Pakalpojumi

Pērn tiešsaistes aviobiļešu veikala Lidot.lv apgrozījums sasniedzis 2,7 miljonus eiro

LETA, 23.09.2015

Jaunākais izdevums

Tiešsaistes aviobiļešu veikala Latvijā Lidot.lv apgrozījums pērn bijis 2,7 miljoni eiro, šodien informēja Lidot.lv pārstāvji.

Pēdējo piecu gadu laikā Lidot.lv uzrādījis apgrozījuma pieaugumu, katru gadu kāpinot to vidēji par 14%. Kopš 2010.gada, kad apgrozījums sasniedza 1,5 miljonus eiro, tas pieaudzis par 44%.

Līdz ar apgrozījuma pieaugumu audzis arī klientu skaits. 2010.gadā uzņēmums apkalpoja 4299 klientus. Savukārt aizvadītajā gadā Lidot.lv pakalpojumus izmantoja teju 8000 klientu. Uzņēmuma desmit gadu pastāvēšanas laikā tas ir otrs lielākais klientu skaits kopš 2008.gada, kad tika apkalpoti 9036 cilvēki.

Laika posmā no 2006.gada līdz 2014.gadam Lidot.lv mājaslapu apmeklējuši vairāk nekā divi miljoni lietotāju. Pēdējā laikā vērojams lietotāju pieaugums, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Pēdējo desmit gadu laika periodā nedaudz mainījušies ceļotāju populārākie galamērķi, tomēr tendences ir saglabājušās. Ja 2005.gadā iecienītākās pilsētas bija Londona, Parīze, Barselona, Roma un Prāga, tad 2015.gadā Parīzi un Romu nomainījušas Vācijas un Krievijas metropoles - Minhene un Maskava.

Desmit gadu laikā mainījušies arī klientu maksāšanas paradumi. Pirms desmit gadiem interneta bankas iespējas netika lietotas, bet patlaban to izmanto 38% no visiem klientiem. Šo gadu laikā būtiski samazinājusies norēķināšanās skaidrā naudā. Pirms desmit gadiem šādā veidā norēķinājās katrs trešais klients, bet šogad skaidras naudas darījumus izmanto tikai 7% klientu.

Kā liecina pasākumā prezentētie dati, 2005.gadā norēķinus ar karti veica 47% klientu, 20% veica bankas pārskaitījumu, 33% norēķinājās skaidrā naudā, bet neviens nenorēķinājās ar internetbankas palīdzību. Situācija šobrīd ir mainījusies, un 2015.gadā 38% klientu norēķinās ar internetbankas palīdzību, 29% - ar norēķinu kartēm, 7% - skaidrā naudā, bet 26% veic bankas pārskaitījumu.

Savukārt, runājot par klientu iegādāto aviobiļešu cenu izmaiņām, patlaban to vidējā cena ir 315 eiro, bet 2005.gadā tā bija 325 eiro.

«Esam gandarīti par to, ko esam paveikuši šo desmit gadu laikā. Šī biznesa niša ir strauji augoša, jo katru dienu tirgū ienāk jauni spēlētāji, liekot nemitīgi attīstīties un strādāt pie inovatīviem risinājumiem. Tāpēc plānojam neapstāties pie sasniegtā un pārskatāmā nākotnē ieviest konceptu «visi ceļojumu pakalpojumi vienuviet», strādāt pie vēl individuālākas klientu apkalpošanas, kā arī piesaistīt jaunu mērķa grupu - vecāka gadagājuma cilvēkus jeb seniorus,» informēja Lidot.lv direktore Ieva Keiša.

Lidot.lv ir zīmols, ko radījusi aģentūra SIA Latvia Tours. Latvia Tours tūrisma nozarē darbojas vairāk nekā 22 gadus, savukārt Lidot.lv šoruden svin desmit gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināts - Strīds par vārda «lidot» izmantošanu, iespējams, turpināsies

Lelde Petrāne, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa pasludinājusi spriedumu par labu SIA Latvia Tours, apmierinot prasību pret SIA Latvia Travel D par tūrisma firmai SIA Latvia Tours piederošās preču zīmes Lidot.lv nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu, liecina Latvia Tours medijiem sniegtā informācija.

Ar tiesas lēmumu SIA Latvia Travel D aizliegts komercdarbībā izmantot apzīmējumus letilidot.lv, lētilidot.lv, lidotleti.lv, lidotlēti.lv bez SIA Latvia Tours atļaujas, tai skaitā lemts pārtraukt pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar šiem apzīmējumiem un minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos vai reklāmā, informē Latvia Tours.

SIA Latvia Tours tiesā norādījusi, ka minētie nosaukumi, kas tiek izmantoti kā domēna vārdi, ir sajaucami līdzīgi ar reģistrēto preču zīmi Lidot.lv. Salīdzinot preču zīmi un apzīmējumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka tie ir vizuāli un semantiski līdzīgi un pastāv reāla iespēja, ka patērētāji varētu pretstatītos apzīmējumus sajaukt vai uzskatīt par savstarpēji saistītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

airBaltic paplašinās lidojumus starp Ukrainu un Krieviju caur Rīgu; pēc gaisa telpu slēgšanas pieprasījums varētu augt

LETA, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no septembra beigām jau piedāvā izdevīgus nosacījumus lidojumiem uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām un norāda, ka ir ērti izmantot Rīgu kā tranzītpunktu lidojumiem no Maskavas uz Kijevu, īpaši pēc tam, kad Ukraina, atbildot uz identisku Maskavas lēmumu, no 25.oktobra slēgs savu gaisa telpu Krievijas aviolīnijām.

Kā aģentūrai LETA skaidro airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, šajā situācijā varot vilkt paralēles ar situāciju Gruzijas un Krievijas konflikta laikā, kad tika noteikti līdzīgi aizliegumi. Arī tad daudzi pasažieri izvēlējās lidot caur Rīgu. Kopš septembra beigām airBaltic sākusi paplašināt lidojumus starp Krieviju un Ukrainu caur Rīgu.

Jau līdz šim abu valstu iedzīvotāji izmantojuši Rīgu kā tranzītlidostu ceļojumiem gan uz Ziemeļeiropu, gan citiem reģioniem. «Rīga ir tradicionāla pārsēšanās vieta gan Krievijas, gan Ukrainas ceļotājiem,» secina lidsabiedrības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Precizē bezpilota lidaparātu izmantošanu; visas nozares vēlmes nepiepildīsies.

Kaut arī dronu izmantotāji Satiksmes ministrijas virzītos noteikumus atzīst kā uzlabojumu salīdzinājumā ar esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un lidaparātu lidojumi, vairākas bezpilota lidaparātu lietotāju vajadzības pagaidām apmierinātas netiks, liecina iesaistīto pušu teiktais Dienas Biznesam. Noteikumi cita starpā paredz, ka dronu lidojumi atļauti laika posmā pusstundu pirms saullēkta līdz pusstundai pēc saulrieta, līdz 120 m augstumam, ar ātrumu līdz 68,4 km/h, tiešā redzamībā līdz 500 m horizontālajā plaknē.

Ar dronu nedrīkstēs lidot tuvāk par 50 m no publiska pasākuma, bet 20 m attālumā, ja drons vieglāks par 1,5 kg un lidojums saskaņots ar pasākuma organizatoru, kurš to saskaņojis ar pašvaldību. Tāpat bez saskaņošanas ar infrastruktūras objekta īpašnieku nevarēs lidot tuvāk par 50 m no valsts autoceļu pārvadiem, valsts galvenajiem autoceļiem, valsts reģionālajiem autoceļiem, elektrisko tīklu gaisvada līnijām (110 kV un 330 kV), tiltiem, dzelzceļa infrastruktūras un kapsētām. Bez saskaņojuma tuvāk nedrīkstēs lidot arī lielam skaitam rūpniecisko avāriju riska objektu, kā arī objektiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības un civilās aizsardzības nodrošināšanu. Cietumiem bez saskaņojuma nevarēs lidināties tuvāk par 500 m, bet lidlaukam, kurā veic lidojumus saskaņā ar instrumentālo lidojumu procedūru (IFR), piemēram, Rīgas lidostai, ‒ 5000 m. Drona pilotam jābūt vismaz 16 gadus vecam, ja vien drons nav vieglāks par 0,5 kg un nespēj uzlidot augstāk par 50 m. Pilotam jānokārto teorētisko zināšanu un praktisko prasmju pārbaude, ja tiek veikts paaugstināta riska lidojums (ar atkāpēm no noteikumu ierobežojumiem). Savukārt dronam jābūt marķētam ar īpašnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu juridiskajām personām, deklarētās dzīvesvietas vai juridisko adresi un tālruņa numuru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jomas regulējuma tempi netiek līdzi bezpilota lidaparātu lietotāju vajadzībām

Ir lietas, kas konkrēti buksē, par bezpilota lidaparātus regulējošajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem saka Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (LARPAS) pārstāvis Ilmārs Ozols. Arī lidojuma atļaujas izsniedzošās Civilās Aviācijas aģentūras (CAA) Eiropas Savienības lietu un starptautisko attiecību daļas vadītāja Aivita Ļubļina-Goldmane atzīst, ka regulējums pilnveidojams, taču atsevišķos jautājumos vispirms vēlas sagaidīt Eiropas Savienības lēmumus. Kaut arī MK noteikumi ir spēkā jau piekto mēnesi, līdz 12. maijam Valsts policija (VP) bija fiksējusi tikai vienu pārkāpumu saistībā ar dronu lietošanu. Proti, 5. maijā Rēzeknē kādai personai sastādīts aministratīvā pārkāpuma protokols par gaisa telpas izmantošanas prasību pārkāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži tāpat kā citās jomās, Brexit «migla» vēl pilnībā nav izklīdusi arī pār tūrisma nozari Eiropā un iespējamo ceļošanas paradumu maiņu

Latvijas tūrisma industrija diez vai ārkārtīgi cietīs no šī Lielbritānijas izstāšanās procesa no Eiropas Savienības, savukārt dienvidu zemes, kurām atpūtas ceļotāji ienes prāvu naudas žūksni tautsaimniecībā, ir nobažījušās par iespējamo britu tūristu skaita kritumu tuvākajā nākotnē.

Ceļotājiem ir jārēķinās ar noteiktām izmaiņām un iespējamām neērtībām.

«Skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs, tostarp tas, vai tiks panākta vienošanās vai ne. Tūrismā, mūsuprāt, visvairāk tiks ietekmēti paši briti,» komentē Pauls Gusts, CWT Latvia izpilddirektors, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA valdes loceklis.

«Saprotam, ka šajā stadijā ir vēl daudz neskaidrību gan no Eiropas institūciju, gan arī no Lielbritānijas valdības puses. Apjukumu rada situācija, ka nav skaidrības par Brexit veidu un pastāv varianti par tā norisi,» atzīst Ieva Keiša, Latvia Tours vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro, pieaugot par 14, 6 % pret kopējo apgrozījumu 2016. gada nogalē, liecina apkopotie dati par 2017. gadu.

Tikmēr peļņa pērn palielinājusies par 37 %, sasniedzot 220 762 eiro.

Lielāko apgrozījuma daļu veido izejošais tūrisms (16, 6 milj. eiro), kam seko ienākošais tūrisms ar 1,9 milj. eiro un konferenču tūrisms ar 1,5 milj. eiro. Konferenču segmentā, salīdzinot ar 2016. gadu, apgrozījums aizvadītajā gadā dubultojies. Salīdzinājumam – 2016. gadā tas veidoja 654 tūkst. eiro.

«Pieaugums konferenču tūrisma segmentā ir likumsakarīgs, jo darījumu un konferenču tūrisma attīstība ir viens no mūsu prioritārajiem virzieniem, pie kura plānojam aktīvi strādāt arī turpmāk sadarbībā ar Latvijas Kongresu biroju un profesionālajām asociācijām,» saka SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras SIA Latvia Tours, kuras direktore ir Ieva Keiša, apgrozījums pērn pieauga par 14,6%, sasniedzot 20,123 mil­jonus eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pagā­jušajā gadā pieauga par 37% un bija 220 762 eiro. Šogad I.Keiša prognozē apgrozījuma pieaugumu vidēji 5% apmērā. Vienlaikus peļņas pieaugumu šogad uzņēmums neplāno, jo Latvia Tours ir lieli investīciju plāni uzņēmuma attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozona – jau 20 gadus nevar lidot nekādi

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

papildināta - Kašmiras krīzes dēļ atcelti avioreisi starp Eiropu un Taizemi

Laura Mazbērziņa/LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Pakistānas lēmumu slēgt savu gaisu telpu pēc saspīlējuma eskalācijas ar Indiju Kašmiras dēļ atcelti daudzi reisi starp Eiropu un Taizemi, kā rezultātā iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku.

Aviokompānija Thai Airways paziņoja, ka trešdienas vakarā un ceturtdienas rītā atcelti visi reisi uz no no Eiropas līdz tiks atrasts jauns maršruts, un par reisu atcelšanu un pārkārtošanu ziņo arī citas aviokompānijas. Domājams, ka tiks ietekmēti reisu grafiki arī citās Dienvidaustrumu Āzijas lidostās.

Taizemes galvaspilsētā Bangkokā iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku. Thai Airways pavēstīja, ka atcelti 27 reisi, galvenokārt Eiropas maršrutos, kas ietekmējis 5000 pasažieru. «4000 ir no Eiropas reisiem un 700 līdz 800 ir no Pakistāna reisiem,» pavēstīja Thai Airways preses pārstāve. «Mēs gaidām atļauju lidot pāri citām valstīm. Šobrīd mēs kontaktējamies ar Ķīnu.» Irāna noraidījusi lūgumu lidot pāri tās teritorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā šodien preses brīfingā informēja aviokompānijas airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, tūristus no Šarm eš Šeihas Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban airBaltic reisus uz Šarm eš Šeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, airBaltic esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās. Šos izdevumus segs airBaltic un tūroperators Tez Tour. Vanags prognozēja, ka pozitīvā gadījumā reiss uz Šarm eš Šeihu varētu notikt rīt plkst.9. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi airBaltic sociālajos tīklos, kur šodien vakarā visoperatīvāk tiks publiskota jaunākā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pārdot emocijas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienās, kad Airkargo gaisa baloni lido pāri Grobiņai vai Durbei, sociālie tīkli teju uzsprāgst no pārsteiguma par pamanīto faktu.

Liepājas pusē tas joprojām nav ierasts skats un sarūpē patīkamu pārsteigumu. Saldus SIA Airkargo struktūrvienība, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem, reģistrēta Pāvilostā.

Iespēja reklamēt uzņēmumu

Induļa Blūma uzņēmums Airkargo jau kopš 1997. gada veic aviokravu sūtījumus uz visām pasaules valstīm, papildus piedāvājot muitas brokeru servisu un kravu apdrošināšanu. Kad uzņēmumam tuvojās desmit gadu jubileja, tika nolemts ieguldīt līdzekļus vides reklāmā, mārketingā un reprezentācijas pasākumos lojālajiem klientiem, kas tajā laikā bija aktuāla tendence. «Var, protams, izvēlēties sevi reklamēt uz vieglās automašīnas vilktas piekabes, palēninot satiksmi Rīgas centrā, bet likās, ka gaisa balons šim mērķim varētu būt sabiedrībai nekaitīgāks, videi draudzīgāks,» saka Indulis. «Baloni priecē skatītāju acis, lidojot tveram dzimtās zemes skaistumu, turklāt uzņēmuma zīmols ir labi pamanāms.» Divu gadu laikā viņš ieguva pilota tiesības, nepieciešamās zināšanas apgūstot tepat, Latvijā. Aizrāvies ar ūdenssporta veidiem, Indulis iepazina Pāvilostu un nolēma, ka uzņēmums pilsētas vecajā daļā varētu iegādāties vasarnīcas tipa ēku, kur varētu atvērt viesu namu. «Tā kā mums ļoti patīk lidot Kurzemē un pats arī esmu no šīs puses, no Saldus, tur arī reģistrējām uzņēmuma struktūrvienību, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem,» stāsta Indulis. Ēku patlaban izmanto kā bāzes vietu, kur nakšņo komanda. Turpat klientiem iespējams pavadīt laiku pirms lidojumiem un arī pēc tam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 20 Izraēlā nostrādātiem gadiem Anatolijs Plotkins ir atgriezies dzimtenē, lai vadītu vienu no straujāk augošām Accenture Latvia nodaļām

«Izraēlā augstās tehnoloģijas virmo gaisā, paši tās iedzīvotāji smej, ka katrā kārtīgā izraēļu ģimenē ir vismaz viens jaunuzņēmums. Šobrīd Latvijā strauji attīstās informācijas tehnoloģijas (IT), esmu gandarīts, ka varu strādāt globālā IT kompānijā un vadīt starptautisku programmētāju komandu,» saka A. Plotkins. Jau gadu viņš vada Accenture Latvia Java programmēšanas nodaļu. Latvijā viņš atgriezies, jo vēlējies strādāt globāla mēroga uzņēmumā un saņēmis labu darba piedāvājumu no Accenture Latvia.

Savulaik A. Plotkins ar izcilību ir beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (tagad - Transporta un sakaru institūts). «Tolaik šī augstskola bija viena no spēcīgākajām datorzinātņu jomā ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā. Piecus gadus uz lekcijām gāju zilā civilās aviācijas formā, kādā staigāja lidotāji, taču lidot gan neiemācījos. Nevaru lidot kā pilots, bet tikai kā pasažieris,» smej A. Plotkins. Pēc studiju beigšanas viņš desmit gadus nostrādāja tās zinātniski pētnieciskajā laboratorijā, kur izstrādāja automātisku lidmašīnas dzinēju diagnostikas sistēmu padomju airbusam - IL 86. «Visi IL 86 gaisa kuģi varēja saņemt pacelšanās atļauju tikai tad, kad to dzinēji bija pārbaudīti ar mūsu radīto diagnostikas sistēmu,» atceras A. Plotkins. Kad 90. gadu sākumā augstskolu likvidēja, zinātnieki zaudēja ne tikai darbu, bet arī iespēju Latvijā strādāt savā profesijā. Tā kā Izraēlā dzīvoja daudzi A. Plotkina radinieki un draugi un viņa tēvam piedāvāja profesora vietu Jeruzalemes Universitātē, viņš 1993. gadā aizbrauca uz šo valsti, neko daudz par to nezinādams. «Tolaik pasaulē bija sācies informatīvo tehnoloģiju bums, un Izraēla bija viena no šīs jomas lielvalstīm,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Saeimas komisijā izgaismojas daudz nepilnību dronu lietošanas regulējumā

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šodien izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā, novēroja aģentūra LETA.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas lidosta vēlas savienojumus ar Rīgu katru dienu

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norāda SIA Aviasabiedrība «Liepāja» valdes loceklis Agris Sprūde un maršrutu attīstības direktors Gatis Ginters.

«Gribas lidot katru dienu. Esam sapratuši, ka lidojumi tikai trīs reizes nedēļā apgrūtina ceļotāju plānus,» saka A. Sprūde. Savukārt uz Palangu airBaltic lidojot katru dienu. Pēc viņa teiktā, ziemas mēnešos 75% pasažieru bijuši tranzīta ceļotāji un rīta savienojums ar Rīgu lieliski strādā, pasažieriem dodoties tālāk uz Angliju, Vāciju, Maskavu un Kopenhāgenu.

Vaicāts par šogad paveicamo lidostas infrastruktūras jomā, viņš atzīmē, ka Liepāja grib būt piejama Ryanair u. c. zemo cenu lidsabiedrībām. Projektā ir pasažieru termināļa paplašināšana, taču vēl ir jāizšķiras par tās apjomiem. Ja grib ko lielāku, tad šovasar to pabeigt nevarēs un vajadzēs īstenot pa kārtām. Savukārt attiecībā uz degvielas piegādi gaisa kuģiem lidostā ir sakārtota infrastruktūra neliela apjoma degvielas tirdzniecībai un atlicis vien iegūt nepieciešamās akcizēto preču atļaujas. Tāpat tiek veikta perona paplašināšana mazajai aviācijai, un jau maijā trīs lidmašīnu vietā te varēs novietot 10 lidmašīnas ar spārnu platumu 15 m apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FlyMeAway lēnām apgūst Horvātijas tirgu

Anda Asere, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netiek smādētas arī mazākas lidostas, ja vien ir paredzams pārvadājumu apjoma kāpums

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Deloitte Consulting S.L.U. (Madride) partneris infrastruktūras un kapitālieguldījumu projektos Daniels Ramoss Moraless.

Ar kādām aviācijas jomām esat bijis saistīts?

Pēdējos 16 gadus esmu darbojies dažādos aviācijas konsultāciju projektos, īpaši fokusējoties uz lidostām, konkrētāk – uz lidostu privatizāciju un koncesijām daudzās valstīs. Šajā jomā galvenokārt esmu darbojies Dienvid- eiropā, Austrumeiropā, Tuvajos austrumos un Latīņamerikā. Strādājot kā konsultants publiskajam sektoram, sadarbojos, piemēram, ar Pasaules Banku, Amerikas Attīstības banku (IADB), Eiropas Investīciju banku utt. Konsultējot privāto sektoru, galvenokārt esmu bijis iesaistīts darījumos, piemēram, publiskajos iepirkumos uz koncesiju. Atsevišķos gadījumos asistēju investoriem piedāvājumu prezentēšanā, kas ietver koncesijas, to risku, finansējuma izvērtēšanu. Publiskajā pusē esmu bijis iesaistīts dažādās publiskās‒privātās partnerības (PPP) līgumu fāzēs, tostarp veicot priekšizpēti PPP projektiem, izvērtējot to, vai investīcijas atmaksājas. Daudzās valstīs, piemēram, Latīņamerikā, Lielbritānijā un citviet, ir jāpamato tas, ka PPP ir labākais veids lidostas būvniecībai. Tādējādi esmu bijis projektu abās pusēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu var izmantot jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs

Dienas Bizness, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Aerodium Toma Krūza jaunajai filmai uzbūvē pasaulē lielāko vēja tuneli

Zane Atlāce - Bistere, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Holivudas filmas Mission Impossible: Fallout lidošanas ainas ir uzņemtas pasaulē lielākajā vēja tunelī, ko speciāli Toma Krūza pasūtījumam būvēja Aerodium, informē uzņēmumā.

Pasaules lielākajam vēja tunelim ir 6,5 m x 3,5 m liela lidošanas zona. Tajā vienlaicīgi var brīvi lidot 7 cilvēki. Lidot var arī horizontāli, kas ir jauna, unikāla pieredze un rada vistuvākās sajūtas izpletņlēkšanai. Iekārta ir četrstāvu mājas augstumā, un tās darbināšanai nepieciešama 3200 kW jauda - ar tādu pietiktu 200 privātmājām.

Lai arī lidošanas ainu filmēšana aizņēma tikai 3 dienas, treniņi tām Warner Brothers studijā Londonā ilga gandrīz gadu. Holivudas kino zvaigznes galvenais lidošanas treneris bija Aerodium lidotājs Ēriks Osmanis, kurš atzīst, ka: «Strādāt ar Tomu Krūzu bija liels pagodinājums! Treniņu plānošana bija izaicinošs uzdevums, lai tie būtu maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsāki, saistībā ar Toma aizņemto grafiku. Katra minūte bija svarīga un mēs to nevarējām izniekot. Toms ir cilvēks, kurš daudz un smagi strādā pie tā, lai kaut ko sasniegtu. Lidošanu viņš apguva ātri, kā rezultātā bijām spējīgi horeogrāfijā ielikt sarežģītākus lidošanas manevrus un trikus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārēķinās ar lielu konkurenci aviokompāniju starpā, mazo Baltijas tirgu, risku sadalīšanu spēlētāju starpā

To atzina Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki diskusijā par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu.

Nākotnes izaicinājums Rīgas lidostai ir tālsatiksmes lidojumu galamērķu nodrošināšana, norāda LAD. Saskaņā ar starptautiskā aviācijas statistikas un konsultāciju uzņēmuma OAG datiem, par tālsatiksmes lidojumu galamērķiem no Rīgas lidostas prioritārie tirgi, kur varētu būt stabils pasažieru plūsmas pieprasījums un kas varētu veicināt lidsabiedrību interesi par regulārās gaisa satiksmes uzsākšanu no Rīgas, ir ASV, Ķīna un Kanāda (primāri Ņujorka, Pekina un Toronto). Tā kā tālsatiksmes attīstībai nepieciešama laba savienojamība reģionālajā lidojumu tīklā, svarīgi, lai airBaltic būtu sadarbības partneris, kas varētu nodrošināt tranzīta pasažieru plūsmu tālajos maršrutos. Tālajos savienojumos ieinteresēta ne tikai lidosta. Piemēram, Rīgas brīvostai tie noderētu, attīstot galvaspilsētu kā kruīza sākuma ostu un galamērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidmašīnām «Boeing 737 MAX» konstatēts vēl viens defekts, kas rada potenciālu risku, trešdien paziņojusi ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA).

Problēma konstatēta, kad FAA veikusi testus ar simulatoru, un FAA norāda, ka arī šis defekts jānovērš, pirms tiks dota atļauja atsākt lidojumus ar «Boeing 737 MAX».

FAA nesniedz sīkākas ziņas par šo defektu, taču informēta persona neoficiāli sacījusi, ka arī šī problēma saistīta ar pilotu spēju ātri atjaunot kontroli pār lidmašīnu, ja automātiskā vadības sistēma liek tai lidot lejup.

Savukārt «Boeing» paziņoja, ka piekrīt FAA lēmumam un izstrādās nepieciešamo programmatūru, lai problēmu novērstu.

Jau vēstīts, ka lidojumi ar «Boeing 737 MAX» tika aizliegti martā pēc divām traģiskām šī modeļa lidmašīnu katastrofām.

Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Montags-Girmess: airBaltic var izkonkurēt Ryanair un EasyJet ar mobilitāti un savienojamību

LETA, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrība airBaltic galvenais trumpis ir mobilitāte un savienojamība un šo iemeslu dēļ tā var izkonkurēt gan Ryanair, gan EasyJet, intervijā aģentūrai LETA norāda potenciālais aviosabiedrības investors Ralfs Dīters Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka pakalpojumu serviss, ko piedāvā airBaltic, ir konkurētspējīgs. Lai arī reaktīvās lidmašīnas esot komfortablākas par Q 400, ko izmanto airBaltic, tomēr ir citas priekšrocības. «Var izdarīt izvēli - lidot ar reaktīvo lidmašīnu ar vairākām pārsēšanās reizēm, taču var lidot ar tiešo reisu ar Q400, ar ko lido airBaltic. Ne visos virzienos būs 100 līdz 120 pasažieru pieprasījums,» uzsver Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka gan Ryanair, gan EasyJet nevar nodrošināt to savienojamības līmeni, ko piedāvā airBaltic. Ja neesot taisno reisu, tas radot neērtības.

«airBaltic veido Latviju par pievilcīgu valsti, jo te uz vienu valsts iedzīvotāju ir lielākais galamērķu skaits. Tieši tāpēc, ka airBaltic ir tik daudz mērķu, tas ietekmē patērētāju uzvedību Latvijā. Lai arī valsts ir daudz nabadzīgāka nekā Francija, vidējais statistiskais latvietis ar lidmašīnu lido biežāk nekā francūzis,» uzsver potenciālais investors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma uzņēmums Fly Me Away orientējas uz ceļojumiem brīvdienās un biznesa attīstību saredz vietās, kur cilvēkiem nav plašas pieejas tiešajiem galamērķiem; jaunākā filiāle nodibināta Horvātijas pilsētā Zagrebā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu biznesa modelis strādā vietās, kur cilvēkiem nav plašu iespēju lidot garo brīvdienu ceļojumos vai īsajos atvaļinājumos ar tiešajiem reisiem, jo ir mazs piedāvājums. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba ir tāda vieta. Horvātijā visi lido uz Dubrovniku, Rijeku, Splitu – piekrasti, kur vasarā lido visas zemo cenu aviokompānijas. Taču trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju dzīvo Zagrebā un uz ziemeļaustrumiem no tās. Piemēram, ja cilvēks maija brīvdienās grib aizlidot no Zagrebas uz Lisabonu, viņš ir spiests lidot caur Frankfurti, Romu vai braukt ar mašīnu uz Venēcijas lidostu, kas atrodas 300 km attālumā. Pagājušā gada beigās sākām darbu un šī gada jūnijā atklājām savu filiāli Zagrebā,» stāsta Jurģis Sedlenieks, Fly Me Away (SIA Baltic Ad Hoc) vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru