Pakalpojumi

Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Ceļojumu aģentūras Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro, pieaugot par 14, 6 % pret kopējo apgrozījumu 2016. gada nogalē, liecina apkopotie dati par 2017. gadu.

Tikmēr peļņa pērn palielinājusies par 37 %, sasniedzot 220 762 eiro.

Lielāko apgrozījuma daļu veido izejošais tūrisms (16, 6 milj. eiro), kam seko ienākošais tūrisms ar 1,9 milj. eiro un konferenču tūrisms ar 1,5 milj. eiro. Konferenču segmentā, salīdzinot ar 2016. gadu, apgrozījums aizvadītajā gadā dubultojies. Salīdzinājumam – 2016. gadā tas veidoja 654 tūkst. eiro.

«Pieaugums konferenču tūrisma segmentā ir likumsakarīgs, jo darījumu un konferenču tūrisma attīstība ir viens no mūsu prioritārajiem virzieniem, pie kura plānojam aktīvi strādāt arī turpmāk sadarbībā ar Latvijas Kongresu biroju un profesionālajām asociācijām,» saka SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Šogad Latvia Tours plāno arī pilnveidot korporatīvo klientu produktu grozu, saglabājot fokusu uz klientu apkalpošanas kvalitāti un ātrumu.

Ceļojumu aģentūra nākotnē plāno arī paplašināt ienākošā tūrisma produktu piedāvājumu, lai mazinātu patlaban izteikto sezonalitāti šajā atzarā. «Ienākošajā tūrismā paplašinām ģeogrāfiju Āzijas un Tuvo Austrumu virzienā, liekot lielu uzsvaru uz tūrisma speciālistu informēšanu un ieinteresēšanu reģiona piedāvājumā. Pakāpeniski nostiprinām arī uzņēmuma pozīcijas kruīzu tirgū,» komentē I. Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek atklāta jauna platforma, kurā atrast visus pasākumus vienuviet - Kurp.es

Šis gads ir pavēris izaugsmes iespēju vairākiem jaunradītiem latviešu «startapiem» jeb jaunuzņēmumiem. Viens no tādiem ir arī online pasākumu kalendārs - platforma «Kurp.es».

Interneta vietnē Kurp.es būs iespēja atrast visus aktuālos publiskos pasākumus Rīgā un lielākajās norises vietās Latvijā – koncertzālēs «Cēsis», «Gors», «Lielais Dzintars» un citviet. Pasākumus būs iespējams atlasīt pēc interktīvās kartes, datuma, pasākuma veida ( seminārs, koncerts, pasākumi bērniem u.c.) un citiem kritērijiem.

Portāla Kurp.es idejas autors un uzņēmuma vadītājs Gustavs Upmanis par šīs platformas radīšanu teic: «Cik reižu gan nav gadījies palaist garām kādu sev saistošu pasākumu, meklēt cauri vairākām lapām, skrollēt, gūglēt, lai atrastu kāroto? Mēs sapratām, ka ir laiks atrisināt šo problēmu, un tā arī radās kurp.es.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras SIA Latvia Tours, kuras direktore ir Ieva Keiša, apgrozījums pērn pieauga par 14,6%, sasniedzot 20,123 mil­jonus eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pagā­jušajā gadā pieauga par 37% un bija 220 762 eiro. Šogad I.Keiša prognozē apgrozījuma pieaugumu vidēji 5% apmērā. Vienlaikus peļņas pieaugumu šogad uzņēmums neplāno, jo Latvia Tours ir lieli investīciju plāni uzņēmuma attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma tehnoloģiju konkursā «Latvia Tours Traveltech» uzvarējis rīdzinieks Uldis Žimants, piedāvājot aktīvās atpūtas rezervācijas tiešsaistes platformu, kas ceļotājam ļautu vienuviet ātri un ērti sameklēt un rezervēt vēlamo atpūtas veidu.

Portālam db.lv platformas idejas autors pastāsta, ka šobrīd izstrādāti iespējamie prototipi un dizaina risinājumi, taču funkcionējošu platformu viņš cer pabeigt līdz vasaras sākumam. «Šobrīd tas viss ir manā galvā. Tagad skatos uz tirgu un risinājumiem, svarīga komandas komplektēšana, taču viss būs atkarīgs no uzņēmumu atsaucības, kas darbojas aktīvās atpūtas nozarē,» saka platformas izstrādātājs.

U. Žimants izstrādājis arī platformas vizuālo un funkcionālo maketu. «Vēlamo aktivitāšu atrašana prasa daudz laika un zināšanu, atpūtniekiem trūkst iespēju rezervēt vēlamās aktivitātes uzreiz un ar garantiju, kā arī bieži neskaidri ir izvēlēto pakalpojumu apmaksas veidi. Vienota platforma aktivitāšu meklēšanai un rezervēšanai ļautu uzreiz atrast un pāris minūtēs rezervēt vēlamo pakalpojumu,» skaidro idejas autors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā ceļojumā ārpus Latvijas devušies 45 % iedzīvotāju, liecina jaunākais «Latvia Tours Ceļojumu indekss». Tostarp katrs trešais (28 %) uz ārzemēm devies atpūtā, katrs divpadsmitais (8 %) – darba darīšanās, bet katrs septītais (14 %) no Latvijas izbraucis privātu iemeslu dēļ.

Ja salīdzina ar pērno gadu, šogad par 2 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri devušies ceļojumos ārpus valsts. Taču joprojām ne reizi uz ārzemēm nav izceļojuši vairāk nekā puse jeb 55 % aptaujāto.

Visbiežāk ārpus valsts dodas iedzīvotāji 35 – 44 gadu vecumā (55 %), nedaudz retāk – 25 – 34 gadus veci ceļotāji (53 %). Arī vairāk nekā puse (52 %) iedzīvotāju 18 – 24 gadu vecumā aizvadītā gada laikā bijuši ārpus valsts. Savukārt, visretāk no Latvijas izbraukuši seniori 64 – 74 gadu vecumā (26 %). Iedzīvotāju 55 – 63 gadu vecumposmā uz ārzemēm devies katrs trešais (37 %).

Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus lielā mērā ietekmē ienākumi. Ceļojumu indekss rāda, ka iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū uz ārzemēm pēdējā gada laikā ceļojuši 66 %, bet iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem starpā – teju trīsreiz mazāk jeb tikai 26 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma operators Latvia Tours, kura direktore ir Ieva Keiša, pērn strādāja ar 20,758 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1%vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa palielinājās par 36,6% un bija 301 640 eiro. Ieņēmumi no izejošā tūrisma pērn bija 17,667 miljoni eiro,bet no ienākošā tūrisma - 1,804 miljoni eiro, no konferenču rīkošanas - 1,221 miljonu eiro, bet no citiem ieņēmumiem Latvia Tours guva 66 244 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži tāpat kā citās jomās, Brexit «migla» vēl pilnībā nav izklīdusi arī pār tūrisma nozari Eiropā un iespējamo ceļošanas paradumu maiņu

Latvijas tūrisma industrija diez vai ārkārtīgi cietīs no šī Lielbritānijas izstāšanās procesa no Eiropas Savienības, savukārt dienvidu zemes, kurām atpūtas ceļotāji ienes prāvu naudas žūksni tautsaimniecībā, ir nobažījušās par iespējamo britu tūristu skaita kritumu tuvākajā nākotnē.

Ceļotājiem ir jārēķinās ar noteiktām izmaiņām un iespējamām neērtībām.

«Skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs, tostarp tas, vai tiks panākta vienošanās vai ne. Tūrismā, mūsuprāt, visvairāk tiks ietekmēti paši briti,» komentē Pauls Gusts, CWT Latvia izpilddirektors, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA valdes loceklis.

«Saprotam, ka šajā stadijā ir vēl daudz neskaidrību gan no Eiropas institūciju, gan arī no Lielbritānijas valdības puses. Apjukumu rada situācija, ka nav skaidrības par Brexit veidu un pastāv varianti par tā norisi,» atzīst Ieva Keiša, Latvia Tours vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ministriju komandējumos nemainīgi dominē Brisele

Monta Glumane, 12.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

13 Latvijas ministrijas 2019.gadā komandējumos tērējušas 3,8 miljonus eiro.

Šā brīža situācija liecina, ka šogad braucienu uz ārzemēm būs mazāk un ministrijas komandējumu plānošanā ir piesardzīgas.

Kopš marta darījumu braucieni ir pilnībā apstājušies un līdz gada beigām ministrijas komandējumus plānos ļoti piesardzīgi. "Līdz februāra beigām viss bija kā ierasts - valsts ierēdņi komandējumos brauca daudz un regulāri. Martā šī plūsma pilnībā apstājās. Gandrīz visi iepriekš rezervētie braucieni līdz septembra beigām ir atcelti un jaunu pasūtījumu nav. Darījumu braucieni uz ārvalstīm ir apturēti uz nezināmu laiku, izņēmums ir tikai Baltijas valstis. Gadījumi, kad tiek pasūtīti komandējumi uz Eiropu, ir ļoti reti," atzīst Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle un Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Maija Rozīte - Biznesa augstskolas Turība profesore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 05.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus, kas tika ieviesti pandēmijas dēļ, un valstis paredz atbalstu saviem uzņēmumiem.

Vairākās Eiropas valstīs sāk pieņemties spēkā noskaņojums, ka tuvākās nākotnes ekonomiskās perspektīvas līdzinās 2009. gada krīzes apjomam un mērogiem.

Lieli ekonomiskie sarežģījumi pasaulei uzklupuši vairāk nekā 10 gadus pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes, un pasaulē izveidojusies krīžu paaudze.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 5. maija numurā:

- viedokļi - Covid-19 un pieejamie finanšu resursi

- aktuāli - sašķidrinātā vai cauruļvadu gāze

- tēma - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana: ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus; aicina mīkstināt ierobežojumus brīvdabā; Zviedrijas paraugs

Komentāri

Pievienot komentāru