Jaunākais izdevums

Darba roku arvien trūkst, konkurence pieaug, un efektivitāte ir jāpaaugstina – tas viss mudina rasties dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem personālvadībā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Personālvadības jomas jaunuzņēmumi parādās biežāk, to nosaka tirgus vajadzība – darba tirgus kļūst aizvien karstāks, brīvo darba vietu skaits katru gadu aug, tāpat palielinās darbinieku brīvprātīgā rotācija – tas viss uzņēmumiem palielina izmaksas. Tāpēc loģiski, ka uzņēmumi raugās pēc risinājumiem, kā šīs izmaksas samazināt, – palielināt darbinieku nodarbinātības periodu, ātrāk aizpildīt tukšās vakances, vairāk iesaistīt darbiniekus un celt produktivitāti,» saka Ansis Līpenītis, Motivio līdzdibinātājs.

Enme līdzīpašniece Antra Asare novērojusi, ka personālvadība ilgi tehnoloģiskā ziņā ir bijusi atpalikusi no citām funkcijām, bet šī joma atgūstas. «Tieši pēdējā laikā uzņēmuma un personāla vadītāji aktīvāk sāk pievērst uzmanību darbiniekiem, to labsajūtai, izglītošanai. Attiecīgi arī parādās dažādi iesaistes un motivācijas rīki. Personāla daļa mazāk līdzinās pieņemšanas un atlaišanas departamentam, uzņēmumu un personāla vadītāji ir kļuvuši gudrāki,» saka Norberts Erts, CakeHR līdzīpašnieks. Atsevišķos lielajos uzņēmumos Latvijā ir normāli strādāt no mājām, pat vēl vairāk – darbinieks pats izvēlas laiku, kad un no kurienes strādāt. Darbinieks var būt uzņēmuma liekākais aktīvs, ja tam ļaus tādam būt, un tehnoloģijas šajā ziņā var palīdzēt. Viņš zina teikt, ka personālvadības tehnoloģiju jaunuzņēmumi šogad jau paspējuši piesaistīt rekordaugstus investīciju apjomus – šī gada pirmajā ceturksnī 33 darījumos tika piesaistīti 642 miljoni ASV dolāru.

Spiesti pārkārtoties

«Digitālā komunikācija un jaunās tūkstošgades darba ņēmēji aizvien vairāk nosaka toni darbavietās, līdz ar to teju vai visi uzņēmumi ir spiesti pārkārtoties un pielāgoties gan digitālajām tehnoloģijām, gan jaunās paaudzes darba stilam. Personālvadībai tas ir patiesu izaicinājumu laiks, it īpaši ņemot vērā dažādo paaudžu vērtību un darba stilu sadursmes, bet labā ziņa ir tā, ka ar dažādu personālvadības programmu palīdzību ir iespējams uzlabot personālvadības procesus, nodrošināt efektīvāku darbinieku vadību,» saka N. Erts. Mūsdienās darbinieku aprite un kadru mainība uzņēmumos ir daudz straujāka nekā pagājušajā gadsimtā, arī darba metodes mainās. Līdz ar to darba devējiem kļūst aktuāls jautājums par darba uzdevumu sadali, izpildes pārraudzību un rezultātu sasniegšanu. Tāpat paralēli ir jādomā par attiecībām starp kolēģiem un efektīvu komunikāciju. Viņš novērojis, ka gados jauno darbinieku problēma ir disciplīnas trūkums, toties viņi ir tie, kuri vēlas redzēt savā darba vietā atvērtu kultūru. Darba devējam šis ir liels izaicinājums – apvienot šīs lietas tā, lai neciestu produktivitāte.

N. Erts uzskata, ka personālvadības darba uzlabošanā vēl ir daudz iespēju, jo uzņēmumi tiecas pēc efektivitātes, augstāka darba ražīguma un izmaksu efektivitātes, lai iegūtu zināmas priekšrocības konkurētspējā. Mūsdienu personāla departaments arvien vairāk tiek digitalizēts, līdz ar to pasaulē ievērojami palielinās personālvadības tehnoloģiju jaunuzņēmumu skaits. Jaunattīstības segments ir iedvesmojis jaunās paaudzes personāla tehnoloģiju uzņēmumus, kas koncentrējas uz mākslīgā intelekta izmantošanu, lai bagātinātu tādus procesus kā darbinieku atlasi un vadību, kā arī to iesaisti. Strauja attīstība notiekot arī personālvadības tehnoloģiju kompānijās, kas koncentrējas uz platformu ekonomiku, kas palīdz personalizēt ieguvumus.

Iespējams, sadarbosies

«Ņemot vērā to, ka Latvija ir ārkārtīgi mazs tirgus, personālvadības jaunuzņēmumu šeit ir diezgan daudz. Tomēr tas nenozīmē, ka joma kā tāda ir sevišķi attīstīta, jo vairums spēlētāju piedāvā nišas produktus, kas ir diezgan agrā attīstības stadijā un lietojami tikai šauram, specifiskam mērķim,» vērtē A. Asare. Arī A. Līpenītis uzskata, ka Latvijā personālvadība nav starp populārākajām jomām, kurās jaunuzņēmumi izvēlas darboties.

Evolution Latvia Personālvadības departamenta vadītāja Lilita Brante novērojusi, ka dominē tendence izvēlēties kādu no personālvadības funkcijām un piedāvāt tehnoloģiskus risinājumus to integrēšanai biznesa vidē. Šobrīd Evolution Gaming nodrošina pilnu personālvadības ciklu, tomēr uzņēmums neizslēdz, ka nākotnē aicinās sadarboties kādu no cilvēkresursu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, jo kompānija mērķtiecīgi strādā pie procesu optimizācijas un automatizācijas un tieši to dažādos griezumos piedāvā šīs jomas startup. «Mēs, tāpat kā citi efektīvi darba devēji, meklējam jaunus un novatoriskus veidus, kā piesaistīt un noturēt talantus un labāk izmantot esošos resursus – tieši tas būs galvenais virziens, veidojot sadarbību ar vienu vai, iespējams, pat vairākiem personālvadības jaunuzņēmumiem,» saka L. Brante.

Visu rakstu Daudz, bet nišās lasiet 23. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Brasas cietuma pārvesti pēdējie ieslodzītie, ar nākamo nedēļu cietums tiks likvidēts

LETA, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilotu trūkums aviācijā ir arvien lielāka problēma, un pat tālākā nākotnē bez tiem neiztiks – to Db.lv pirms 10. maijā notiekošā Rīgas aviācijas foruma norāda AeroProfessional direktors Sems Spruls (Sam Sprules)

Ar ko un kuros reģionos AeroProfessional (AP) īsti nodarbojas?

AP ir starptautiska konsultāciju kompānija, kas specializējas darbaspēka stratēģiju izstrādē aviācijas jomā. AP palīdz kompānijām personāla atlases sarežģīto jautājumu risināšanā visā pasaulē, piemēram, kad tās vēlas izveidot bāzi ārvalstīs. AP piedāvā specializētus pakalpojumus, tostarp pārvaldām 300 cilvēku lielu salona apkalpes bāzi Getvikas lidostā. AP konsultanti sniedz atbalstu gan aviokompānijām, gan pilotiem. Kopš kompānijas galvenā biroja pārcelšanas uz Fārnboro lidostu 2015. g. AP mainījusi biznesa uzsvaru, no personāla piesaistes konsultanta kļūstot par stratēģisko partneri. Liela daļa AP klientu darbojas Lielbritānijā un Eiropā, taču kompānijai ir pieredze visā pasaulē un tā izplešas jaunos tirgos Vidējos austrumos, Āfrikā un Āzijas Klusā okeāna reģiona valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties brīdim, kad Lielbritānijai jāizstājas no Eiropas Savienības (ES), Lietuvas uzņēmumi pievērsušies šai valstī dzīvojošajiem tautiešiem, aicinot viņus atgriezties dzimtenē un solot darba vietas.

Kā pastāstījusi Apvienotās Karalistes lietuviešu kopienas priekšsēdētāja Daļa Asanavičūte, janvārī emigrantus apciemojuši koncerna SBA mēbeļu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu grupas un piena pārstrādes kompānijas «Žemaitijos pienas» pārstāvji, bet vēl pirms tam Lielbritānijas lietuviešus aicinājis atgriezties mājās arī personāla

konsultāciju uzņēmums «Strategic staffing solutions» un ēku apsaimniekošanas firma «Mano būstas». Pēc viņas teiktā, interese par šiem piedāvājumiem tiešām esot.

«Žemaitijos pienas» delegācija pagājušajā mēnesī viesojusies Birmingemas Universitātē, tikusies ar tur studējošajiem lietuviešiem un nedēļas laikā sarīkojusi vairāk nekā divdesmit darba intervijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jaunu darbavietu izveidē darba devēji kļūst piesardzīgāki

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā pieprasījums pēc darbaspēka joprojām būs augsts, bet ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas liks darba devējiem būt piesardzīgākiem jaunu darbinieku piesaistē, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Šajā gadā jaunus darbiniekus plāno pieņemt darbā trešā daļa jeb 33% darba devēju, kas ir par 15% mazāk nekā pirms gada veiktajā aptaujā. Savukārt nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas gan pieņems, gan atlaidīs darbiniekus - to atzina 31% aptaujāto darba devēju.

Turpretī 23% darba devēju šogad izmaiņas personāla sastāvā neplāno, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Gandrīz 40% no vakancēm iecerētas speciālistiem, 19% - vadītājiem, 15% - kvalificētiem strādniekiem, 10% - gan pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, gan mazkvalificētiem strādniekiem. Vairāk nekā puse no uzņēmumiem, kas iecerējuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus, izmaiņas personāla sastāvā saista ar uzņēmuma darbības paplašināšanos, savukārt ceturtā daļa – ar gaidāmo darbinieku rotāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samsung Electronics Baltics personāla vadītāju Gvido Liepiņu šajā profesijā saista iespēja palauzīt galvu, meklējot labāko risinājumu

«Manī laikam ir liela cilvēkmīlestība. Man ļoti patīk komunikācija un dažādība, kas ir personālvadībā – katra diena nes kaut ko jaunu. Manuprāt, personālvadītājs par uzņēmumu un darbiniekiem zina visvairāk, dažreiz pat prezidents nezina tik daudz kā personāla cilvēki, jo pie mums informācijas plūsma nāk no visām pusēm. Tas darbam iedod uzreiz citu garšu,» viņš saka. G. Liepiņam patīk, ka šajā darbā nepieciešams sevi katru dienu izaicināt, tiekties uz ko jaunu. Sākot strādāt Samsung un ieraugot kompānijas moto Sasniedz neiespējamo (Do What You Can’t), viņš saprata, ka tas saskan ar viņa pārliecību un vēlmi darīt ko tādu, kas sākumā var šķist neiespējami. «Pirmajā brīdī nošausminos, tad racionāli uzlieku to visu uz papīra un saprotu, kā to izdarīt. Mani šajā profesijā piesaista tas, ka katru reizi ir jāpalauza galva, lai izdomātu, kā atrisināt konkrēto situāciju. Visu var atrisināt, tikai jāspēj izurbties līdz saknītēm. Līdzīgi kā saka, ka visu var apēst ar kečupu, tāpat dzīvē un darbā visu var atrisināt, atrodot pareizo kečupa pudelīti. Visu var atrisināt, jāatrod tikai pareizais leņķis,» ir pārliecināts G. Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Virtuālā dzīve aizstāj attiecības

Laila Stabulniece, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

Dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības un uzvedība mārketingā tiek raksturota ar paaudžu dzīves stila koncepciju. Katrai paaudzei ir savi notikumi un jaunatklātas vai apgūtas tehnoloģijas, kas ietekmē un veido tās uzskatus un patēriņa ieradumus. Jāatzīmē, ka nav absolūti viennozīmīgas interpretācijas par paaudžu robežām, īpaši runājot par pēdējam paaudzēm – millennium jeb Y-paaudzi un Z-paaudzi (sauktas arī postmillennium, iBrain, iGeneration).

Y-paaudzi veido cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1995. gadam (kā norādīts atsevišķos pētījumos – līdz 2000. gadam). To raksturo lielāka pirktspēja un vēlme patērēt, kā arī optimisms un lielāka uzņēmība, atvērtība dinamiskām pārmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Šīs paaudzes pirkšanas ieradumi un patērētāju uzvedība ir jau ilgstoši analizēta mārketinga pētījumos, kā arī millennium paaudze ir bijusi izaicinājums personāla vadībai: meklētas jaunas pieejas gan motivējošas darba vides izveidē, gan personāla piesaistes un atlases procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

200 miljonus eiro vērtajā NBS auto iepirkumā uzvarējusi Somijas kompānija; iesniegtas divas sūdzības

LETA, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par aptuveni 200 miljoniem eiro vērtu bruņotu automašīnu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) par uzvarētāju atzīta Somijas kompānija «Oy Sisu Auto Ab», taču divi no iepirkuma pretendentiem iesnieguši sūdzības.

Vairāki avoti aizsardzības resorā jau novembra beigās apliecināja, ka šajā iepirkumā kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma piedāvājums. Tagad Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka par uzvarējušo pretendentu atzīts tieši «Oy Sisu Auto Ab», taču sūdzības IUB ir iesnieguši divi citi pretendenti - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Sūdzību izskatīšanas termiņš ir 20.decembris, kad paredzēta iesniegumu izskatīšanas komisijas sēde. Aizsardzības ministrijā (AM) sūdzību būtību nekomentēja.

Jau ziņots, ka saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis Aizsardzības ministrijai (AM) slēgt līgumu ar iepirkumā par aptuveni 200 miljonu eiro vērtu bruņoto automašīnu piegādi uzvarējušo Somijas kompāniju «Oy Sisu Auto Ab», liecina IUB mājaslapā publicētā informācija.

Sūdzības par iepirkuma konkursa rezultātiem bija iesnieguši divi iepirkumā neuzvarējušie uzņēmumi - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Publicētajā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā norādīts, ka AM ir aizliegts slēgt vispārīgo vienošanos ar sarunu procedūrā noteikto uzvarētāju, kā arī ir atcelts iepirkumu komisijas lēmums par sarunu procedūras rezultātiem. Attiecīgi AM uzdots trīs mēnešu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot iesniegtos piedāvājumus.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valstij jārīkojas tagad

Zane Čulkstēna, stratēģiskā HR un komunikācijas uzņēmuma "ERDA" dibinātāja / kustības "Latvija strādā" līdzautore, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas viļņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panākt pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši šobrīd ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties.

Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.

Šobrīd valsts rīkojas kā liels uzņēmums bez personāla vadības daļas 

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas...

Darbinieku noturēšana. Kā saglabāt esošās darba vietas un kā radīt jaunas?

Esošo darba vietu saglabāšana

Galvenais darba vietu saglabāšanas mehānisms līdz šim ir bijis dīkstāves pabalsti. Saskaņā ar pirms pāris dienām publicēto statistiku - šobrīd dīkstāves pabalsts ir piešķirts 26 reizes mazākam cilvēku skaitam nekā plānots un tam ir iztērēts 13 reizes mazāk nekā bija iebudžetēts.

Lai būtu skaidrs - mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku un tūlīt maijā vēl vairāk, kas šī rezultātā, visdrīzāk, kļūs par bezdarbniekiem, piepulcējoties jau tiem 66 tūkstošiem, kas ir reģistrēti kā bezdarbnieki un vēl krietni vairāk, kas nekvalificējās bezdarbnieka statusam.

Es saprotu, ka nav viegli izstrādāt un administrēt vienotus noteikumus, lai tie netiktu ļaunprātīgi izmantoti. Nodokļi ir jāmaksā, un man pašai pēdējā mēnesī ir bijusi tikai laba pieredze dīkstāves pabalstu saņemšanai saviem darbiniekiem, par ko esmu valstij un VID pateicīga. Bet ir zināma augšminētā statistika un mēs tagad ikdienā lasām gadījumu pēc gadījuma, kurā atteikšanas iemesls, lai arī formāli pamatots, nešķiet ekonomiski loģisks. Arī pati ideja par to, ka dīkstāves pabalstu uzdevums ir, nevis atbalstīt darba devējus un darbiniekus situācijā, kad ir 100-30% ieņēmumu zudums, bet gan novērst strādāšanu, manuprāt, ir absurds.

Visas krīzes ir jāizmanto, lai sakārtotu iekšējos procesus, izstrādātu jaunus produktus, mācītos un rezultātā iznāktu no krīzes spēcīgākiem. Mēs šobrīd darām pilnīgi pretējo. Tas būtu tāpat kā tagad pateikt mūsu Olimpiskai komandai - Olimpiāde šogad atcelta, sacensības nebūs, mēs jums iedosim nedaudz naudas, lai jūs nenomirtu badā, bet tikai ar nosacījumu, ka jūs nekādā gadījumā netrenējaties. Sēdiet mājās, skaties televizoru, ja pieķersim sportojot - atņemsim to pašu mazumiņu.

Tieši cik spēcīga būs mūsu Olimpiskā komanda pēc šī eksperimenta? Tieši kādas tagad būs mūsu izredzes nākamā gada Olimpiādē?

Jaunu darba vietu radīšana

Nav daudz uzņēmumu, kas šīs veselības un ekonomikas krīzes ietekmē nebūtu jau apstādinājuši jaunu darbinieku pieņemšanu un uzsākuši darbinieku atlaišanas. Bet ir tādi GBS (Global Business Services), kuri ne tikai neatlaiž darbiniekus, bet šobrīd meklē vairāk nekā 200 jaunus.

Biznesa pakalpojumu centriem 200 atvērtas darba vietas 

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri...

2018.gadā tika parakstīts memorands starp Ekonomikas ministriju, LIAA, Rīgas domi un citām iesaisītajām pusēm par šī sektora attīstības veicināšanu un 10 000 jaunu darba vietu izveidi līdz 2023. gadam.

Ja neskaita atsevišķu GBS uzņēmumu paplašināšanos, kas ir šo uzņēmumu pašu panākums, 3 gadu laikā ir piesaistīti pāris nelieli uzņēmumi ar pārsimts darba vietām. Tepat kaimiņos Lietuvā šajā jomā ir pilnīgi cits stāsts, līdz ar ko nevaram attaisnoties ar globalizācijas un brīvas darba spēka kustības radītajiem izaicinājumiem. Kaut kāds vilciens ir aizgājis, bet nav tā, ka tagad nevarētu piesaistīt šos uzņēmumus un nebūtu iespēju izveidot šīs 10 000 labāk apmaksātās darba vietas. Jautājums - cik aktīvi mēs pie tā šobrīd strādājam?

Darbinieku attīstīšana. Kādas iemaņas un prasmes būs vajadzīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem?

Ir skaidrs, ka pasaule strauji mainās, un tik mazā valstī kā Latvija ir svarīgi pārliecināties, ka katram iedzīvotājam ir iespēja iekļauties arvien globalizētajā darba tirgū. Tādā visprimitīvākajā izpratnē, manuprāt, tas nozīmē to, ka visiem ir jārunā vai vismaz jāsaprot angļu valoda (vēlams vēl vismaz 2 citas valodas) un visiem vajadzētu būt vismaz bāziskām digitālajām prasmēm.

Skaidrs, ka te liels darbs Izglītības un zinātnes ministrijai, un, cik noprotu, ir virzība pareizajā virzienā, bet tam būtu jābūt visu ministriju darbam. Būtu jāsāk pašiem ar sevi - cik daudz mūsu valsts ierēdņi runā vai saprot angļu valodu, cik attīstīti un automatizēti ir mūsu valsts iekšējie procesi? Tālāk - cik daudzi bezdarbnieki šobrīd var apgūt angļu valodu un jelkādas digitālās prasmes? Un beidzot - kā palīdzam uzņēmumiem (no kuriem liela daļa ir pilnībā "nogriezuši" savu apmācību budžetu) attīstīt abas augšminētās prasmes? Un nē, angļu valodas zināšanas un labas digitālās prasmes nekādi neapdraud nacionālo identitāti un ir aktuālas visās jomās (t.sk. māksla, veselība, u.c.). Tas ir veids, kā šobrīd piekļūt informācijai, turpināt izglītoties, saprast un iekļauties globālajos procesos, tā pārstāvot un veicinot savas valsts attīstību.

Šeit risinājums var būt starptautiski un lokāli piedāvātie virtuālie apmācību rīki gan valodu apguvei, gan digitālo iemaņu attīstībai, kā arī atbalsts darba devējiem savu darbinieku prasmju celšanā (neatkarīgi no piederības kādai asociācijai vai jomai). No pilnīgi cita skatu punkta - varbūt arī ir pienācis laiks atcelt prasību dublēt visas filmas Latvijā, pietiktu ar titriem un jūs redzētu, kā valodas pašas "liptu klāt". Tā dara, piemēram, Zviedrijā.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

Darbinieku piesaiste. Kāds ir Latvijas darba devēja tēls?

Aicinu intereses pēc "Google" ierakstīt "work in Latvia". Pēc tam varat ierakstīt "work in Lithuania" vai "work in Estonia". Argumentu, "pārdošanas" materiālu un aktivitāšu kopums, kas vērsts uz valsts popularizēšanu nodarbinātības jomā (valsts 'employer branding') ir standarta risinājums gan talantu piesaistei no visas pasaules (t.sk. no tādām mums līdzīgām valstīm kā Ukrainas, Baltkrievijas, kuru talantiem mūsdienās arī netrūkst iespēju izvēlēties), gan remigrācijas veicināšanai, gan vietējo talantu pašapziņas un motivācijas pacelšanai. Igaunija pie šī jautājuma mērķtiecīgi strādā jau vismaz 5 gadus - ir platforma, materiāli, aktivitātes.

Skaidrs, ka tikai ar "platformas" izveidi te nebūs līdzēts. Daudz lielāks un sarežģītāks ir jautājums par to, cik aktīvi strādājam pie ārvalstu studentu piesaistes un to noturēšanas pēc absolvēšanas? Cik toleranta ir mūsu sabiedrība un arī valdība pret citādajiem? Ko darām, lai Latvijā atgrieztu mūsu pasaules Top 100 universitāšu absolventus? Kā izturamies pret sievietēm - vai mudinām jaunas meitenes kļūt par programmētājām un zinātniecēm, nevis mājsaimniecēm vai influencerēm, vai ļaujam jaunajām māmiņām veiksmīgi iekļauties darba tirgū, vai palīdzam sievietēm 55+ palikt darba tirgū, vai cīnāmies ar vardarbību ģimenē? Vai saprotam, ka kultūrai un mākslai ir milzīga loma arī šajā plāksnē? No ekonomikas skatu punkta uz šo raugoties - vai attīstām vidi, kurā gribētu dzīvot un strādāt pasaules talantīgākie cilvēki?

Noslēgumā viena biznesa literatūras klišeja. Senāk teica, ka ilgtermiņā lielākās zivis apēdīs mazās, mūsdienās tiek uzskatīts, ka ātrākās apēdīs lēnās. Ātrumam, fleksibilitātei un mērķtiecīgai rīcībai ne tikai COVID-19 izplatības apkarošanā šobrīd ir izšķiroša nozīme. Latvijas izmēram ir arī priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Broka: Drīkstu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos, jo man nav aizlieguma darboties LU

LETA, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākušajai Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniecei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) ir aizliegums strādāt kā rektora vietniecei un LU iepirkumu komisijā, bet strādāt citos mazāk atalgotos amatos LU nav aizliegts.

Broka skaidroja, ka viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, jo aizlieguma strādāt citos mazāk atalgotos amatos LU neesot.

Viņa atgādināja, ka atkāpusies no rektora vietnieces amata un pārtrauksi savu politisko darbību nacionālajā apvienībā «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, lai neradītu lieku rezonansi. Taču nolēmusi strādāt LU citā amatā, kas neesot liegts.

Latvijas Universitātes personāla atalgojums ir saskaņots LU Senāta vispārējā personāla atalgojumā un kurā līmenī viņas ieņemamais amats iekritīs, tāds arī būšot viņas atalgojums. Konkrētu atalgojumu Broka atteicās izpaust, sakot, ka tas būs «ievērojami zemāks nekā bijis līdz šim».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kučinskis: Rubesas aiziešana no RB Rail īsi pirms pilnvaru termiņa beigām ir interesants solis

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baibas Rubesas izšķiršanās par atkāpšanos no Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta «Rail Baltica» īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» vadītājas amata ir interesants solis, atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Rubesas atkāpšanās ir interesants solis, ņemot vērā, ka aptuveni pēc mēneša tāpat beigtos viņas pilnvaru termiņš šajā amatā. Nav noslēpums, ka abu pārējo «RD Rail» akcionārvalstu - Lietuvas un Igaunijas - attieksme pret Rubesas pārvēlēšanu šajā amatā ir noraidoša, un tādējādi cerības, ka viņa varētu turpināt darbu nebija. To man sarunās ir apliecinājuši Lietuvas un Igaunijas premjeri,» sacīja Kučinskis.

Viņš atzina, lai šāda mēroga projektu īstenotu, ir nepieciešama visus triju Baltijas valstu, tostarp arī premjeru iesaiste. Vienlaikus Ministru prezidents atzīmēja, ka nepiekrīt, ka līdz šim projektam nav bijis vajadzīgais atbalsts.

«Šis jautājums regulāri ticis apspriests, tiekoties visu triju valstu premjerministriem. Jāatgādina arī, ka tieši manas valdības laikā ir parakstīts līgums par šā projekta kopīgu realizāciju,» norādīja Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personāla vadības tendences 2021. gadam

Pārsla Baško, ERDA personāla vadības konsultāciju uzņēmuma vadītāja un biznesa partnere, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi izcili līderi un uzņēmumu vadītāji jau agrāk uzsvēruši stratēģiskas mērķu noteikšanas un komunikācijas, kā arī darbinieku pieredzes un attīstības lomu veiksmīga uzņēmuma vadībā, taču tieši 2020. gads un Covid-19 pandēmija izgaismoja to patieso nozīmi.

Lielākajai daļai uzņēmumu par prioritāti kļuva nepieciešamība strauji pārorientēt savu biznesu un mainīt formātu, kādā tiek organizēts darbs ar klientiem un organizācijas iekšienē. Tas, savukārt, nepārprotami atstāja ietekmi uz uzņēmuma kultūru un darbinieku motivāciju kopumā.

Laikā, kad publiskajā telpā dzirdam, ka nākamais gads mums nesīs arvien lielāku neskaidrību, vēlos dalīties ar 3 svarīgām tendencēm, kurām uzņēmumiem jābūt gataviem 2021. gadā un kuras var kļūt par izšķirošu faktoru biznesa panākumiem.

Darbinieku pieredze un labbūtība

Zināms, ka darbinieku labbūtība (wellbeing) un pieredze strauji augošu un modernu uzņēmumu dienaskārtībā bijusi arī pirms Covid-19 pandēmijas. Taču saskaņā ar nesen publicēto Deloitte Global Human Capital Trends pētījumu 80% aptaujāto respondentu, uzņēmumu vadītāju, atzīst, ka tieši darbinieku pieredze un motivācija vislielākajā mērā ietekmējusi uzņēmuma rezultātus arī šogad. Tajā pašā laikā citi pasaulē veikti pētījumi atklāj, ka gandrīz puse (48%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju vērtē darbinieku labklājību kā galveno problēmu, kas tiešā veidā ietekmē darbinieku produktivitāti. Tādējādi 2021. gadā, turpinot izjust pandēmijas radītās sekas, organizācijām būs jādomā par papildus veidiem, kā plānot un organizēt attālināto darbu, apvienojot to ar rūpēm par darbinieku labbūtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VIDEO: Ēdināšanas biznesā Tukumā manevrē jau 20 gadus

Ilze Žaime, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kādi darbinieki uzņēmumā jānotur par katru cenu

Jekaterina Černobrovaja, Sistēmas Tilde Jumis mārketinga vadītāja, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras beigas Latvijā ir viens no diviem aktīvākajiem personāla migrācijas posmiem. Siltajos mēnešos izmantojuši iekrātās atvaļinājuma nedēļas, atpūtušies un pārcilājuši prātā profesionālās izaugsmes vēlmes, daļa darbinieku augusta beigās un septembrī izlemj mainīt darba vietu.

Darbaspēka migrācija uzņēmumiem rada problēmas, jo ātri jāsameklē un jāapmāca vairāki jauni speciālisti, tādēļ vēlams jau laikus identificēt, kurus darbiniekus censties noturēt par katru cenu un kuru pārliecināšanai lieki netērēt enerģiju.

Priekšroka motivētajiem

«Personāla atlasē lielākoties atzinīgi tiek novērtēta darbinieka motivācija, vēlme pilveidoties un interese par darbu, par biznesa izaugsmi,» ar profesionāļu skatījumu uz darbaspēku iepazīstina personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas Fontes klientu konsultante vadītāju atlases jautājumos Ineta Žilvinska. «Darba devējs parasti cenšas noturēt un ciešāk piesaistīt uzņēmumam ekskluzīvos profesionāļus - biznesam nozīmīgos jeb kritiski svarīgos darbiniekus vai darba tirgū unikālos ekspertus. Pret šiem darbiniekiem uzņēmums var būt gatavs izrādīt lielāku iecietību, piemēram, pret viņu negatīvajām personības izpausmēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija (AM) nolēmusi pārtraukt aptuveni 200 miljonus eiro vērto iepirkumu par bruņoto automašīnu piegādi, tāpēc rīkos jaunu transportlīdzekļu iepirkumu.

AM iepirkuma komisija ir nolēmusi pārtraukt iepirkumu par 4x4 vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iegādi, informēja AM Preses nodaļa.

Iepirkuma komisija ir secinājusi, ka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) konstatētās nepilnības esošā iepirkuma procesa ietvaros nav iespējams novērst un, saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, sarunu procedūra ir jāpārtrauc.

Lai novērstu iepirkuma procesa nepilnības, nepieciešams veikt izmaiņas tehniskajā specifikācijā, ko saskaņā ar likumu, esošā procesa ietvaros nav iespējams veikt. Nepieciešams arī pārvērtēt transportlīdzekļu testēšanas kārtību. Lai to pilnvērtīgi izvērtētu un testētu tehniskos parametrus, nepieciešams citu valstu atbalsts, jo vairāku pozīciju testēšanai Nacionālo bruņoto spēku spējas nav pietiekamas. Līdz ar to, izmaiņas nepieciešams veikt arī testēšanas veidlapās, ko likums liedz darīt šī procesa ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm.

Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv.

Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi. Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei.

Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

200 miljonus eiro vērtajā armijas auto iepirkumā kā labākais novērtēts Somijas uzņēmuma piedāvājums

LETA, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkuma konkursā, kurā iecerēts izvēlēties uzņēmumu, kas par aptuveni 200 miljoniem eiro Latvijas armijai piegādās bruņotas automašīnas, kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma «Sisu Auto» piedāvājums, aģentūrai LETA neoficiāli apliecināja vairāki avoti aizsardzības resorā.

Saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Lai arī atbilstoši iepriekšminētajiem kritērijiem Somijas kompānijas piedāvājums novērtēts kā labākais, tomēr Aizsardzības ministrijā (AM) aģentūrai LETA vēl nekomentēja, vai iepirkuma komisija ir pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem, iepirkuma komisija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) testēja «Sisu Auto» piedāvātos transportlīdzekļus «GTP 4x4» un vēl trīs kompāniju piedāvātos spēkratus - ASV uzņēmuma «AM General» transportlīdzekļus «Humwee», Dienvidāfrikas kompānijas «Paramount Group» spēkratus «Marauder LAV», kā arī Turcijas kompānijas «Otokar» transportlīdzekļus «Cobra». Testēšana notikusi gan uz koplietošanas ceļiem, gan bezceļa apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par labu vienai vai otrai palīdz darba vide, biroja iekārtojums un iekšējā kultūra.

Kopumā darba vidi ietekmē fiziskā vide, kultūra, tas, kā kolēģi un vadītāji cits pret citu izturas, un tehnoloģijas, ar ko jāstrādā. «Mums bija sajūta, ka Latvijā mazliet trūkst izpratnes par to, kas ir labs birojs. Vēlējāmies labāk izprast, kas notiek to uzņēmumu vidū, kas par to domā un iegulda darba vidē. Tāpēc nolēmām veikt pētījumu, lai palīdzētu darba devējam celt produktivitāti un kopumā nodrošināt labāku vidi saviem darbiniekiem,» saka Marta Kāle, darba devēja tēla konsultāciju uzņēmuma Erda līdzradītāja.

Erda un nekustamo īpašumu kompānijas Vastint Latvija kopīgi veiktajā pētījumā par darba vidi aptaujāti 65 uzņēmumi. «51% gadījumu aptaujātie domāja, ka elastība nozīmē atvērtā plānojuma biroju. Joprojām ir darba telpas, kas tā top, bet atvērtā plānojuma birojs vairs netiek uzskatīts par labāko iespējamo. Ir svarīgas gan tādas telpas, kur strādāt komandās, gan privātas telpas, kur parunāt pa telefonu vai pastrādāt klusumā, kā arī paēst un atpūsties,» saka M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Uzņēmējiem dažādi viedokļi par attālinātā darba izmaksu kompensēšanu

Monta Šķupele, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta darba apstākļos darba devējam ir jānodrošina digitālie rīki, kā arī dators un monitors, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz kompensācija, lai iegādātos darba galdu, biroja krēslu, galda lampu utt., ja tas ir nepieciešams darba pienākumu izpildei. Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jākompensē interneta pieslēgums vai citi komunālie izdevumi.

Tā norāda informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Kalve, lūgta komentēt aizvadītajā nedēļā valdībā atbalstīto priekšlikumu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksas 30 eiro apmērā.

"Accenture" jau pašlaik sniedz iespēju uzņēmuma darbiniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles 350 eiro apmērā. Tāpēc uzņēmuma ieskatā, izstrādājot un virzot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu ir panākuši vienošanos par attālināta darba noteikumiem, un darbinieki ir saņēmuši kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vēl nepieņēma lēmumu saistībā ar AS «Pasažieru vilciens» rīkoto iepirkumu par elektrovilcienu iegādi, pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā tika izskatīts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par «Pasažieru vilciena» rīkoto iepirkumu «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» un tā rezultātā slēdzamā līguma izpildei nepieciešamo finansējumu un saistīto risku izvērtējums.

Linkaits neatklāja sarunas detaļas, vien piebilda, ka ministri diskutējuši par to, cik tālu aizvirzījies elektrovilcienu iepirkums un kādi ir ar šo iepirkumu saistītie riski.

Pēc satiksmes ministra teiktā, valdība nekādus lēmumus šodien nav pieņēmusi, bet šis jautājums nonāks Ministru kabineta dienaskārtībā tiklīdz būs pieejama papildus informācija, tostarp Iepirkumu uzraudzības biroja izskatītā Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» (Talgo) sūdzība par elektrovilcienu iepirkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru