar visus šķēršļus un kļūt par varoni. Realitātē tā gluži nav. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, parasti ir komanda, vienam ir grūti. Ļoti reti visas vajadzīgās prasmes, spējas un zināšanas ir apvienotas vienā indivīdā. Visbiežāk cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām ir relatīvi nabadzīgi, ja runājam par biznesa prasmēm, pārdošanu, finanšu plānošanu. Otrkārt, maldīgs ir priekšstats par tūlītējiem panākumiem. Tie prasa laiku, reti notiek vienas nakts laikā. Varbūt ir tādi priekpilni brīži, kad tiek piesaistīts pirmais klients vai investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija Indijas un Āzijas biznesam ir labs tramplīns uz plašāku Eiropu

Didzis Meļķis, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indijas uzņēmēju grupa ar abu valdību atbalstu iniciē tirdzniecības kameras izveidi; pirmais birojs atvērts Rīgā

Latvija Indijas un Āzijas biznesam ir labs tramplīns uz plašāku Eiropu, uzskata nesen dibinātās Latvijas-Āzijas tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Dīpaks Vohra.

Vai Āzija nav pārāk plašs uzstādījums jaunajai jūsu vadītajai tirdzniecības kamerai?

Nē, tas nav pārāk plašs, jo izriet no konkrēta pieprasījuma un iespējām. Bet sākotnējais mūsu tirdzniecības kameras uzsvars un iniciatīva ir Indija. Latvijas un Indijas attiecības ir senas, un ir pētnieki, kas pieļauj saiknes pat vēl no pirmskristietības laika. Krietni jaunākos laikos labs izejas punkts ir tas, ka mums par jebkādiem jautājumiem pašlaik praktiski nav nekādu divpusējo nesaskaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

46% Latvijas lielo uzņēmumu 2019. gadā plāno ieguldīt sava biznesa attīstībā, liecina SEB bankas veiktās Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujas rezultāti.

Tomēr lielie uzņēmumi Lietuvā un Igaunijā šajā jomā ir ambiciozāki: šogad investīcijas savā biznesā plāno 64% Lietuvas un 62% Igaunijas lielo kompāniju.

Savukārt Latvijā ir vislielākais to uzņēmumu īpatsvars, kas savus brīvos līdzekļus izmaksās dividendēs akcionāriem – Latvijā šādi rīkosies 30% lielo kompāniju, kamēr Igaunijā šādi plāni ir 15%, bet Lietuvā 13% kompāniju.

Vēl 13% lielo uzņēmumu Latvijā izmantos savus brīvos līdzekļus, lai pirms termiņa atmaksātu savas saistības, bet 11% tos uzkrās.

«Priecājos redzēt, ka aizvien vairāk Latvijas uzņēmumu ambīcijas sniedzas pāri mūsu valsts robežām. To īpatsvars ir pieaudzis no 2% līdz 11%. Ne tikai no aptaujas rezultātiem, bet arī no sarunām ar klientiem un noslēgtajiem darījumiem redzam, ka ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas aktīvi meklē iespējas paplašināt savu darbību eksporta tirgos. Daži aktīvāk meklē biznesa iespējas ārpus Latvijas, vēloties nokļūt tuvāk saviem gala patērētājiem. Daži arī izvērtē iespējas iegādāties uzņēmumus ārvalstīs, kas ir apsveicama ambīcija. Citi vēlas augt vairāk, nekā atļauj Latvijas tirgus potenciāls,» saka SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Treniņš 1984. gada Sarajevas Ziemas Olimpisko spēļu trasē

Lelde Petrāne, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aģentūras Reuters fotogrāfs fotoattēlos iemūžinājis to, kā daži riteņbraucēji treniņam izmanto citādi pamestu 1984. gada ziemas olimpisko spēļu bobsleja trasi Trebević kalnā netālu no Sarajevas, Bosnijā un Hercegovinā.

Lielākā daļa no 1984. gada ziemas olimpisko spēļu būvēm ir pārvērtušās par gruvešiem.

Arī bobsleja un kamaniņu trase pamesta sabrukšanai un ir vandaļu izpriecu vieta. Tomēr daži to izmanto arī sportiskiem mērķiem.

Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru