Jaunākais izdevums

Lielākā daļa lielajos uzņēmumos strādājošo personāla daļas vadītāju nepiedalās uzņēmumu valdes darbā, viņiem tiek atvēlēta izpildītāja, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma .

Šādi secinājumi izriet no Cranet pētījuma, kuru Latvijā pirmo reizi veica Banku augstskolas (BA) un Rīgas Tehniskās (RTU) universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta pasniedzēji un studenti.

Nepielaiž 70% Pētījumā piedalījās 67 uzņēmumi jeb 21% no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 200 darbinieku. BA un RTU sadarbība cilvēkresursu vadīšanas izpētē uzskatāma par unikālu, jo, pirmo reizi sadarbojoties divām konkurējošām izglītības iestādēm, tika iegūts vēlamais rezultāts – aptaujāts ievērojams skaits lielo uzņēmumu un iegūts priekšstats par cilvēkresursu vadīšanas tendencēm šādās Latvijas kompānijās, norāda BA studiju prorektore, asociētā profesore Līga Peiseniece. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir fakts, ka Latvijā joprojām nepietiekami ir novērtēts personāla vadītāja ieguldījums uzņēmuma darbībā. «Lielākā daļa – 70% respondentu, lielo uzņēmumu personāla vadītāju – nepiedalās uzņēmuma valdes darbā, tas norāda uz to, ka personāla vadītājam joprojām tiek atvēlēta izpildītāja – administratora loma, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma,» konstatē BA pētniece.

«Esmu vienisprātis ar pētījuma autoriem, ka spēcīgs personāla vadītājs uzņēmuma augstākajā vadībā var sniegt būtisku ieguldījumu un radīt ilgtermiņa pozitīvu efektu uz biznesa rezultātiem,» atzīst Pedersen & Partners partnere Evita Lune. Ja personāla vadītājam lielā uzņēmumā ir atvēlēta tikai administratora loma, tas varētu liecināt par vienu no divām situācijām, proti, vai nu pats personāla vadītājs nav pietiekami ieinteresēts vai kvalificēts, lai piedalītos biznesa lēmumu pieņemšanā, vai arī uzņēmumā cilvēka – gan vadītāja, gan darbinieka – faktoram tiek pievērsta mazāka uzmanība nekā procesiem, tehnoloģijām un citiem biznesu ietekmējošiem faktoriem, secina E.Lune. Kā praktisku soli situācijas uzlabošanā Latvijas lielajos uzņēmumos viņa iesaka iespēju robežās izmantot augstākās vadības pozīciju rotēšanu, piemēram, bijušais pārdošanas, finanšu vai ražošanas vadītājs varētu pārkvalificēties par personāla vadītāju, tādējādi lielajos uzņēmumos ar spēcīgiem stereotipiem šādam personāla vadītājam būtu daudz vieglāk piedalīties uzņēmuma valdes darbā. Ja personāla vadītājs nav valdes sastāvā, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir mazāk novērtēts vai viņa loma uzņēmumā nav svarīga, savukārt uzsver Latvijas Personālvadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga. «Personāla vadība Latvijā ir pazīstama apmēram 20 gadus un šajā laikā esam ļoti strauji attīstījuši šo jomu, un šobrīd ne funkciju ziņā, ne risināmo jautājumu ziņā ne ar ko neatšķiramies no Eiropas kolēģiem, es pat teiktu, ka risinām līdzīgas problēmas,» saka E.Selga.

Plašāk lasiet rakstā Personāla vadītājs - joprojām līdz galam nenovērtēts trešdienas, 26.maija laikrakstā Dienas Bizness (11.,12.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank emitējusi personāla akcijas

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums palielināt bankas pamatkapitālu, emitējot jaunas personāla akcijas, līdzīgi, kā tas tika veikts pagājušajā gadā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Tika nolemts emitēt 265 000 personāla akcijas. Pēc ABLV Bank pamatkapitāla palielināšanas tā apmērs būs 35,3 miljoni eiro, kas sastāvēs no 31,770 miljoniem parasto akciju un 3,530 miljoniem personāla akciju.

Personāla akcijas tiks izmantotas, turpinot 2012. gadā uzsākto darbinieku motivācijas programmu, lai palielinātu bankas vadošo darbinieku ilgtermiņa lojalitāti un ieinteresētību uzņēmuma efektīvā pārvaldīšanā. Šī programma paredz iespēju bez atlīdzības nodot īpašumā akcijas bankas augstākā līmeņa vadītājiem. Personāla akcijas dod tiesības saņemt dividendes, bet neparedz balsstiesības akcionāru sapulcēs. Darbinieku sarakstu un akciju skaitu, kas tiek nodotas darbinieku īpašumā, apstiprina bankas padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamgad darba tirgū prognozē darbavietu un atalgojuma pieaugumu

Dienas Bizness, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās izaugsmes ietekmē nākamajā gadā tiek prognozēts, ka situācija darba tirgū uzlabosies, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online oktobrī un novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs par nākamā gada plāniem un tendencēm darba tirgū. Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 2 600 darba devēju.

Vislielāko optimismu prognozēs uzrādīja tieši darba devēji Latvijā, kur nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 47% no aptaujātajiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 42% un 40%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vienīgi Latvijā gaidāms pieaugums, kas procentuāli ir 5%, Lietuvā pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājies par 6%, bet Igaunijā tas palicis nemainīgs. Visvairāk darbinieku Latvijā meklēs tādās nozarēs uzņēmumi kā mazumtirdzniecība, finanses, pakalpojumu industrija, IT un telekomunikācijas, kā arī būvniecība.

Visbiežāk par Baltijas valstu darba devēju pamatojumu personāla skaita pieaugumam minēts darba apjoma pieaugums, to norādījuši aptuveni 50%. Otrs nozīmīgākais iemesls, ko darba devēji norādījuši ir iepriekšējo darbinieku aiziešana no darba, darba ņēmēju rotācija – aptuveni 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Personāla vadība: No «kadru daļas» par «biznesa partneri»

Lelde Petrāne, 24.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas personāla vadīšanas asociācijai (LPVA) šogad aprit 20 gadi kopš organizācijas dibināšanas.

LPVA ir izveidota 1996. gadā, lai veicinātu personāla vadīšanas popularitāti Latvijā, celtu personāla vadīšanas speciālistu kompetenci un šī amata prestižu darba tirgū, kā arī lai parādītu efektīva personāla vadīšanas darba pozitīvo ietekmi uz uzņēmumu veiksmīgu darbību.

«Asociācija 20 gadu laikā ir izveidojusies par stabilu savas nozares profesionāļu biedrību,» uzsver Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

«Šo gadu laikā personāla vadība kā funkcija ir mainījusies no «kadru daļas» ar izteiktu atbildību par dokumentu formēšanu uz «biznesa partnera» lomu, kur atbildības fokuss ir vērsts uz efektivitāti, jēgpilnu darbu un darbinieku iesaisti,» piebilst asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Startē jauns DB projekts

Dienas Bizness, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli laikrakstam, interneta portālam, konferencēm un rokasgrāmatām ieviešam jaunu produktu – Dienas Biznesa akadēmija

DB akadēmija ir DB konferenču un rokasgrāmatu nodaļu kopprojekts. Tā mērķis ir savus apmeklētājus informēt par visdažādākajām gan ar biznesu, gan ar likumdošanas izmaiņām saistītām aktualitātēm. Uzstādījums – runāt ar saviem dalībniekiem par visu jaunāko šeit un tagad, esot pirmajiem, kas uzņēmējus informē par sagaidāmām izmaiņām un tendencēm. DB akadēmijas rīkotie pasākumi būs īsi – trīs līdz četras stundas. Tajos sapulcēsies gan uzņēmumu vadītāji, gan dažādu jomu speciālisti, piemēram, personāla vadītāji, grāmatveži, mārketinga cilvēki – atkarībā no konkrētā pasākuma tematiem, kas būs daudzveidīgi un plaši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AAS Gjensidige Baltic atklājis pēc Norvēģijas parauga izveidoto personāla apmācības struktūrvienību Gjensidige akadēmija, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā akadēmija ir liels solis pretim vēl apmierinātākam klientam un, redzot mērķtiecību, ar kādu personāla apmācības projekts tiek īstenots, ticu – viņiem viss izdosies, norāda kompānijas Personāla attīstības vadītājs Norvēģijā Martens Skjostads (Mårten Skjøstad).

Projekta realizāciju Gjensidige Latvijā sāka pirms diviem gadiem, iepazīstot savas mātes kompānijas Norvēģijā pieredzi personāla vadībā.

«Pakāpeniski to sākām ieviest arī Latvijā un šobrīd esam pirmais Gjensidige grupas uzņēmums Baltijā, kas var lepoties ar savu akadēmiju. Pie paveiktā gan neapstāsimies un ticam, ka klienti no mūsu centieniem tikai iegūs,» stāsta AAS Gjensidige Baltic Personāla apmācību vadītājs Imants Podiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK atbalsta atklāta konkursa rīkošanu uz VID ģenerāldirektora amatu

Lelde Petrāne, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta Ministru prezidenta Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikto ieceri par atklāta konkursa rīkošanu uz Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, piesaistot profesionālu personāla atlases kompāniju.

LTRK jau vairākkārt līdzšinējā amata atlases procesā norādīja, ka būtiski raudzīties uz tādiem profesionāļiem, kuri spētu veikt reformas un uzlabot VID darbību un reputāciju kopumā. Viens no galvenajiem šķēršļiem līdz šim bija zemais atalgojums, tāpēc arī biznesa vide uzstāj uz to, lai alga tik būtiskas iestādes vadītājam būtu augstāka un konkurētspējīga ar privāto kapitālsabiedrību profesionāļiem.

«Brīžos, kad uzņēmumos kādas būtiskas daļas vadītājs nolemj atstāt savu amatu un īpašnieki neredz nevienu piemērotu kandidātu no iekšienes, viņi vēršas pie profesionālas personāla atlases kompānijas nevis paši staigā pa konkurējošiem uzņēmumiem, lai atrastu pēc iespējas labāku darbinieku,» saka LTRK viceprezidente Lienīte Caune, piebilstot, ka Ministru prezidentam un finanšu ministrei pašreiz ir krietni atvieglota konkursa noteikumu izstrāde, jo ar dažādām partnerorganizācijām liela daļa jau ierakstīta vienošanās dokumentā, kas tika parakstīts pagājušajā nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles jauno vadītāju Kasparu Neivaldu

Lelde Petrāne, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus nestāv uz vietas – paaudžu maiņa un tehnoloģiju attīstība pieprasa arī jaunas pieejas kandidātu meklējumos. Ierobežoto cilvēkresursu dēļ personāla atlase var kļūt par izaicinājumu. Jomas profesionāļiem jākļūst proaktīvākiem, lai sameklētu kvalificētus kandidātus. Kā atrast darbinieku, kurš ir ne tikai piemērots amatam, bet atbilst arī uzņēmuma vērtībām?

Personāla atlases speciālists – zīmola vēstnesis

Personāla atlases uzņēmuma „CV Market” personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs norāda, ka personāla atlasei nav jābūt sāpīgam procesam. Tai ir jākalpo par zīmola vēstnesi, tās mērķis ir „aizšķilt dzirksti” potenciālajā darbiniekā, radīt viņā vēlmi strādāt tieši Jūsu uzņēmumā.

„Mēs, personāla atlases uzņēmums, esam pārdevēji. Mēs pārdodam iespēju labākai dzīvei, un uzņēmums samazina riskus, iegūstot īsto darbinieku,” viņš piebilst.

Kāds ir labs ārpakalpojumā noalgotais personāla speciālists?

Godīgs

Viņam jāprot vadīt klienta gaidas un noteikt termiņus, kā arī jābūt atklātam gadījumos, ja kaut ko nav iespējams paveikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air izziņo plašāko personāla uzņemšanas kampaņu tās pastāvēšanas vēsturē, radot vismaz 1300 jaunas darba vietas. Personāla atlase izsludināta arī Latvijā, informē Wizz Air sabiedrisko attiecību konsultante Latvijā Agnija Jankovska.

Līdz 2018. gada beigām, vairāk kā 25 valstīs visā Eiropā un ārpus tās robežām, tiks organizētas vairāk kā 400 personāla uzņemšanas atlases gan pilotiem, gan apkalpes komandai, lūkojot piesaistīt Wizz Air komandai «apņēmīgus un entuziasma pilnus cilvēkus, kuriem aviācija ir kas vairāk kā aizraušanās».

Personāla uzņemšanas atlases ieplānotas arī Rīgā un Viļņā, attiecīgi šī gada 3. un 2. oktobrī. Ar gaidāmās apkalpes komandas atlases un uzņemšanas informāciju iespējams iepazīties šeit.

Līdz 2018.gada beigām kompānija papildinās savu floti ar 21 jaunu Airbus A320 un A321 lidmašīnu, neskaitot 11 jaunas lidmašīnas, kas tiks pievienotas flotei jau 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic par uzņēmuma viceprezidenti personāla vadības jautājumos iecēlusi Alīnu Roščinu, informē uzņēmums.

Alīna Roščina ir pieredzējusi profesionāle ar vairāk nekā deviņu gadu pieredzi personāla vadībā. Alīna Roščina ir ieguvusi bakalaura grādu jurisprudencē Latvijas Universitātē, kā arī šobrīd viņa studē Rīgas Biznesa skolas MBA programmā. Alīna airBaltic strādā kopš 2011. gada un gadu laikā uzņēmumā ieņēmusi dažādus ar cilvēkresursu vadību saistītus amatus. Pēdējo pusotru gadu viņa bija vecākās viceprezidentes personāla vadības jautājumos vietniece, vadot darbinieku administrēšanas un personāla analītikas komandu. Papildus tam Alīna Roščina ir airBaltic pārstāve Latvijas Personāla vadīšanas asociācijā, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Latvijas vadības komandai pievienojies Personāla vadītājs Edgars Pīlips.

Viņam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze nozarē, tostarp nozīmīgu stratēģisku iniciatīvu īstenošanā «Rimi Baltic» un «Swedbank».

Edgars Pīlips sniegs atbalstu vadības komandai Latvijā un visai organizācijai Baltijā. Viņš dalīsies zināšanās un pieredzē, lai palīdzētu attīstīt spēcīgu organizācijas iekšējo kultūru un veidotu darba devēja zīmolu.

«Manuprāt, Luminor ir aizraujošu iespēju un pārmaiņu priekšā, lai dotu neatkārtojamu pieredzi gan esošajiem, gan topošajiem darbiniekiem, tāpēc esmu gandarīts par iespēju pievienoties,» saka Edgars Pīlips.

«Edgars mums pievienojas izaicinājumiem bagātā laikā ar mērķi stiprināt mūsu kopējos spēkus un palīdzēt veidot modernu un pievilcīgu darbavietu Baltijā. Viņam ir liela pieredze personāla vadības jomā, inovatīvas idejas un neizsmeļams entuziasms,» uzsver Luminor Personāla un kultūras vadītāja Baltijā Andželika Berga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba roku arvien trūkst, konkurence pieaug, un efektivitāte ir jāpaaugstina – tas viss mudina rasties dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem personālvadībā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Personālvadības jomas jaunuzņēmumi parādās biežāk, to nosaka tirgus vajadzība – darba tirgus kļūst aizvien karstāks, brīvo darba vietu skaits katru gadu aug, tāpat palielinās darbinieku brīvprātīgā rotācija – tas viss uzņēmumiem palielina izmaksas. Tāpēc loģiski, ka uzņēmumi raugās pēc risinājumiem, kā šīs izmaksas samazināt, – palielināt darbinieku nodarbinātības periodu, ātrāk aizpildīt tukšās vakances, vairāk iesaistīt darbiniekus un celt produktivitāti,» saka Ansis Līpenītis, Motivio līdzdibinātājs.

Enme līdzīpašniece Antra Asare novērojusi, ka personālvadība ilgi tehnoloģiskā ziņā ir bijusi atpalikusi no citām funkcijām, bet šī joma atgūstas. «Tieši pēdējā laikā uzņēmuma un personāla vadītāji aktīvāk sāk pievērst uzmanību darbiniekiem, to labsajūtai, izglītošanai. Attiecīgi arī parādās dažādi iesaistes un motivācijas rīki. Personāla daļa mazāk līdzinās pieņemšanas un atlaišanas departamentam, uzņēmumu un personāla vadītāji ir kļuvuši gudrāki,» saka Norberts Erts, CakeHR līdzīpašnieks. Atsevišķos lielajos uzņēmumos Latvijā ir normāli strādāt no mājām, pat vēl vairāk – darbinieks pats izvēlas laiku, kad un no kurienes strādāt. Darbinieks var būt uzņēmuma liekākais aktīvs, ja tam ļaus tādam būt, un tehnoloģijas šajā ziņā var palīdzēt. Viņš zina teikt, ka personālvadības tehnoloģiju jaunuzņēmumi šogad jau paspējuši piesaistīt rekordaugstus investīciju apjomus – šī gada pirmajā ceturksnī 33 darījumos tika piesaistīti 642 miljoni ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka testaments ir labākais formāts mantojuma jautājumu sakārtošanai – tā atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt 41% iedzīvotāju vērtējumā par tādu uzskatāma savlaicīga īpašumu «pārrakstīšana» izvēlētajai personai.

Līdzīgu tendenci rāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu izveido vidēji 3000 cilvēku katru gadu. «Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt izveidots un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visdrīzāk ir lielāks,» uzsver Jānis Skrastiņš, zvērināts notārs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Tajā pašā laikā ļoti daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā. Viens no izplatītākajiem veidiem, ko šādās situācijās cilvēki izvēlas, ir nekustamā īpašuma dāvināšana. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek taisīti aptuveni 2 500 dāvinājuma līgumi. «Populārs tas ir tāpēc, ka ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie. Piemēram, ja īpašnieks māju uzdāvinājis vienam no bērniem un pārējiem bērniem neatliek viņiem pienākošās neatņemamās daļas, pēc tēva nāves viņiem ir tiesības prasīt, lai tās tiktu izmaksātas. Tāpat būtisks ir jautājums par dāvinātāja tiesībām, jo visbiežāk māja vai dzīvoklis, piemēram, kādam no mazbērniem tiek uzdāvināts ar nodomu, ka vecvecāki tajā turpinās dzīvot līdz mūža galam. Tad līgumā noteikti jāparedz dzīvokļa tiesība, kā arī jāiekļauj aizliegums mazbērniem bez rakstiskas vecvecāku piekrišanas rīkoties ar īpašumu – piemēram, pārdot, ieķīlāt vai izīrēt. Diemžēl daudzos gadījumos tas netiek izdarīts, un pie notāriem nonāk ļoti skaudri stāsti par to, kā cilvēki vecumdienās palikuši gan bez mājokļa, gan bez aprūpes,» stāsta Jānis Skrastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda; viedokļi par šādu kārtību dalās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru vadītāja Inga Daliba piekrīt, ka darba sludinājumos jānorāda atalgojums vai vismaz tā robežas, kas atkarīgas no kandidāta iepriekšējās pieredzes, prasmēm, kompetencēm. «Sludinājums pēc būtības jāuztver kā reklāma, kur kandidāts ir pircēja lomā, bet darba devējs ir pārdevējs, kura uzdevums ir pietiekami korekti, aizraujoši, uzmanību piesaistoši izstāstīt stāstu – ko šobrīd meklē un kāpēc vajadzētu nākt šajā uzņēmumā strādāt. Skatoties uz nākotnes prognozēm par darbaspēka pieejamību Latvijā un Eiropā, cīņa par labiem kandidātiem kļūs arvien saspringtāka. Darba devēja gatavība atklātai un caurspīdīgai sarunai būs kritiski svarīga. Nozīmīgs aspekts darbinieku piesaistē būs ne tikai uzņēmuma zīmolam, bet arī tā vadītāja un personāla speciālista personīgajam zīmolam,» viņa spriež. Algas norādīšana sludinājumos ir atklātas un uzticamības pilnas komunikācijas sastāvdaļa, pauž I. Daliba. Tāpat tiks ietaupīti resursi – netiks tērēts nedz darba devēja, nedz kandidāta laiks un nauda neproduktīvām tikšanās reizēm, kurās finālā tiek noskaidrots, ka kandidāts nav gatavs strādāt par tādu atalgojumu, kādu uzņēmums nosauc.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Atalgojuma cipari sirdij vistuvākie

Kristīne Stepiņa, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV pavadītajiem desmit gadiem Sandra Birzniece atgriezās Latvijā, lai turpinātu karjeru personāla vadības jomā

To viņa ir sākusi no pašas apakšas, rotējot pa dažādām personāla vadības amatu pozīcijām lielākajā ASV spēļu biznesa kompānijā GTECH, apgūstot dažādas funkcijas, līdz sapratusi, ka atalgojums jeb cipari ir sirdij vistuvākie. Šobrīd S. Birzniece vada uzņēmuma Accenture Nordic atalgojuma nodaļu, atbildot par vairāk nekā 5000 darbinieku maciņiem piecās valstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Latvijā.

Lai arī dzīvot un strādāt ārzemēs nebija S. Birznieces mērķis, pēc bakalaura grāda iegūšanas ekonomikā Rīgas Tehniskajā universitātē 2003. gadā viņa aizbrauca uz Rodailendas štatu, ASV. Tā kā viņai uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas negribējās lēkt iekšā karjeras veidošanā, bet iepazīt pasauli, viņa pieņēma ģimenes draugu piedāvājumu strādāt par aukli sešiem bērniem vecumā no četriem līdz trīspadsmit gadiem. Turklāt vienam no bērniem bija Dauna sindroms. «Bērni bija no divām amerikāņu ģimenēm. Skolā biju mācījusies vācu valodu, tāpēc sākumā man nebija iekšējas pārliecības slikto angļu valodas zināšanu dēļ. Taču, tā kā man visapkārt visi runāja tikai angļu valodā, nebija ilgi jāgaida, kad šajā valodā jau sāku pat sapņot,» atceras S.Birzniece. Jauniešu kultūras apmaiņas programmas Cultural Care Au Pair ietvaros viņa amerikāņu bērnus auklējusi vienu gadu. «Algu nekādu lielo šīs programmas dalībniekiem nemaksāja, vien rokas naudu, lai var izdzīvot. Šajā laikā satuvinājos ar abām ģimenēm, savā ziņā pat kļūstot tām kā ģimenes locekle. Nebija viegli, puisītis, kuram bija Dauna sindroms, teju visu laiku bija jātur pie rokas. Savā ziņā tas man bija psiholoģisks pārbaudījums, vai spēšu tikt galā ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības, un vēl ar pieciem, starp kuriem bija meitene ar tīņu vecumam raksturīgo trakulību. Tomēr šo pārbaudījumu veiksmīgi izturēju,» rezumē S. Birzniece. Kad kultūras apmaiņas programma beidzās, S. Birzniece atgriezās Latvijā, viņai šeit bija tālejoši plāni, taču, tā kā viņai pakaļ atbrauca amerikāņu puisis, ar kuru viņa draudzējās Amerikā, viņa tur atgriezās un apprecējās. «Kopā nodzīvojām tikai četrus gadus. Tas, ka paliku viena pati svešā valstī, man palīdzēja izveidoties par to, kas esmu,» uzsver S. Birzniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas izaugsme nav iedomājama bez zinātnes potenciāla palielināšanas

Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās un nekad nebūs tāda kā iepriekš. Digitalizācijas vilnis pieņemsies spēkā un IT nozare turpinās savu izaugsmi, tomēr turpmāka attīstība nebūs iedomājama bez zinātnes potenciāla palielināšanas, inovāciju spēka izmantošanas un investīcijām jaunāko tehnoloģiju izpētē un pielietojumā.

Interesanti, ka laikā, kad Facebook pirmo reizi plānoja sākt akciju piedāvāšanu biržā (IPO), Stenfordas Universitātes studenti kādā lekcijā, kuru vadīja viens no Silīcijas ielejas ievērojamākajiem riska kapitālistiem Pīters Tīls (Peter Thiel), viņam jautāja, ko viņš IT jomā sagaida atšķirīgu nākamo desmit gadu laikā? P.Tīls atbildēja, ka iepriekšējos desmit gadus viņš bijis vairāk vai mazāk pārliecināts, ka nākamais miljardu vērtais uzņēmums saknes dzīs piecu jūdžu rādiusā no Stenfordas, bet nākamo desmit gadu laikā tas var notikt no jebkuras vietas pasaulē. Ņemot vērā, ka drīz būs pagājuši desmit gadi kopš P.Tīla izteikuma, prognozes ir piepildījušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Brasas cietuma pārvesti pēdējie ieslodzītie, ar nākamo nedēļu cietums tiks likvidēts

LETA, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko zinām par melno zeltu Latvijā?

Igors Osītis, SIA «Agroorganika» valdes loceklis, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt arī uz sapropeļa resursa izmantošu Latvijā.

Sapropelis, ko Latvijā mēdz dēvēt arī par melno zeltu, līdz šim var teikt ir nenovērtēts resurss. Vēl jo vairāk, tam pēc apstrādes un ieguves veida ir viens solis līdz naftas produktam. Lai arī klusi un saudzīgi sapropelis jau Latvijā tiek izmantots lauksaimniecībā, kosmetoloģijā un citās nozarēs, lauksaimniekiem joprojām nav pilnvērtīgu zināšanu par vērtīgā dabas resursa visiem ieguvumiem.

Tātad īsumā, kas ir sapropelis. Sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām ir piejaukušās minerāldaļiņas. Kopumā organiskās vielas veido līdz 95%. Tā ir brūngana, melna, pelēka, zaļgana vai dzeltenīga recekļaina vai želejveidīga masa, kas sastopama lielākajā daļā ezeru un vairāk kā trešdaļā purvu. Sapropeļa iegulu biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 20 m.

Komentāri

Pievienot komentāru