Finanses

Pētījums: Latvijā draugiem un radiem naudu aizdod nelabprāt

Gunta Kursiša, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Labprāt Latvijas iedzīvotāji mēdz aizdot vien nelielas naudas summas, lielākoties tikai ārkārtas gadījumos un jo retāk, jo labāk, liecina Ferratum Latvia veiktā aptauja.

Tajā pašā laikā gandrīz puse aptaujāto atzina, ka vislabākie naudas aizdevēji ir radi un draugi.

Puse no aptaujātajiem atzina, ka visbiežāk aizdod tieši draugiem, savukārt 42% respondentu visbiežāk ar naudas līdzekļiem izlīdz radiniekiem. Kolēģiem naudu mēdz aizdot vien 8% aptaujāto.

Lielākā daļa aptaujāto (58%) atzina, ka aizdod naudu dažas reizes gadā, savukārt vairāk nekā piektdaļa respondentu to darot tikai ārkārtas gadījumos vai vispār nekad.

Gandrīz katrs piektais aptaujas dalībnieks ir gatavs regulāri, vismaz reizi mēnesī, draugiem vai radiem aizdot naudu, taču ne lielu naudas summu.

Ja draugam vai radiniekam būs nepieciešama neliela naudas summa, to labprāt aizdos katrs otrais aptaujas dalībnieks, bet 13% aptaujāto labprāt aizdos lielāku naudas summu.

Teju katrs ceturtais respondents atzina, ka pat nelielu naudas summu aizdos ļoti nelabprāt, savukārt desmitā daļa aptaujāto neaizdos nemaz.

Optimāla naudas summa, ko būtu gatavi aizdot aptaujas dalībnieki, svārstās no desmit līdz dažiem desmitiem latu - tā norādījuši gandrīz 40% respondentu. Gandrīz piektdaļa respondentu ir gatavi aizdot ne vairāk kā pāris latus. Salīdzinoši mazāk ir to cilvēku, kas ārkārtas gadījumā ir ar mieru aizdot lielāku naudas summu - apmēram katrs ceturtais aizdotu simt latus, savukārt 24% aptaujas dalībnieku būtu gatavi aizdot vairāk nekā simt latus.

Viens no iespējamiem iemesliem, kādēļ esam tik kūtri uz naudas aizdošanu, ir iepriekšējā negatīvā pieredze un grūtības atgūt aizdevumu, ar ko ir saskārusies teju puse no visiem aptaujas dalībniekiem. 36% respondentiem bijušas grūtīvas atgūt aizdoto naudu, lai gan biežāk tomēr tas galu galā ir izdevies. Savukārt teju katrs desmitais respondents atzinis, ka aizdoto naudu tā arī nekad nav izdevies atgūt.

Vienmēr aizdoto naudu ir atguvusi puse no visiem aptaujas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuri vēlas palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus, ir jāveic investīcijas, attīstībā, taču ne vienmēr pietiek ar paša uzņēmuma līdzekļiem. Tā rezultātā aizvien biežāk rodas vajadzība pēc aizdevuma, turklāt, lai nekavētu izaugsmi, finansējumu uzņēmēji vēlas saņemt pēc iespējas ātrāk, bez liekām formalitātēm. Tāpat nereti rodas nepieciešamība pēc finansējuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, stāsta AIZDEVUMS.LV valdes priekšsēdētājs Raivis Ruskulis. Tādēļ uzņēmums izstrādā jaunus piedāvājumus gan fiziskām personām, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie saņemtu finansējumu pēc iespējas ātrāk. Intervijā AIZDEVUMS.LV valdes priekšsēdētājs stāsta par uzņēmuma piedāvāto produktu un tā priekšrocībām.

Kāds ir AIZDEVUMS.LV piedāvājums fiziskām personām un kādiem mērķiem iespējams saņemt aizņēmumu?

Fiziskām personām ir iespēja saņemt naudas aizdevumus dažāda veida precēm un pakalpojumiem, tai skaitā transportlīdzekļu iegādei, kā arī veikt esošo saistību pārkreditāciju. Aizdevums auto iegādei pieejams no 701 līdz 15 000 eiro apmērā, ar atmaksas termiņu līdz 84 mēnešiem. Savukārt, Naudas aizdevuma iespējas ir no 70 līdz 5000 eiro, ar atmaksas termiņu no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem.Labākajiem klientiem ir iespēja iegūt VIP PROGRAMMAS dalībnieka statusu, kas nodrošina individuālu apkalpošanu un citas būtiskas priekšrocības, kas izstrādātas īpaši VIP klientu vajadzībām. Kā arī VIP PROGRAMMAS dalībnieki saņem papildus priekšrocību – nelaimes gadījuma apdrošināšanu! Ne vienmēr klients var tikt līdz AIZDEVUMS.LV klientu apkalpošanas nodaļai, tādēļ aizņemtajiem klientiem piedāvājam iespēju saņemt līgumu parakstīšanai sev ērtā vietā ar DPD kurjeru bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārtraucis publiskot lielāko nodokļu parādnieku sarakstu.

«Atsaucoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, no 2016.gada novembra dati šādā dalījumā netiks publiskoti,» teikts VID mājaslapā publicētajā paziņojumā.

Pēdējo reizi lielāko nodokļu parādnieku saraksts tika publicēts 2016.gada 19.septembrī.

Septembra sākumā 100 lielāko nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam bija 293,732 miljoni eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tostarp vairāk nekā divu miljonu eiro parāds valsts budžetam bija 30 personām, kas ir par divām personām mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield parādu nasta izskaidro VID rīcību, bloķējot kontu

Žanete Hāka; Zane Atlāce Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmēja Kristīne Rožkalne patlaban ir 100% īpašniece divos uzņēmumos – SIA Kinfield un SIA KF Kafija, kuru abu kopējais nodokļu parāds VID pārsniedz 20 tūkstošus eiro, liecina Db.lv apkopotā informācija.

Jau vēstīts, ka pamatojoties uz valsts attieksmi, kas neesot uzņēmējam pretimnākoša, restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne nolēmusi savu biznesu pārtraukt, pārmetot VID nicinošu attieksmi, konta bloķēšanu bez brīdinājuma u.c. VID pārstāvis Andrejs Vaivars norāda, ka atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām VID nav tiesīgs komentēt konkrētus uzņēmumus, vienlaikus tas bez pamatojuma šādus mērus nepieņem.

Db.lv apkopotā informācija liecina, ka SIA Kinfield nodokļu parāds šā gada maija sākumā bija 4,6 tūkstoši eiro, savukārt SIA KF Kafija nodokļu parāds VID sasniedza 17,5 tūkstošus eiro. Lursoft dati liecina, ka K. Rožkalnes uzņēmumi ar finanšu datu publicēšanu ir visai skopi, nevienam no uzņēmumiem nav pieejams apgrozījums un peļņas/zaudējumu aprēķins, tāpat nevienā no pārskatiem nav uzrādīts parāds VID. Uzņēmums KF Kafija par pērno gadu darbības pārskatu nav iesniedzis vispār, un Lursoft par šo uzņēmumu iespējams iegūt vien informāciju, ka aizvadītajā gadā tas nodokļos valstij samaksājis 4,62 tūkstošus eiro, no kuriem 2 tūkstoši eiro bijušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiesa gan nav pieejama informācija ne par darbinieku skaitu, ne apgrozījumu vai peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Uzdzīvo ar prātu, lai pēc tam nebūtu jāsavelk josta

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Visi dara tā

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk.

Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk. Tā secināms pēc 18.01. DB publikācijām. Valsts parāds pērn absolūtos skaitļos saglabājies 2016. gada līmenī, tomēr tā spiediens uz vienu iedzīvotāju faktiski palielinās un turpinās palielināties, proporcionāli sekojot demogrāfiskajām tendencēm. Lai gan Latvijas Bankas ekonomists Kristaps Svīķis DB skaidroja, ka vispārējais valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā, atmiņā palikuši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gandrīz ikgadējie izteikumi par to, ka lepoties ar savu parādu tomēr nevaram un arī nevajag to darīt. Tieši pretēji, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai valstu ir lielāka parāda nasta, nav taču jāskrien līdzi pūlim, bet jādomā par sevi. Un domāt par sevi – tas šajā situācijā nozīmētu domāt par ietaupījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrā ceturkšņa beigās eirozonas valstu valdības parāds sasniedza 93,4% no IKP, kas ir nedaudz lielāks nekā pirmajā ceturksnī, kad tas bija 92,3%, liecina Eurostat dati.

Savukārt ES reģiona valstu parāds pieauga no 85,9% pirmajā ceturksnī līdz 86,8% otrajā ceturksnī.

Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, valdības parāds pret IKP audzis gan eirozonā, gan ES.

Lielākais valsts parāds pret IKP otrā ceturkšņa beigās bija Grieķijā – 169,1%, Itālijā – 133,3%, Portugālē – 131,3% un Īrijā – 125,7%. Savukārt zemākais parāds bijis Igaunijā – 9,8%, Bulgārijā – 18% un Luksemburgā – 23,1%. Latvijas valsts parāds otrajā ceturksnī bijis 40,6%, kas ir piektais mazākais starp ES valstīm.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, otrajā ceturksnī valsts parāds pret IKP audzis 19 dalībvalstīs, sešās tas saruka, bet trīs valstīs nemainījās. Lielākais pieaugums bijis Kiprā – par 10,8 procentpunktiem, Grieķijā – par 8,6 procentpunktiem, Slovēnijā – par 7,9 procentpunktiem. Savukārt straujākais kritums vērojams Čehijā – par 1,4 procentpunktiem, Ungārijā – par 1,2 procentpunktiem, kā arī Vācijā un Latvijā – par 0,7 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai straujākais valsts parāda samazinājums ES

Žanete Hāka, 22.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās valdības parāds eirozonā bija 92,2% no IKP, liecina Eurostat dati. Pērnā gada beigās parāds veidoja 90,6% no IKP.

Eiropas Savienības valstu valdības parāds ceturkšņa laikā pieauga no 85,2% līdz 85,9%.

Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, valdības parāda īpatsvars pieauga gan eirozonā, gan ES. Eirozonā pirms gada tas bija 88,2%, bet ES – 83,3%.

Lielākais valdības parāds no IKP pirmā ceturkšņa beigās bija Grieķijai – 160,5%, Itālijai – 130,3%, Portugālei – 127,2% un Īrijai – 125,1%. Savukārt mazākais parāds bija Igaunijai – vien 10% no IKP, Bulgārijai – 18% un Luksemburgai – 22,4%. Latvijas valdības parāds bija aptuveni 40% no IKP, kas ir piektais zemākais ES.

Salīdzinot ar pērnā gada pēdējo ceturksni, valdības parāds pret IKP audzis 21 ES valstī, bet sešām – saruka. Lielākais pieaugums bija Īrijai – par 7,7 procentpunktiem, Beļģijā – par 4,7 procentpunktiem un Spānijā – par četriem procentpunktiem. Savukārt lielākais kritums bija Latvijai – par 1,5 procentpunktiem, Dānijai – par 0,8 procentpunktiem un Vācijai – par 0,7 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas un Eiropas Savienības reģiona valstu budžeta deficīts pagājušajā gadā sarucis, savukārt valdības parāds abos reģionos audzis, liecina Eurostat dati.

Eirozonā budžeta deficīts saruka no 4,2% 2011. gadā līdz 3,7% pērn, savukārt ES – no 4,4% līdz 3,9%. Valdības parāds pret IKP eirozonā pieaudzis no 87,3% 2011. gada beigās līdz 90,6% pērn, savukārt ES valstīs – no 82,3% līdz 85,1%.

Pagājušajā gadā mazākais budžeta deficīts bijis Igaunijā un Zviedrijā – 0,2%, Luksemburgā – 0,6% un Bulgārijā – 0,8%, savukārt Vācijā reģistrēts pārlaplikums 0,1% apmērā.

17 valstīs budžeta deficīts pārsniedzis 3%, un lielākais deficīts bijis Spānijā – 10,6%, Grieķijā – 9%, Īrijā – 8,2%, kā arī Portugālē un Kiprā – 6,4%. Latvijā budžeta deficīts sasniedzis 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijai ceturtais mazākais valdības parāds ES

Žanete Hāka, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada trešā ceturkšņa beigās eirozonas valdību parāds bija 92,7%, salīdzinot ar 93,4% iepriekšējā ceturkšņa beigās, liecina Eurostat dati.

Tādējādi tas ir pirmais kritums kopš 2007.gada ceturtā ceturkšņa.

Eiropas Savienībā valdību parāds pieauga no 86,7% līdz 86,8%, ko lielākoties veicināja valūtas kursa izmaiņas efekts.

Salīdzinot ar 2012.gada trešo ceturksni, valdību parāds pret IKP pieauga gan eirozonā – no 90% līdz 92,7%, gan ES – no 84,9% līdz 86,8%.

Lielākais valdības parāds trešā ceturkšņa beigās bija Grieķijā – 171,8%, Itālijā – 132,9%, Portugālē – 128,7% un Īrijā – 124,8%, bet zemākais bija Igaunijā – 10%, Bulgārijā – 17,3% un Luksemburgā – 27,7%. Latvijā valdības parāds bija aptuveni 40%, kas ir ceturtais zemākais ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Valsts parāds nav ibumetīns

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk sniedzoties pāri budžeta pārkarei, valsts parāds signalizē par potenciālām nepatikšanām nebaltā dienā

DB iepriekš (26.10.15. DB) visai precīzi prognozēja scenāriju, pēc kāda pašlaik attīstās valsts parāds. Pērn tas atkārtojis 2010. gada rādītājus, sasniedzot vēsturiski augtāko punktu pret IKP, savukārt naudas izteiksmē pieaudzis kā nekad – pietuvojoties turpat 10 mljrd. eiro un gandrīz 40% no IKP. Tikmēr valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi šogad – 8,1 mljrd. eiro, bet izdevumi – 8,4 mljrd. eiro apmērā. Lēciens noticis, pateicoties tam, ka pērn Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 1,3 mljrd. eiro, kā šonedēļ, atsaucoties uz Valsts kases datiem, ziņoja Latvijas Radio. Valsts parāds, no šodienas viedokļa raugoties, bijis neliels un līdz pat 2007. gadam pat nav pārsniedzis pusotru miljardu eiro jeb septiņus procentus no IKP. Desmit gadu laikā tas ir ievērojami uzpumpēts, tostarp līdz ar krīzes bedrē ņemtajiem aizņēmumiem. Tolaik Ministru kabinetu stūrēja Ivars Godmanis un pēcāk arī valsts parāda vēsturiski lielākais pieaudzētājs Valdis Dombrovskis. Katram aizņemšanās manevram ir bijis konteksts un arī zemteksts, bet tie, kopā ņemti, valsti noveduši situācijā, kad parāds sācis audzēt sevi pats. Valsts spiesta aizņemties, lai atdotu, jo budžets no reizes uz reizi tiek plānots ar iztrūkumu. Kamēr ejam šo ceļu, aizņemšanās neaprims, turklāt parāds ir jāapsaimnieko, un tas neprasa maz, bet gan pāris simtus miljonu eiro ik gadu. Aizņemšanās nav ibumetīns, kas, ja ne ārstē, tad vismaz uz pieklusina zobu sāpes. Valsts parādam ir spēcīgākas atkarību izraisošas vielas pazīmes, turklāt, kā rāda parāda apmēra dinamika, atkarība pieņemas spēkā. Tā kā ne tikai parādu atdošanai, bet arī valsts budžeta apetītes apmierināšanai ar valsts iekšējiem līdzekļiem vairs nepietiek, no jauna aizņemamies tirgos, kuri tiek plosīti tādos globālos vējos kā Brexit vai Trampa ievēlēšana. Kas to zina, kādas brāzmas nesīs nule iesāktais gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas vairākas iespējas, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām, kam izveidojušies nodokļu parādi, atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, likumos paredzētas vairākas iespējas - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, šī termiņa atlikšana vai vienošanās noslēgšana ar VID. Izvēloties sev piemērotāko nomaksas risinājumu, nodokļu maksātājam jāņem vērā nodokļu parāda rašanās iemesls, tā esamības ilgums un tas, vai jau ir uzsāktas parāda piedziņas darbības, klāsta dienestā.

Nodokļu parāds, kuram vēl nav uzsākta parāda piedziņa

Šādā situācijā nodokļu maksātājam ir visplašākās iespējas vērsties VID un rast piemērotāko risinājumu nodokļu parādu brīvprātīgai nomaksai – noteiktos gadījumos nodokļu parādu samaksu var gan sadalīt vairākos maksājumos, gan atlikt uz noteiktu laiku vai pat pagarināt nomaksas termiņu līdz pat pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi naudas darījumi, tajā skaitā aizņemšanās un aizdevumi, jau gadsimtiem ilgi saistās ar vārdu “banka” – šī vārda izcelsme meklējama latīņu valodā, un tā sākotnējā nozīme bija “naudas mijēja galds”. Tomēr pēdējos gados tirgu iekarojuši arī nebanku aizdevēji, ne tikai konkurējot ar bankām, bet arī papildinot piedāvājumu klāstu.

Izvērtējot dažādus aizdevējus un meklējot atbilstošāko, ir būtiski saprast gan piedāvājumu, gan aizņemšanās procesu atšķirības. Lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju izpēti un taupītu klientu laiku, Ondo.lv kredītspeciālisti sagatavojuši nelielu pārskatu, kurā apkopota svarīgākā informācija, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu aizdevēju.

Populārākie aizdevumu veidi bankās

Bankas piedāvā dažādus aizdevumu veidus, taču jāatzīmē, ka galvenais uzsvars tiek likts uz samērā liela apjoma aizdevumiem un ilgtermiņa kredītiem. Lūk, biežāk piedāvāto aizdevumu veidi:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijas valsts parāds Eiropas mērogā ir zems, bet eksperti brīdina par nepieciešamību veidot uzkrājumus nebaltai dienai.

Latvijas vispārējās valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu uz citu Eiropas Savienības valstu fona joprojām ir starp zemākajiem, taču jāveido uzkrājumi nebaltai dienai, kas kalpotu kā drošības spilvens

Latvijas Bankas (LB) ekonomists Kristaps Svīķis, komentējot rādītājus, uzsver, ka Latvijas vispārējās valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona joprojām ir starp zemākajiem, pēdējos piecos gados svārstoties ap 40% atzīmi. 2016. gada beigās tas bija astotais zemākais starp 28 ES dalībvalstīm, esot krietni zem ES vidējā valdību parāda līmeņa, kas bija 83% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tajā pašā laikā vispārējās valdības parāds joprojām par 20 procentpunktiem atpaliek no 60% atzīmes, kas kā trauksmes signāls noteikts gan ES dalībvalstīm saistošajos Māstrihtas kritērijos, gan Latvijas Fiskālās disciplīnas likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Parāds nav brālis nevienam, arī valstīm

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav iemesla gulēt uz lauriem, apgalvojot, ka Latvijai ir viens no zemākajiem valsts parāda līmeņiem Eiropas Savienībā

Lai arī viens no zemākajiem, nākamgad Latvijas valsts parāds sasniegs 40% no IKP jeb būs lielāks par 10 miljardiem eiro. Salīdzinot ar lielāko daļu citu ES valstu, kā arī izmantojot Māstrihtas kritēriju atsauci, kas pieļauj valsts parādu līdz pat 60% no IKP, varētu šķist, ka Latvijas gadījumā par valsts parādu nav vērts runāt. Galu galā pat Vācijai valsts parāds no IKP veido 75%, nemaz nerunājot par Grieķiju, kur tas pērn sasniedza 177% no IKP. Tomēr valsts parāda līmenis izgaismo vairākas kritiski svarīgas lietas.

Vispirms jau, savelkot Latvijas neatkarības gadu kopējo bildi, jāsecina, ka valsts parāds tika uzaudzēts nebūt ne tā sauktajos «treknajos gados», kad, kā nereti ir ticis uzsvērts, valsts esot dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem. Pēc Valsts kases datiem skaidri ir redzams, ka Aigara Kalvīša premjerēšanas laikā valsts parāds samazinājās gandrīz uz pusi un 2007. gada beigās veidoja vien 7% no IKP. Tas sāka augt, Ivaram Godmanim kļūstot par premjeru, taču debesīs – līdz 39% no IKP – uzšāvās tieši Valda Dombrovska valdības vadīšanas gados. Vai tik strauja aizņemšanās Dombrovska laikā notika tāpēc, ka naudas trūka pensijām vai pabalstiem? Nekā tamlīdzīga, sociālajā budžetā tolaik bija ap miljardu liels uzkrājums, tātad aizņēmumi bija vajadzīgi pamatbudžeta «cauruma aizbāšanai», kur savu lomu neapšaubāmi nospēlēja arī Parex bankas krahs. Kas pa šiem pieciem gadiem ir mainījies? Nepietiekami finansētas jomas Latvijā kā bijušas, tā ir. Arī valsts parāds kā 2009. gadā uzkāpa, tā arī turas, un kā gan savādāk – ja valsts gribētu gada laikā atmaksāt kaut 500 miljonus eiro no šī parāda, būtu jārada valsts budžets ar vismaz 500 miljonu eiro pārpalikumu (nepārdodot kādus no valsts aktīviem). Taču arī attiecībā uz nākamā gada valsts budžetu mēs atkal dzirdam, ka tas būs ar deficītu apmēram 270 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to ir skaidrs, ka parādu nav no kā atmaksāt un tas tiek vienkārši pārfinansēts. Latvijas finansiālo situāciju neuzlabo arī lielā emigrācija, jo kopš 1992. gada Latvija ir pazaudējusi desmito daļu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskajā ēdināšanā strādājošo uzņēmumu skaits pērn sarucis gandrīz par piektdaļu, turklāt teju vai katram otrajam pēdējā pusgada laikā ir bijis nodokļu parāds.

To rāda SIA Lursoft pētījums. To, ka nozarē notiek savdabīga turbulence, rāda vairāki skaļi atgadījumi, piemēram, ar Kinfield, ar Vairāk saules, iepriekš Gan Bei, kuru pamats ir saistīts ar atbilstošu, pareizu nodokļu nomaksu. Turklāt šai jomai ir vairākas specifiskas nianses, kuras tai rada vairākas blaknes, piemēram, izteikta sezonalitāte un līdz ar to nodarbināto skaita krasas svārstības. Un nenoliedzami, ka šo jomu ietekmē arī potenciālo klientu – apmeklētāju - skaita izmaiņas. Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk, bet, it īpaši Rīgas apkaimē, iekšzemes patērētāju skaita kritumu var kompensēt ar ārvalstu tūristiem, savukārt šāds modelis citviet (ar nelieliem izņēmumiem) īsti nestrādā. Līdztekus šim procesam vēl ir jautājumi saistībā ar izmaksām, to pieauguma apmēriem un vienlaikus arī darbaspēka trūkumu, kas rada savdabīgu kokteili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizdevums.lv apgrozījums audzis par piektdaļu

Žanete Hāka, 29.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa kredītu uzņēmums SIA Aizdevums.lv pagājušajā gadā noslēdzis aptuveni 27,5 tūkstošus kreditēšanas līgumus kopumā par 18,2 miljoniem eiro.

Kā norāda Aizdevums.lv vadība, uzņēmuma neto debitoru portfelis palielinājies par 16% un sasniedzis 22,46 miljonus eiro, turklāt portfeļa kvalitāte uzrādījusi pozitīvas tendences, kavētāju, kas kavējuši maksājumus par vairāk nekā 30 dienām, daļai samazinoties no 16% līdz 13% no kopējā portfeļa.

Arī pērn SIA Aizdevums.lv strādājis pie visu trīs piedāvāto kredītu veidu – preču, naudas un auto kredītu – reklāmas un attīstības. Jānorāda, ka pagājušajā gadā SIA Aizdevums turpinājis paplašināt filiāļu tīklu, atverot filiāli Ventspilī, kā arī pārvietojot un paplašinot Jelgavas filiāli.

Šogad SIA Aizdevums.lv iecerējis palielināt kreditēšanas apjomus, kas tiks panākts ar jaunu filiāļu atvēršanu un jaunu sadarbības partneru piesaisti. Sekojot tirgus pieprasījumam, arī 2015.gadā tiek plānoti procesu uzlabojumi, kas ļaus palielināt uzņēmuma darbības efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru