Būvniecība un īpašums

Pērn būvniecības produkcija augusi par 6,9%

Žanete Hāka, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,661 miljards eiro, no tiem 4. ceturksnī – 521,7 miljoni eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,9%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 4,2%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 57,9%. Inženierbūvju būvniecība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 8,8%.

Vislielākais pieaugums bijis maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju, kā arī ostu būvniecībā – attiecīgi par 76,3% un 70,4 %, ko veicināja ES fondu finansēto projektu īstenošana. Lielākais sarukums savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu izbūvē par 37,8% un ārstniecības vai veselības aprūpes ēku būvniecībā par 34,3%.

Ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,2% un to ietekmēja inženierbūvju būvniecības apjoms samazinājums par 4,4%. Ēku būvniecības apjoms savukārt palielinājās par 5,8%.

Ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar ceturto ceturksni gadu iepriekš, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,9%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 3,0%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība palielinājās par 36,1% un administratīvo ēku būvniecība pieauga 2,6 reizes. Inženierbūvju produkcija, salīdzinot ar pagājušā gada 4.ceturksni, pieauga par 4,5%, un tam par iemeslu bija būtisks produkcijas apjoma palielinājums maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā – attiecīgi par 74,1% un 42%.

Līdzīgi kā pērn kopumā arī šajā periodā lielākais samazinājums vietējo cauruļvadu un kabeļu izbūvē par 37,4% un ārstniecības vai veselības aprūpes ēku būvniecībā par 36%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības apjomi palielinājušies

Žanete Hāka, 14.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 680,4 miljoni eiro, no tiem 2. ceturksnī – 426,1 miljons eiro, gada laikā pieaugot par 15,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2. ceturksnī, salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,0%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājās par 9,6%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms samazinājās par 7,9%.

2. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,8%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 50,4%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība palielinājās par 67,3% (14,5 % no kopējā būvniecības apjoma) un izglītības iestāžu būvniecība un remonts pieauga 2,3 reizes (7,5% no kopējās būvniecības).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties būvniecībai labvēlīgiem laika apstākļiem un Eiropas Savienības fondu finansēto būvniecības projektu īstenošanai, būvniecības produkcijas apjoms turpina pieaugt, un šā gada pirmajā ceturksnī tas bija 254,3 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 13%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms – par 22,6%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms palielinājās par 4,0%.

Pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni gadu iepriekš, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 24,6%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 34,1%. Tai skaitā administratīvo ēku būvniecība pieauga par 97,4% (7,5% no kopējā būvniecības apjoma) un dzīvojamo ēku būvniecība – par 44,3% (16,8% no kopējās būvniecības).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjomi auguši par desmitdaļu

Žanete Hāka, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,254 miljardi eiro, no tiem 3. ceturksnī – 574 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

3. ceturksnī, salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 4,2%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,0% un inženierbūvju būvniecības apjoms – par 4,4%.

3. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 34,7%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 24,4% (13,3% no kopējā būvniecības apjoma) un izglītības iestāžu būvniecība un remonts palielinājās 2,1 reizi (9,5% no kopējās būvniecības).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2015. gada 4. ceturksnī būvniecībā kritums par 6,2 %

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 500,5 milj. eiro.

Ēku būvniecībā bija kritums par 8,5 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecībā par 23,4 %, nedzīvojamo ēku – par 3,6 %. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 3,9 % un to ietekmēja autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjoma samazinājums par 12,2 %, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 9 %.

Savukārt pieaugums bija ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 59 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā par 6,5 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,9 %, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 3,2 %, un inženierbūvju būvniecības apjoms - par 8,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjoms audzis par 8,1%

Žanete Hāka, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjomi palielinājušies

Žanete Hāka, 13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 585,7 miljoni eiro.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, dzīvojamo māju būvniecības apjoms palielinājās par 2,3%. Nedzīvojamo ēku grupā pieaugums bija viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā – par 76,4%, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – par 27,8%, kā arī biroju ēku būvniecībā – par 10,7%. Savukārt kritums bija skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēku būvniecībā – par 46,5% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā – par 20,3%.

Inženierbūvju produkcija pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 15,3%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā pieaugums par 27,0%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 14,9%. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās tiltu un tuneļu būvniecībā par 46,8%, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecība kāpina tempus

Žanete Hāka, 15.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trešajā ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 400,3 miljoni latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,6%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms samazinājās par 2,2%, bet inženierbūvju – palielinājās par 7,5%.

Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11,6%.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 2,5%, tai skaitā ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecība – par 50,9% , izglītības iestāžu – par 13,4%, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu – par 7,4%. Kopējo produkcijas apjoma kritumu ēku būvniecībā nespēja kompensēt pieaugums dzīvojamo māju un administratīvo ēku būvniecībā attiecīgi par 82,5 un 78,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

2015. gada 2. ceturksnī būvniecībā kritums par 3,4%

Dienas Bizness, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,4%,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 405,1 miljoni eiro.

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni, ēku būvniecības apjoms saruka par 11,9%, ko veidoja būvniecības produkcijas apjoma samazinājums dzīvojamo māju būvniecībā par 16,7% un nedzīvojamo ēku būvniecībā par – 10,2%. Būvniecības apjoma kritums bija biroju ēku (par 38,7%), viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku (par 38,8%), kā arī satiksmes un sakaru ēku būvniecībā (par 20,1%). Savukārt pieaugums bija divu dzīvokļu māju būvniecībā (par 20,6%), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām (par 10,5%).

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, inženierbūvju produkcija, kas veidoja 50% no visas būvniecības (202,4 milj. eiro.), palielinājās par 6,9%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecība – par 63,4%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecība – par 12,5%. Savukārt kritums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju (par 11,5%), kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā (par 8,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būvniecības produkcijas apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 0,1%

Dienas Bizness, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 252,5 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 6,0%, tai skaitā palielinājās dzīvojamo māju būvniecība par 7,2%, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība – par 19,5%. Samazinājies arī jaunuzbūvēto dzīvokļu skaits – šī gada 1. ceturksnī ekspluatācijā pieņemti 326 dzīvokļi, kas ir par 37% mazāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī.

Inženierbūvju produkcija samazinājās par 2,5%, tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecība – par 38,5%, maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas līniju un spēka līniju produkcija – par 21,2% un vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecība – par 18,1%. Savukārt pieaugums bija autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļa līniju būvniecībā par 26,7% un citu inženierbūvju būvniecībā par 29,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Otrajā ceturksnī būvniecībā vērojams kritums par 19 %

Lelde Petrāne, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 19 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 325,4 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,7 %, ko veidoja būvapjoma kritums nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 9,7 %, savukārt dzīvojamo māju būvniecībā bija produkcijas apjoma pieaugums par 9,9 %.

Inženierbūvju produkcija 2.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, samazinājās par 33,8 % un to ietekmēja samazinājums ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 49,2 %, tiltu un tuneļu būvniecībā-par 41,2 %, kā arī autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 32,7 %. Pieauga maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecība - par 33,9 %, kā arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecība - par 12,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidot, ka šī gada beigās varētu tikt izsludināti konkursi vērienīgu objektu celtniecībai, pēc apgrozījuma lielākās būvkompānijas Latvijā Skonto būve padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis lēš, ka dzīvība nozarē varētu atgriezties vien nākamā gada vidū

Fragments no intervijas:

Gan jūs, gan arī citi būvnieki jau vairākkārt teikuši – šis gads būvniecības nozarei nekādi nav uzskatāms par labāko. Kāds šis gads ir Skonto būvei?

Es jau pagājušajā gadā norādīju, ka šis gads būvniecībā Latvijā būs ļoti pieticīgs. Tas bija paredzams. Nemākulīgā Eiropas fondu plānošana noved situācijā, kad kompānijas, kas orientējušās tikai uz vietējo tirgu, nonāk problēmās. Es paredzu, ka problēmas turpināsies līdz gada beigām un arī vēl nākamgad – konkursi tiks izsludināti tikai uz gada beigām, kamēr vēl tiks noslēgti līgumi, šur tur vēl jāprojektē... Dzīvība būvniecības tirgū Latvijā varētu atgriezties tikai 2017. gada vidū. Tas iespaido visus mak- roekonomiskos rādītājus valstī. Lauksaimniekus, ja nolīst lietus, uzpūš vējš, valsts kaut kā atbalsta, celtniekus tikai lamā. Orientēties tikai uz vietējo tirgu – tā nav ilgtspējīga būvuzņēmumu politika. Ja finiera vai zāļu ražotāji orientētos tikai uz vietējo tirgu, mēs par viņiem neko daudz nedzirdētu, nebūtu veiksmes stāstu. Latvijas ekonomika ir ļoti maza, normālam uzņēmumam – par mazu. Tāpēc jau pirms daudziem gadiem Skonto grupa, kurā ietilpst arī Skonto būve, nolēma iet arī uz citiem tirgiem – Ziemeļvalstīm, Lielbritāniju, Eiropu vispār. Tirgiem, kurus mēs saprotam. Mēs neskatāmies uz bijušo PSRS valstu tirgiem, biznesa kultūra, kas ir tur, mums nav pieņemama. Skonto grupa mērķtiecīgi piecus gadus strādājusi, lai ieietu ārvalstu tirgos. Un tas ir atmaksājies, ko pierāda kaut vai šis gads, kad ap 30 objektu mums ir Eiropā un tikai daži Latvijā. Es iesaku visiem uzņēmumiem stāvēt uz divām kājām – ar vienu Latvijā, ar otru kaut kur citur –, jo ekonomika ir maziņa, valsts tiek pārvaldīta diezgan haotiski, tāpēc nekad nevar paredzēt, kādi apjomi būs nākamgad un kādi aiznākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 22 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Kritumu ietekmēja Eiropas Savienības fondu apguves kavēšanās. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 456,1 miljons eiro.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 5,1 %, ko veidoja būvapjoma kritums dzīvojamo māju būvniecībā par 9,1 % un nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 3,4 %.

Inženierbūvju produkcija 2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, samazinājās par 35,6 %. To ietekmēja samazinājums autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 39,4 %. Savukārt 3. ceturksnī pieauga tiltu un tuneļu būvniecība par 49,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība augusi

Žanete Hāka, 03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā uzņēmumi saražoja produkciju 29,1 miljardu eiro vērtībā (faktiskajās cenās), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2013. gada provizoriskie uzņēmējdarbības strukturālās statistikas dati.

Uzņēmumu produkcijas vērtība, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 4%, tai skaitā būvniecībā – par 10,7%, tirdzniecībā – par 5,4%, pakalpojumos – par 4,5% un rūpniecībā – par 0,1%.

Lielāko daļu produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozares – 10,1 miljardu eiro jeb 34,7% no kopējās vērtības – un rūpniecības nozares uzņēmumu saražotā produkcija – 9,8 miljardi eiro (33,8%). Tirdzniecības uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība attiecīgi bija 4,9 miljardu eiro jeb 16,9% no kopējā apjoma, savukārt būvniecības uzņēmumi saražoja produkciju 4,3 miljardu eiro vērtībā (14,6%).

Vislielākais pievienotās vērtības apjoms faktiskajās cenās tika radīts pakalpojumu nozares uzņēmumos – 3,9 miljardu eiro vērtībā jeb 40,6% no kopējā apjoma. Tiem sekoja rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 2,8 miljardi eiro (28,8%) un 2,1 miljards eiro (21,9%). Būvniecības uzņēmumu saražotā pievienotā vērtība veidoja 0,8 miljardus eiro jeb 8,6% no kopējā apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Jensen Metal, kas atrodas Liepājas biznesa centrā, Kapsēdes ielā 2, šogad ir paplašinājies un gandrīz 3000 kvadrātmetru platībā tapusi jauna un moderna ražotne, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ražotnes izveidē un jaunu iekārtu iegādē investēti 1,3 miljoni eiro. Līdz ar augošo pieprasījumu un ražošanas jaudu palielināšanos, uzņēmums šogad aicina komandai pievienoties 15 līdz 20 jaunus darbiniekus.Jensen Metal apgrozījums 2015./2016. finanšu gadā sasniedza 20,8 miljonus eiro un jau otro gadu pēc kārtas pieaugums ir aptuveni 20% apjomā.

Uzņēmums ir arī sasniedzis rentabilitātes līmeni, kas ļauj veikt salīdzinoši lielas investīcijas un nodrošina stabilitāti. Jensen Metal plāno izaugsmi arī turpmāk, bet ņemot vērā to, ka uzņēmumam pašlaik nav pietiekoša darbaspēka resursa, tas apgrūtina klientu pasūtījumu izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kur iekštelpa satiekas ar ārtelpu

Linda Zalāne, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris un rudens ir aktīvākais laiks, kad privātmāju īpašnieki izlemj par labu terases, lapenes vai verandas izbūvei piemājas dārzā

DB aptaujātie ražotāji atzīst, ka pieprasījuma kāpums pēdējos trīs gados ir mērens, kas liecina par ekonomikas atveseļošanos, ka iedzīvotāji ir gatavi tērēt naudu būvei, kas nav pirmās nepieciešamības lieta, bet rada labsajūtu, komfortu un papildina dārza eksterjeru.

Katram sava niša

SIA Glass & Wood lapeņu un terašu pārdošanas apjoms vidēji nodrošina aptuveni 50% no kopējā apgrozījuma. Otru pusi - ziemas dārzu, dažādu stāvbūvju, stiklotu fasāžu, stikla un koka būvkonstrukciju, nojumju, piebūvju veidošana. Pēc terasēm pieprasījums ir lielāks, bet pēc lapenēm - mazāks. Tas izskaidrojams ar lielāku komforta piemājas sajūtu, ko sniedz daļēji vai pilnībā slēgta terase. Glass & Wood gadā pārdod apmēram desmit terases, tostarp iestiklotas un daļēji iestiklotas terases, aukstās verandas utt., bet lapenes - tikai trīs. Glass & Wood klientu vidū aptuveni 80% ir privātpersonas, 20% - uzņēmumi un organizāciajs. «Aktīvākais pasūtījumu periods ir pavasaris, taču iestiklota, apsildāma terase sniedz baudījumu visu gadu, tādēļ pieprasījums pēc tām ir visu laiku,» stāsta SIA Glass & Wood vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums konkurenci Latvijā nejūt, jo tā produkcija nav masu prece, bet individuāli projekti, kuros tiek izmantotas arī inovatīvas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Bruģis uzņēmumā Seastone

Žanete Hāka, 15.05.2015

Smiltis. Tās uzņēmums iegūst Rudus karjerā, jo tas ir vistuvākais vai Pūrē.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz portāls db.lv viesojās bruģa ražotnē Seastone, kas atrodas Talsu novada Lībagu pagastā.

Uzņēmumā patlaban strādā astoņi darbinieki, jo lielu daļu darba ražotnē veic iekārtas - darbinieki tikai uzrauga, vai ražošanas process rit ierastajā režīmā, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Oļegs Čubarovs.

Diennaktī kompānija var saražot 3000 m2 bruģa. Uzņēmums izmanto Vācijā ražotas Hess, Schlosser Pfeiffer iekārtas un Rotho žāvētavu.

Patlaban uzņēmums skatās arī uz eksporta tirgiem, taču lielākais šķērslis ir tas, ka produkcija ir smaga, līdz ar to transportēšanas izmaksas ir augstas. Tādēļ uzņēmumu vairāk interesē vietējais tirgus un tuvākais – Kurzemes reģions, taču produkcija tiek vesta arī uz attālākām Latvijas pilsētām, piemēram, Rēzekni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skonto Group uzņēmums Skonto Prefab ir iegādājies un savā ražotnē Rīgā uzstādījis šobrīd Baltijā modernāko un apjomīgāko iekārtu dzelzsbetona sienu ražošanai — BATTERY MOLD, kas ir vertikālo vienslāņa dzelzsbetona sienu ražošanas kasetes. Iekārta palielinās optimālo ražošanas jaudu sienu cehā par 35 % un dos iespēju ražot vairāk nekā 10 000 m2 dzelzsbetona sienu paneļu mēnesī. Ar šo iekārtu plānots radīt 30 darba vietu uzņēmumā. Pateicoties ražošanas jaudas palielināšanai, Skonto Prefab spēs palielināt uzņēmuma sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījumu par 6 milj. EUR.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Jaunā iekārta, ar to saistītie mehānismi un uzstādīšana izmaksās gandrīz vienu miljonu EUR, taču kopējās investīcijas ražotnē un uzņēmumā 2017. gadā sasniegs 1,3 milj. EUR. Pilnībā apgūstot iekārtu, arī 2018. gadā tiks turpinātas investīcijas ražotnē un iekārtās, lai modernizētu un paplašinātu rūpnīcu.

«2016. gadā Skonto Prefab ražotnē tika veiksmīgi uzstādīti jauni ražošanas galdi, un izdevās ļoti ātri pārdot to un esošo iekārtu jaudu, tādēļ 2016. gada nogalē tika pieņemts lēmums veikt apjomīgākas investīcijas un būtiski kāpināt ražošanas jaudu lielajam tirgus pieprasījumam, kas ir saistīts gan ar celtniecības industrijas attīstību Skandināvijā, gan ar pastiprinātu jaunu klientu piesaisti esošajos un citos eksporta tirgos,» norāda Mārtiņš Ķeņģis, Skonto Prefab izpilddirektors un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sakret produkti Lietuvā saņem augstākās godalgas konkursā Gada produkts 2015

Dienas Bizness, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sakret Holdings koncerna uzņēmums UAB Sakret LT saņēmis trīs Lietuvas rūpnieku konfederācijas konkursa Gada produkts 2015 godalgas – divas zelta medaļas un vienu sudraba medaļu, informē uzņēmumā.

Ar zelta medaļām apbalvots Sakret BE grīdas betona būvmaisījums un Sakret FKE flīžu līme darbam jebkuros apstākļos. Savukārt sudraba godalga piešķirta Sakret PM Super apmetuma būvmaisījumam. Kopumā no vairāk nekā 7000 uzņēmumiem, kas Lietuvā ražo un piedāvā industriālos produktus, godalgas Gada produkts 2015 tika piešķirtas 98 produktiem.

«Mēs augsti novērtējam saņemtās godalgas Lietuvā - tas ir apliecinājums mērķtiecīgam uzņēmuma darbam šajā tirgū un nozīmīga atzinība Sakret produktu augstajai kvalitātei,» AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

«Sakret bija viens no pirmajiem ražotājiem Baltijas valstīs, kas piedāvāja pilnīgi jaunu skatījumu uz tādiem būvniecībā ierastiem materiāliem kā mūrjava un betons. Ja kādreiz šādus materiālus gatavoja uz vietas objektā, tad šodien galvenokārt tiek izmantoti rūpnieciski gatavoti maisījumi. Tas būtiski samazina darbaspēka patēriņu objektā un palīdz nodrošināt augstāku kvalitāti. Ja vēl pirms 10 gadiem sausais betons vai mūrjava veikalos nebija nopērkami, tad šodien Sakret vien Baltijas valstu tirgos mēnesī realizē vairākus tūkstošus tonnu šādu materiālu,» komentē A. Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Mobil Asfalts izpilddirektoru, «asfalta guru» Māri Rozentālu

Lelde Petrāne, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Rozentāls, SIA Mobil Asfalts izpilddirektors. Uzņēmuma pamatdarbība ir karstā un aukstā asfaltbetona maisījuma ražošana, kā arī izejvielu – bitumena un emulsiju - pārdošana. M. Rozentāls «ne tikai iedzinis pirmo naglu uzņēmuma grīdā», bet arī stāvējis klāt asfaltbetona ražošanas sākumam un attīstībai Latvijā kopš PSRS sabrukšanas. Uzņēmumā viņu dēvē par «asfalta guru».

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumi ir vieni no stabilākajiem darba devējiem valsts reģionos, taču ne katrs vietējais gateris, kurš pārstrādā kokmateriālus, rada produkciju ar pievienoto vērtību, turklāt ir gatavs pieskaņoties katra konkrētā klienta vajadzībām.

Ogres novada Suntažos jau vairāk kā 20 gadus darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA Lielanteni, kas šo gadu laikā ir spējis attīstīt savu ražotni, piedāvājot klientiem plašu kokmateriālu sortimentu, to skaitā dažāda izmēra skuju un lapu koku dēļus, brusas, līstes, sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem.

“Tā kā mēs neesam liels uzņēmums ar specifiskām, standartizētām iekārtām, līdz ar to esam elastīgi un varam atkarībā no klienta vajadzības un specifikācijas nodrošināt gan populārākos kokmateriālu to skaitā dēļu izmērus, gan arī varam realizēt specifiskāku gan standarta, gan arī nestandarta izmēra dēļu pasūtījumu,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Āris Brants. Viņš norāda, ka lielāko daļu kokmateriālu produkcijas uzņēmums realizē ārvalstīs - koka paletes un taras dēļus, ko Lielanteni pārdod klientiem pārsvarā Eiropas Savienības valstīs. “Savukārt zāģmateriālus – dēļus, brusas, līstes, kā arī sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem – mēs pārsvarā realizējam vietējā tirgū. Galvenie mūsu klienti ir vietējie būvniecības uzņēmumi, kuri attiecīgi mūsu ražojumus izmanto dažādu ēku būvniecībā,” norāda Ā.Brants, piebilstot, ka 20 gadu darbības laikā uzņēmums ir apliecinājis savas produkcijas augsto kvalitāti, ko apstiprina arī Lielantenu klientu loks, no kuriem lielākā daļa ir ilggadēji. “Nenoliegšu, mūsu kokmateriālu produkcijas cenas nav tās zemākās. Bet mēs vadāmies pēc principa, ka biznesam ir jābūt pelnošam, kas nodrošina arī iespēju atvēlēt līdzekļus attīstībai. Vadoties no šā principa, varu viennozīmīgi apliecināt, ka – kopš darba sākšanas pirms 20 gadiem – no nulles – šajā laikā esam būtiski auguši un modernizējuši kokmateriālu ražošanu, par ko liecina arī uzņēmuma apgrozījuma ikgadējais pieaugums,” stāsta Ā.Brants. Viņš pieļauj, ka šo gadu laikā uzņēmuma klienti noteikti ir pamēģinājuši iegādāties kokmateriālus no citiem ražotājiem, kas varbūt piedāvā zemākas cenas, taču tieši pastāvīgais un stabilais klientu portfelis Ā.Brantam ļauj secināt – uzņēmuma darbības stratēģija ir pareiza – maksimāli augsta kokmateriālu kvalitāte par adekvātu cenu. “Šeit ir vēl kāda būtiska nianse – mūsu uzņēmums strādā ar labas kvalitātes apaļkokiem, no kā attiecīgi ražojam kvalitatīvus kokmateriālus. Pilnveidojot un automatizējot ražošanas procesu, esam panākuši izejmateriāla izmantošanu teju 100% apjomā, tādēļ ir ļoti neliels atgriezumu apjoms. Tāpat mūsu ražošanas process ir atbilstoši sertificēts, ko apliecina arī kvalitātes atbilstības sertifikāti, kuri ikvienam klientam redzami uzņēmuma mājas lapā. Respektīvi – tā kā mūsu ražojumi tiek izmantoti arī dažādu ēku, to skaitā dzīvojamo māju būvniecībā, gan mūsu klienti būvnieki, gan arī gala klienti var būt pilnībā pārliecināti, ka pie mums iegādātie kokmateriāli ir izgatavoti atbilstoši visām būvniecības materiālu kvalitātes prasībām,” uzsvēra Ā.Brants. Uzņēmējs atzīst, ka standarta izmēra dēļu tirgū Eiropā konkurenci rada ievestā produkcija no Krievijas un Baltkrievijas par zemākām cenām, tomēr , tajā pašā laikā citos segmentos šie produkti ar Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ražotajiem kokmateriāliem nespēj sacensties. Lielantenu produkcijas klāstā ir arī koka mieti, šķelda un malka, no kurām malka ir nelielā apjomā. “Impregnēti koka mieti visbiežāk tiek izmantoti koku (stādījumu) atsiešanai, sētas stabiem, ganībām, ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai, vai arī dažādiem dārza elementiem. Līdz ar to šīs produkcijas pircēji ir gan būvfirmas, gan privātie klienti. Savukārt šķelda kā blakus produkts mums rodas apaļkoku apstrādes procesā. Atceros – pašā darbības sākumā mēs nezinājām, kur likt šķeldu un zāģu skaidas – neviens tos neņēma pat par brīvu. Toties tagad šie kokmateriālu produkti arī ļauj nopelnīt. Tirgus attīstās, tāpēc uzņēmumam vienmēr jābūt gatavam attīstīties līdzi un reaģēt uz jaunām iespējām,” pauž uzņēmējs, piebilstot, ka malku gan uzņēmums tirgo pavisam nosacīti – mazos apjomos. “Tādēļ, ja kāds vietējais izsaka vēlmi nopirkt pie mums malku – nekad neatsakām. Jo diezgan bieži piedzīvots – šodien šis cilvēks nopērk steru malkas, bet varbūt pēc mēneša atbrauc un pasūta dēļu vai brusu kravu. Kā saka – labs mārketings biznesam lieti noder!” nosmej Ā.Brants. Lielantenos ir iespējams ne tikai nopirkt gatavus kokmateriālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA LatgGran kokskaidu granulu ražotne, kuras būvniecība uzsākta pagājušā gada augustā Daukstu pastā Gulbenes – Madonas šosejas malā, darbu plāno uzsākt līdz septembrim, ziņo reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Tā uzņēmumam ir ceturtā šāda veida ražotne Latvijā.

SIA LatGran ražošanas direktors un valdes loceklis Mārtiņš Zvjenieks stāsta, ka būvniecības darbi norit ļoti spraigi, tāpēc tiek cerēts, ka tos izdosies pabeigt, kā tika solīts – šā gada trešajā ceturksnī. Jau tiek iepirkts izejmateriāls kokskaidu granulu ražošanai.

Gulbenes novada jaunās rūpnīcas jauda tiek plānota 150 tūkstošu tonnu kokskaidu granulu gadā. Gandrīz visa gatavā produkcija, izmantojot dzelzceļa un ostas pakalpojumus, tiek eksportēta uz Dāniju, Nīderlandi, Beļģiju un Zviedriju.

LatGran ir lielākais kokskaidu ražotājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās

To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Fragments no intervijas:

Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?

Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.

Komentāri

Pievienot komentāru