Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Spēcīgajā vētrā, kas ceturtdien plosījās Eiropas ziemeļos, dzīvību zaudējuši vismaz seši cilvēki, divi pazuduši jūrā un tūkstošiem bijuši spiesti pamest savas mājas bailēs no iespējamajiem plūdiem.

Vētra Ksavjers Eiropu skāra ceturtdien, atstājot tūkstošiem mājsaimniecību bez elektrības un ievērojami apgrūtinot satiksmi.

Skotijā, spēcīgā vēja dēļ apgāžoties smagajai automašīnai, dzīvību zaudējis viens cilvēks. Kravas mašīna uzgāzusies divām vieglajām automašīnām. Bojā gājis kravas mašīnas šoferis. Savukārt kādam vīrietim, kas braucis ar motorolleru, Anglijas vidienē uzkritis koks.

Zviedrijas austrumu piekrastē no kuģa jūrā ieskaloti divi jūrnieki. Glābējiem viņus nav izdevies atrast.

Dānijas rietumos dzīvību zaudējusi 72 gadus veca sieviete, kad spēcīgā vējā apgāzies furgons, kurā viņa atradās.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Ziemeļeiropu sasniegusi ļoti spēcīga vētra, nogalinot vismaz trīs cilvēkus, izraisot haosu satiksmē, vēsta BBC.

Kāds smagās automašīnas šoferis gājis bojā, kad viņa transportlīdzeklis apgāzts Skotijā, bet Anglijā vīrietim uzkritis koks. Arī Dānijā sieviete mirusi pēc kravas automašīnas apgāšanās. Ir arī ievainotie, bet daudziem cilvēkiem bijis jāevakuējas.

Vācijā Hamburgas osta gatavojas spēcīgām plūdmaiņām. Arī Anglijā pastāv bažas par spēcīgiem plūdiem.

Viesuļvētras spēka vētra Xaver Ziemeļeiropu skārusi ceturtdien, atstājot arī desmitiem tūkstošu māju bez elektroenerģijas. Skotiju plosījuši vēji, kuru ātrums sasniedzis 228 kilometrus stundā.

Vētra varētu būt radījusi vismaz 11 miljonu zaudējumus, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš norādīja, ka zaudējumi lēšami 11 miljonu apmērā.

Vienlaikus Sprindžuks akcentēja, ka tas ir vien šobrīd "saskaitītais zaudējumu apmērs" un to veido 54 pašvaldību īpašumi un ap 2500 mājsaimniecības dažādos novados. Lielāko posto vētra nesusi Dobeles novadā.

LETA jau rakstīja, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Tāpat vēstīts, ka valsts varēs uzņemties līdz 90% izdevumu, nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus, ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets (MK), atbalstot Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

Šonakt Latviju sasniegs vētra, liecina Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija. Vakarā pēc plkst. 18:00 dienvidrietumu vējš sāks pieņemties spēkā, nakts pirmajā pusē Baltijas jūras piekrastē brāzmās jau sasniedzot 25 m/s. Nakts vidū un otrajā pusē arī Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 m/s. Savukārt Rīgā pēc pusnakts ir gaidāmas vēja brāzmas līdz 20-23 m/s.

[Papildināta ar 8. - 9. rindkopu]

VUGD aicina cilvēkus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem. Savukārt Latvenergo meitasuzņēmumi uzsākuši darbu paaugstinātā gatavībā.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

- Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Dienests norāda, ka spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības, bet tieši mobilais telefons palīdzēs sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112;

Trešdien, 2.janvārī, Latvijas rietumu un centrālajos novados būtiski pastiprināsies ziemeļu vējš, tādēļ sinoptiķi izsludinājuši oranžās krāsas brīdinājumu.

Piekrastē vēja ātrums brāzmās sasniegs 23-28 metrus sekundē (m/s), lielākās brāzmas skars Kurzemes rietumkrastu - Ventspili, Pāvilostu un Liepājas jūrmalu.

Tālāk no jūras ziemeļu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 16-22 m/s, bet ciklona centrā Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos līdz vakaram gaidāms lēns vējš.

Tā kā stiprākais vējš paliks jūrā un uz Latvijas zemes atbilstoši Boforta skalai tas nesasniegs vētras spēku, nav gaidāmi būtiski vēja postījumi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis arī dzeltenās krāsas brīdinājumu par ilgstošu sniegputeni, kas izraisīs redzamības pasliktināšanos un sniega sanesumu veidošanos atsevišķos ceļa posmos. Sniega segas vidējais biezums dienas laikā vietām pieaugs par sešiem centimetriem.

Grupas "Prāta vētra" koncerti Krievijā šajos apstākļos nenotiks, sociālajos tīklos paziņojusi grupa.

Par minēto grupa informējusi "Instagram" latviešu valodā vēstošajā kontā, savukārt krievvalodīgajā kontā grupas ieraksts vēsta par to, ka tūre ir nevis atcelta, bet pārcelta. Mūziķi saviem sekotājiem akcentē, ka "apstākļi ir spēcīgāki par viņiem" un ka līdzko būs informācija par pārceltajiem tūres datumiem, tie tiks izziņoti. Līdz tam "Prāta vētra" faniem apsolījusi "būt tuvāk tiešsaistē, ticot, ka viss būs labi".

"Prāta vētrai" no marta sākuma bija plānota albuma "Gads bez kalendāra" tūre Krievijā, apmeklējot vairāk nekā desmit pilsētas.

Ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, sociālajos tīklos izvērsās diskusijas, cik nošķirta patiesībā ir politika un mūzika un attiecīgi - vai Latvijas grupai vajadzētu doties šajā koncertturnejā.

ASV Teksasas štatā, kuru skāruši spēcīgi plūdi, draud eksplodēt un aizdegties ķīmiskā rūpnīca netālu no Hjūstonas.

Vētras Hārvijs izraisīto plūdu dēļ rūpnīcā Arkema pārstājušas darboties dzesēšanas iekārtas, un uzņēmums apgalvo, kas pašreiz nav nekādu iespēju novērst ugunsgrēku.

Jau ziņots, ka Hārvijs ASV Teksasas štatā izraisījis postošus plūdus un tagad, tiesa jau ar mazāku spēku, virzās dziļāk Luiziānas štatā.

Teksasā vētra prasījusi vismaz 25 cilvēku dzīvības, bet simtiem cilvēku liktenis nav zināms.

Vētras dēļ traucēta arī energoapgāde un slēgti naftas cauruļvadi.

Teksasas dienvidos pārplūdušas divas cisternas, kā rezultātā noplūduši gandrīz 30 000 galoni naftas.

Arkema pārtrauca darbu piektdien, vēl pirms vētra sasniedza Hjūstonu. Tomēr plūdi rūpnīcu nesaudzēja, tostarp applūda rezerves ģeneratori.

Vai ir vēl kāds labāks veids par prāta vētru, kā tikt pie oriģināliem risinājumiem samilzušām problēmām un problēmiņām? Protams, ka ne! Vai tiešām? Kaut prāta vētras ir apritē jau gadus sešdesmit, tomēr ir maz (vai gandrīz nemaz) akadēmisku pierādījumu, ka prāta vētrās ļaudis tiktu pie vairāk un labākām idejām nekā tad, ja to darītu individuāli.

Patiesībā lielākā daļa pierādījumu norāda uz to, ka prāta vētras faktiski traucē radošajam procesam, radot kaut ko pilnīgi pretēju gaidītajai kreativitātes sinerģijai, raksta Harvard Business Review.

Prāta vētra ir dzimusi Amerikā. Tās autors ir Alekss Osborns, Mad Man prototips dzīvē. Viņš savulaik bija partneris reklāmas aģentūrā B.B.D.O., kas bija plaši pazīstama kā viena no visradošākajām Medisonas avēnijas kompānijām. 1948. gadā viņš uzrakstīja grāmatu Your Creative Power – popzinātnes un biznesa piemēru miksli, kas ātri vien ieguva dižpārdokļa statusu. Grāmata ir pilna ar trikiem un stratēģijām, kā palielināt radošumu. Tomēr visslavenākā ideja ir aprakstīta 33. nodaļā ar nosaukumu Kā organizēt komandu ideju radīšanai, raksta žurnāls New Yorker. Pēc A. Osborna domām, efektīvākais veids, kā risināt problēmu, ir izmantot grupas radošo potenciālu, un praktisks instruments, kā tikt tam klāt, ir prāta vētra. Tās principi ir: a) radīt pēc iespējas vairāk ideju; b) priekšroku dot neparastām vai oriģinālām idejām; c) kombinēt un attīstīt radītās idejas; d) un atturēties no kritikas prāta vētru laikā. Prāta vētras ir bāzētas uz divām cilvēkiem raksturīgām psiholoģiskajām premisām: ka citu klātbūtnei ir motivējošs efekts un ka kvantitāte galu galā novedīs pie kvalitātes.

Lielākos draudus 30.augustā radīs negaisa mākoņi, kas pēcpusdienā un vakarā gaidāmi Vidzemē, Latgalē, Zemgales austrumos un Sēlijā, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visā valstī. Daudzviet gaidāmas stipras lietusgāzes, vietām tās var izraisīt īslaicīgus plūdus. Daudzviet gaidāmas spēcīgas vēja brāzmas, vietām vējš pāraugs vētrā, iespējama stipra vētra ar brāzmām līdz 30 metriem sekundē, kā arī var izveidoties daži virpuļviesuļi. Vietām būs krusa, gaidāma arī liela krusa, dažu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus.

Līdzīgi kā no rīta, negaisa mākoņi strauji virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem, tādēļ vētra var uznākt pēkšņi.

Kurzemē diena būs pārsvarā apmākusies, citviet valstī uzspīdēs saule. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +19 grādiem vietām Kurzemē līdz +30 grādiem Latgalē. Valdošais būs lēns līdz mērens dienvidu vējš, Kurzemē - lēns mainīga virziena vējš.

Laikā no 5. līdz 7. decembrim Eiropas ziemeļu daļā gaidāmas brāzmas, kas vietām sasniegs 40 metru sekundē stiprumu. Arī Latvijai vētra neies secen, un stipruma ziņā tā būs līdzvērtīga 28. - 29. oktobra vētrai, Db.lv uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Latvijā oktobra beigu vētrā maksimālās vēja brāzmas valsts austrumu daļā sasniedza 20-23 m/s, bet rietumos 25-30 m/s. Jāatgādina, ka vētra nesa ne vien lielus postījumus, bet arī prasīja cilvēka dzīvību. Rēzeknes novadā koks uzgāzās virsū automašīnai, divi tajā esoši cilvēki cieta, bet viens gājis bojā.

Vētru Eiropas ziemeļos noteiks aktīvs ciklons, kas ceturtdien un piektdien nodrošinās vēja brāzmas Lielbritānijā, Nīderlandē, Skandināvijas dienvidos, Vācijā, kā arī Polijā. Vēja brāzmas virs 30 m/s būs daudzās šī reģiona valstīs, un gaidāms, ka vietām vēja spēks pārsniegs 40 m/s.

Gaidāmajai vētrai jau dots vārs Xaver.

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Slovēniju pārsteidzis sals un sniega vētra, kas nogāzusi kokus un elektrības stabus, atstājot katru ceturto mājsaimniecību valstī bez elektrības. Vairākus ceļus ir nācies slēgt, vēsta BBC.

Vissmagāk vētra skārusi valsts dienvidrietumu daļu. Valdība raksturojusi situāciju kā plaša mēroga dabas katastrofu. Nelāgie laikapstākļi sāka mocīt slovēņus jau aizvadītās nedēļas piektdienā.

Kopumā vētra bez elektrības ir atstājusi aptuveni 250 tūkstošus iedzīvotāju - pirmdien Slovēnijā bez elektrības bija aptuveni 120 tūkstoši mājsaimniecību, slēgti ir aptuveni 40% skolu.

Barga ziema piemeklējusi arī Horvātiju un Serbiju. Pirmdien Serbijas policija sāka atbrīvot sniegā iestigušas kravas automašīnas, kas jau vairākas dienas atradās uz lielceļa starp Novisadu un Subotiku. Slovēnijā svētdien tika slēgts galvenais ceļš no valsts galvaspilsētas Ļubļanas uz Adrijas jūras piekrasti.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) piešķīrusi 3% no ikgadējās iekasēto atlīdzību kopējās summas jeb aptuveni 19 tūkstošus latu Latvijā radītas mūzikas eksporta veicināšanai.

Tādējādi daļa atlīdzības novirzīta biedrībai Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports. LaIPA arī ir viena no šīs biedrības dibinātājām, kā arī vienīgā finansētāja, kas faktiski nodrošina biedrības darbu.

«Dalība dažādos starptautiskos mūzikas festivālos, ko organizē pasaules līmeņa mūzikas industrijas pārstāvji, ir lieliska iespēja Latvijas mūziķiem un grupām prezentēt sevi, dibināt jaunus kontaktus, spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un pārdot savu produktu – mūziku aiz vien lielākos mūzikas tirgos pasaulē,» uzskata biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška.

Latvijas Mūzikas eksporta birojs dibināts 2012. gada nogalē, un savas darbības laikā organizējis vairāku Latvijas grupu dalību industrijas forumos ārvalstīs. Piemēram, pēc foruma «The Great Escape», grupas Prāta Vētra un Instrumenti saņēmušas uzaicinājumu no 10. līdz 12. oktobrim pārstāvēt Latviju festivālā Culture Collide Losandželosā (ASV), kurā grupas piedalīsies

Aktīvs ciklons, kam Vācijā dots vārds «Ksavjērs» (Xavier), no Ziemeļjūras ceturtdien strauji virzīsies uz dienvidaustrumiem un kļūs spēcīgāks. Vācijā un Polijā gaidāma postoša vētra, kas daudzviet gāzīs kokus, brīdina sinoptiķi.

Nīderlandē un Polijā spēkā oranžais brīdinājums, lielā daļā Vācijas izsludināta sarkanā trauksme. Vietējie sinoptiķi brīdina par vēja pastiprināšanos brāzmās līdz 31-36 metriem sekundē, kalnos gaidāmas vēl lielākas vēja brāzmas.

Sagaidāms, ka vētra vissmagāk skars Vācijas ziemeļu un austrumu daļu, kā arī Polijas rietumu un dienvidu rajonus.

Stiprākie vēji Vācijā gaidāmi ceturtdienas pēcpusdienā, Polijā - vakarā. Naktī uz piektdienu vētra pamazām zaudēs spēku un sasniegs Ukrainu.

Vēja brāzmas virs 30 metriem sekundē iekšzemes rajonos ir reta parādība, tādēļ iespējami plaši postījumi. Paredzams liels izgāztu un nolauztu koku skaits.

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Populārā Latvijas grupa «Prāta vētra» nākamā gada 20.jūlijā uzstāsies Liepājā, apstiprina grupas menedžmenta pārstāve Ieva Liepa.

«Skārdu bungu tūres» turpinājuma koncerts notiks Liepājas stadionā «Daugava». Grupas pārstāve norāda, ka nākamajā gadā tā būs mūziķu vienīgā uzstāšanās reize Latvijā, kā arī papildu koncerti Liepājā netiks rīkoti.

Iepriekšējo reizi grupa Liepājā uzstājās 2016. gadā. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Prāta vētras» menedžmenta pārstāve, koncerti Liepājā jau kļuvuši gandrīz par tradīciju.

Viņa norāda, ka pilsētai piemīt kāda īpašā enerģija, tāpēc mūziķi labprāt tur atgriezīsies arī nākamajā gadā. Aizvadītajā koncertā 2016. gadā stadionā «Daugava» Liepājā pulcējās aptuveni 28 000 skatītāju.

LASI ARĪ:

Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijai zaudējumi