Pēdējā lielā kūpinātava uz salas 

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

Ilze Žaime, 30.9.2019
1/21

Tihemetsa Talu zivjsaimniecības īpašniece Tīna Mai

Foto: ILZE ŽAIME

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Pavasaros un rudeņos, kad tūristu un pircēju ir mazāk, svaigās zivis nereti paliek pāri. Pirms tās sabojājas, saimnieces dēli tās ved uz mazākiem ciematiem, kur par velti izdala gribētājiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Mācību gada laikā biežākie viesi saimniecībā ir skolēni, kuru ekskursijas nodrošina T. Mai piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi, tādējādi bērniem pašiem nekas nav jāmaksā. Vasarās, festivālu laikā uz saimniecību ekskursijās un zivju zupu baudīt ierodas arī vissmalkākie ļaudis no lielpilsētām.

Arī citiem vietējiem zvejniekiem kūpinātavā ir iespējams kūpināt savu lomu - tas maksā 8 eiro par kilogramu zivju. Zivis kūpina uz alkšņa malkas, un, kad ir pieejami, izmanto arī ābeļu un ķiršu koku. Kūpināšanai piemērotākās esot lietainas, karstas dienas, kad zivis ir gatavas jau trīs stundu laikā.

Saimniecībai papildu ienākumus nodrošina meistarklašu vadīšana. Iesālītas zivis visi interesanti var pamēģināt sagatavot un sapildīt burciņās. Taču, raugoties no biznesa vadības puses, šādu meistarklašu piedāvāšana nav tik viegli noorganizējama, jo par to, vai zivis būs, vai nē, parasti var uzzināt tikai dienu vai divas pirms pasākuma.

Zivju kūpināšanas bizness lēnām noplok, jo samazinās gan zvejas apmēri, gan mūsdienu darba iespējas vilina prom no sūrā darba. Paplašināt zivju apstrādes biznesu T. Mai necer, jo tas neesot viegls darbs. Lielu daļu ikdienas veido dokumentu aizpilde un formalitātes. Birokrātija esot spēcīga, un veidlapas esot jāaizpilda par katru vismazāko veikto darbību. Gan zivs ielikšana, gan izņemšana no kūpinātavas ir jādokumentē.

Visbiežāk saimniecībā kūpinātas tiek reņģes, šprotes un ķilavas, taču ik pa laikam arī tādas vietējās delikateses kā zutis. Saimniecībā zuti var iegadāties svaigu un tā cena ir apmēram 35 eiro/kg. Kūpināts tas maksā 50-60 eiro/kg. Zuša zupas baudīšana un saimniecības apmeklējums vienai personai maksā 16 eiro.

Tevi varētu interesēt

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk...

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks...

Pat 200 km liels attālums neattur Igaunijas iedzīvotājus turpināt alkoholu iegādāties Latvijā,...

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem...

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju,...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no...

Pirms sešiem gadiem, kad pasaulē nāca interjera dizaineres Ingas Skrastiņas otrais bērns,...

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk...

Inga Skrastiņa interjerus cenšas atdzīvināt, ienesot tajos baltu spēka zīmes un sakrālo...

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000...

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Londonas bērnu modes nedēļā «Mini mode» debitējis Latvijā radītais bērnu apģērbu zīmols...

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem...

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš...