Budžets

Pēc 25 miljonu «injekcijas» VUGD autoparkā ugunsdzēsējiem joprojām trūks 1 052 tehnikas vienības

Zanda Zablovska, Gunta Kursiša, 10.09.2013

Jaunākais izdevums

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparks tiks papildināts ar 93 ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzkeļiem, kas ir aptuveni 8% no 1145 transportlīdzekļiem, kas nepieciešami VUGD, lai tiktu izpildītas Ministru kabineta noteiktās normas. Tādējādi pēc vērienīgās 25,5 miljonu «injekcijas» ugunsdzēsēju autoparkā VUGD vēl būs nepieciešams nopirkt 1052 tehnikas vienības.

Iekšlietu ministrija (IeM) plāno uzņemties ilgtermiņa saistības aptuveni līdz 33,6 miljoniem latu speciālo ugunsdzēsības un glābšanas automašīnu iegādei un depo ēku uzlabošanai - tostarp ilgtermiņa saistības 2014. - 2018. gadam speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei nedrīkst pārsniegt 25,5 milj. latu, bet ilgtermiņa saistības 2015.-2017.gadam depo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai nedrīkst pārsniegt 8,1 milj. latu.

Db.lv jau rakstīja, ka 25,5 milj. Ls ir mazākā summa, kas nepieciešama, lai minimāli atjaunotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparku.

Par šiem līdzkeļiem plānots iegādāties 93 ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļus, kā arī veikt vairāku VUGD depo ēku būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju. Db.lv iepriekš skaidroja, ka šobrīd VUGD savu funkciju pildīšanai izlīdzas ar mazāk nekā 40% no Ministru kabineta noteikumos paredzētā skaita speciālo transporta vienību. Faktiski VUGD ir 688 transporta vienības, bet Ministru kabineta noteikumos noteiktās normas paredz, ka VUGD rīcībā būtu jābūt 1833 transporta un speciālās tehnikas vienībām. Tādējādi pašlaik ugunsdzēšanas un glābšanas dienestam trūkst 1145 tehniskas vienību.

Pēdējos 20 gados lielākais transportlīdzekļu iepirkums notika 2007. gadā, kad tika iegādāts 71 transportlīdzeklis. Taču šāda apjoma tehnikas iegāde būtu nepieciešama ik pēc pieciem gadiem, lai nodrošinātu pietiekamu tehnikas nomaiņu.

Lielākā daļa transportlīdzekļu (211 vienības), kas ir VUGD rīcībā, ir vecāki par divdesmit gadiem, tostarp 60 transporta vienības ir 1979. - 1983. izlaiduma gada, bet 66 – 1984. - 1988. izlaiduma gada. Desmit transportlīdzekļi, kas ir VUGD rīcībā, ir ražoti 1968. - 1973. gadā.

Tāpat sliktā tehniskā stāvoklī ir VUGD ēkas.

Lielākais ilgtermiņa saistību apmērs IeM paredzēts 2017. gadā – 7,5 milj. latu ugunsdzēsēju transportlīdzekļiem un 5,4 milj. latu depo uzlabošanai, paredz valdības atbalstītie rīkojuma projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iekšlietu ministrs: Būtu pamats pārvērtēt attiecības ar Igati

LETA, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktā izmeklēšana saistībā ar Latvijas austrumu robežas izbūvi varētu būt pamats, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu attiecības ar būvfirmu «Igate», tomēr pārsteidzīgi lēmumi pieņemti netiks, šorīt Latvijas Radio paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Ministrs apstiprināja, ka IDB aizturēja bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru un divus būvuzņēmuma pārstāvjus. Izmeklēšana ir saistīta ar Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu, piebilda politiķis. Taujāts, vai tas varētu nozīmēt, ka būs jāpārbūvē žogs, Ģirģens tieši neatbildēja, bet atzina, ka atsevišķi veikto darbu aspekti neatbilst prasītajiem apjomiem un specifikācijām.

Ģirģens uzsvēra, ka šis būs pārbaudījums IDB izmeklētājiem pierādīt savu varēšanu juridiski nostiprināt pierādījumus.

«Kopumā sistēma attīrās, kas ir pozitīvi,» piebilda Ģirģens, «kamēr es būšu iekšlietu ministrs, mūsu dienestos nebūs neaizskaramu personu, vai tas būtu ierindnieks vai ģenerālis.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Nodrošinājuma Valsts aģentūras AS "MADARA Cosmetics" ražotnē nogādāti 5000 litri spirta ar koncentrāciju virs 90%, kas tiks izmantots dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, informē Iekšlietu ministrijā.

Spirtam ir tikušas veiktas pārbaudes un tas atzīts par nekaitīgu izmantošanai dezinfekcijā. AS MADARA Cosmetics sadarbībā ar SIA "L.Ē.V." pieņems konfiscēto etilspirtu un bez maksas pārstrādās to par virsmu dezinfekcijas līdzekli.

LASI ARĪ: Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

"Krīzes situācijās jāspēj rast radoša pieeja problēmu risināšanai. Dienesti rūpīgi ir strādājuši, lai apkarotu nelegālos akcizēto preču ražotājus un kontrabandistus, un parastā kārtībā šīs akcizētās preces tiek iznīcinātas. Pirmo reizi brīvās Latvijas laikā konfiscēto spirtu izmantosim lietderīgi, lai iekšlietu dienesti un citas valsts un pašvaldību iestādes, ieskaitot slimnīcas, būtu nodrošinātas ar dezinfekcijas līdzekļiem laikā, kad tie ir deficītā un tiek tirgoti par paaugstinātu cenu," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. »

Latviešu nācijai ir sāpīga pagātne, un Tetera nams ir saistīts ar daļu no tās, tāpēc, lemjot par šā objekta nākotni, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ņēma vērā gan arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un kultūrvēsturiskās izpētes rezultātus, gan ētiskos aspektus, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Pēc Neimaņa sacītā, pašlaik tiek izskatīts scenārijs par ēkas dalīšanu divās daļās - «Stūra mājas» daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību.

«Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. Līdz Latvijas pirmajai brīvvalstij tajā rosījās īrnieki, kaldināja mūzikas talantus, rīdzinieki devās uz bibliotēku un nodarbojās ar komercdarbību. Savukārt, pēc 1920.gada ēka ieguva valstisku un sabiedrisku nozīmi. Manuprāt, šis ir tas, kas veido nama patieso identitāti un būtību,» norāda Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) uzskata, ka nav tiesīgs iejaukties Valsts policijas izmeklētajā restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā, tāpēc viņš ar restorāna īpašniekiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem šajā jautājumā netiksies.

Pie LTRK vērsās tās biedrs - SIA «Vairāk saules», lūdzot LTRK atbalstu situācijas risināšanā, kas izveidojusies saistībā ar Valsts policijas veiktajām izmeklēšanas darbībām, proti, uzņēmuma nespēju atgūt kratīšanas laikā izņemtos saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju. LTRK ministram pauda uzskatu, ka nepieciešams meklēt risinājumus, lai izmeklēšanas darbības neradītu saimnieciskās darbības nepārtrauktības riskus, apzinot problēmas esamību, kā arī apsverot domu par nepieciešamību grozīt kādus normatīvos aktus.

Iekšlietu ministrijā aģentūra LETA noskaidroja, ka ministrs augsti vērtē LTRK sniegto atbalstu Latvijas uzņēmējiem, pārstāvot to intereses uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, taču izmeklēšanu regulē likums un iekšlietu ministrs nav pilnvarots uzraudzīt kriminālprocesa veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz ar bijušo robežsardzes priekšnieku Garbaru aizturēti divi ceļu būves uzņēmuma Igate darbinieki

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) līdz ar bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku (VRS) Normundu Garbaru aizturējuši divus SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» darbiniekus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka aizturētie ir divi «Igates» darbinieki, kuri bijuši saistīti ar robežjoslas infrastruktūras projektu. «IDB jau kādu laiku ir pieprasījis no uzņēmuma ziņas par šo projektu un «Igate» sadarbojās ar IDB, sniedzot prasīto informāciju,» sacīja Stundiņš.

2015.gadā VRS noslēdza ar SIA «Ceļu būvniecības sabiedrību «Igate»» vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Ieguldot 6 miljonus eiro, mainīs Kontroles dienesta pārraudzību un palielinās tā kapacitāti

LETA, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienesta) reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) starpniecību, vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem otrdien sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka dienests savā darbībā ir neatkarīgs. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īstenos ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz nodarbinātajiem.

Paredzēts, ka grozījumi stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Tie vēl būs jāpieņem Saeimai.

Kopumā dienestā divu gadu laikā plānots papildus ieguldīt aptuveni sešus miljonus eiro, klāstīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā ir piesaistīti tikai 18,4 milj. eiro, kas ir mazākais apjoms, kopš 2010. gadā sāka darboties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām.

To liecina valdības sēdē izskatītais Iekšlietu ministrijas ziņojums. Pēc veiktajām izmaiņām Imigrācijas likumā kopš 2014. gada būtiski ir sarucis gan piešķirto TUA skaits, gan arī šajā programmā piesaistīto investīciju apjoms. Pēc vairāku DB aptaujāto domām, šī programma faktiski ir pārstājusi darboties, un lai situāciju mainītu, ir vajadzīgi grozījumi normatīvos. Tomēr, ja tādi taps, tad ar tiem darbosies jau nākamā valdība. To, ka tādi varētu tapt, liecina arī ziņojuma secinājumi – ieteikumi turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija administratīvo pārkāpumu protokoli kļūs elektroniski, informē Ikšlietu ministrijā.

Saeima 2018.gada decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Administratīvās atbildības likumu, kas ieviesīs virkni pārmaiņu šī brīža administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Jaunais Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā, un līdz ar to, pašreizējais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku.

Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, tiks ieviests viens tehnoloģiskais rīks, proti, APAS sistēma, kuru izstrādā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. APAS sistēmas tiesiskais regulējums ir noteikts Sodu reģistra likumā.

"Viena no manām prioritātēm, kad kļuvu par ministru, bija modernizēt dienestu ikdienas darbu, lai Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt ātrākus un kvalitatīvākus drošības pakalpojumus. Šobrīd nelietderīgi daudz laika tiek tērēts, ar roku uz papīra sastādot administratīvos protokolus - līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos, sāks funkcionēt sistēma, kas paātrinās un efektivizēs procesus policijas ikdienas darbā, kas ļaus gan ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, gan arī atslogot cilvēkresursus," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Ēģiptes galvaspilsētā sprādzienā nogalināti policisti un spridzinātājs

LETA--AFP, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģiptes galvaspilsētā Kairā pirmdien eksplodēja spridzeklis, nogalinot divus policistus un spridzinātāju, kuru viņi vajāja, paziņoja Iekšlietu ministrija.

Policija dzinās pakaļ vīrietim, kurš, kā tika uzskatīts, pagājušajā nedēļā bija novietojis spridzekli pie mošejas.

«Kad drošībnieki aplenca šo vīrieti un grasījās viņu aizturēt un savaldīt, viņam piederošs spridzeklis eksplodēja,» paziņoja Iekšlietu ministrija.

Sprādzienā, kas notika Darbalahmaras rajonā Kairas centrā, arī tika ievainoti trīs policisti.

Iekšlietu ministrija bija meklējusi vainīgo, kurš piektdien novietoja spridzekli pie drošības spēku patruļas, kas bija stacionēta pie mošejas Kairas piepilsētā Gizā. Drošības spēki šo spridzekli neitralizēja.

Ēģipte gadiem ilgi cīnās pret islāmistu nemierniekiem, kuri aktivizējās pēc tam, kad armija 2013.gadā gāza valsts prezidentu islāmistu Mohamedu Mursi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē trešdien apstiprināta Apstiprina Liepājas ostas attīstības programmu 2018.-2022.gadam, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Liepājas Speciālās zonas (SEZ) pārvaldnieks Jānis Lapiņš informēja padomi par sagatavoto Liepājas ostas attīstības programmas 2018.-2022.gadam projektu, kas ir ostas vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments un ir sastāvdaļa no Attīstības plāna līdz 2035.gadam. Kā uzsvēra Lapiņš, SEZ aktīvi strādā pie infrastruktūras jeb konkurētspējas uzlabošanas, lai stiprinātu ES reģionālās ostas kapacitāti, un šobrīd notiek aktīvs darbs pie Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanas, lai nodrošinātu drošas enkurošanas vietas kanāla padziļināšanu, kā arī īstenot citus projektus. LOTLP, atbilstoši likumam par ostām, apstiprināja Liepājas ostas attīstības programmas 2018.-2022.gadam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Francijā turpinās Strasbūras šāvēja meklēšana

LETA--BBC/REUTERS, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas policija turpina meklēt vīrieti, kurš otrdienas vakarā sarīkoja apšaudi Strasbūrā, un aizturējusi piecus cilvēkus, bet ne galveno aizdomās turamo.

Šāvējs, kurš nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja 12, identificēts kā 29 gadus vecais Šerifs Šekats, kurš dzimis Strasbūrā. Viņš jau iepriekš bijis zināms policijai par noziegumiem, kas nebija saistīti ar terorismu. Viņš ir bijis notiesāts gan Francijā, gan Vācijā, un pavadījis kādu laiku cietumā, sacīja iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Francijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess intervijā radiostacijai «France-Inter» atklāja, ka policija aizturējusi piecus cilvēkus, bet šāvējs vēl nav notverts. Iespējams, ka viņš aizbēdzis uz Vāciju.

Uzbrucēja motīvi vēl nav noskaidroti, sacīja Nunjess.

Telekanāls «BFM TV» ziņoja, ka aizdomās turamais aizbēga no sava dzīvokļa otrdienas rītā, kad tur ieradās policija, lai dzīvokli pārmeklētu saistībā ar kādu laupīšanu. Dzīvoklī esot atrastas granātas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas - 431,39 miljoni eiro - nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ministriju darbinieki pērn ceļojuši arī uz eksotiskām valstīm

Armanda Vilcāne, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Krietni dārgāk izmaksājis VARAM brauciens uz Keniju. Šim braucienam ministrija tika atvēlējusi teju piecus tūkstošus eiro.

Šogad komandējumiem ministrijas kopumā atvēlējušas par 400 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn

DB apkopotā informācija liecina, ka visvairāk komandējumiem pērn tērējusi Ārlietu ministrija (827 tūkstoši eiro), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (715 tūkstoši eiro) un Finanšu ministrija (407 tūkstoši eiro), bet vismazāk – Iekšlietu ministrija (113 tūkstoši eiro), Tieslietu ministrija (111 tūkstoši eiro) un Veselības ministrija (101 tūkstotis eiro).

2017. gadā ministriju darbinieki visbiežāk devušies uz Briseli, populāri galamērķi bijuši arī Igaunija, Lietuva, Vācija, Francija, Malta un Luksemburga.

Atsevišķi darbinieki pērn ceļojuši arī uz eksotiskākām valstīm. Apmeklējot starptautiskus tūrisma nozares pasākumus, Ekonomikas ministrijas darbinieki, piemēram, devušies uz Malaiziju un Taivānu. EM gan norāda, ka šajā gadījumā pašai ministrijai komandējumi izmaksājuši vien 258 eiro, jo lielāko daļu izdevumu sedza pasākuma organizatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas papildu 2018.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem prasa gandrīz 760 miljonus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Kopumā ministrijas papildu no nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, kas iepriekš tika apzīmēti ar terminu jaunās politikas iniciatīvas, prasa 759,5 miljonus eiro.

Visvairāk - 271,77 miljoni eiro - prioritāro pasākumu nodrošināšanai nepieciešami Veselības ministrijai, kam seko Satiksmes ministrija ar 131,28 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrija ar 116,7 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija ar 65,63 miljoniem eiro, Izglītības un zinātnes ministrija ar 48,1 miljonu eiro un Labklājības ministrija (LM) ar 47,4 miljoniem eiro. Tiesa, LM no valsts speciālā budžeta vēlas papildu 3,7 miljonus eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai prioritārajiem pasākumiem nākamgada papildu nepieciešami 18 miljoni eiro, Kultūras ministrijai - 10,5 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai - 10,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai - 9,82 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai - 8,9 miljoni eiro, bet Finanšu ministrijai - 7,2 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad darījumu braucieniem ministrijas kopumā iecerējušas tērēt aptuveni 4,1 miljonu eiro, kas ir par 200 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Lai gan vairāku ministriju darba braucienu budžets šogad pielīdzināms pērnā gada izmaksām, kopējie izdevumi kļuvuši lielāki – 2018. gadā darbinieku komandējumiem tika tērēti 3,9 miljoni eiro, bet šogad tam plānots atvēlēt 4,1 miljonu eiro. SIA Averoja valdes locekle Sanita Rugina norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valsts ie-stāžu darījumu braucienu skaits nav būtiski pieaudzis, saglabājoties 2017. gada līmenī. Komandējumu skaitu pieaugumu tūrisma aģentūra neprognozē arī šogad.

Etiopija un Meksika

Svarīgs aspekts valsts sektora klientiem joprojām ir cena, taču vienlaikus novērojama tendence, ka piedāvājumi arvien biežāk tiek izvēlēti arī pēc izdevīguma principa, liecina Averoja novērojumi. «Tāpat nozīmīgs faktors darījumu braucienu laikā vienmēr ir bijusi drošība, taču šis jautājums parasti tiek skatīts plašākā mērogā, ne vienas valsts institūcijas ietvaros,» pauž S. Rugina, uzsverot, ka populārākais valsts sektora komandējumu galamērķis nemainīgi ir Brisele, kas līderpozīcijas saglabā jau vairākus gadus pēc kārtas. To apstiprina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. Bieži tika apmeklēta arī Frankfurte un Londona. Arī ministriju sniegtā informācija liecina, ka Brisele ir viens no iecienītākajiem valsts darbinieku galamērķiem, tāpat bieži apmeklēta Parīze, Vīne, Luksemburga, Viļņa, Tallina un citas Eiropas pilsētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēla trešdien noteica jaunus iebraukšanas ierobežojumus piecām Eiropas valstīm koronavīrusa draudu dēļ, aizliedzot iebraukt šo valstu pilsoņiem, kas nav Izraēlas iedzīvotāji, ja viņi nevar pierādīt, ka viņiem Izraēlā ir nodrošināta vieta karantīnai.

Izraēla arī nolēma, ka visiem tās pilsoņiem un iedzīvotājiem, atgriežoties no šīm piecām valstīm - Francijas, Vācijas, Spānijas, Austrijas un Šveices, vajag pavadīt 14 dienas mājas karantīnā.

Šie pasākumi, kas saskaņā ar Veselības ministrijas paziņojumu stāsies spēkā "tuvākajās dienās", papildina līdzīgus ierobežojumus, kas iepriekš tika noteikti tiem, kuri ierodas Izraēlā no kontinentālās Ķīnas, Honkongas, Makao, Taizemes, Singapūras, Dienvidkorejas, Japānas un koronavīrusa vissmagāk skartās Eiropas valsts Itālijas.

Iekšlietu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka tūristi no Francijas, Vācijas, Spānijas, Austrijas un Šveices nevarēs ierasties Izraēlā no plkst.8 piektdien. "Tie, kas ieradīsies pirms šī datuma, netiks sūtīti atpakaļ," piebilda Iekšlietu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija, šodien otrajā visaptverošās valsts aizsardzības apspriedē akcentējuši Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šodien paudis gandarījumu par pārējo valdības ministru līdz šim paveikto darbu, apkopojot informāciju un izstrādājot savus plānus visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Lai nodrošinātu jaunās visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas efektivitāti, Ministru kabinetam to vajadzēs pārskatīt un pilnveidot katru gadu, pēc apspriedes sacīja aizsardzības ministrs.

Sanāksmes laikā Pabriks norādīja uz jautājumiem, kuru risināšanai ministrijām jāveido informatīvi ziņojumi vai kopīgas darba grupas, jo, piemēram, tika apspriesta skaidras naudas aprite un enerģijas apgādes nodrošināšana iespējamā krīzes situācijā. Tāpat uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns cilvēku evakuācijai, kā arī nodrošināšanai ar pārtiku un ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No svētdienas, 1. oktobra Latvijā sāks darboties avārijas zvanu automātiskā eZvana sistēma – ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī, informē Iekšlietu ministrija.

Šis pakalpojums būs pieejams tām automašīnām, kuras ir tehniski aprīkotas ar šādu iespēju. Eiropas Savienības prasības nosaka, ka no 2018.gada visām jaunāko modeļu automašīnām būs jābūt aprīkotām ar šādu sistēmu.

Lai eZvanu ieviestu, sagatavošanās darbus veikuši gan Latvijas mobilo sakaru operatori, gan Iekšlietu ministrija, izveidojot eZvana pieņemšanas, reģistrēšanas un apstrādes infrastruktūru. Latvijā eZvanu pieņemšanu veiks Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

eZvana ieviešana ir viena no Eiropas Komisijas iniciatīvām satiksmes drošības jomā, lai glābtu ceļu satiksmes negadījumos cietušo iedzīvotāju dzīvības. ES dalībvalstīm uzdots līdz 2017.gada 1.oktobri ieviest eZvana ārkārtas izsaukumu centrāļu infrastruktūru, kā arī nodrošināt, lai šādu izsaukumu apstrāde pakalpojuma lietotājiem būtu bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» ( VNĪ) turpinās izsolīt nomas tiesības vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61 (Stūra māja) ilgtermiņa nomai uz 30 gadiem. Jau tuvākajā laikā plānots izziņot atkārtotu izsoli, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«VNĪ veica uz aktīvu iznomāšanas kampaņu balstītu jaunu klientu piesaisti un tirgus dalībnieku apzināšanu, t.sk. piesaistot nekustamā īpašuma brokerus. Lai arī nomas tiesību izsolē oficiālu pieteikumu noteiktajā termiņā nav, interese par šo īpašumu ir, tādēļ turpinām darbu ar ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem. Lielākā interese par šo ēku tika novērota tieši viesnīcas biznesa attīstītājiem. Pretendenti ir iepazinušies ar ēkas tehnisko stāvokli un papildus nosacījumu, ka ēkas daļa tiek saglabāta muzejam. Šobrīd redzam, ka potenciālajiem interesentiem grūtības sagādā, pirmkārt, ēkas sadalījums ar publisko nomnieku, kā arī nepietiekošs laiks lēmuma saskaņošanai ar potenciāliem finansētājiem. Izziņojot atkārtotu izsoli, meklējam iespējas nodrošināt konkurētspējīgākus nosacījumus atbilstoši likumam,» norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru